Lasītāju jautājumi

Kā es saprotu, grieķu valodas vārds ”tote” (’tad’) tiek lietots, lai ievadītu to, kas seko. Bet kāpēc Mateja 24:9 ir lasāms: ”Tad [”tote”] tie jūs nodos mokās”, — turpretī paralēlajā aprakstā Lūkas 21:12 ir teikts: ”Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs.”?

Tas ir tiesa, ka tote var tikt lietots, lai ievadītu kaut ko, kas seko, — kas nāk pēc tam. Taču mums nav jādomā, ka Bībelē šis vārds ir lietots tikai šādi.

Bauera, Arnta un Gingriha vārdnīca A Greek-English Lexicon of the New Testament and Other Early Christian Literature rāda, ka Dieva Rakstos vārds tote ir lietots divās pamatnozīmēs.

Viena no tām ir ’tajā laikā’. Tas var būt ”tad pagātnē”. Par piemēru tiek minēts Mateja 2:17: ”Tad piepildījās pravieša Jeremija[s] runātie vārdi.” Te nevis ir runa par kādu notikumu virkni, bet ir norādīts uz noteiktu brīdi pagātnē, tajā laikā. Tote var tikt lietots arī par ”tad nāk[otnē]”. Šāds gadījums ir 1. Korintiešiem 13:12: ”Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.” Šeit Pāvils ir lietojis tote ar nozīmi ’tajā brīdī nākotnē’.

Saskaņā ar minēto vārdnīcu, citā nozīmē tote tiek lietots, lai ”ievadītu to, kas seko laika ziņā”. Vārdnīcā ir doti daudzi piemēri, kas atrodami trīs aprakstos par Jēzus atbildi uz apustuļu jautājumu, kāda būs viņa klātbūtnes zīme.a Ilustrējot tote lietojumu, lai ”ievadītu to, kas seko laika ziņā”, vārdnīcā ir citēti šādi panti: Mateja 24:10, 14, 16, 30; Marka 13:14, 21 un Lūkas 21:20, 27. Ņemot vērā kontekstu, var redzēt, kāpēc ir pareizi domāt, ka runa ir par kaut ko secīgu laikā. Un tas palīdz saprast Jēzus pravietojumu, kurā viņš runāja par nākotnes notikumu norisi.

Tomēr mums nav jāsecina, ka ikvienam tote šajos aprakstos katrā ziņā jāievada kaut kas sekojošs laikā. Piemēram, Mateja 24:7, 8 mēs lasām Jēzus paredzējumu, ka tauta celsies pret tautu un ka būs bads un zemestrīces. Tālāk, 9. pantā, ir teikts: ”Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti mana vārda dēļ.” Vai būtu saprātīgi domāt, ka visiem paredzētajiem kariem, badam un zemestrīcēm jābūt un, iespējams, jābeidzas pirms vajāšanu sākuma?

Tas nav loģiski, un to neapstiprina arī fakti, ko mēs zinām par pravietojuma piepildīšanos pirmajā gadsimtā. Apraksts Apustuļu darbu grāmatā rāda, ka gandrīz uzreiz pēc tam, kad jaunās kristiešu draudzes locekļi sāka sludināt, viņi sastapās ar nopietnu pretestību. (Apustuļu darbi 4:5—21; 5:17—40.) Mēs nekādā gadījumā nevaram teikt, ka visi kari, bads un zemestrīces, par kuriem runāja Jēzus, bija vērojami pirms šīm agrīnajām vajāšanām. Gluži otrādi, pretestība sākās ”priekš” daudz kā no paredzētā, un tas saskan ar Lūkas vārdiem: ”Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs.” (Lūkas 21:12.) Iepriekšminētais vedina uz domām, ka Mateja 24:9 tote ir lietots vairāk ar nozīmi ’tajā laikā’. Periodā, kad bija vērojami kari, bads un zemestrīces, — tajā laikā — Jēzus sekotāji tiktu vajāti.

[Zemsvītras piezīme]