Vai mēs esam ”bagāti Dievā”?

VIENA no pamācošajām līdzībām, ko stāstīja Jēzus Kristus, bija līdzība par kādu bagātu zemes īpašnieku. Vēlēdamies nodrošināt savu nākotni, šis bagātnieks nolēma uzcelt lielākas noliktavas. Bet Jēzus līdzībā viņš tiek saukts par bezprātīgu. (Lūkas 12:16—21.) Vairākos Bībeles tulkojumos pat ir lietots vārds ”muļķis”. Kāpēc bagātnieks tika raksturots tik negatīvi?

Acīmredzot tāpēc, ka šī cilvēka plānos netika ņemta vērā Dieva griba. Nekas neliecināja arī par to, ka viņš būtu pateicies Dievam par ražu, ko deva viņa lauki. (Mateja 5:45.) Bagātnieks pašapmierināti teica savai dvēselei: ”Dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies.” Šis cilvēks uzskatīja, ka viņa centienu augļi viņam būs kā ”augsts mūris”. (Salamana Pamācības 18:11.)

Brīdinādams sargāties no šādas pašapmierinātības, māceklis Jēkabs rakstīja: ”Jūs, kas sakāt: ”Šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu,” jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist.” (Jēkaba 4:13, 14.)

Tāpēc bagātniekam, par kuru stāstīja Jēzus, tika paziņots: ”Tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?” Šī bagātnieka dzīve bija kā gaistošs tvaiks — tā varēja kuru katru brīdi aprauties, un viņš tā arī nepieredzētu savu plānu īstenošanos. Jēzus stāstītā līdzība mums liek padomāt par savu dzīvi. Viņš beidza līdzību ar vārdiem: ”Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” Vai mēs esam ”bagāti Dievā”?