Sargiet savu sirdi
”Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 4:23)
1., 2. Kāpēc mums jāsargā sava sirds?
PĒC viesuļvētras kādā Karību jūras salā no savas mājas iznāca vecs vīrs. Apskatīdams apkārt nodarītos postījumus, viņš ieraudzīja, ka ir nolūzis lielais koks, kas ilgus gadus bija audzis pie vārtiem viņa mājas priekšā. ”Kā tas var būt?” brīnījās vecais vīrs. ”Mazāki koki tepat tuvumā taču ir izturējuši vētru!” Bet, kad viņš aplūkoja kritušā koka celmu, atbilde kļuva skaidra. Milzeņa iekšpuse bija izpuvusi, un vētra tikai bija padarījusi acīm redzamu pūšanas procesu, kas pirms tam nebija manāms.
2 Ir ļoti skumji redzēt, kā Dieva kalps, kas šķietami nelokāmi iet pa kristīgo dzīves ceļu, neiztur ticības pārbaudījumu. Bībelē pamatoti teikts, ka ”cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām”. (1. Mozus 8:21.) Tas nozīmē, ka tad, ja cilvēks nav uzmanīgs, pat vislabāko sirdi var pamudināt uz nepareizu rīcību. Neviena nepilnīga cilvēka sirds nav pasargāta no pakļaušanās sliktai ietekmei, tāpēc mums nopietni jāņem vērā padoms: ”Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi.” (Salamana Pamācības 4:23.) Kā mēs varam sargāt savu simbolisko sirdi?
Nepieciešamas regulāras pārbaudes
3., 4. a) Kādus jautājumus varētu uzdot par cilvēka sirdi? b) Kā var pārbaudīt simbolisko sirdi?
3 Ja jūs ejat pie ārsta uz veselības pārbaudi, viņš droši vien izmeklēs jūsu sirdi. Vai jūsu vispārējais veselības stāvoklis, arī sirds stāvoklis, liecina, ka jūs saņemat pietiekami daudz uzturvielu? Kāds ir jūsu asinsspiediens? Vai jūsu sirds sitas vienmērīgi un spēcīgi? Vai jūsu organismam ir pietiekama fiziskā slodze? Vai jūsu sirds nav pakļauta pārmērīgai spriedzei?
4 Ja jau sirdij ir vajadzīgas regulāras pārbaudes, tad ko var teikt par simbolisko sirdi? To pārbauda Jehova. (1. Laiku 29:17.) Bet tas jādara arī mums pašiem, uzdodot sev tādus jautājumus kā, piemēram: vai mana sirds saņem pietiekami daudz garīgā uztura, ko tai var nodrošināt regulāras personīgās studijas un sapulču apmeklēšana? (Psalms 1:1, 2; Ebrejiem 10:24, 25.) Vai Jehovas vēsts ir manā sirdī kā ”gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus”, un vai tā mani mudina sludināt Valstību un gatavot mācekļus? (Jeremijas 20:9; Mateja 28:19, 20; Romiešiem 1:15, 16.) Vai es visiem spēkiem ”cīnos” un, ja iespējams, piedalos kādā no pilnas slodzes kalpošanas veidiem? (Lūkas 13:24.) Kādā vidē visbiežāk atrodas mana simboliskā sirds? Vai man patīk būt kopā ar cilvēkiem, kuru sirds ir vienota patiesajā pielūgsmē? (Salamana Pamācības 13:20; 1. Korintiešiem 15:33.) Centīsimies pamanīt savus trūkumus un tūlīt pat tos labosim.
5. Ko labu var dot ticības pārbaudījumi?
5 Mēs bieži pieredzam ticības pārbaudījumus, un tie mums dod iespēju izvērtēt savas sirds stāvokli. Izraēliešiem, kas bija nonākuši pie Apsolītās zemes robežām, Mozus teica: ”Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu un lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi, vai ne.” (5. Mozus 8:2.) Vai gan mēs bieži neesam pārsteigti par to, kādas izjūtas un vēlmes mums parādās un kā mēs reaģējam, kad esam nonākuši negaidītā situācijā vai sastopamies ar kārdinājumu? Pārbaudījumi, ko Jehova pieļauj, mums palīdz saskatīt savus trūkumus un dod iespēju tos novērst. (Jēkaba 1:2—4.) Mums vienmēr vajadzētu ar lūgšanām pārdomāt, kā esam izturējušies pārbaudījumos.
Par ko liecina mūsu runa?
6. Kā mūsu sarunu temati ļauj spriest par mūsu sirdi?
6 Kā lai nosaka, kas ir mūsu sirdī? Jēzus teica: ”Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.” (Lūkas 6:45.) Pēc tā, par ko mēs parasti runājam, var redzēt, uz ko ir vērsta mūsu sirds. Vai mēs bieži runājam par materiālām vērtībām un pasaulīgiem sasniegumiem? Vai arī mūsu sarunu temati ir garīgi jautājumi un teokrātiski mērķi? Vai mēs visiem stāstām par citu kļūdām, vai arī ar mīlestību tās nosedzam un izlīdzinām? (Salamana Pamācības 10:11, 12.) Vai mēs mēdzam daudz runāt par citiem cilvēkiem un notikumiem viņu dzīvē, bet pavisam nedaudz — par principiem un likumsakarībām? Vai tas nevarētu liecināt, ka mēs pārmērīgi interesējamies par citu personīgo dzīvi? (1. Pētera 4:15.)
7. Ko no stāstījuma par desmit Jāzepa brāļiem var mācīties par nepieciešamību sargāt savu sirdi?
7 Padomāsim par to, kas notika kādā lielā ģimenē. Jēkaba desmit vecākie dēli ”nevarēja laipni.. parunāt” ar savu jaunāko brāli Jāzepu, ko viņi apskauda, jo tas bija tēva mīļākais dēls. Vēlāk, kad Jāzeps redzēja Dieva sūtītus sapņus, kas apliecināja, ka Jehova viņam ir labvēlīgs, brāļi ”ienīda viņu vēl vairāk”. (1. Mozus 37:4, 5, 11.) Viņi nežēlīgi pārdeva savu brāli verdzībā. Pēc tam, cenzdamies noslēpt savu ļauno darbu, viņi sameloja savam tēvam, lai tas domātu, ka Jāzepu ir saplosījis zvērs. Šie notikumi parādīja, ka desmit Jāzepa brāļi nebija nosargājuši savu sirdi. Ja mēs sliecamies kritizēt citus, vai tas nevarētu liecināt par skaudību mūsu sirdī? Ir jāsaglabā modrība un vienmēr jāpārbauda sava runa, kā arī bez kavēšanās jālikvidē nepareizas noslieces.
8. Kā var pārbaudīt savu sirdi, ja esam samelojuši?
8 ”Dievam.. [nav] iespējams melot”, turpretī nepilnīgajiem cilvēkiem ir nosliece melot. (Ebrejiem 6:18.) ”Visi cilvēki ir meļi,” ar nožēlu rakstīja psalmu sacerētājs. (Psalms 116:11.) Pat apustulis Pēteris meloja, kad trīs reizes aizliedza Jēzu. (Mateja 26:69—75.) Mums visiem spēkiem jācenšas nemelot, jo Jehova ienīst ”melīgu mēli”. (Salamana Pamācības 6:16—19.) Ja tomēr esam samelojuši, būtu jāizanalizē cēlonis. Vai iemesls bija bailes no cilvēkiem? Vai bailes no soda? Varbūt esam runājuši nepatiesību, lai glābtu savu reputāciju, vai pat klaja savtīguma dēļ? Jebkurā gadījumā šis jautājums ir jāpārdomā, pazemīgi jāatzīst sava kļūda un jālūdz Jehovam piedošana, kā arī palīdzība savas vājības pārvarēšanai. Šādu palīdzību vislabāk var sniegt ”draudzes vecaji”. (Jēkaba 5:14.)
9. Ko par mūsu sirdi liecina lūgšanas?
9 Atbildēdams uz jaunā ķēniņa Salamana lūgumu piešķirt viņam gudrību un zināšanas, Jehova sacīja: ”Ja nu tiešām šāda vēlēšanās ir tavā sirdī un tu neesi lūdzis pārticību, nedz bagātību un godu.., tad tev arī tiks piešķirta gudrība un zināšanas; taču arī pārticību, bagātību un godu Es gribu tev arīdzan dot.” (2. Laiku 1:11, 12.) Ņemot vērā, ko Salamans lūdza un ko viņš nelūdza, Jehova redzēja, kas ir viņa sirdī. Ko par mūsu sirds stāvokli liecina tas, ko mēs sakām Dievam? Vai mūsu lūgšanās izpaužas alkas pēc zināšanām, gudrības un spriestspējas? (Salamana Pamācības 2:1—6; Mateja 5:3.) Vai mums ir svarīgas Valstības intereses? (Mateja 6:9, 10.) Ja mūsu lūgšanas ir kļuvušas mehāniskas un paviršas, mums acīmredzot jāveltī laiks pārdomām par Jehovas darbiem. (Psalms 103:2.) Visiem kristiešiem jāpievērš uzmanība tam, par ko liecina viņu lūgšanas.
Par ko liecina mūsu rīcība?
10., 11. a) Ar ko parasti sākas laulības pārkāpšana un netiklība? b) Kas mums var palīdzēt nepārkāpt laulību ”savā sirdī”?
10 Mēdz teikt, ka darbi runā skaļāk par vārdiem. Cilvēka izturēšanās lielā mērā atspoguļo viņa būtību. Piemēram, ja runā par morāles jautājumiem, sargāt sirdi nozīmē ne tikai izvairīties no netiklības un laulības pārkāpšanas. Kalna sprediķī Jēzus teica: ”Ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja 5:28.) Kā izvairīties no laulības pārkāpšanas pat savā sirdī?
11 Dievbijīgais patriarhs Ījabs ir labs piemērs precētiem kristiešiem un kristietēm. Ījabs noteikti kārtoja dažādus jautājumus ar jaunākām sievietēm un vajadzības gadījumā tām laipni palīdzēja, bet doma par to, ka viņu starpā varētu izveidoties romantiskas jūtas, šim dievbijīgajam vīram bija ļoti tāla. Tas bija tāpēc, ka viņš bija stingri apņēmies ar iekāri neskatīties uz sievietēm. ”Es ar savām acīm esmu slēdzis ciešu norunu, ka es iekārodams neuzlūkošu nevienu jaunavu,” sacīja Ījabs. (Ījaba 31:1.) Slēgsim arī mēs tādu pašu norunu ar savām acīm un sargāsim savu sirdi!
12. Kā Lūkas evaņģēlija 16. nodaļas 10. pants ir saistīts ar sirds sargāšanu?
12 ”Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams,” sacīja Dieva Dēls, ”un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.” (Lūkas 16:10.) Mums jāpārbauda sava uzvedība šķietami nenozīmīgās ikdienas dzīves situācijās, pat mājas apstākļos. (Psalms 101:2.) Vai tad, kad esam mājās, skatāmies televīziju vai izmantojam Internetu, mēs ņemam vērā Bībelē lasāmo padomu: ”Netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas; tāpat bezkaunība, muļķīgas runas, jo tādas lietas neklājas.”? (Efeziešiem 5:3, 4.) Un kāda ir mūsu attieksme pret vardarbību, ko var redzēt televīzijā un videospēlēs? Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo, bet Viņa dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus.” (Psalms 11:6.)
13. Kāpēc jābūt uzmanīgiem, pārdomājot, uz ko mūs mudina sirds?
13 ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga,” brīdināja Jeremija. (Jeremijas 17:9.) Sirds ļaunprātīgums var izpausties tā, ka mēs meklējam aizbildinājumus savām kļūdām, noliedzam savas vājības, cenšamies attaisnot nopietnus trūkumus un pārspīlējam savus sasniegumus. Viltīga sirds var kļūt divkosīga — tāds cilvēks ar smaidu uz lūpām runā vienu, bet viņa darbi liecina par kaut ko citu. (Psalms 12:3; Salamana Pamācības 23:7.) Tāpēc ir ļoti svarīgi godīgi pārbaudīt, uz ko sirds mūs mudina.
Vai mūsu acs ir skaidra?
14., 15. a) Kas ir ”skaidra” acs? b) Kā tas, ka paturam savu aci skaidru, palīdz sargāt sirdi?
14 ”Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša,” teica Jēzus. (Mateja 6:22.) Skaidra acs ir koncentrēta uz vienu mērķi, tā nenovēršas sāņus. Mūsu acij jābūt vērstai uz to, lai ”dzītos papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības”. (Mateja 6:33.) Kas varētu notikt ar simbolisko sirdi, ja acs nebūtu skaidra?
15 Padomāsim par tādu jautājumu kā iztikas pelnīšana. No kristiešiem tiek prasīts gādāt par ģimenes vajadzībām. (1. Timotejam 5:8.) Bet ja nu mēs jūtam kārdinājumu vienmēr iegādāties pašu jaunāko, labāko un pieprasītāko, kad pērkam pārtikas produktus, apģērbu un labiekārtojam dzīvokli? Vai tas nevarētu kalpināt mūsu sirdi un prātu, padarot mūsu pielūgsmi divkosīgu? (Psalms 119:113; Romiešiem 16:18.) Mēs nedrīkstam tik ļoti ieslīgt rūpēs par savām fiziskajām vajadzībām, ka ģimene, darbs un materiālās vērtības kļūtu par visu mūsu dzīves saturu. Atcerēsimies Dieva iedvesmoto padomu: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.” (Lūkas 21:34, 35.)
16. Kādu padomu Jēzus deva par aci, un kāpēc viņš to teica?
16 Acs ir svarīgs orgāns, kas piegādā informāciju prātam un sirdij. Tas, uz ko ir vērsta acs, var spēcīgi ietekmēt mūsu domas, emocijas un rīcību. Jēzus tēlaini norādīja uz to, cik stipru kārdinājumu var izraisīt redzētais, un teica: ”Ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa top iemesta ellē.” (Mateja 5:29.) Acs ir jāattur no nepiemērotu ainu vērošanas. Piemēram, tai nedrīkst ļaut kavēties pie kaut kā tāda, kas izraisa neatļautas kaislības un vēlēšanās.
17. Kā vārdi, kas rakstīti Vēstulē kolosiešiem, 3. nodaļas 5. pantā, mums palīdz sargāt sirdi?
17 Redze, protams, nav vienīgais sakaru kanāls ar apkārtējo pasauli. Sava nozīme ir arī citām maņām, piemēram, taustei un dzirdei, un mums jābūt uzmanīgiem arī ar tām atbilstošajām ķermeņa daļām. Apustulis Pāvils izteica pamudinājumu: ”Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība.” (Kolosiešiem 3:5.)
18. Kā jārīkojas, lai savaldītu nepareizas domas?
18 Nepareizas vēlēšanās var rasties apslēptos mūsu prāta nostūros. Ja ļaujam tām uzkavēties prātā, nepareizās vēlmes kļūst stiprākas un ietekmē sirdi. ”Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku.” (Jēkaba 1:14, 15.) Daudzi atzīst, ka tieši tādā veidā bieži sākas masturbācija. Cik svarīgi ir pildīt savu prātu ar garīgiem jautājumiem! (Filipiešiem 4:8.) Ja prātā ienāk nepareiza doma, ir jācenšas tūlīt no tās atbrīvoties.
Kalpojiet Jehovam ar nedalītu sirdsprātu
19., 20. Kas ir nepieciešams, lai kalpotu Jehovam ar nedalītu sirdsprātu?
19 Kad ķēniņš Dāvids jau bija vecs, viņš teica savam dēlam: ”Mans dēls Salaman, atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar nedalītu sirdsprātu un ar labprātīgu dvēseli, jo tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina itin visus visdažādākos nodomus.” (1. Laiku 28:9.) Arī pats Salamans lūdza viņam piešķirt ”gaišu sirdsprātu”. (1. Ķēniņu 3:9.) Taču viņam pašam bija jāsaglabā šāds sirdsprāts visu savu mūžu.
20 Lai tas izdotos, mums ne tikai jāiegūst sirds, kas ir patīkama Jehovam, bet arī jāsargā tā. Tas būs iespējams vienīgi tad, ja Dieva Rakstos atrodamie atgādinājumi būs mūsu sirdī. (Salamana Pamācības 4:20—22.) Mums pastāvīgi jāpārbauda sava sirds, ar lūgšanām pārdomājot, par ko liecina mūsu runa un rīcība. Bet šādām pārdomām būs vērtība tikai tad, ja mēs no sirds meklēsim Jehovas palīdzību, lai labotu katru pamanīto vājību. Tāpat ir ļoti svarīgi uzmanīties attiecībā uz to, ko mēs uztveram ar savām maņām. Ja darīsim to visu, tad varam būt pārliecināti, ka ”Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās [mūsu] sirdis un [mūsu] domas Kristū Jēzū”. (Filipiešiem 4:6, 7.) Būsim apņēmības pilni sargāt savu sirdi vairāk par visu citu, kas jāsargā, un kalpot Jehovam ar nedalītu sirdsprātu!
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc ir svarīgi sargāt sirdi?
• Kā pārdomas par to, ko sakām, palīdz sargāt savu sirdi?
• Kāpēc mums jāpatur sava acs ”skaidra”?
[Attēli 23. lpp.]
Par ko mēs parasti runājam tīruma kalpošanā, sapulcēs un mājās?
[Attēli 25. lpp.]
Skaidra acs nenovēršas no mērķa