49. nodaļa
Vēl viens sludināšanas ceļojums pa Galileju
JĒZUS ir intensīvi sludinājis nu jau divus gadus. Vai turpmāk viņš sludinās mazāk un nedaudz atpūtīsies? Gluži otrādi, viņš sāk sludināt vēl aktīvāk un dodas vēl vienā ceļojumā, kas ir jau trešais ceļojums pa Galileju. Viņš apmeklē visas pilsētas un visus ciemus šajā apgabalā, mācīdams cilvēkus sinagogās un sludinādams labo vēsti par Valstību. Šī ceļojuma laikā redzētais viņu vēl jo vairāk pārliecina, ka ir nepieciešams paplašināt sludināšanu.
Lai kur Jēzus ietu, visur viņš redz cilvēkus, kam vajadzīga garīga dziedināšana un mierinājums. Cilvēki ir kā aitas bez gana, novārdzināti un atstāti, tāpēc Jēzum viņu ir žēl. Viņš saviem mācekļiem saka: ”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.”
Jēzum padomā ir kāds rīcības plāns. Viņš sapulcina 12 apustuļus, kurus viņš izvēlējās apmēram pirms diviem gadiem. Sadalījis mācekļus pa divi, viņš izveido sešus sludinātāju pārus un dod tiem norādījumus. Viņš pamāca: ”Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm. Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.”
Valstība, kas viņiem jāsludina, ir tā pati, par kuru Jēzus viņus mācīja lūgt parauglūgšanā. Valstība ir tuvu klāt pienākusi tajā nozīmē, ka Dieva ieceltais Ķēniņš, Jēzus Kristus, atrodas starp cilvēkiem. Par apstiprinājumu tam, ka mācekļi pārstāv šo valdību, kas ir augstāka par cilvēku valdībām, Jēzus viņiem dod varu dziedināt slimos un pat piecelt mirušos. Viņš norāda, ka šie brīnumi mācekļiem jāveic par brīvu.
Pēc tam viņš saka saviem mācekļiem, ka tiem nav jārūpējas par līdzekļiem sludināšanas ceļojumam. ”Jums nebūs iegādāties nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz vaŗu savās jostās, nedz ceļa somu, nedz divi svārkus, nedz kurpes, nedz nūju, jo strādniekam sava barība pienākas.” Cilvēki, kas novērtēs mācekļu stāstīto vēsti, būs atsaucīgi un labprāt dos viņiem ēdienu un mājvietu. Jēzus saka: ”Kuŗā pilsētā vai miestā jūs ieiesit, uzmeklējiet, kas tur vērts, un tur palieciet, tiekāms jūs no turienes aiziesit.”
Tad Jēzus pamāca, kā ar mājas saimnieku sākt sarunu par Valstību. ”Namā ieiedami, sveicinait to,” viņš norāda. ”Ja tas nams ir vērts, tad jūsu miers lai nāk pār to, bet ja tas nav vērts, tad lai jūsu miers atkal pie jums atgriežas. Un ja kas jūs negrib uzņemt nedz klausīt jūsu vārdus, izeita no tāda nama vai tādas pilsētas un nokratait pīšļus no savām kājām.”
Ja kāda pilsēta noraida viņu vēsti, saka Jēzus, to gaida patiešām bargs sods. Viņš paskaidro: ”Patiesi es jums saku: Sodomas un Gomoras zemei būs vieglāki soda dienā nekā tādai pilsētai.” Mateja 9:35—10:15; Marka 6:7—12; Lūkas 9:1—5.
▪ Kad Jēzus uzsāk trešo sludināšanas ceļojumu pa Galileju, un kāda pārliecība viņam rodas šī ceļojuma laikā?
▪ Kādus norādījumus Jēzus dod saviem 12 apustuļiem, sūtīdams viņus sludināt?
▪ Kāpēc mācekļi dara pareizi, mācīdami, ka Valstība ir tuvu klāt pienākusi?