Esiet gatavi Jehovas dienai
”Esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks taī stundā, kur jūs nedomājat.” (MATEJA 24:44.)
1. Kāpēc mums jāpievērš uzmanība Jehovas dienai?
TĀ BŪS cīņas un dusmu, bēdu un nelaimju, tumsas un posta diena. Jehovas ”lielā un briesmīgā diena” katrā ziņā nāks pār šo ļauno sistēmu, gluži tāpat kā plūdi nāca pār ļauno pasauli Noas laikā. No šīs dienas nav iespējams izvairīties, taču tajā ”izglābs sevi ikviens, kas piesauks tā Kunga vārdu”. (Joēla 3:3—5; Amosa 5:18—20.) Dievs iznīcinās savus ienaidniekus un glābs savu tautu. Pravietis Cefanja rakstīja vārdus, kuros atspoguļojas šī laika nozīmīgums: ”Tā Kunga lielā diena ir tuvu, tā ir jau klātu un nāk steigdamās.” (Cefanjas 1:14.) Bet kad īsti Dievs izpildīs savus tiesas spriedumus?
2., 3. Kāpēc ir svarīgi gatavoties Jehovas dienai?
2 ”Dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs,” sacīja Jēzus. (Mateja 24:36.) Tā kā mēs nezinām precīzu laiku, mums jāņem vērā vārdi, kas ir izraudzīti par 2004. gada pantu: ”Esiet modrīgi.” ”Esiet.. gatavi.” (Mateja 24:42, 44.)
3 Paskaidrodams, cik pēkšņi tie, kas būs gatavi, tiks paglābti, bet citi — pamesti, Jēzus teica: ”Divi būs laukā; vienu pieņems, otru atmetīs. Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atmetīs.” (Mateja 24:40, 41.) Kas šajā būtiskajā laikā notiks ar mums? Vai mēs būsim gatavi, vai arī šī diena mūs pārsteigs nesagatavotus? Daudz kas ir atkarīgs no tā, ko mēs darām patlaban. Lai mēs būtu gatavi Jehovas dienai, mums jāuzmanās no kādas prāta nostājas, kas mūsdienās ir plaši izplatīta, jāsargās no kāda garīga stāvokļa un jāizvairās no noteikta dzīvesveida.
Jāuzmanās no bezrūpīgas prāta nostājas
4. Kāda bija cilvēku prāta nostāja Noas laikā?
4 Atcerēsimies, kas notika Noas laikā. ”Ticības spēkā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu attiecībā uz vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai,” sacīts Bībelē. (Ebrejiem 11:7.) Šķirsts bija kaut kas neparasts un viegli pamanāms, turklāt Noa bija ”taisnības sludinātājs”. (2. Pētera 2:5.) Tomēr ne tas, ka Noa būvēja šķirstu, ne tas, ka viņš sludināja, nepamudināja viņa laikabiedrus kaut ko darīt. Iemesls bija tas, ka viņi ”ēda un dzēra, precējās un devās laulībā”. Cilvēki, kam Noa sludināja, bija tik ļoti aizņemti paši ar sevi un ar izpriecām, ka viņi ”nesaprata, iekams plūdi nāca un aizrāva visus”. (Mateja 24:38, 39, JD.)
5. Kāda bija Sodomas iedzīvotāju prāta nostāja laikā, kad dzīvoja Lats?
5 Līdzīga situācija bija laikā, kad dzīvoja Lats. Bībelē var lasīt: ”Ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja; bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja.” (Lūkas 17:28, 29.) Kad eņģeļi bija brīdinājuši Latu par draudošajām briesmām, viņš par to pastāstīja saviem znotiem, bet ”viņš likās savu znotu acīs smieklīgs”. (1. Mozus 19:14.)
6. No kādas prāta nostājas mums jāuzmanās?
6 Tāpat kā bija Noas un Lata laikā, ”tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana”, teica Jēzus. (Mateja 24:39; Lūkas 17:30.) Tā tiešām ir — daudzu cilvēku attieksme pret dzīvi ir bezrūpīga. Mums jāuzmanās, lai šāda prāta nostāja neietekmētu arī mūs. Protams, nav nekas slikts baudīt labu ēdienu un dzērienu, ja tas tiek darīts ar mēru; arī laulība ir Dieva iekārtojums. Bet, ja šie jautājumi mums ir kļuvuši par svarīgākajiem dzīvē, izstumjot garīgās intereses, mums nopietni jāpadomā, vai mēs personīgi esam gatavi briesmīgajai Jehovas dienai.
7. Kāds svarīgs jautājums jāpārdomā, pirms uzņemamies kaut ko darīt, un kāpēc tā jārīkojas?
7 ”Laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti,” rakstīja apustulis Pāvils. (1. Korintiešiem 7:29—31.) Vairs nav daudz laika, lai pabeigtu Valstības sludināšanu, ko mums ir uzticējis Dievs. (Mateja 24:14.) Pāvils pat precētus cilvēkus mudināja neveltīt dzīvesbiedram tik lielu uzmanību, ka Valstības intereses viņu dzīvē kļūtu par kaut ko otršķirīgu. Šāda prāta nostāja, ko Pāvils iesaka veidot, ir pilnīgs pretstats bezrūpībai. Jēzus teica: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības.” (Mateja 6:33.) Pirms pieņemam kādu lēmumu vai uzņemamies kaut ko darīt, mums noteikti jāpārdomā jautājums: vai Valstības intereses joprojām būs svarīgākās manā dzīvē?
8. Kā būtu jārīkojas, ja par galveno mūsu dzīvē ir kļuvušas ikdienas rūpes?
8 Bet ja nu mēs konstatējam, ka jau esam pārlieku iegrimuši dažādās ikdienas rūpēs un ka garīgajām interesēm paliek aizvien mazāk laika? Varbūt mūsu dzīvesveids tikpat kā neatšķiras no tā, kā dzīvo mūsu kaimiņi, kam nav zināšanu par Bībeli un kas nav Valstības sludinātāji? Ja tā ir noticis, mums jāpārdomā šis jautājums lūgšanās. Jehova mums var palīdzēt iegūt pareizu prāta nostāju. (Romiešiem 15:5; Filipiešiem 3:15.) Ar viņa palīdzību mēs spēsim ierādīt Valstībai galveno vietu dzīvē, darīt to, kas ir pareizs, un izpildīt savu pienākumu pret viņu. (Romiešiem 12:2; 2. Korintiešiem 13:7.)
Jāsargās no garīga miegainuma
9. Kāpēc jāsargās no garīga miegainuma, ņemot vērā to, kas teikts Atklāsmes grāmatas 16. nodaļā, no 14. līdz 16. pantam?
9 Tajā pašā pravietojumā, kurā runāts par ”cīņu Dieva visuvaldītāja lielajā dienā” Armagedonā, ir lasāms brīdinājums, ka daži varbūt nesaglabās modrību. ”Redzi, es nāku kā zaglis!” saka Kungs Jēzus Kristus. ”Svētīgs, kas ir nomodā un kas tur savas drēbes gatavībā, lai tam nebūtu jāstaigā kailam, un nebūtu redzams viņa kauns.” (Atklāsmes 16:14—16.) Šeit minētās drēbes apzīmē to, kas ļauj mūs pazīt kā kristiešus un Jehovas lieciniekus. Tas sevī ietver Valstības sludināšanu un kristīgu uzvedību. Ja mēs ieslīgtu bezdarbībā, ko var salīdzināt ar miegu, mēs riskētu pazaudēt kristiešiem raksturīgo ”apģērbu”, un tas būtu apkaunojoši un bīstami. Tāpēc mums jāsargās no garīga miegainuma un snaudas. Kā šādai nosliecei pretoties?
10. Kāpēc regulāra Bībeles lasīšana palīdz saglabāt garīgu modrību?
10 Bībelē daudzkārt ir uzsvērta nepieciešamība būt nomodā un saglabāt modrību. Piemēram, evaņģēlijos ir lasāmi pamudinājumi ”esiet modrīgi” (Mateja 24:42; 25:13), ”esiet nomodā” (Marka 13:35, 37), ”esiet gatavi” (Mateja 24:44; Lūkas 12:40), ”pielūkojiet, esiet modrīgi” (Marka 13:33). Pieminējis, ka Jehovas diena uzbruks pasaulei negaidīti, apustulis Pāvils savus ticības biedrus mudināja: ”Negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā.” (1. Tesaloniķiešiem 5:6.) Godā celtais Jēzus Kristus pēdējā Bībeles grāmatā uzsver, ka viņš ieradīsies pēkšņi, sacīdams: ”Es nākšu drīz!” (Atklāsmes 3:11; 22:7, 12, 20.) Arī daudzi ebreju pravieši rakstīja par Jehovas lielo tiesas dienu un brīdināja par to. (Jesajas 2:12, 17; Jeremijas 30:7; Joēla 2:11; Cefanjas 3:8.) Saglabāt garīgu modrību ir iespējams tad, ja katru dienu lasām Dieva vārdus, Bībeli, un pārdomājam izlasīto.
11. Kā personiskās Bībeles studijas ir saistītas ar palikšanu garīgā nomodā?
11 Ja cītīgi iedziļināmies Dieva Rakstos, izmantojot bībeliskās publikācijas, ko ir sagādājis ”uzticīgais un gudrais kalps”, mums ir daudz vieglāk palikt garīgā nomodā. (Mateja 24:45—47.) Bet, lai personiskās Bībeles studijas būtu pilnvērtīgas, tām jākļūst arvien dziļākām un jābūt pastāvīgām. (Ebrejiem 5:14—6:3.) Garīgā ziņā ”cieta barība” mums ir nepieciešama regulāri. Atrast laiku studēšanai mūsdienās nav viegli. (Efeziešiem 5:15, 16.) Tomēr nepietiek lasīt Bībeli un bībeliskas publikācijas tikai tad, kad tas ir ērti. Lai mēs būtu ”ticībā.. veseli” un paliktu nomodā, Bībelē jāiedziļinās regulāri. (Titam 1:13.)
12. Kā cīņā ar garīgo miegu palīdz kristiešu sapulces un kongresi?
12 Arī kristiešu sapulces un kongresi palīdz atvairīt garīgo miegu. Tajos mēs saņemam vērtīgas pamācības, piemēram, bieži izskan atgādinājumi par to, ka Jehovas diena ir tuvu. Iknedēļas kristiešu sapulcēs mums paveras iespēja citam citu ”paskubināt uz mīlestību un labiem darbiem”, un šāda paskubināšana palīdz palikt garīgā nomodā. Ir saprotams, kāpēc mums ir dots norādījums regulāri sanākt kopā, ”redzot tuvojamies to dienu”. (Ebrejiem 10:24, 25.)
13. Kā kristīgā kalpošana palīdz palikt nomodā?
13 Palikt nomodā palīdz arī dedzīga līdzdalība kristīgajā kalpošanā. Kas gan ļautu vēl skaidrāk paturēt prātā laika zīmes nekā tas, ja runājam par tām ar citiem? Kad cilvēki, kuriem mēs palīdzam mācīties Bībeli, garīgi aug un sāk izmantot dzīvē to, ko ir uzzinājuši, mēs vēl labāk apzināmies, cik svarīgs ir šis laiks. Apustulis Pēteris aicināja ”apjozt sava prāta gurnus” un būt modriem. (1. Pētera 1:13.) Garīgu miegainumu var aizdzīt ar to, ka vienmēr esam aizņemti ”Kunga darbā”. (1. Korintiešiem 15:58.)
Jāizvairās no kaitīga dzīvesveida
14. No kāda dzīvesveida Jēzus brīdināja, teikdams vārdus, kas lasāmi Lūkas evaņģēlija 21. nodaļā, no 34. līdz 36. pantam?
14 Izcilajā pravietojumā par savas klātbūtnes zīmi Jēzus izteica vēl kādu brīdinājumu. Viņš sacīja: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma [”pārēšanās, piedzeršanās”, JD] un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kuŗām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūkas 21:34—36.) Jēzus precīzi aprakstīja to, kā dzīvo lielākā daļa cilvēku, — viņš minēja pārmērīgu ēšanu, dzeršanu un dzīvesveidu, kas izraisa rūpes.
15. Kāpēc jāvairās no pārmērībām ēšanā un dzeršanā?
15 Pārmērīga ēšana un dzeršana ir pretrunā ar Bībeles principiem, un no tās jāvairās. ”Nestāj starp vīna tempējiem un gaļas rīmām,” teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 23:20, VDP.) Bet, lai ēšana un dzeršana kļūtu par problēmu, tai nebūt nav jāsasniedz tādi apmēri. Jau krietni agrāk tā var padarīt cilvēku miegainu un slinku. Bībeles sakāmvārds skan: ”Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū.” (Salamana Pamācības 13:4.) Varbūt šāds cilvēks vēlas pildīt Dieva gribu, bet viņa vēlēšanās tā arī paliek nepiepildīta, jo viņš neko nedara lietas labā.
16. Kā nepieļaut, ka mūs pārlieku apgrūtinātu raizes par ģimeni?
16 Bet kas ir laicīgās rūpes, par kurām runāja Jēzus? Pie tām pieder mūsu personiskās problēmas, nepieciešamība gādāt par ģimeni un citas līdzīgas rūpes. Būtu nesaprātīgi pieļaut, ka tas viss mūs pārmērīgi apgrūtinātu. ”Kuŗš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?” vaicāja Jēzus. Saviem klausītājiem viņš ieteica: ”Jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga.” Ja ierādīsim Valstības interesēm galveno vietu dzīvē un paļausimies, ka Jehova par mums gādās, tad raizes mūs pārlieku nenomāks un mēs spēsim palikt nomodā. (Mateja 6:25—34.)
17. Kā materiālisms var kļūt par rūpju cēloni?
17 Rūpju cēlonis var būt arī materiālisms. Piemēram, reizēm cilvēki paši sev sagādā raizes, dzīvojot pāri saviem līdzekļiem. Citi ir iesaistījušies darījumos, kas sola ātru peļņu, un ieguldījuši līdzekļus riskantos projektos. Par slazdu var kļūt tas, ka cilvēks sāk apgūt izglītību, cerēdams nodrošināt sevi materiālā ziņā. Protams, izglītība var noderēt darba meklējumos, taču augstākās izglītības iegūšana prasa daudz laika un, tiekdamies pēc tās, daži kristieši ir zaudējuši garīgumu. Jehovas dienai tuvojoties, tas ir ārkārtīgi bīstami. Bībelē lasāms brīdinājums: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.” (1. Timotejam 6:9.)
18. Kāda spēja jāattīsta, lai izsargātos no materiālistiska dzīvesveida?
18 Lai izsargātos no materiālistiska dzīvesveida, ir nepieciešama spēja izšķirt labu un ļaunu, kad jāpieņem lēmumi. Šādu spēju var attīstīt, regulāri uzņemot garīgā ziņā ”cietu barību”, kas domāta ”pilngadīgiem”, un vingrinot savu prātu. (Ebrejiem 5:13, 14.) No nepareiziem lēmumiem mūs pasargās arī tas, ka, nosakot prioritātes dzīvē, mēs ”svarīgāko pārbaudīsim”. (Filipiešiem 1:10.)
19. Kā būtu jārīkojas, ja konstatējam, ka garīgām nodarbībām tikpat kā neatliek laika?
19 Materiālistisks dzīvesveids cilvēkam liedz saskatīt to, kas patiešām ir svarīgs, un viņš vairs neatvēl laiku garīgām nodarbībām. Kā mēs varētu pārbaudīt sevi, lai nekas tāds nenotiktu ar mums? Mums ar lūgšanām jāpārdomā, vai nebūtu iespējams dzīvot pieticīgāk. Senās Izraēlas ķēniņš Salamans rakstīja: ”Salds ir darbinieka miegs, vienalga, vai tas daudz, vai maz ko ēdis; bet bagātais, kas spēcīgi pieēdies, nereti netiek pie miega.” (Salamans Mācītājs 5:11.) Vai pārāk daudz laika un spēku mums neprasa rūpes par to, kas īstenībā nemaz nav vajadzīgs? Jo vairāk cilvēkam pieder, jo vairāk ir jāuztur kārtībā, jo lielāki ir apdrošināšanas izdevumi un jo stingrāki drošības pasākumi jāveic. Varbūt mums pašiem nāktu par labu, ja mēs izlemtu no kaut kā atteikties un dzīvot vienkāršāk?
Dariet visu, lai būtu gatavi
20., 21. a) Ko apustulis Pēteris rakstīja par Jehovas dienu? b) Kā mēs varam apliecināt, ka esam gatavi Jehovas dienai?
20 Pasaulei, kas pastāvēja Noas laikā, pienāca gals, un gals pienāks arī pašreizējai sistēmai. Apustulis Pēteris apliecina: ”Tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudīs, un pasaules pamati degdami izjuks, un zeme un viss, kas uz tās radīts.” Ne simboliskās debesis jeb bezdievīgās valdības, ne simboliskā zeme, ar ko attēlota no Dieva atsvešinātā cilvēce, neizturēs Dieva dusmu karstumu. Paskaidrodams, kas mums jādara, lai mēs būtu gatavi šai dienai, Pēteris raksta: ”Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu?” (2. Pētera 3:10—12.)
21 Par svētu dzīvi un dievbijību liecina arī tas, ka regulāri apmeklējam kristiešu sapulces un sludinām labo vēsti. Darīsim to ar stingru paļāvību uz Dievu, pacietīgi gaidot viņa lielo dienu, un ”centīsimies, ka viņš [mūs] atrod ar mieru sirdī neaptraipītus un nevainojamus”. (2. Pētera 3:14.)
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc mums jābūt gataviem Jehovas dienai?
• Kā būtu jārīkojas, ja konstatējam, ka par galveno mūsu dzīvē ir kļuvušas dažādas ikdienas rūpes?
• Kā var pretoties garīgam miegainumam?
• No kāda dzīvesveida ir jāizvairās, un kā to var darīt?
[Attēli 20., 21. lpp.]
Noas laikā cilvēki nesaprata, kas viņiem draud. Vai mēs to saprotam?
[Attēls 23. lpp.]
Vai mēs nevarētu dzīvot pieticīgāk, lai mums būtu vairāk laika garīgām nodarbībām?