83. nodaļa

Ciemos pie farizeja

JĒZUS joprojām atrodas ievērojamā farizeja mājā, nupat viņš ir izdziedinājis cilvēku, kam bija tūska. Jēzus redz, ka citi ciemiņi izmeklē sev labākās vietas, tāpēc viņš tos pamāca būt pazemīgiem.

”Ja tevi kāds aicina kāzās,” Jēzus skaidro, ”nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts, un ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: Dodi šim vietu — un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta.”

Tāpēc Jēzus iesaka: ”Ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis, varētu sacīt: Draugs, virzies uz augšu! Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā.” Nobeigumā Jēzus saka: ”Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.”

Pēc tam Jēzus uzrunā farizeju, kas viņu ir uzaicinājis, un parāda, kā var sarīkot mielastu, kam ir īsta vērtība Dieva acīs. ”Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu, un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt.”

Mielasts, kas ir sagatavots trūcīgajiem cilvēkiem, nesīs laimi tā gatavotājam, jo, kā Jēzus namatēvam paskaidro, ”tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām”. Šāds uzslavas cienīgs mielasts, par kuru stāsta Jēzus, vienam no ciemiņiem liek iedomāties par kādu citu maltīti. ”Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!” saka šis ciemiņš. Tomēr ne visi pienācīgi novērtē šādu lielisku iespēju, un uz to Jēzus norāda ar kādu līdzību.

”Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu.., lai sacītu lūgtajiem viesiem: Nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: Es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: Es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: Es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet.”

Cik neveikla ir šāda aizbildināšanās! Tīrumu un lopus parasti apskata pirms pirkšanas; tātad nav īpašas nepieciešamības tos apskatīt pēc tam. Arī laulībām nevajadzētu kļūt par šķērsli tik nopietna uzaicinājuma pieņemšanai. Izdzirdējis šādu aizbildināšanos, kungs sadusmojas.

Viņš pavēl savam kalpam: ”Izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kropļus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: Kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir telpas. Tad Kungs sacīja kalpam: Ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. ..neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.”

Kas tiek attēlots šajā līdzībā? ”Kungs”, kas rīko mielastu, ir Dievs Jehova; ”kalps”, kas aicina cilvēkus, ir Jēzus Kristus; ”lielais mielasts” ir iespēja nokļūt debesu Valstībā.

Vieni no pirmajiem, kas tika aicināti izmantot šo iespēju, bija Jēzus laikā dzīvojošie jūdu reliģiskie vadītāji. Taču viņi noraidīja uzaicinājumu. Tāpēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos sekoja otrs uzaicinājums — tas tika dots nicinātajiem un vienkāršajiem jūdu tautas locekļiem. Bet neatsaucās pietiekami daudz cilvēku, lai tiktu aizpildītas visas 144 000 vietas Dieva debesu Valstībā. Tāpēc trīsarpus gadus vēlāk, 36. gadā, izskanēja trešais un beidzamais uzaicinājums — tas tika dots neapgraizītajiem nejūdiem, un šo cilvēku pulcināšana ir turpinājusies līdz pat mūsu dienām. Lūkas 14:1—24.

▪ Kā Jēzus māca būt pazemīgiem?

▪ Kā namatēvs var sagatavot mielastu, kas ir vērtīgs Dieva acīs, un kāpēc tas viņam nesīs laimi?

▪ Kāpēc uzaicināto aizbildināšanās ir neveikla?

▪ Kas tiek attēlots Jēzus līdzībā par ”lielu mielastu”?