127. nodaļa
Piektdien apglabāts, bet svētdien kapenes tukšas
IR PIEKTDIENAS vēla pēcpusdiena, un ar saules rietu sāksies 15. nīsana sabats. Mirušā Jēzus ķermenis karājas pie staba, bet abi laupītāji viņam līdzās vēl ir dzīvi. Piektdienas pēcpusdiena tiek saukta par sataisāmo dienu, jo tad cilvēki gatavo ēdienu un pabeidz citus steidzamus darbus, ko nevar atlikt uz laiku pēc sabata.
Gaidāmais sabats ir nevis parasts sabats (septītā nedēļas diena), bet gan divkāršais jeb ”lielais” sabats. Tā šis sabats tiek saukts tāpēc, ka 15. nīsans, septiņu dienu ilgo Neraudzētās maizes svētku pirmā diena (kas ir sabats vienmēr, vienalga, kādā dienā tas ir), šoreiz sakrīt ar parasto sabata dienu.
Dieva bauslībā ir teikts, ka mirušo nedrīkst atstāt karājamies pie staba pa nakti. Tāpēc jūdi lūdz Pilātam, lai sodāmo nāve tiktu paātrināta, pārlaužot tiem kājas. Karavīri pārlauž kājas abiem laupītājiem. Ir redzams, ka Jēzus ir miris, tāpēc viņam kājas netiek pārlauztas. Tā piepildās Rakstu pravietojums: ”Nevienu kaulu viņam nebūs salauzt.”
Taču, lai nebūtu nekādu šaubu, ka Jēzus patiešām ir miris, viens no karavīriem viņam iedur sānos šķēpu. Šķēps ieduras sirds apvidū, un tūlīt iztek asinis un ūdens. Šo notikumu aculiecinieks apustulis Jānis raksta, ka tā tiek piepildīts vēl viens Rakstu pravietojums: ”Viņi raudzīsies uz to, ko tie sadūruši.”
Soda vietā ir arī Jāzeps no Arimatijas — kāds cienījams sinedrija loceklis. Viņš nebija balsojis par augstākās tiesas netaisnīgo rīcību pret Jēzu. Jāzeps patiesībā ir Jēzus māceklis, taču viņš baidījās to atklāt. Bet tagad viņš saņemas un dodas pie Pilāta, lai lūgtu atļauju paņemt Jēzus mirstīgās atliekas. Pilāts atsauc atbildīgo virsnieku un, kad tas ir apliecinājis, ka Jēzus ir miris, liek atdot mirstīgās atliekas.
Jāzeps paņem Jēzus ķermeni un pirms apglabāšanas ietin to tīrā, smalkā linu audeklā. Viņam palīdz Nikodēms, kas arī ir sinedrija loceklis. Arī Nikodēms nav atklāti paudis ticību Jēzum, baidīdamies zaudēt savu stāvokli. Bet tagad viņš atnes apmēram simts romiešu mārciņas (33 kilogramus) maisījuma no ”mirrēm un aloes”. Jēzus ķermenis tiek ietīts audeklā kopā ar šīm smaržvielām — tā jūdi parasti sagatavo mirušos apbedīšanai.
Pēc tam ķermenis tiek ielikts Jāzepa jaunajās kapenēs, kas ir izcirstas klintī netālajā dārzā. Tad kapenēm priekšā tiek aizvelts liels akmens. Lai pabeigtu apbedīšanu pirms sabata, ķermenis tiek sagatavots lielā steigā. Tāpēc Marija Magdalēna un Marija, mazākā Jēkaba māte, kuras laikam ir palīdzējušas sagatavot ķermeni apbedīšanai, steidzas mājup, lai sagatavotu vairāk smaržvielu un smaržīgo eļļu. Pēc sabata viņas domā apkopt Jēzus ķermeni labāk, lai to saglabātu ilgāku laiku.
Nākamā diena ir sestdiena (sabats); augstie priesteri ar farizejiem dodas pie Pilāta un saka: ”Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: Pēc trim dienām es celšos augšām. Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka viņa mācekļi nenāk naktī un viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā.”
”Jums ir sargi,” Pilāts atbild. ”Eita un apsargait to, kā paši zināt.” Viņi dodas pie kapa, aizzīmogo ieeju tajā un liek romiešu karavīriem kapu apsargāt.
Svētdien agri no rīta Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, kopā ar Zalomi, Joannu un citām sievietēm atnes uz kapenēm smaržvielas, lai varētu apkopt Jēzus ķermeni. Pa ceļam viņas savā starpā runā: ”Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Bet, atnākušas pie kapenēm, viņas redz, ka ir bijusi zemestrīce un Jehovas eņģelis ir novēlis akmeni no ieejas. Sargi ir prom, un kapenes ir tukšas! Mateja 27:57—28:2; Marka 15:42—16:4; Lūkas 23:50—24:3, 10; Jāņa 19:14, 31—20:1; 12:42; 3. Mozus 23:5—7; 5. Mozus 21:22, 23; Psalms 34:21; Cakarijas 12:10.
▪ Kāpēc piektdiena tiek saukta par sataisāmo dienu, un kas ir ”lielais” sabats?
▪ Kādi Rakstu pravietojumi piepildās ar to, kas notiek ar Jēzus ķermeni?
▪ Kā Jāzeps un Nikodēms piedalās Jēzus apbedīšanā, un kāda ir viņu saistība ar Jēzu?
▪ Ko priesteri lūdz Pilātam, un ko viņš atbild?
▪ Kas notiek svētdien agri no rīta?