Krusts

KĀDI UZSKATI IR IZPLATĪTI

Jēzum izpildīja nāvessodu, piesitot viņu pie krusta, kas bija darināts no diviem baļķiem.

KAS TEIKTS BĪBELĒ

Romieši Jēzu sodīja ar nāvi, viņu ”piekārdami pie staba”. (Apustuļu darbi 5:30.) Abi grieķu valodas vārdi, ko Bībeles sarakstītāji izmantoja, lai aprakstītu soda rīku, pie kura mira Jēzus, norāda uz vienu koka gabalu, nevis diviem. Grieķu vārds stauros, kā teikts grāmatā Crucifixion in Antiquity, apzīmē ”stabu visplašākajā nozīmē. Tas nav ekvivalents vārdam krusts.” Savukārt vārds ksilon, kas lietots Apustuļu darbos 5:30, apzīmē ”vienkārši vertikālu stabu vai mietu, pie kāda romieši, izpildot nāvessodu, pienagloja noziedzniekus”.a

Bībelē norādīts, ka pastāv līdzība starp to, kā tika sodīts Jēzus, un to, kā tika izpildīts nāvessods saskaņā ar seno izraēliešu likumiem. Viņu bauslībā bija teikts: ”Ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un ja to nonāvē un pēc tam pakar pie koka, tad lai viņa miesas nepaliek pa nakti pie koka, ..jo uz pakārtā ir Dieva lāsts.” (5. Mozus 21:22, 23.) Atsaucoties uz šo likumu, kristiešu apustulis Pāvils rakstīja, ka Jēzus kļuva ”par lāstu mūsu vietā, jo ir rakstīts: ”Nolādēts ir ikviens, kas piekārts pie staba [ksilon].”” (Galatiešiem 3:13.) Šādi Pāvils norādīja, ka Jēzus nomira pie staba — viena koka gabala.

”Tie viņu nogalināja, pakārdami pie koka.” (Apustuļu darbi 10:39, Evaņģēliji un Apustuļu darbi.)

KAS TEIKTS BĪBELĒ

Nekas no Bībelē rakstītā neliecina, ka agrīnie kristieši būtu izmantojuši krustu kā reliģisku simbolu. Tajā laikā romieši bija tie, kuri izmantoja krusta zīmi, kas simbolizēja viņu dievus. Aptuveni 300 gadus pēc Jēzus nāves Romas imperators Konstantīns pieņēma krustu par sava karaspēka emblēmu, un vēlāk tas sāka saistīties ar ”kristīgo” baznīcu.

Vai gan, ņemot vērā to, ka pagāni izmantoja krustu savu dievu pielūgsmē, Jēzus mācekļi būtu izmantojuši krustu, pielūdzot patieso Dievu? Nekādā gadījumā! Viņi zināja, ka Dievs visos laikos ir nosodījis dažādu atveidu un simbolu izmantošanu pielūgsmē un ka kristiešiem ir pavēlēts ”bēgt no elkdievības”. (1. Korintiešiem 10:14; 5. Mozus 4:15—19.) ”Dievs ir Gars”, neredzams cilvēku acīm. Tāpēc agrīnie kristieši neizmantoja redzamus priekšmetus un simbolus, lai justos tuvāki Dievam. Tieši pretēji, viņi pielūdza Dievu ”garā” — viņa neredzamā svētā gara vadīti — un ”patiesībā” — saskaņā ar Dieva gribu, kas atklāta viņa Rakstos. (Jāņa 4:24.)

”Īstie pielūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23.)

KĀDI UZSKATI IR IZPLATĪTI

”Ir gluži dabiski un loģiski, ka priekšmets, kas saistīts ar glābšanu, kļūst par īpašas cieņas un godināšanas objektu. [..] Tas, kurš pielūdz tēlu, pielūdz personu, ko tas simbolizē.” (New Catholic Encyclopedia.)

KAS TEIKTS BĪBELĒ

Kristieši Jēzum ir parādā pateicību, jo viņa nāve tiem ir devusi iespēju saņemt grēku piedošanu, tuvoties Dievam un iemantot mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16; Ebrejiem 10:19—22.) Kristiešiem nav teikts izpaust savu pateicību par šo dāvanu, nēsājot Jēzus simbolu vai vienkārši vārdos apliecinot ticību viņam. Galu galā ”ticība, ja tai nav darbu, pati par sevi ir nedzīva”. (Jēkaba 2:17.) Kristiešiem sava ticība Jēzum ir jāparāda darbos. Kā to darīt?

”Mūs skubina Kristus mīlestība,” teikts Bībelē, ”jo esam atzinuši: viens cilvēks ir nomiris par visiem.., lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvotu sev pašiem, bet tam, kurš ir nomiris par viņiem un pēc tam celts augšā.” (2. Korintiešiem 5:14, 15.) Kristus izcilā mīlestības izpausme kristiešus rosina sekot viņa priekšzīmei. Šādi viņi godā Jēzu daudz jēgpilnākā veidā, nekā izmantojot kādu reliģisku simbolu.

”Mana Tēva griba ir tāda, lai katrs, kas redz Dēlu un tic viņam, iegūtu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 6:40.)