7. Kādu līdzību Jēzus izstāstīja cilvēkiem, kas bija atnākuši viņu klausīties?

⁷ Jēzus vienā no savām līdzībām paskaidroja, cik svarīga ir cilvēka attieksme pret Dieva vārdiem. Jēzus sludināja labo vēsti visā Palestīnā, un pie viņa nāca ļoti daudz cilvēku, lai klausītos, ko viņš sludina. (Lūkas 8:1, 4.) Protams, ne visi viņi mīlēja Dieva vārdus. Daudzi nāca klausīties Jēzū tikai tāpēc, ka gribēja redzēt brīnumus, vai arī tāpēc, ka viņiem patika, kā Jēzus runā. Tāpēc Jēzus stāstīja cilvēkiem šādu līdzību: ”Sējējs izgāja sēt savu sēklu; un sējot cita krita ceļmalā un to samina, un putni gaisā to apēda. Un cita krita uz akmeni, uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija slapjuma. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga līdz un to nomāca. Bet cita krita labā zemē, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” (Lūkas 8:5—8.)

9. Kas tiek attēlots ar sēklu, kas krīt a) ceļmalā, b) uz akmens, c) starp ērkšķiem?

⁹ Jēzus teica, ka dažas sēklas krīt ceļmalā un tiek samītas. Šis salīdzinājums attiecas uz cilvēkiem, kas ir pārāk aizņemti, lai Valstības sēkla iesakņotos viņu sirdī. Pirms viņiem rodas mīlestība pret Dieva vārdiem, ”velns nāk un ņem vārdu no viņu sirdīm, lai netic un netop izglābti”. (Lūkas 8:12.) Dažas sēklas nokrīt uz akmens — tā tiek norādīts uz cilvēkiem, kas ar prieku uzņem Bībeles vēsti, tomēr neļauj tai ietekmēt savu sirdi. Sastopoties ar pretestību vai izjūtot, ka ievērot Bībeles padomus nav viegli, viņi ”atkāpjas”, jo viņiem ”nav saknes”. (Lūkas 8:13.) Ir arī tādi cilvēki, kas vārdu dzird, taču ”iegrimst rūpēs un bagātībā un pasaules kārībās”. Galu galā tie ”noslāpst” kā augi, kurus pārmāc ērkšķi. (Lūkas 8:14.)