Jehova ceļ godā daudzus dēlus

”[Dievam], kas daudz bērnu vada uz godību, tam pienācās viņu, pestīšanas iesācēju, ciešanās padarīt pilnīgu.” (EBREJIEM 2:10)

 1. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehovas nodoms, kas saistīts ar cilvēci, tiks izpildīts?

JEHOVA radīja zemi, lai tā vienmēr būtu mājvieta pilnīgiem cilvēkiem, kas varētu dzīvot mūžīgi. (Salamans Mācītājs 1:4; Jesajas 45:12, 18.) Tiesa, mūsu pirmtēvs Ādams sagrēkoja un nodeva saviem pēcnācējiem mantojumā grēku un nāvi. Tomēr Dieva nodoms, kas saistīts ar cilvēci, tiks izpildīts ar viņa apsolītā Dzimuma, Jēzus Kristus, starpniecību. (1. Mozus 3:15; 22:18; Romiešiem 5:12—21; Galatiešiem 3:16.) Mīlestība pret cilvēkiem, kas ir pasaulē, Jehovu pamudināja atdot ”savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”. (Jāņa 3:16.) Savukārt Jēzu mīlestība rosināja ’atdot savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem’. (Mateja 20:28.) Ar šo ”atpirkuma maksu” tiek atgūtas Ādama zaudētās tiesības un perspektīvas un tiek padarīta iespējama mūžīga dzīve. (1. Timotejam 2:5, 6; Jāņa 17:3.)

 2. Kā ikgadējā Salīdzināšanas dienā Izraēlā bija redzams Jēzus izpirkuma upura izmantojums?

² Tas, kā Jēzus izpirkuma upuris tiek izmantots, bija redzams ikgadējā Salīdzināšanas dienā. Šajā dienā Izraēlas augstais priesteris vispirms ziedoja bulli, kas bija grēku upuris, un nesa tā asinis pie svētā šķirsta, kas atradās saiešanas telts, bet vēlāk tempļa vissvētākajā vietā. Tas tika darīts paša priestera, viņa nama un Levija cilts labā. Līdzīgi Jēzus Kristus nodeva Dievam savu asiņu vērtību, lai vispirms apklātu savu garīgo ’brāļu’ grēkus. (Ebrejiem 2:12; 10:19—22; 3. Mozus 16:6, 11—14.) Salīdzināšanas dienā augstais priesteris grēku izpirkšanai ziedoja arī āzi un nesa tā asinis vissvētākajā vietā, izlīdzinot 12 pie priesteru kārtas nepiederīgo Izraēlas cilšu grēkus. Tāpat Augstais priesteris Jēzus Kristus izmantos savas dzīvinošās asinis visu ticīgo cilvēku labā, izdzēšot viņu grēkus. (3. Mozus 16:15.)

Celti godā

 3. Ko Dievs darīja 1900 gadus, saskaņā ar Ebrejiem 2:9, 10?

³ Dievs 1900 gadus darīja kaut ko ievērojamu saistībā ar Jēzus ”brāļiem”. Apustulis Pāvils par to rakstīja: ”Mēs redzam Jēzu, kas īsu laiku bija padarīts mazāks par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ ar godu un slavu vainagotu, lai Dieva žēlastībā būtu baudījis nāvi par visiem. Jo tam [Dievam Jehovam], kuŗa dēļ viss ir un caur ko viss ir, kas daudz bērnu vada uz godību, tam pienācās viņu, pestīšanas iesācēju, ciešanās padarīt pilnīgu.” (Ebrejiem 2:9, 10.) Pestīšanas iesācējs ir Jēzus Kristus, kas iemācījās pilnīgu paklausību no ciešanām, kādas viņš pieredzēja, būdams cilvēks uz zemes. (Ebrejiem 5:7—10.) Jēzus bija pirmais, kas piedzima par garīgu Dieva dēlu.

 4. Kad un kā Jēzus tika pārradīts par Dieva garīgo Dēlu?

⁴ Ar sava svētā gara jeb darbīgā spēka palīdzību Jehova pārradīja Jēzu par savu garīgo Dēlu, lai varētu viņu celt debesu godā. Būdams vienatnē ar Jāni Kristītāju, Jēzus tika pilnīgi iegremdēts ūdenī — tā viņš simboliski parādīja, ka nodod sevi Dieva rīcībā. Lūkas evaņģēlijā ir teikts: ”Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: ”Tu esi mans mīļais Dēls, uz tevi man labs prāts.”” (Lūkas 3:21, 22.) Jānis redzēja svēto garu nolaižamies uz Jēzu un dzirdēja, kā Jehova atklāti pauda Jēzum labvēlību, nosaukdams to par savu mīļo Dēlu. Tieši tad Jehova ar svētā gara palīdzību lika Jēzum piedzimt par pirmo no ’daudzajiem bērniem, kas tiek vadīti uz godību’.

 5. Kas ir pirmie, kuriem nāk par labu Jēzus upuris, un cik daudz viņu ir?

⁵ Jēzus ’brāļi’ ir pirmie, kam nāk par labu viņa upuris. (Ebrejiem 2:12—18.) Apustulis Jānis parādībā redzēja, kā viņi, jau godā celti, stāv uz debesu Ciānas kalna kopā ar Jēru — augšā celto Kungu Jēzu Kristu. Jānis minēja arī viņu skaitu: ”Es redzēju: Raugi, Jērs stāvēja uz Ciānas kalna un līdz ar viņu simts četrdesmit četri tūkstoši to, kam viņa vārds un viņa tēva vārds bija rakstīts uz viņu pierēm.. [..] Tie ir atpirkti par pirmajiem no cilvēkiem Dievam un viņa Jēram; viņu mutē nav melu, tie ir bez vainas.” (Atklāsmes 14:1—5.) Tātad ir tikai ierobežots skaits ’daudzo bērnu, kas tiek celti godā’ debesīs, un šis skaits ir 144 001 — tas ir Jēzus un viņa garīgie brāļi.

Dzimuši no Dieva

6., 7. Kas ir ’no Dieva dzimuši’, un ko tas viņiem nozīmē?

⁶ Katrs, ko Jehova ir pārradījis, ir ”no Dieva dzimis”. Šādiem cilvēkiem apustulis Jānis rakstīja: ”Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo viņa [Jehovas] dīglis paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis.” (1. Jāņa 3:9.) Minētais ”dīglis” ir Dieva svētais gars. Darbojoties kopā ar Dieva vārdiem, šis gars katru no 144 000 ir ”atdzemdinājis” debesu cerībai. (1. Pētera 1:3—5, 23.)

⁷ Jēzus, būdams cilvēks, bija Dieva Dēls jau no dzimšanas, tāpat kā pilnīgais cilvēks Ādams bija Dieva dēls. (Lūkas 1:35; 3:38.) Taču ļoti nozīmīgs bija Jehovas paziņojums pēc Jēzus kristīšanas: ”Tu esi mans mīļais Dēls, uz tevi man ir labs prāts.” (Marka 1:11.) Šis paziņojums, kas pavadīja svētā gara izliešanu, skaidri apliecināja, ka Dievs tajā laikā padarīja Jēzu par savu garīgo Dēlu. Jēzus it kā tika ’atdzemdināts’ un ieguva tiesības saņemt dzīvību vēlreiz — garīga Dieva Dēla dzīvību debesīs. Tāpat kā Jēzus, 144 000 viņa garīgo brāļu ir ’piedzimuši no augšienes’. (Jāņa 3:1—8; skat. 1992. gada 15. novembra Sargtorni, angļu val., 3.—6. lpp.) Viņi līdzinās Jēzum arī tajā ziņā, ka viņi ir Dieva svaidīti un viņiem ir uzdots sludināt prieka vēsti. (Jesajas 61:1, 2; Lūkas 4:16—21; 1. Jāņa 2:20.)

Jaunās dzimšanas pierādījums

 8. Kādi pierādījumi apliecināja, ka a) Jēzus un b) viņa pirmie mācekļi bija piedzimuši no gara?

⁸ Pastāvēja pierādījumi, ka Jēzus ir piedzimis no gara. Jānis Kristītājs bija redzējis garu nolaižamies uz Jēzu un dzirdējis Dieva paziņojumu, ka tikko svaidītais Mesija ir viņa garīgais dēls. Bet kā Jēzus mācekļi varēja zināt, ka viņi ir piedzimuši no gara? Dienā, kad Jēzus pacēlās debesīs, viņš teica: ”Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām.” (Apustuļu darbi 1:5.) Jēzus mācekļi tika ”kristīti ar Svēto Garu” mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos. Gara izliešanu pavadīja ’rūkoņa no debesīm kā stipra vēja pūsma’ un ”it kā uguns mēles”, kas nolaidās uz katru no mācekļiem. Īpaši ievērojama bija mācekļu spēja ”runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt”. Tātad pastāvēja redzami un dzirdami pierādījumi, ka Kristus sekotājiem ir pavērusies iespēja tikt celtiem debesu godā un kļūt par Dieva dēliem. (Apustuļu darbi 2:1—4, 14—21; Joēla 3:1, 2.)

 9. Kas liecināja par to, ka samarieši, Kornēlijs un citi cilvēki pirmajā gadsimtā bija piedzimuši no gara?

⁹ Pēc kāda laika evaņģēlists Filips sludināja Samarijā. Samarieši pieņēma vēsti un tika kristīti, taču nebija nekādu pierādījumu, ka Dievs viņus būtu pārradījis par saviem dēliem. Kad apustuļi Pēteris un Jānis lūdza Dievu un uzlika šiem ticīgajiem rokas, ”tie dabūja Svēto Garu”, turklāt tā, ka to varēja pamanīt apkārtējie. (Apustuļu darbi 8:4—25.) Tas bija pierādījums, ka ticīgie samarieši ir piedzimuši no gara un kļuvuši par Dieva dēliem. Mūsu ēras 36. gadā Dieva patiesību pieņēma Kornēlijs un citi nejūdi. Pēteris un citi ticīgi jūdi, kas bija kopā ar viņu, ”izbijās, ka Svēta Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem, jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam”. (Apustuļu darbi 10:44—48.) Daudzi kristieši pirmajā gadsimtā saņēma ’garīgas dāvanas’, piemēram, spēju runāt mēlēs. (1. Korintiešiem 14:12, 32.) Līdz ar to šiem cilvēkiem bija skaidrs pierādījums, ka viņi ir piedzimuši no gara. Bet kā kristieši, kas dzīvo pēc pirmā gadsimta, var noteikt, vai viņi ir dzimuši no gara?

Gara liecība

10., 11. Pamatojoties uz Romiešiem 8:15—17, paskaidrojiet, ko gars apliecina Kristus līdzmantiniekiem.

¹⁰ Visi 144 000 svaidīto kristiešu ir saņēmuši neapstrīdamu pierādījumu, ka viņiem ir Dieva gars. Apustulis Pāvils par to rakstīja: ”Jūs esat saņēmuši dievbērnības garu, kas mums liek saukt: Aba — Tēvs! Šis pats gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki, — Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar viņu ciešam, mēs līdz ar viņu tiksim arī apskaidroti.” (Romiešiem 8:15—17.) Svaidītajiem kristiešiem ir tādas jūtas pret savu debesu Tēvu kā bērniem pret tēvu — spēcīgas dēlu jūtas. (Galatiešiem 4:6, 7.) Šiem kristiešiem nav ne mazāko šaubu, ka Dievs viņiem ir licis piedzimt par saviem garīgajiem dēliem un Kristus līdzmantiniekiem debesu Valstībā. Liela nozīme šajā ziņā ir Jehovas svētajam garam.

¹¹ Dieva svētā gara ietekmē svaidīto kristiešu gars jeb dominējošā prāta ievirze viņiem liek ļoti personīgi uztvert to, kas Dieva vārdos teikts par iespēju dzīvot debesīs. Piemēram, kad viņi Rakstos lasa par Jehovas garīgajiem bērniem, viņos pati no sevis raisās atziņa, ka šie vārdi attiecas uz viņiem. (1. Jāņa 3:2.) Svaidītie zina, ka ir ”kristīti Jēzū Kristū” un viņa nāvē. (Romiešiem 6:3, JD.) Viņi ir stingri pārliecināti, ka ir Dieva garīgie dēli, kas mirs un tiks piecelti debesu godā, tāpat kā tas notika ar Jēzu.

12. Ko Jehova ar savu garu ir radījis svaidītajos kristiešos?

¹² Neviens nekļūst par Dieva garīgo dēlu, attīstot sevī šādu vēlēšanos. Iemesls, kāpēc cilvēki, kas ir piedzimuši no gara, vēlas doties debesīs, nav ciešanas, ko izraisa pašreizējās grūtības uz zemes. (Ījaba 14:1.) Jehova ar savu garu ir radījis tajos, kas patiešām ir svaidīti, tādas cerības un ilgas, kas nav pazīstamas cilvēkiem kopumā. No gara dzimušie zina, ka mūžīga dzīve cilvēku pilnības stāvoklī uz paradīzes zemes laimīgā ģimenē un draugu lokā būs brīnišķīga. Tomēr šāda dzīve nav tas, pēc kā visvairāk ilgojas viņu sirds. Svaidītajiem ir tik spēcīga vēlēšanās dzīvot debesīs, ka viņi labprāt atsakās no visām iespējām, kas varētu pavērties uz zemes, un no visa, kas viņiem šeit ir dārgs. (2. Pētera 1:13, 14.)

13. Pēc kā Pāvils ’ilgojās’, kā rakstīts 2. Korintiešiem 5:1—5, un ko tāpēc var teikt par tiem, kas ir piedzimuši no gara?

¹³ Dievs šajos cilvēkos ir radījis tik spēcīgu vēlēšanos dzīvot debesīs, ka viņu izjūtas līdzinās tām, par kurām rakstīja Pāvils: ”Mēs zinām: kad mūsu laicīgais telts mājoklis būs nojaukts, tad mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs. Šeit mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērptiem savā dzīvoklī, kas ir no debesīm, tiešām, ja būsim ietērpti, tad nebūsim kaili. Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība. Bet Dievs ir tas, kas mūs tam sagatavojis, viņš arī mums devis garu par ķīlu.” (2. Korintiešiem 5:1—5.) Pāvils ’ilgojās’ tikt piecelts dzīvei debesīs un kļūt par nemirstīgu garīgu būtni. Lietodams metaforu, Pāvils aprakstīja cilvēka ķermeni kā nedrošu telti, kas salīdzinājumā ar māju ir neizturīgs pagaidu miteklis. Kaut gan kristieši, kam par nākamās debesu dzīves ķīlu ir dots gars, uz zemes dzīvo mirstīgā, miesīgā ķermenī, viņi gaida, ka viņiem tiks piešķirta ”ēka no Dieva” — nemirstīgs un neiznīcīgs garīgs ķermenis. (1. Korintiešiem 15:50—53.) Tāpat kā Pāvils, viņi no visas sirds var teikt: ”Mēs turam drošu prātu un gribam labāk atstāt miesas mājokli un būt mājās [debesīs] pie sava Kunga.” (2. Korintiešiem 5:8.)

Uzņemti īpašās derībās

14. Kādu derību Jēzus minēja vispirms, iedibinādams Atceres vakaru, un kāda ir šīs derības nozīme garīgajiem izraēliešiem?

¹⁴ Kristieši, kas ir piedzimuši no gara, ir pārliecināti, ka viņi ir uzņemti divās īpašās derībās. Jēzus minēja vienu no tām, kad viņš lietoja neraudzētu maizi un vīnu, iedibinādams savas drīzās nāves Atceres vakaru, un teica par vīna kausu: ”Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas.” (Lūkas 22:20; 1. Korintiešiem 11:25.) Kas ir jaunās derības puses? Tas ir Dievs Jehova un garīgā Izraēla locekļi — tie, ko Jehova ir nodomājis celt debesu godā. (Jeremijas 31:31—34; Galatiešiem 6:15, 16; Ebrejiem 12:22—24.) Jaunā derība, kam spēku piešķir Jēzus izlietās asinis, no pasaules tautām pulcē tautu Jehovas vārdam un ļauj no gara dzimušajiem kristiešiem iekļauties Ābrahāma ’dzimumā’. (Galatiešiem 3:26—29; Apustuļu darbi 15:14.) Jaunā derība paredz, ka visi garīgie izraēlieši tiek celti godā — tiek piecelti dzīvei debesīs un saņem nemirstību. Tā kā šī ir ’mūžīga derība’, tās labvēlīgā ietekme saglabāsies mūžam. Laiks rādīs, vai šai derībai būs arī kāda cita nozīme tūkstoš gadu laikā un vēlāk. (Ebrejiem 13:20.)

15. Kādā citā derībā, saskaņā ar Lūkas 22:28—30, sāka uzņemt Jēzus svaidītos sekotājus, un kad tas notika?

¹⁵ Turklāt ’daudzie bērni’, ko Jehova saskaņā ar savu nodomu ”vada uz godību”, katrs atsevišķi ir uzņemti derībā par debesu Valstību. Par šo derību starp sevi un saviem uzticīgajiem sekotājiem Jēzus teica: ”Jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos. Un tāpēc es jums novēlu valstību [”slēdzu ar jums derību”, NW], kā mans Tēvs man to novēlējis, ka jums būs ēst un dzert pie mana galda manā valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm.” (Lūkas 22:28—30.) Derība par Valstību stājās spēkā, kad Jēzus mācekļi mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos tika svaidīti ar svēto garu. Šī derība starp Kristu un viņa līdzvaldniekiem paliek spēkā mūžīgi. (Atklāsmes 22:5.) No gara dzimušie kristieši nešaubās, ka viņi ir uzņemti jaunajā derībā un derībā par Valstību. Tāpēc Kunga vakara maltītes laikā tikai samērā nedaudzie svaidītie, kas vēl ir atlikuši uz zemes, iebauda maizi, kas simbolizē Jēzus bezgrēcīgo cilvēka ķermeni, un vīnu, kas simbolizē viņa nevainojamās asinis, kuras viņš izlēja nomirstot un kuras piešķir likumīgu spēku jaunajai derībai. (1. Korintiešiem 11:23—26; skat. 1989. gada 1. februāra Sargtorni, angļu val., 17.—20. lpp.)

Aicināti, izredzēti un uzticīgi

16., 17. a) Kas jādara visiem 144 000, lai viņi tiktu celti godā? b) Kas ir ”desmit ķēniņi”, un kā viņi izturas pret atlikušajiem Kristus ”brāļiem” uz zemes?

¹⁶ Pirmais veids, kā tiek izmantots Jēzus izpirkuma upuris, padara iespējamu to, ka 144 000 tiek aicināti debesu dzīvei un tiek izredzēti, kad Dievs viņiem liek piedzimt no gara. Protams, lai viņi tiktu celti godā, viņiem ’jācenšas ar labiem darbiem nodrošināt savu aicinājumu un izvēlēšanu’ un jāpaliek uzticīgiem līdz nāvei. (2. Pētera 1:10, JD; Efeziešiem 1:3—7; Atklāsmes 2:10.) Nelielais svaidīto atlikums, kas vēl ir uz zemes, saglabā uzticību, lai gan viņiem pretojas ”desmit ķēniņi”, kas simbolizē visus politiskos spēkus. ”Tie kaŗos ar Jēru,” teica eņģelis, ”bet Jērs tos uzvarēs, jo viņš ir kungu kungs un ķēniņu ķēniņš, un viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar viņu.” (Atklāsmes 17:12—14.)

¹⁷ Cilvēku valdnieki neko nevar padarīt Jēzum, ’ķēniņu ķēniņam’, jo viņš ir debesīs. Taču šie valdnieki pauž savu naidu pret Jēzus ”brāļiem”, kas vēl ir uz zemes. (Atklāsmes 12:17.) Tā turpināsies līdz pat Dieva karam Harmagedonam, kurā uzvara ir nodrošināta ’ķēniņu ķēniņam’ un viņa ”brāļiem” — ’aicinātajiem, izredzētajiem un uzticīgajiem’. (Atklāsmes 16:14, 16.) Bet, kamēr tas vēl nav noticis, no gara dzimušie kristieši ir ļoti aizņemti. Ko viņi dara tagad, pirms Jehova viņus ir cēlis godā?

Kā jūs atbildētu?

◻ Ko Dievs ceļ debesu godā?

◻ Ko nozīmē tas, ka cilvēks ir ”no Dieva dzimis”?

◻ Ko ”gars apliecina” daļai kristiešu?

◻ Kādās derībās ir uzņemti tie, kas ir piedzimuši no gara?

[Attēls 15. lpp.]

Mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos kļuva skaidri redzams, ka ir pavērusies iespēja tikt celtiem debesu godā