Kā jūs raugāties uz cilvēkiem, kas dzīvo jūsu sludināšanas teritorijā?

1., 2. Kāds varēja būt iemesls tam, ka Jēzus teica Jāņa 4:35, 36 lasāmos vārdus?

CEĻĀ uz Galileju Jēzus devās cauri labības laukiem, kuros, visticamāk, zaļoja nesen izdīguši mieži. (Jāņa 4:3—6.) Līdz ražas ievākšanai vēl bija jāgaida kādi četri mēneši. Tāpēc tas, ko Jēzus teica saviem mācekļiem, varēja skanēt pavisam neparasti. Viņš sacīja: ”Paceliet savas acis un paskatieties uz druvām! Tās ir baltas pļaujai.” (Nolasīt Jāņa 4:35, 36.) Ko viņš ar to domāja?

² Jēzus, pēc visa spriežot, runāja par garīgu pļauju — cilvēku pulcēšanu. Padomāsim par to, kas bija noticis kādu brīdi iepriekš. Kaut arī jūdi parasti no samariešiem vairījās, Jēzus bija sludinājis kādai samarietei. Un viņa uzklausīja Jēzu. Brīdī, kad Jēzus runāja par druvām, kas ir ”baltas pļaujai”, pulks samariešu, kuri no šīs sievietes bija dzirdējuši par Jēzu, bija ceļā pie viņa, lai uzzinātu kaut ko vairāk. (Jāņa 4:9, 39—42.) Kādā Bībeles komentārā par šo notikumu ir teikts: ”Cilvēku atsaucība liecināja, ka viņi, gluži kā ienākusies labība, bija gatavi pļaujai.”

 3. Kā jūs ietekmēs tas, ja jums pret cilvēkiem būs tāda pati attieksme kā Jēzum?

³ Ko var teikt par cilvēkiem, kas dzīvo jūsu sludināšanas teritorijā? Vai jūsu acīs viņi ir kā labība, kas ir gatava pļaujai? Ja tā ir, tad, pirmkārt, jūs sludināsiet ar apziņu, ka šis darbs ir neatliekams. Pļaujas laiks ir īss, un to nedrīkst izniekot. Otrkārt, jūs gūsiet prieku, redzot, kā cilvēki atsaucas uz labo vēsti. Bībelē ir norādīts, ka ”pļaujamais laiks” ir saistīts ar priecāšanos. (Jes. 9:2.) Un, treškārt, jūs uz katru cilvēku raudzīsieties kā uz potenciālu Jēzus mācekli un centīsieties viņam pielāgoties.

 4. Kam ir pievērsta uzmanība šajā rakstā?

⁴ Daži Jēzus mācekļi, iespējams, uzskatīja, ka samarieši nekad nekļūs par Jēzus sekotājiem. Taču Jēzus tā nedomāja. Viņš redzēja, ka tiem ir potenciāls kļūt par viņa mācekļiem. Arī mums uz cilvēkiem sludināšanas teritorijā jāraugās kā uz iespējamiem ticības biedriem. Šajā ziņā lielisku priekšzīmi ir rādījis apustulis Pāvils. Ko mēs no viņa varam mācīties? Rakstā ir apskatīts tas, ka 1) viņš centās uzzināt, kam ticēja cilvēki, kuriem viņš sludināja, 2) mēģināja saprast, kas tos interesēja, un 3) raudzījās uz tiem kā uz nākamajiem Jēzus mācekļiem.

 5. Kāpēc Pāvils varēja labi saprast tos, kam viņš sludināja sinagogā?

⁵ Pāvils bieži sludināja jūdu sinagogās. Piemēram, sinagogā, kas atradās Tesalonikā, viņš ”trīs sabatus apsprieda ar viņiem [jūdiem] Rakstus”. (Ap. d. 17:1, 2.) Sinagogā Pāvils, domājams, jutās brīvi. Viņš pats pēc tautības bija jūds. (Ap. d. 26:4, 5.) Pāvils labi saprata savus tautiešus, tāpēc viņš tiem varēja sludināt ar pārliecību. (Filip. 3:4, 5.)

 6. Ar ko tie, kam Pāvils sludināja Atēnu tirgus laukumā, atšķīrās no tiem, kam viņš sludināja sinagogā?

⁶ Kad vajāšanu dēļ Pāvils bija spiests atstāt Tesaloniku un tad arī Beroju, viņš nonāca Atēnās. Arī tur ”viņš runāja sinagogā ar jūdiem un citiem, kas pielūdza Dievu”. (Ap. d. 17:17.) Taču, kad Pāvils sludināja tirgus laukumā, viņam bija pavisam cita auditorija. Tie bija cittautieši, kuru vidū daudzi bija filozofi. Uz Pāvila sludināto vēsti viņi raudzījās kā uz ”jaunu mācību”. Viņi Pāvilam teica: ”Tu stāsti kaut ko svešu mūsu ausīm.” (Ap. d. 17:18—20.)

 7. Kā Pāvils pielāgojās citiem, kā to var redzēt no Apustuļu darbiem 17:22, 23?

⁷ Nolasīt Apustuļu darbus 17:22, 23. Sludinot Atēnās cittautiešiem, Pāvils neizmantoja to pašu pieeju, ko viņš izmantoja sinagogā, runājot ar jūdiem. Pāvils, visticamāk, pārdomāja, kam tic šie atēnieši. Viņš aplūkoja pilsētu un pievērsa uzmanību tās iedzīvotāju reliģiskajām paražām. Tāpat Pāvils centās saprast, kas viņu reliģiskajiem uzskatiem bija kopīgs ar Dieva Rakstos ietverto patiesību. Kāds Bībeles komentētājs norādīja: ”Būdams kristietis no jūdu vidus, viņš apzinājās, ka grieķi nepielūdza jūdu un kristiešu ”patieso” Dievu, tomēr viņš centās paskaidrot, ka Dievs, kuru viņš sludina, patiesībā atēniešiem nav svešs.” Tātad Pāvils bija gatavs pielāgoties. Viņš atēniešiem norādīja, ka viņa sludinātā vēsts nāk no ”Nepazīstamā Dieva”, kuru viņi centās pielūgt. Kaut arī cittautiešiem Svētie Raksti nebija pazīstami, Pāvils neuzskatīja, ka šie cilvēki nekad nekļūs par kristiešiem. Tieši pretēji, viņš uz tiem raudzījās kā uz labību, kas ir gatava pļaujai, un attiecīgi pielāgoja savus sludināšanas paņēmienus.

 8. a) Kas jums var palīdzēt noteikt, kam tic cilvēki, ko sastopat sludināšanā? b) Ko varētu sacīt cilvēkam, kas ir pateicis, ka viņam ir sava ticība?

⁸ Tāpat kā Pāvils, būsim vērīgi. Centīsimies noteikt, kam tic cilvēki mūsu sludināšanas teritorijā. Ko par mājas iemītnieku atklāj viņa mājas āriene? Ko par viņa reliģisko piederību var spriest pēc tā, kā viņu sauc, pēc viņa ārējā izskata vai pēc tā, kādus vārdus viņš lieto? Varbūt viņš jums ir tieši pateicis, ka viņam ir sava ticība. Kāda speciālā pioniere šādās reizēs atbild: ”Es neesmu atnākusi pie jums, lai uzspiestu savus uzskatus, bet lai parunātu par šādu jautājumu...”

 9. Kāds kopīgs pamats sarunai mums var būt ar ticīgu cilvēku?

⁹ Kādus jautājumus jūs varētu apspriest ar ticīgu cilvēku? Mēģiniet atrast ar viņu kaut ko kopīgu. Varbūt viņš tic, ka ir viens Dievs, vai arī atzīst, ka Jēzus ir cilvēces glābējs vai ka pasaulē valda ļaunums un ka drīz tam pienāks gals. Balstoties uz kopīgiem uzskatiem, centieties pastāstīt Bībeles vēsti tādā veidā, kas šo cilvēku varētu piesaistīt.

10. Ko mums būtu jācenšas noskaidrot, un kāpēc?

¹⁰ Paturiet prātā, ka cilvēki ne vienmēr tic visam, ko māca viņu reliģija. Tāpēc arī tad, ja esat noskaidrojuši, pie kuras reliģijas pieder jūsu sarunas biedrs, centieties uzzināt, kādi ir viņa personiskie uzskati. ”Daudziem patīk apvienot savus reliģiskos uzskatus ar dažādām filozofiskām mācībām,” atzīmē Deivids, kas kalpo par speciālo pionieri Austrālijā. Donalta, kas dzīvo Albānijā, stāsta: ”Reizēm cilvēki, ko satiekam sludināšanā, min, ka pieder pie noteiktas reliģijas, taču vēlāk atzīst, ka patiesībā netic Dievam.” Savukārt Argentīnā kāds misionārs ir pamanījis, ka cilvēki, kas apgalvo, ka tic trīsvienībai, ne vienmēr uzskata, ka Tēvs, Dēls un svētais gars ir viens Dievs. ”To zinot, ir daudz vieglāk atrast kopīgu pamatu sarunai,” viņš saka. Tāpēc centieties noskaidrot, kam īsti tic cilvēki, ko sastopat sludināšanā. Tad, līdzīgi Pāvilam, jūs spēsiet ”pielāgoties visdažādākajiem cilvēkiem”. (1. Kor. 9:19—23.)

11. Kā Pāvils, sludinot Listrā, pielāgojās saviem klausītājiem, kā tas ir redzams no Apustuļu darbiem 14:14—17?

¹¹ Nolasīt Apustuļu darbus 14:14—17. Pāvils centās pamanīt, kas interesē cilvēkus, kurus viņš uzrunāja, un pielāgojās tiem. Piemēram, ļaudīm, pie kuriem viņš vērsās Listrā, nebija tikpat kā nekādu zināšanu par Svētajiem Rakstiem. Tāpēc Pāvils minēja domas, ko viņiem bija viegli uztvert. Viņš runāja par bagātīgu ražu un spēju priecāties par dzīvi. Viņš izmantoja vārdus un piemērus, ko viņa klausītājiem nebija grūti saprast.

12. Kā jūs varētu noteikt, kas interesē cilvēku, kuru grasāties uzrunāt, un attiecīgi pielāgot savu sakāmo?

¹² Centieties izprast, kas interesē cilvēkus jūsu sludināšanas teritorijā, un pielāgojieties viņiem. Kā jūs varētu noskaidrot, kas interesē cilvēku, kuru grasāties uzrunāt? Kā jau tika minēts, ir svarīgi būt vērīgiem. Varbūt viņš strādā dārzā, lasa grāmatu, labo automašīnu vai dara kaut ko citu. Ja tas ir piemēroti, jūs varētu sarunas uzsākšanai pieminēt kaut ko no tā, ko viņš dara. (Jāņa 4:7.) Pat cilvēka apģērbs var kaut ko atklāt par viņu — tas var palīdzēt saprast, pie kādas tautības viņš pieder, kāda ir viņa nodarbošanās vai mīļākā sporta komanda. ”Es uzrunāju kādu deviņpadsmitgadīgu puisi, kam uz T krekla bija attēlots pazīstams dziedātājs,” stāsta Gustavo. ”Es jaunietim uzdevu jautājumu par viņa kreklu, un viņš man pastāstīja, kāpēc viņam patīk uz tā redzamais dziedātājs. Iznākumā ar viņu tika uzsāktas Bībeles nodarbības, un tagad viņš ir mūsu brālis.”

13. Kā jūs varētu piedāvāt kādam mācīties Bībeli tā, lai tas viņam šķistu saistoši?

¹³ Kad jūs kādam piedāvājat mācīties Bībeli, dariet to tā, lai tas viņam šķistu saistoši; palīdziet viņam saskatīt, kā Bībeles nodarbības viņam nāks par labu. (Jāņa 4:13—15.) Piemēram, mūsu māsu, vārdā Hestere, kāda sieviete, kas bija ieinteresējusies par Bībeles vēsti, ieaicināja pie sevis mājās. Kad Hestere pamanīja pie sienas sertifikātu, no kura bija redzams, ka šī sieviete darbojas izglītības jomā, viņa tai paskaidroja, ka arī mēs izglītojam cilvēkus gan individuālās Bībeles nodarbībās, gan draudzes sapulcēs. Sieviete piekrita mācīties Bībeli, nākamajā dienā apmeklēja draudzes sapulci un drīz pēc tam atnāca arī uz rajona kongresu. Gadu vēlāk viņa kristījās. Padomājiet, kas interesē cilvēkus, kurus jūs grasāties apmeklēt atkārtoti. Vai jūs varētu viņiem pastāstīt par Bībeles nodarbībām tādā veidā, kas varētu viņus piesaistīt?

14. Kā, vadot Bībeles nodarbības, jūs varat pielāgoties skolnieka vajadzībām?

¹⁴ Kad jūs esat sākuši kādam mācīt Bībeli, atvēliet laiku, lai sagatavotos katrai nodarbībai. Ņemiet vērā to, no kādas ģimenes cilvēks ir nācis, kāda ir viņa izglītība, dzīves pieredze un intereses. Gatavojoties nodarbībām, pārdomājiet, kurus Bībeles pantus jūs apskatīsiet, kurus video rādīsiet un kādus piemērus izmantosiet, lai paskaidrotu Bībeles mācības. Centieties saprast, kas varētu ietekmēt Bībeles skolnieka sirdi. (Sal. Pam. 16:23.) Albānijā pioniere, kuru sauc Flora, mācīja Bībeli kādai sievietei, kas kategoriski apgalvoja: ”Es nevaru pieņemt mācību par augšāmcelšanu.” Flora necentās viņai uzspiest šo Bībeles mācību. Mūsu māsa atceras: ”Es sapratu, ka sākumā viņai ir jāiepazīst Dievs, kas ir apsolījis augšāmcelšanu.” Kopš tās reizes Flora katrā Bībeles nodarbībā centās izcelt Jehovas mīlestību, gudrību un spēku. Ar laiku Bībeles skolniecei izveidojās ticība augšāmcelšanai. Tagad viņa ir dedzīga Jehovas lieciniece.

15. Kas, saskaņā ar Apustuļu darbiem 17:16—18, no Atēnās redzētā satrauca Pāvilu, un kāpēc viņš tomēr sludināja atēniešiem?

¹⁵ Nolasīt Apustuļu darbus 17:16—18. Kaut arī Atēnās bija izplatīta elkdievība, netiklība un pagānu filozofija, Pāvils nedomāja, ka atēnieši nevar kļūt par Kristus sekotājiem; arī atēniešu apvainojumi neatturēja viņu no sludināšanas tiem. Pāvils pats agrāk bija bijis ”zaimotājs, vajātājs un augstprātīgs varmāka”, taču viņš kļuva par kristieti. (1. Tim. 1:13.) Līdzīgi kā Jēzus bija redzējis Pāvila potenciālu, Pāvils redzēja atēniešu potenciālu. Šāda attieksme nesa labus augļus. (Ap. d. 9:13—15; 17:34.)

16., 17. Kas parāda, ka cilvēki ar visdažādāko pagātni var kļūt par Kristus mācekļiem? Miniet piemēru.

¹⁶ Pirmajā gadsimtā par Jēzus mācekļiem bija kļuvuši cilvēki ar visdažādāko pagātni. Kad Pāvils rakstīja vēstuli kristiešiem, kas dzīvoja grieķu pilsētā Korintā, viņš minēja, ka daži no viņiem agrāk bija bijuši likuma pārkāpēji vai dzīvojuši galēji amorāli. Tad viņš piebilda: ”Daži no jums tādi bija. Bet jūs esat nomazgāti.” (1. Kor. 6:9—11.) Vai jūs šajos cilvēkos būtu saskatījuši potenciālu mainīties un kļūt par Kristus mācekļiem?

¹⁷ Mūsdienās daudzi ir gatavi veikt nepieciešamās izmaiņas, lai kļūtu par Jēzus mācekļiem. Austrālijā kāda speciālā pioniere, vārdā Jukina, pārliecinājās, ka uz Bībeles vēsti var atsaukties visdažādākie cilvēki. Reiz kādā nekustamo īpašumu birojā viņa pamanīja maisveidīgās drēbēs ģērbušos jaunu sievieti, kurai bija vairāki tetovējumi. ”Sākumā es vilcinājos viņu uzrunāt,” stāsta Jukina. ”Taču tad es tomēr uzsāku ar viņu sarunu. Es uzzināju, ka viņu ļoti interesē Bībele; pat daži no viņas tetovējumiem bija citāti no Psalmiem.” Šī sieviete sāka mācīties Bībeli un apmeklēt draudzes sapulces.b

18. Kāpēc mums jāsargās no tendences spriest par citiem negatīvi?

¹⁸ Vai Jēzus teica, ka druvas ir gatavas pļaujai, jo uzskatīja, ka viņam sekos lielākā daļa cilvēku? Nē, tā nebija. Svētajos Rakstos bija paredzēts, ka viņam ticēs tikai samērā nedaudzi. (Jāņa 12:37, 38.) Un Jēzum piemita brīnumaina spēja ielūkoties cilvēku sirdī. (Mat. 9:4.) Kaut arī galveno uzmanību viņš pievērsa tiem nedaudzajiem, kas apliecinās ticību viņam, viņš dedzīgi sludināja ikvienam. Mēs nespējam ielūkoties cilvēku sirdī, tāpēc mums ir ļoti svarīgi sargāties no noslieces negatīvi spriest par teritoriju vai kādu cilvēku. Labāk ir censties saskatīt cilvēku potenciālu. Lūk, ko par to saka Marks, kāds misionārs no Burkinafaso: ”Cilvēki, par kuriem es domāju, ka viņi garīgā ziņā augs, bieži vien pārstāj mācīties Bībeli. Bet tie, no kuriem es neko daudz nebiju gaidījis, garīgā ziņā aug ļoti labi. Tas man ir palīdzējis saprast, ka vislabāk ir ļaut mūs vadīt Jehovas garam.”

19. Kā mums būtu jāraugās uz cilvēkiem, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā?

¹⁹ Sākumā mums var šķist, ka mūsu teritorijā nav daudz tādu cilvēku, kurus var salīdzināt ar labību, kas ir gatava pļaujai. Bet atcerēsimies, ko Jēzus teica saviem mācekļiem. Druvas ir baltas — gatavas ražas ievākšanai. Cilvēki var mainīties un kļūt par Kristus mācekļiem. Jehovas acīs šādi cilvēki ir ļoti vērtīgi. (Hag. 2:7.) Ja uz tiem, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā, mēs raugāmies tā, kā uz viņiem raugās Jehova un Jēzus, mēs centīsimies saprast, kāda ir viņu pagātne, apstākļi un intereses. Mēs viņus uzskatīsim nevis par svešiniekiem, bet gan par potenciāliem brāļiem un māsām.