31. STUDĒJAMAIS RAKSTS
Vai jūs esat gatavi gaidīt uz Jehovu?
”Es.. pacietīgi gaidīšu uz Dievu.” (MIH. 7:7.)
128. DZIESMA ”Izturēt līdz galam”
IESKATSa
1., 2. Par ko ir runa šajā rakstā?
KĀDAS izjūtas jūs pārņemtu, ja sūtījums, kurā atrastos ļoti nepieciešama lieta, nepienāktu, kad jūs to gaidāt? Vai jūs būtu sarūgtināti? Sālamana pamācībās 13:12 ir teikts: ”Cerība, kas ilgi nepiepildās, sāpina sirdi.” Bet kā jūs justos, ja uzzinātu, ka tam, kāpēc sūtījums vēl nav pienācis, ir nopietni iemesli? Tādā gadījumā jūs, visticamāk, turpinātu pacietīgi gaidīt.
2 Šajā rakstā ir apskatīti daži Bībeles principi, kas var palīdzēt ”pacietīgi gaidīt uz Dievu”. (Mih. 7:7.) Tāpat ir pievērsta uzmanība situācijām, kurās mums pacietīgi jāgaida, kad Jehova rīkosies. Un vēl ir aplūkots, kādas svētības pieredzēs tie, kas ir gatavi gaidīt uz Jehovu.
BĪBELES PRINCIPI, KAS PALĪDZ BŪT PACIETĪGIEM
3. Ko mēs varam mācīties no Sālamana pamācībām 13:11?
3 Sālamana pamācībās 13:11 ir minēts piemērs, kas uzskatāmi parāda, cik svarīgi būt pacietīgiem. Tur sacīts: ”Ātri iegūta bagātība ātri arī izsīkst, bet tam, kurš krāj mazpamazām, manta vairojas.” Ko mēs no tā varam mācīties? Gudrs cilvēks ir pacietīgs, viņš visu dara soli pa solim.
4. Ko palīdz saprast Sālamana pamācībās 4:18 minētais princips?
4 Sālamana pamācībās 4:18 ir teikts: ”Taisno taka ir kā spoža rīta gaisma, kas spīd aizvien spožāk, līdz diena ir uzaususi.” Šie vārdi labi ilustrē, kā Jehova atklāj cilvēkiem savu nodomu. Viņš to dara pakāpeniski. Taču šo pantu var attiecināt arī uz kristiešu garīgo izaugsmi. Lai cilvēks tuvotos Jehovam, ir nepieciešams laiks. Ja mēs rūpīgi pārdomājam padomus, ko lasām Bībelē un saņemam ar Jehovas organizācijas starpniecību, un liekam tos lietā, mēs pamazām attīstām kristīgas īpašības. Turklāt, iedziļinādamies Bībelē, mēs arvien labāk iepazīstam Dievu. Pievērsīsim uzmanību, kā šo domu ilustrēja Jēzus.
5. Kādu līdzību Jēzus pastāstīja, lai paskaidrotu, ka cilvēka garīgajai izaugsmei ir vajadzīgs laiks?
5 Lai paskaidrotu, kas notiek godprātīgu cilvēku sirdī, kad tie ir izdzirdējuši vēsti par Dieva valstību, Jēzus pastāstīja kādu līdzību, kurā šo vēsti salīdzināja ar sēklām, ko sējējs ir iesējis zemē. Viņš teica: ”Sēklas uzdīgst un aug, bet viņš [sējējs] nezina, kā. Zeme pati no sevis nes ražu: vispirms veidojas stiebrs, tad vārpa, un beigās vārpā nobriest graudi.” (Marka 4:27, 28.) Ko nozīmē šī Jēzus stāstītā līdzība? Sēklas uzdīgst un aug pakāpeniski, un tāpat, ja cilvēks ir atsaucies uz vēsti par Dieva valstību, viņa garīgā izaugsme notiek pamazām. Piemēram, kad cilvēks, kam mēs mācām Bībeli, sāk tuvoties Jehovam, mēs viņa dzīvē ievērojam pozitīvas pārmaiņas. (Efes. 4:22—24.) Bet mums jāpatur prātā, ka Jehova ir tas, kas mazo sēkliņu audzē. (1. Kor. 3:7.)
6., 7. Ko mēs varam mācīties no tā, kā Jehova radīja zemi?
6 Jehova ir pacietīgs, un jebkam, ko viņš dara, viņš atvēl pietiekami daudz laika. Jehova tā rīkojas, lai sagādātu godu savam vārdam un lai tas nāktu par labu viņa radītajām būtnēm. Piemēram, padomāsim par to, kā viņš sagatavoja zemi, lai uz tās varētu dzīvot cilvēki.
7 Bībelē ir minēts, ka, veidojot zemi, Jehova ”noteica tās mērus”, ”iegremdēja zemes balstus” un ”ielika tās stūrakmeni”. (Īj. 38:5, 6.) Viņš pat atvēlēja laiku tam, lai aplūkotu savu veikumu. (1. Moz. 1:10, 12.) Vai varat iztēloties, ko juta eņģeļi, kad redzēja, kā uz zemes pamazām viss veidojas? Jehovas radīšanas darbi viņus noteikti sajūsmināja! Bībelē teikts, ka, tos vērojot, viņi līksmoja. (Īj. 38:7.) Radīšanas darbi prasīja daudzus gadu tūkstošus, un, kad Jehova aplūkoja visu, ko ar tādu rūpību bija izveidojis, viņš ”redzēja, ka tas ir ļoti labs”. (1. Moz. 1:31.)
8. Kas ir aplūkots tālāk?
8 Kā noskaidrojām, Bībelē ir ietverti daudzi principi, kuros uzsvērts, cik svarīga ir pacietība. Tagad pievērsīsim uzmanību situācijām, kurās mums pacietīgi jāgaida, kad Jehova rīkosies.
KĀDĀS SITUĀCIJĀS MUMS PACIETĪGI JĀGAIDA UZ JEHOVU?
9. Kādā situācijā mums pacietīgi jāgaida uz Jehovu?
9 Mums jāgaida, kad Jehova atbildēs uz mūsu lūgšanām. Varbūt mēs lūdzam, lai Jehova dod spēku izturēt kādu pārbaudījumu vai pārvarēt kādu vājību, bet mums šķiet, ka viņš neatbild tik drīz, kā esam cerējuši. Kāpēc Jehova neatbild uz itin visām lūgšanām tūlīt pat?
10. Kāpēc, ja runa ir par lūgšanām, mums jābūt pacietīgiem?
10 Mēs zinām, ka Jehova uzmanīgi uzklausa mūsu lūgšanas. (Ps. 65:2.) Viņš uzskata, ka no sirds teiktas lūgšanas liecina par mūsu ticību. (Ebr. 11:6.) Jehova vēlas redzēt, vai mēs esam apņēmušies dzīvot saskaņā ar savām lūgšanām un pildīt viņa gribu. (1. Jāņa 3:22.) Tāpēc tad, ja pūlamies atbrīvoties no kāda slikta paraduma vai pārvarēt kādu vājību, mums jābūt pacietīgiem un jārīkojas saskaņā ar to, ko lūdzam. Jēzus saviem sekotājiem palīdzēja saprast, ka reizēm atbilde uz lūgšanām ir jāgaida ilgāk, nekā gribētos. Jēzus teica: ”Lūdziet — un jums dos, meklējiet — un jūs atradīsiet, klauvējiet — un jums atvērs, jo ikviens, kas lūdz, saņem, ikviens, kas meklē, atrod, un ikvienam, kas klauvē, atvērs.” (Mat. 7:7, 8.) Ja mēs sekojam šim norādījumam un esam ”neatlaidīgi lūgšanās”, mēs varam būt pārliecināti, ka debesu Tēvs mūsu lūgšanas uzklausa un ka viņš uz tām arī atbildēs. (Kol. 4:2.)
11. Ko mums palīdz saprast Ebrejiem 4:16, ja mums šķiet, ka jāgaida pārāk ilgi?
11 Varbūt mums pašiem liekas, ka ir jāgaida pārāk ilgi, taču Jehova ir apsolījis, ka viņš uz mūsu lūgšanām atbildēs ”īstajā laikā”. (Nolasīt Ebrejiem 4:16.) Tāpēc, ja kaut kas nenotiek tik drīz, kā mēs būtu gribējuši, mēs nedrīkstam vainot Jehovu. Piemēram, daudzi kristieši gadiem ilgi ir lūguši, lai Dieva valstība darītu galu ļaunajai pasaulei. Jēzus mācīja, ka par to tiešām ir jālūdz. (Mat. 6:10.) Bet būtu bēdīgi, ja kristiešu ticība atslābtu tāpēc, ka gals nav pienācis tad, kad to ir gaidījuši cilvēki. (Hab. 2:3; Mat. 24:44.) Mums joprojām jāgaida uz Jehovu un viņš jālūdz, nemaz nešauboties, ka viņš atbildēs uz mūsu lūgšanām. Ļaunumam tiks darīts gals īstajā laikā — Jehova jau ir noteicis ”dienu un stundu”, kad tas notiks. Un tas būs īstais laiks, raugoties no visdažādākajiem aspektiem. (Mat. 24:36; 2. Pēt. 3:15.)
12. Kādās situācijās ir sevišķi grūti būt pacietīgiem?
12 Mums pacietīgi jāgaida, līdz taisnība uzvarēs. Visā pasaulē cilvēki bieži vien tiek diskriminēti pēc dzimuma, tautības vai ādas krāsas. Netaisnīgu izturēšanos pieredz arī tie, kam ir fiziska invaliditāte vai garīga rakstura traucējumi. Savukārt daudzi Jehovas kalpi ir cietuši lielu netaisnību savu uz Bībeli pamatoto uzskatu dēļ. Kad sastopamies ar netaisnību, ir svarīgi atsaukt atmiņā Jēzus vārdus: ”Tas, kas izturēs līdz galam, tiks izglābts.” (Mat. 24:13.) Bet varbūt mēs esam uzzinājuši, ka ticības biedrs ir izdarījis nopietnu pārkāpumu. Kā mums būtu jārīkojas pēc tam, kad ir informēti draudzes vecākie? Mums šī lieta ir jāatstāj viņu ziņā. Mums ir jābūt pacietīgiem un jāpaļaujas, ka viņi to risinās tā, kā vēlas Jehova. Ko šādos gadījumos dara draudzes vecākie?
13. Ko Jehova prasa no draudzes vecākajiem, ja ir izdarīts nopietns pārkāpums?
13 Kad vecākie ir uzzinājuši par nopietnu pārkāpumu, ko ir izdarījis kāds no viņu draudzes, viņi lūdz Jehovu, lai saņemtu ”gudrību, kas nāk no augšas,” un spētu raudzīties uz situāciju no Jehovas viedokļa. (Jēk. 3:17.) Viņi grib palīdzēt ”grēciniekam atstāt aplamo ceļu un atgriezties”. (Jēk. 5:19, 20.) Viņi dara visu, kas ir viņu spēkos, lai pasargātu draudzi un mierinātu tos, kas ir cietuši. (2. Kor. 1:3, 4.) Kad tiek izskatīti nopietni pārkāpumi, draudzes vecākajiem vispirms ir jānoskaidro visi fakti, un tam ir vajadzīgs laiks. Viņi lūdz Jehovu, laipni dod pārkāpējam uz Bībeli balstītus padomus un to ”pārmāca tā, kā vajadzīgs”. (Jer. 30:11.) Vecākie tīši nevilcinās, bet viņi arī nesasteidz savu lēmumu. Ja vecākie seko Jehovas vadībai, tas nāk par labu visai draudzei. Tomēr pat tādā gadījumā, ja viss tiek darīts pareizi, tas Jehovas kalps, kurš šī pārkāpēja dēļ ir cietis, joprojām var justies sāpināts. Kas var remdēt šādas sāpes?
14. Par kādu Dieva kalpu ir vērts domāt, ja esam cietuši kāda ticības biedra dēļ?
14 Varbūt kādam no mums ir smagi nodarīts pāri, un, iespējams, mums ir nodarījis pāri ticības biedrs. Bībelē var lasīt par daudziem dievbijīgiem cilvēkiem, no kuriem var mācīties, kā pacietīgi gaidīt, kad Jehova izlabos netaisnību. Piemēram, pret Jāzepu cietsirdīgi izturējās viņa paša brāļi, taču viņš neturēja sevī aizvainojumu un dusmas. Viņš turpināja uzticīgi kalpot Jehovam, un Jehova viņu bagātīgi atalgoja par viņa pacietību un izturību. (1. Moz. 39:21.) Galu galā Jāzeps spēja piedot saviem brāļiem, kas viņam bija nodarījuši lielu netaisnību, un pieredzēja, kā Jehova viņu svētīja. (1. Moz. 45:5.) Arī mēs, tāpat kā Jāzeps, varam rast mierinājumu, ja tuvojamies Jehovam un gaidām, kad viņš labos jebkādu netaisnību. (Ps. 7:17; 73:28.)
15. Kas kādai mūsu māsai palīdzēja paciest netaisnīgu izturēšanos?
15 Protams, ne visi piedzīvo tik lielu netaisnību kā Jāzeps, taču jebkāda netaisnīga rīcība mūs var sāpināt. Ja mēs pieredzam netaisnīgu izturēšanos, vienalga, vai tā pret mums izturas cilvēks, kas kalpo Jehovam vai ne, ir vērts likt lietā Bībeles principus. (Filip. 2:3, 4.) Par to pārliecinājās kāda mūsu māsa. Viņa uzzināja, ka viena no darbabiedrenēm viņu aprunā. Tomēr mūsu māsa nolēma pārdomāt, kā rīkojās Jēzus, nevis ļauties emocijām. Bībelē par Jēzu teikts: ”Kad viņu apvainoja, viņš neatbildēja ar to pašu.” (1. Pēt. 2:21, 23.) Domājot par Jēzus priekšzīmi, viņa nosprieda atstāt šo situāciju bez ievērības un nesākt skaidroties ar darbabiedreni. Vēlāk mūsu māsa uzzināja, ka tolaik darbabiedrene cīnījās ar smagu slimību un izjuta milzīgu spriedzi. Māsa secināja, ka šī sieviete acīmredzot nebija domājusi neko ļaunu. Mūsu māsa nopriecājās, ka bija pacietusi sliktu izturēšanos, un atguva sirdsmieru.
16. Kas mums var sniegt mierinājumu, ja mēs pieredzam netaisnību? (1. Pētera 3:12.)
16 Ja mēs piedzīvojam netaisnību vai jūtamies sāpināti citu iemeslu dēļ, mums jāpatur prātā, ka ”Jehova ir tuvu tiem, kam satriekta sirds”. (Ps. 34:18.) Jehovam ir ļoti dārgs ikviens viņa kalps, kas pacietīgi iztur pārbaudījumus un grūtībās ”liek savu nastu uz Jehovas pleciem”. (Ps. 55:22.) Viņš ir visas zemes Tiesnesis. Viņam nekas nepaslīd garām. (Nolasīt 1. Pētera 3:12.) Kad mēs pieredzam nopietnas problēmas, ko atrisināt nav mūsu spēkos, ir svarīgi gaidīt uz Jehovu.
NEBEIDZAMAS SVĒTĪBAS TIEM, KAS GAIDA UZ JEHOVU
17. Ko Jehova ir apsolījis, kā var lasīt Jesajas 30:18?
17 Drīz, kad pār visu zemi valdīs Dieva valstība, debesu Tēvs mūs bagātīgi svētīs. Jesajas 30:18 var lasīt: ”Jehova pacietīgi gaida, kad varēs jums parādīt labvēlību, un viņš apžēlosies par jums, jo Jehova ir taisnīgs Dievs. Laimīgi tie, kas gaida uz viņu.” Visi, kas gaida uz Jehovu, tiek bagātīgi svētīti jau tagad, un vēl vairāk svētību viņi saņems jaunajā pasaulē.
18. Ko Jehova saviem kalpiem dāvās jaunajā pasaulē?
18 Jaunajā pasaulē neviens vairs nepieredzēs problēmas, kas tagad nomoka visu cilvēci. Nebūs nekādas netaisnības, un Dieva kalpiem nekas vairs nesagādās sāpes. (Atkl. 21:4.) Nevienam nebūs jāuztraucas par to, vai spēs sagādāt sev visu nepieciešamo, jo visa kā būs pārpārēm. (Ps. 72:16; Jes. 54:13.) Tad dzīve būs patiešām brīnišķīga!
19. Kā Jehova mūs gatavo dzīvei jaunajā pasaulē?
19 Jehova mūs jau tagad gatavo dzīvei jaunajā pasaulē — viņš mums palīdz atbrīvoties no sliktiem paradumiem un palīdz attīstīt kristīgas īpašības. Nenolaidīsim rokas un nepadosimies! Mūs gaida daudz labāka dzīve. Tā kā priekšā ir tik lieliska nākotne, mēs esam gatavi pacietīgi gaidīt, kad Jehova paveiks visu, ko ir apsolījis!
118. DZIESMA ”Vairo mums ticību!”
a Droši vien jūs esat dzirdējuši, kā daži, kas jau daudz gadu kalpo Jehovam, ir izteikušies: ”Es nebiju domājis, ka ļaunā pasaule pastāvēs tik ilgi!” Ikviens no mums ļoti gaida, kad Jehova darīs galu ļaunajai pasaulei, un vēl jo karstāk mēs pēc tā ilgojamies tāpēc, ka tagad ir tik grūti laiki. Tomēr mums jāmācās būt pacietīgiem. Šajā rakstā ir apskatīti Bībeles principi, kas mums šajā ziņā var palīdzēt, un ir pievērsta uzmanība situācijām, kurās mums pacietīgi jāgaida, kad Jehova rīkosies. Tāpat ir aplūkots, kādas svētības pieredzēs tie, kas ir gatavi gaidīt.
b ATTĒLOS: kāda kristiete jau no bērnības bieži lūdz Jehovu. Vecāki viņai mazotnē iemācīja lūgt Dievu. Pusaudzes gados viņa kļuva par pionieri un bieži lūdza, lai Jehova svētī viņas kalpošanu. Daudzus gadus vēlāk, kad smagi saslima viņas vīrs, viņa lūdza Jehovam spēku, lai izturētu šo pārbaudījumu. Kļuvusi par atraitni, viņa joprojām vēršas lūgšanās pie debesu Tēva un ir pārliecināta, ka, tieši tāpat kā agrāk, arī tagad viņš atbildēs uz viņas lūgšanām.