² Jēzus mīlēja Martu ne tikai tāpēc, ka viņa bija viesmīlīga un strādīga, bet noteikti arī viņas garīguma dēļ. Viņa no sirds ticēja tam, ko Jēzus mācīja. Marta bija stingri pārliecināta, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. (Jāņa 11:21—27.) Tomēr viņai, tāpat kā mums visiem, bija savi trūkumi. Reiz, kad Jēzus viesojās Martas namā, viņai likās, ka viņas māsa rīkojas nepareizi, un Marta sāka Jēzum norādīt, kas tam būtu jādara. Viņa teica: ”Kungs, vai tev ir vienalga, ka māsa mani vienu ir atstājusi rūpēties par visu? Saki, lai viņa nāk man palīgā!” (Nolasīt Lūkas 10:38—42.) Ko mēs varam mācīties no šī gadījuma?

⁴ Taču Marta bija aizņemta, gatavojot īpašu cienastu un darot citus mājas darbus, lai uzņemtu Jēzu pēc iespējas labāk. Tas viss sagādāja viņai nevajadzīgas raizes, un viņa kļuva neapmierināta, ka Marija viņai nepalīdz. Jēzus pamanīja, ka Marta pūlas paveikt pārāk daudz, tāpēc viņš laipni sacīja: ”Marta, Marta, tu raizējies un uztraucies par daudzām lietām.” Pēc tam viņš norādīja, ka būtu pieticis ar vienu ēdienu. Jēzus arī paskaidroja, ka Marija nav izdarījusi neko sliktu, teikdams: ”Marija ir izraudzījusies to, kas ir labs, un tas viņai netiks atņemts.” Marija, iespējams, jau pēc neilga laika bija aizmirsusi, kas toreiz tika celts galdā, taču viņa nekad neaizmirsa Jēzus uzslavu un vērtīgās pamācības, ko viņa dzirdēja, uzmanīgi klausoties Jēzū. Vairāk nekā 60 gadus vēlāk apustulis Jānis rakstīja: ”Jēzus mīlēja Martu [un] viņas māsu.” (Jāņa 11:5.) Šie Dieva iedvesmotie vārdi neatstāj šaubas, ka Marta ņēma vērā Jēzus mīlestības pilno padomu un visu atlikušo mūžu centās uzticīgi kalpot Jehovam.