Steidzies izmantot šo unikālo iespēju!

PĪTERS jau kādu laiku bija studējis medicīnu, kad viņa interesi piesaistīja Bībeles vēsts par glābšanu. Kad viņš pabeidza studijas un sāka strādāt slimnīcā par ārstu, priekšnieki viņu atkārtoti mudināja specializēties neiroķirurģijā. Viņam pavērās iespēja, ko daudzi jauni ārsti izmantotu bez svārstīšanās.

Tomēr Pītersa nolēma neizmantot šo izdevību. Kāpēc? Vai viņam vienkārši trūka mērķtiecības un iekšēja stimula? Nē, tas tā nebija, jo Pīters rūpīgi pārdomāja saņemto piedāvājumu. Kopš viņš bija veltījis sevi Dievam un kļuvis par kristītu Jehovas liecinieku, viņš vēlējās pēc iespējas vairāk laika ziedot dažādiem kristīgās kalpošanas veidiem. Ja viņš kļūs par neiroķirurgu, Pīters sprieda, viņa profesija atņems viņam aizvien vairāk laika un enerģijas. Vai Pīters rīkojās nesaprātīgi, atteikdamies no vilinošā piedāvājuma, vai tomēr viņa rīcība bija gudra?

Dažiem Pītera lēmums varbūt šķita muļķīgs. Taču viņš bija ņēmis vērā tādus Bībeles pantus kā, piemēram, Efeziešiem 5:15, 16. Tajos apustulis Pāvils mudināja savus ticības biedrus: ”Raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet [”izdevīgo”, NW] laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!”

Lūdzu, pievērs uzmanību izteicienam ”izdevīgo laiku”. Tas ir tulkots no grieķu vārda, kas Bībelē lielākoties lietots, lai norādītu uz kādu brīdi vai laika posmu, kuram raksturīgas noteiktas pazīmes vai kurš ir piemērots kādai īpašai darbībai. Šajos pantos Pāvils uzsvēra, ka kristiešiem ir jāatrod laiks tam, kas ir svarīgs. Patiešām, viņiem ir nepieciešams ”pārliecināties par svarīgāko”. (Filipiešiem 1:10, NW.) Ir jāizšķiras par to, kam savā dzīvē dot priekšroku.

Kāds ir Dieva nodoms attiecībā uz mūsu laiku? Ko Dievs vēlas no tiem, kas viņu mīl? Bībeles pravietojumi nepārprotami liecina, ka mūsdienas ir ’beigu laiks’ jeb ’pastarās dienas’. (Daniēla 12:4; 2. Timotejam 3:1.) Kristus Jēzus skaidri lika saprast, kas mūsdienās būs vissvarīgākais. Viņš īpaši uzsvēra, ka pirms šīs ļaunās lietu sistēmas beigām ”valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām”. Tikai pēc tam nāks gals. (Mateja 24:3, 14.)

Tātad mums jāizmanto ikviena iespēja sludināt labo vēsti par Ķēniņvalsti un gatavot mācekļus. (Mateja 28:19, 20.) Tā kā šī darbība nekad vairs neatkārtosies, patlaban ir pēdējā iespēja atdot visus savus spēkus šim dzīvību glābjošajam darbam. ”Tagad ir vislabvēlīgākais laiks.” Patiešām, ”tagad ir pestīšanas diena”. (2. Korintiešiem 6:2.)

Pieņemt gudru lēmumu

Pīters — raksta sākumā minētais jaunais vīrietis — rūpīgi apdomāja, kādu lēmumu pieņemt, un izvērtēja izvēles iespējas. Pīters apzinājās, ka nebūtu nekas nepareizs, ja viņš mācītos par neiroķirurgu. Bet kas viņam bija vissvarīgākais? Ņemot vērā kristīgās kalpošanas neatliekamību, vissvarīgāk viņam bija piedalīties šajā darbā. Taču Pīteram bija arī jāpilda noteikti pienākumi. Viņš bija precējies, un viņam bija jāapgādā sieva, kas bija pilnas slodzes sludinātāja. (1. Timotejam 5:8.) Turklāt Pīteram bija jāatmaksā ar mācībām saistītie parādi. Ko viņš nolēma darīt šajā situācijā?

Pīters izlēma specializēties radioloģijā un nodarboties ar ultrasonogrāfiju. Šajā darbā viņam būtu jāstrādā parastais stundu skaits. Turklāt viņš tiktu apmācīts darba laikā. Tiesa, daži varbūt uzskata, ka šim amatam ir mazāks prestižs nekā neiroķirurga specialitātei, bet tas atļautu Pīteram vairāk laika veltīt garīgu mērķu sasniegšanai.

Bija vēl kāds apsvērums, kas ietekmēja Pītera lēmumu. Pīters netiesāja tos, kas varbūt ir izlēmuši citādi, tomēr viņš zināja, ka kristietim ir bīstami pārāk dziļi iegrimt laicīgās rūpēs. Šo rūpju dēļ viņš var atstāt novārtā garīgos pienākumus. To ilustrē kāds piemērs, kas arī ir saistīts ar darbu.

Kāds pilnas slodzes Ķēniņvalsts sludinātājs bija profesionāls mākslinieks. Viņš spēja sevi materiāli uzturēt, pārdodams savas gleznas. Šis cilvēks lielāko daļu sava laika veltīja vissvarīgākajam — kristīgajai kalpošanai — un bija pietiekami pārticis. Tomēr viņā radās vēlēšanās veidot savu mākslinieka karjeru. Viņš aizvien vairāk nodevās gleznošanai un aizvien dziļāk iesaistījās mākslas pasaulē; vēlāk viņš pameta pilnas slodzes kalpošanu un visbeidzot kļuva pilnīgi neaktīvs Ķēniņvalsts sludināšanā. Pēc kāda laika šis cilvēks iesaistījās rīcībā, kas bija pretrunā ar Rakstiem, un tāpēc viņš vairs nav kristiešu draudzes loceklis. (1. Korintiešiem 5:11—13.)

Mēs dzīvojam neparastā laikā

Mēs, Jehovas mūsdienu kalpotāji, noteikti vēlamies palikt viņam uzticīgi. Mēs zinām, ka dzīvojam visneparastākajā laikā, kāds jebkad ir bijis cilvēces vēsturē. Lai turpinātu kalpot Dievam un sekmīgi pārvarētu mūsdienu apstākļu radītās grūtības, mums savā dzīvē varbūt jāveic dažādas izmaiņas. Šo situāciju var salīdzināt ar ražas novākšanu zemkopja saimniecībā. Tas ir īpaši rosīgs laiks, kad no strādniekiem tiek gaidīts, lai viņi strādātu ar lielāku atdevi un ilgāk nekā parasti. Kāpēc? Tāpēc, ka raža jānovāc ierobežotā laika posmā.

Pašreizējai ļaunajai lietu sistēmai ir atlicis pastāvēt vairs tikai neilgu laiku. Tagad patiesajiem kristiešiem vairāk nekā jebkad agrāk jāsasprindzina spēki, lai sekotu Jēzus piemēram un ietu viņa pēdās. Jēzus dzīve uz zemes skaidri pierādīja, ko viņš uzskatīja par vissvarīgāko. Viņš teica: ”Man nākas strādāt tā darbus, kas mani sūtījis, kamēr ir diena; nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.” (Jāņa 9:4.) Teikdams, ka nāk nakts, Jēzus norādīja uz laiku, kad viņš tiks tiesāts, piesists pie staba un nomirs, kad beigsies viņa kalpošana uz zemes un viņš nevarēs piedalīties sava debesu Tēva darbā.

Tiesa, savas trīsarpus gadus ilgās kalpošanas laikā Jēzus veltīja zināmu laiku, lai veiktu brīnumus un dziedinātu slimos. Taču lielāko daļu laika viņš izmantoja, lai sludinātu Ķēniņvalsts vēsti un ’pasludinātu.. atsvabināšanu’ viltus reliģijas gūstekņiem. (Lūkas 4:18; Mateja 4:17.) Jēzus ieguldīja lielas pūles kalpošanā; turklāt viņš atrada arī laiku sagatavot savus mācekļus, lai tie varētu celt uz viņa ieliktajiem pamatiem un sekmīgi turpināt sludināšanu. Jēzus nepalaida garām nevienu iespēju sekmēt Ķēniņvalsts intereses, un viņš gribēja, lai viņa mācekļi rīkotos tāpat. (Mateja 5:14—16; Jāņa 8:12.)

Līdzīgi Jēzum, mums — viņa mūsdienu sekotājiem — jāredz cilvēces situācija Dieva Jehovas acīm. Šīs lietu sistēmas laiks iet uz beigām, un Dievs savā žēlastībā vēlas, lai visiem būtu iespēja tikt izglābtiem. (2. Pētera 3:9.) Vai tāpēc nebūtu gudri uzskatīt, ka Jehovas gribas pildīšana ir svarīgāka nekā jebkuri citi centieni? (Mateja 6:25—33.) Tik neparastā laika posmā kā pašreizējais ir ļoti iespējams, ka mēs, būdami kristieši, uzskatām par mazāk nozīmīgu kaut ko tādu, kas parastos apstākļos šķistu visai svarīgs.

Vai kādam no mums kādreiz būs jānožēlo, ka esam uzskatījuši Dieva gribu par vissvarīgāko mūsu dzīvē? Nē, nekad, jo kristīgais pašuzupurēšanās ceļš sniedz brīnišķīgu atalgojumu. Jēzus, piemēram, teica: ”Patiesi es jums saku: Neviena nav, kas atstājis namu, vai brāļus, vai māsas, vai māti vai tēvu, vai bērnus, vai tīrumus manis un evanģelija dēļ, kas nedabūtu simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus un māsas un mātes un bērnus un tīrumus, kaut arī ar vajāšanām, un nākošā laikā mūžīgu dzīvi.” (Marka 10:29, 30.)

Nav iespējams izteikt naudas vērtībā balvas, ko saņem tie, kuri izmanto savu laiku, lai cildinātu Jehovu un sludinātu Ķēniņvalsts vēsti. Viņi bauda tik daudz svētību! Šo svētību vidū ir patiesi draugi, gandarījums, ko sniedz Dieva gribas pildīšana, viņa atzinība un cerība dzīvot mūžīgi. (Atklāsmes 21:3, 4.) Un cik liela svētība ir iespēja palīdzēt cilvēkiem garīgā ziņā un godināt Jehovas svēto vārdu, kalpojot par viņa lieciniekiem! Bez šaubām, ’izdevīgā laika izmantošana’ ir gudra rīcība, kas tiek atalgota. Patlaban ir īstais laiks piedalīties Dieva Ķēniņvalsts labās vēsts sludināšanā. Vai tu steigsies izmantot šo unikālo iespēju un būsi neatlaidīgs šajā darbā?

[Zemsvītras piezīme]