Mācīsimies būt kā mazākie

1., 2. Kādu pamudinājumu Jēzus izteica apustuļiem, un kāpēc viņš to darīja?

RITĒJA mūsu ēras 32. gads. Jēzus atradās Galilejas apgabalā, kad izveidojās nepatīkama situācija: daži viņa apustuļi sāka strīdēties par to, kurš viņu starpā ir lielākais. Lūka savā evaņģēlijā raksta: ”Mācekļi sāka strīdēties, kurš no viņiem ir lielākais. Jēzus, zinādams viņu sirds domas, ņēma kādu mazu bērnu, nostādīja sev blakus un uzrunāja mācekļus: ”Tas, kas šo bērnu uzņem mana vārda dēļ, uzņem arī mani, un tas, kas uzņem mani, uzņem arī to, kas mani ir sūtījis. Jo, kas jūsu vidū izturas kā mazākais, tas ir liels.”” (Lūk. 9:46—48.) Jēzus pacietīgi, bet nepārprotami paskaidroja apustuļiem, ka tiem jābūt pazemīgiem.

² Vai Jēzus izteiktais pamudinājums izturēties kā mazākajiem bija saskaņā ar pirmā gadsimta jūdu vērtību sistēmu? Vai arī tas bija pretrunā ar sabiedrībā pieņemto viedokli? Lūk, kā apstākļi tālaika sabiedrībā aprakstīti kādā teoloģiskā vārdnīcā: ”Ikvienā lietā pastāvīgi radās jautājums, kurš ir lielākais, un pienācīga goda parādīšana katram bija tik svarīga, ka par to bija jādomā visu laiku.” (Theological Dictionary of the New Testament.) Tātad Jēzus savus apustuļus mācīja atšķirties no pārējiem cilvēkiem.

 3. a) Ko nozīmē izturēties kā mazākajiem, un kāpēc tas var būt grūti? b) Uz kādiem jautājumiem par to, kā veidot sevī tādu attieksmi kā mazākajiem, būtu jāatbild?

³ Grieķu valodas vārds, kas iztulkots ”mazākais”, apzīmē kādu, kas ir necils, pazemīgs, neievērojams, nenozīmīgs, kas netiek īpaši cienīts un kam nav lielas ietekmes. Jēzus minēja par piemēru mazu bērnu, lai paskaidrotu saviem apustuļiem, ka tiem jābūt pazemīgiem un pieticīgiem. Šis pamudinājums mūsdienās attiecas uz patiesajiem kristiešiem tikpat lielā mērā, kā tas bija pirmajā gadsimtā. Iespējams, mums nav viegli izturēties kā mazākajiem, vismaz dažās situācijās. Cilvēciskā nosliece uz lepnumu var būt par iemeslu tam, ka tiecamies pēc ievērības. Apkārt valdošā sāncensība un pasaules gars mūs var ietekmēt tā, ka mūsu rīcībā izpaužas savtīgums, nepiekāpība vai vēlme manipulēt ar citiem. Kas mums var palīdzēt veidot sevī tādu attieksmi, kāda raksturīga mazākajiem? Kādā ziņā tas, kurš ir mazākais, ir liels? Kādās dzīves jomās ir svarīgi būt pazemīgiem?

4., 5. Kas mūs var pamudināt attīstīt pazemību? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁴ Viens veids, kā attīstīt pazemību, ir pārdomāt, cik dižens ir Jehova salīdzinājumā ar mums. Bībelē ir teikts, ka ”Viņa gudrība ir neaptverama”. (Jes. 40:28.) Runādams par dažām izcilām Jehovas personības iezīmēm, apustulis Pāvils izsaucās: ”Kāds Dieva bagātības, gudrības un zināšanu dziļums! Cik neizzināmi ir viņa spriedumi un neizdibināmi viņa ceļi!” (Rom. 11:33.) Lai gan aptuveni 2000 gadu laikā kopš tā brīža, kad Pāvils rakstīja šos vārdus, cilvēces zināšanas daudzos jautājumos ir ievērojami pieaugušas, viņa paustā atziņa joprojām ir patiesa. Lai cik daudz mēs zinātu, pazemību vieš doma, ka nav robežu tam, ko vēl var uzzināt par Jehovu, viņa darbiem un ceļiem.

⁵ Apziņa, ka mēs nespējam izdibināt Dieva ceļus, palīdzēja Leoa raudzīties uz sevi kā uz mazāko. Jaunībā viņu aizrāva zinātne. Vēlēdamies pēc iespējas vairāk uzzināt par Visumu, Leo studēja astrofiziku un nonāca pie svarīgas atziņas. ”Studiju gaitā es secināju, ka ar pašreizējām zinātniskajām teorijām nepietiek, lai pilnībā izprastu Visumu,” viņš saka, ”tāpēc es sāku studēt jurisprudenci.” Ar laiku Leo kļuva par apgabala prokuroru un pēc tam par tiesnesi. Vēlāk viņi ar sievu sāka mācīties Bībeli kopā ar Jehovas lieciniekiem, pieņēma patiesību un kļuva par Dieva kalpiem. Kas Leo palīdz izturēties kā mazākajam, lai arī pagātnē viņš diezgan daudz bija sasniedzis? Viņš atbild bez vilcināšanās: ”Tā ir apziņa, ka neatkarīgi no tā, cik daudz mēs uzzinām par Jehovu un Visumu, tik un tā ir daudz vairāk tāda, kas vēl jāatklāj.”

6., 7. a) Kādu pārsteidzošu pazemības piemēru ir parādījis Jehova? b) Kā Dieva pazemība cilvēku var padarīt ”lielu”?

⁶ Vēl viens apstāklis, kas palīdz būt pazemīgiem, ir tas, ka pats Jehova ir pazemīgs. Turklāt mums jāņem vērā, ka mēs ”esam Dieva darbabiedri”. (1. Kor. 3:9.) Dievs Jehova, kuram diženumā neviens nevar līdzināties, mūs šādi pagodina, dodams iespēju viņam kalpot un izmantot viņa Rakstus — Bībeli. Kaut arī Jehova ir tas, kurš audzē to, ko mēs iestādām un laistām, mums viņš ir piešķīris godu darboties kopā ar viņu. (1. Kor. 3:6, 7.) Vai tā nav pārsteidzoša pazemība no Dieva puses? Bez šaubām, Jehovas pazemība ir spēcīgs pamudinājums mums visiem izturēties kā mazākajiem.

⁷ Dieva pazemība dziļi iespaidoja psalmu sacerētāju Dāvidu. Viņš dziedāja Jehovam: ”Tu man piešķīri savu sargātāju vairogu, un Tava žēlastība [”pazemība”, NW] darīja mani lielu.” (2. Sam. 22:36.) Ja Dāvidam arī bija ievērojams stāvoklis Izraēlā, viņš to izskaidroja ar Jehovas pazemību — ar to, ka Dievs no augšas pazemīgi ”noskatījās” vai noliecās lejup, lai pievērstu viņam uzmanību. (Ps. 113:5—7.) Vai ar mums ir citādi? Vai ir kādas īpašības, spējas, pienākumi vai vispār kaut kas tāds, kas mums ”nebūtu dots” no Jehovas? (1. Kor. 4:7.) Cilvēks, kas izturas kā mazākais, ir ”liels” tādā ziņā, ka viņš kļūst noderīgāks kalpošanā Jehovam. (Lūk. 9:48.) Noskaidrosim, kā tas izpaužas.

 8. Kā pazemība ietekmē mūsu attieksmi pret Jehovas organizāciju?

⁸ Pazemība ir nepieciešama, lai mēs būtu apmierināti ar savu vietu Dieva teokrātiskajā organizācijā un atbalstītu kārtību draudzē. Piemēram, lūk, ko pieredzēja Petra, kāda jauna sieviete, kas bija uzaugusi Jehovas liecinieku ģimenē. Gribēdama visu darīt pēc sava prāta, viņa pārtrauca kontaktus ar draudzi. Tomēr pagāja kāds laiks, un Petra, pārvērtējusi savu nostāju, atjaunoja saikni ar draudzi. Tagad viņa ir priecīga, ka var piederēt pie Jehovas organizācijas, un labprāt atbalsta draudzē pastāvošo kārtību. Kas pa šo laiku ir mainījies? Viņa raksta: ”Lai es labi justos Dieva organizācijā, man bija jāizprot un jāveido sevī divas svarīgas īpašības — pazemība un pieticība.”

 9. Kāda ir pazemīga cilvēka attieksme pret garīgo uzturu, un kādas papildu iespējas tas viņam paver?

⁹ Pazemīgs cilvēks no sirds ir pateicīgs par visu, ko Jehova sagādā, arī par garīgo uzturu. Šāds cilvēks cītīgi pēta Bībeli un labprāt lasa žurnālus Sargtornis un Atmostieties!. Viņam ir paradums izlasīt visas jaunās publikācijas, pirms tās nonāk grāmatplauktā viņa personīgajā bibliotēkā. Ja pazemīgi apliecinām savu pateicību, lasot un pētot uz Bībeli balstītās publikācijas, mēs sekmējam savu garīgo izaugsmi un Jehova var dot mums papildu uzdevumus kalpošanā. (Ebr. 5:13, 14.)

10. Kā mēs varam izturēties kā mazākie draudzē?

¹⁰ Tas, kurš izturas kā mazākais, ir ”liels” vēl kādā veidā. Katrā draudzē prasībām atbilstoši vīrieši Jehovas svētā gara vadībā ir iecelti par vecākajiem. Viņi rūpējas par draudzes garīgo darbību — lai tiktu rīkotas draudzes sapulces, notiktu sludināšana un tiktu veikts draudzes ganu darbs. Ja mums ir tāda attieksme kā mazākajiem un mēs labprāt atbalstām šo kārtību, tad mēs veicinām draudzē prieku, mieru un vienotību. (Nolasīt Ebrejiem 13:7, 17.) Vai jūs, draudzes vecākie un kalpotāji, neesat pateicīgi Jehovam par to, ka viņš jums ir uzticējis tik godpilnu uzdevumu kalpošanā?

11., 12. Kāda attieksme mūs padara vērtīgākus Jehovas organizācijai, un kāpēc tā ir?

¹¹ Cilvēks, kas izturas kā mazākais, ir ”liels” jeb vērtīgāks Jehovas organizācijai, jo pazemība viņu padara par labu un noderīgu Dieva kalpu. Jēzum bija jādod saviem mācekļiem padoms izturēties kā mazākajiem, jo dažus no viņiem ietekmēja tālaika sabiedrībā valdošā domāšana. ”Mācekļi sāka strīdēties, kurš no viņiem ir lielākais,” teikts Lūkas evaņģēlija 9. nodaļas 46. pantā. Vai nevarētu gadīties, ka arī mēs savās acīs sākam likties kaut kādā ziņā labāki par saviem ticības biedriem vai pārāki par citiem cilvēkiem? Daudzi šajā pasaulē rīkojas, lepnuma un savtīguma vadīti. Mums jāsargās līdzināties lepnajiem un jābūt pazemīgiem. Ja sekosim šim padomam un par svarīgāko uzskatīsim Jehovas gribas pildīšanu, brāļiem un māsām būs patīkamāk atrasties mūsu sabiedrībā.

¹² Jēzus aicinājums izturēties kā mazākajiem patiešām ir rosinošs. Mums būtu jāņem vērā viņa vārdi visās dzīves jomās. Tālāk ir apskatītas trīs no tām.

13., 14. Kā vīrs un sieva var izturēties kā mazākie, un kā tas var ietekmēt laulību?

¹³ Laulībā. Daudziem mūsdienās tik ļoti rūp viņu pašu tiesības, ka viņi uz tām uzstāj pat tad, ja tas nozīmē ierobežot citu tiesības. Turpretī tam, kurš izturas kā mazākais, ir tāda attieksme, kādu ieteica veidot Pāvils. Savā vēstulē romiešiem Pāvils rakstīja: ”Tieksimies pēc tā, kas sekmē mieru un palīdz stiprināt citam citu.” (Rom. 14:19.) Cilvēks, kas rīkojas kā mazākais, tiecas pēc miera ar visiem, it sevišķi ar savu dārgo dzīvesbiedru.

¹⁴ Tam būtu jāizpaužas, piemēram, tādā jomā kā izklaide. Iespējams, vīram un sievai ir atšķirīgi viedokļi par to, kā labāk atpūsties. Varbūt vīrs brīvajā laikā labprāt paliktu mājās un palasītu grāmatu, savukārt sieva vēlētos aiziet uz restorānu vai paciemoties pie draugiem. Vai sievai nebūtu vieglāk cienīt savu vīru, ja viņa redzētu, ka tas pazemīgi un no sirds ņem vērā viņas intereses, nevis domā tikai par to, kam pats dotu priekšroku? Un vai vīrs nesāktu vēl vairāk mīlēt un augstāk vērtēt sievu, redzot, ka tā nemēģina par katru cenu panākt savu, bet pievērš uzmanību arī viņa vēlmēm? Ja abi dzīvesbiedri izturas kā mazākie, laulības saites kļūst stiprākas. (Nolasīt Filipiešiem 2:1—4.)

15., 16. Kādu attieksmi Dāvids ieteica veidot 131. psalmā, un kā tam būtu jāietekmē mūsu izturēšanās draudzē?

¹⁵ Draudzē. Pasaulē daudzi cenšas apmierināt savas iegribas tūlīt pat. Viņu pacietība izsīkst ļoti ātri, un gaidīšana viņiem ir mocības. Turpretī, ja attīstām tādu garu kā mazākajiem, mums būs vieglāk gaidīt uz Jehovu. (Nolasīt Psalmu 131:1—3.) Ieguvums, ko dod pazemība un gatavība gaidīt uz Jehovu, ir drošība un svētības, mierinājums un gandarījums. Nav brīnums, ka Dāvids izraēliešus mudināja būt pacietīgiem un cerēt uz Dievu!

¹⁶ Arī jūs varat saņemt mierinājumu, ja pazemīgi gaidāt uz Jehovu. (Ps. 42:6.) Varbūt jūs ”gribat pildīt labu darbu” un tāpēc ”tiecaties kļūt par pārraugu”. (1. Tim. 3:1—7.) Protams, jums jādara viss iespējamais, lai ļautu svētajam garam veidot jūsos īpašības, kādas nepieciešamas pārraugam. Bet ja nu jums tas prasa ilgāku laiku nekā citiem? Mazākais, kurš pacietīgi gaida iespēju uzņemties papildu pienākumus kalpošanā, turpinās ar prieku kalpot Jehovam un būs gatavs pildīt jebkādus uzdevumus, kas viņam tiek uzticēti.

17., 18. a) Kāds labums ir no tā, ka esam gatavi lūgt piedošanu un piedot citiem? b) Ko ir ieteikts darīt Salamana Pamācībās 6:1—5?

¹⁷ Attiecībās ar citiem. Lielākajai daļai cilvēku ir grūti atvainoties citiem. Taču Dieva kalpi mācās izturēties kā mazākie, atzīstot savas kļūdas un lūdzot piedošanu. Viņi ir gatavi arī piedot pārkāpumus citiem. Lepnums izraisa šķelšanos un strīdus, savukārt piedošana veicina mieru draudzē.

¹⁸ Mums jāizrāda pazemība un no sirds jāatvainojas otram cilvēkam, ja kādu no mums neatkarīgu apstākļu dēļ mēs nespējam pildīt saistības, ko esam uzņēmušies. Pazemīgs kristietis, pat ja viņam būtu iespēja kaut kādā mērā vainot notikušajā otru pusi, pievērš galveno uzmanību pats savām kļūdām un ir gatavs tās atzīt. (Nolasīt Salamana Pamācības 6:1—5.)

19. Kāpēc mums būtu jābūt pateicīgiem par Bībeles padomu izturēties kā mazākajiem?

¹⁹ Cik pateicīgi mēs esam, ka Bībelē ir lasāms pamudinājums izturēties kā mazākajiem! Lai gan laiku pa laikam mums droši vien nav viegli tādiem būt, tomēr, saglabājot pareizu viedokli par savu stāvokli Radītāja priekšā un domājot par viņa pazemību, attīstīt šādu nostāju ir iespējams. Ja būsim pazemīgi, mēs būsim noderīgāki kalpošanā Jehovam. Tāpēc centīsimies vienmēr izturēties pret citiem kā mazākie!