Četras dienas pirms savas nāves Jēzus vēl vienu reizi izmantoja vīģes koku, lai ilustrētu tautas slikto garīgo stāvokli. Ceļā no Betānijas uz Jeruzalemi viņš pamanīja vīģes koku, kas bija kupli salapojis, bet kurā nebija neviena augļa. Tā kā agrīnās vīģes parādās vienā laikā ar lapām, bet reizēm pat vēl pirms tām, fakts, ka kokā nebija augļu, liecināja, ka tas ir neauglīgs. (Marka 11:13, 14.)b

Tāpat kā neauglīgais vīģes koks, kas tikai izskatījās stiprs un vesels, arī ebreju tauta radīja maldinošu iespaidu — patiesībā tā nenesa dievbijības labos augļus un galu galā atraidīja Jehovas Dēlu. Jēzus nolādēja neauglīgo vīģes koku, un, kad nākamajā dienā mācekļi to ieraudzīja, tas jau bija nokaltis. Šis nokaltušais koks norādīja uz to, ka Dievs atraidīs ebrejus un tie vairs nebūs viņa izredzētā tauta. (Marka 11:20, 21.)