”Nāc man līdzi!”

”Ja kāds grib man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ikdienas ņem uz sevi savu krustu un staigā man pakaļ.” (Lūk. 9:23.)

1., 2. a) Kādu uzaicinājumu izteica Jēzus? b) Kā jūs esat atsaukušies uz Jēzus aicinājumu?

KAD Jēzus kalpošana uz zemes tuvojās beigām, viņš sludināja Perejā — apgabalā, kas atradās otrpus Jordānas, ziemeļaustrumos no Jūdejas. Tur pie Jēzus pienāca kāds jauns cilvēks un jautāja, kas ir jādara, lai iemantotu mūžīgu dzīvi. Noskaidrojis, ka jauneklis uzticīgi ievēro Mozus bauslību, Jēzus tam izteica īpašu uzaicinājumu: ”Ej, pārdodi visu, kas tev ir, un dodi nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un nāc, staigā man pakaļ.” (Marka 10:21.) Dzirdēt šādus vārdus bija liels gods — tas bija uzaicinājums sekot Jēzum, Visaugstākā Dieva vienpiedzimušajam Dēlam.

² Jaunais cilvēks noraidīja Jēzus aicinājumu, taču bija citi, kas uz šādu aicinājumu atsaucās. Kādu laiku iepriekš Jēzus teica Filipam: ”Seko man!” (Jāņa 1:43.) Filips tā arī darīja un vēlāk kļuva par vienu no apustuļiem. Līdzīgiem vārdiem Jēzus vērsās pie Mateja, un arī tas pieņēma šo uzaicinājumu. (Mat. 9:9; 10:2—4.) Šis aicinājums būtībā attiecas uz visiem taisnprātīgiem cilvēkiem, jo Jēzus sacīja: ”Ja kāds grib man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ikdienas ņem uz sevi savu krustu un staigā man pakaļ.” (Lūk. 9:23.) Tātad par Jēzus sekotāju var kļūt ikviens, kas to patiešām vēlas. Vai jums ir šāda vēlēšanās? Lielākā daļa no mums jau ir atsaukusies uz Jēzus izteikto aicinājumu, un sludinot mēs to darām zināmu arī citiem.

 3. Kā mēs varam nepieļaut, ka tiekam ”aizskaloti projām” un pārstājam sekot Jēzum?

³ Diemžēl ir cilvēki, kas kādu laiku interesējas par Bībeles patiesību, bet vēlāk pārtrauc mācīties Bībeli. Viņu garīgā izaugsme apstājas, viņi pakāpeniski tiek ”aizskaloti projām” un vairs neseko Jēzum. (Ebr. 2:1.) Kā mēs varam nepieļaut, ka ar mums notiktu kaut kas līdzīgs? Mums var noderēt pārdomas par diviem jautājumiem: kāpēc mēs nolēmām sekot Jēzum, un ko īsti nozīmē viņam sekot? Šādas pārdomas stiprinās mūsu apņēmību palikt uz kristīgā dzīves ceļa un rosinās mūs aicināt arī citus sekot Jēzum.

Kāpēc sekot Jēzum?

4., 5. Kāpēc Jēzus var sniegt vislabāko vadību?

⁴ Pravietis Jeremija rakstīja: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jer. 10:23, LB-65r.) Vēstures notikumi ir pierādījuši, cik patiesi ir šie Jeremijas vārdi. Arvien skaidrāk un skaidrāk ir redzams, ka nepilnīgi cilvēki nespēj sekmīgi valdīt pār citiem. Mēs esam pieņēmuši aicinājumu sekot Jēzum, jo esam sapratuši, ka neviens cilvēks nespēj sniegt tik labu vadību kā Jēzus. Kāpēc tā var apgalvot?

⁵ Pirmkārt, pats Jehova izraudzījās Jēzu par Mesiju un piešķīra viņam varu. Kurš gan vēl labāk par mūsu Radītāju zina, kāds valdnieks mums ir vajadzīgs? Otrkārt, Jēzum piemīt izcilas īpašības, ko mēs varam apbrīnot un ko mums jācenšas attīstīt pašiem. (Nolasīt Jesajas 11:2, 3.) Viņš ir rādījis nevainojamu priekšzīmi. (1. Pēt. 2:21.) Treškārt, Jēzus no sirds rūpējas par saviem sekotājiem, un šīs rūpes viņš ir parādījis, atdodams par tiem savu dzīvību. (Nolasīt Jāņa 10:14, 15.) Jēzus ir apliecinājis, ka viņš kā gādīgs gans mūs vada tā, lai mūsu dzīve kļūtu labāka — lai mēs būtu laimīgi jau tagad un varētu dzīvot mūžīgi. (Jāņa 10:10, 11; Atkl. 7:16, 17.) Mēs tik tiešām pieņēmām gudru lēmumu, kad atsaucāmies uz Jēzus aicinājumu viņam sekot. Bet ko nozīmē sekot Jēzum?

 6. Ko nozīmē sekot Jēzum?

⁶ Būt Jēzus sekotājam nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai saukties par kristieti. Aptuveni divi miljardi pasaules iedzīvotāju uzskata sevi par kristiešiem, taču viņu darbi parāda, ka patiesībā viņi ir ”ļauna darītāji”. (Nolasīt Mateja 7:21—23.) Kad cilvēks izsaka vēlēšanos kļūt par Jēzus sekotāju, mēs viņam paskaidrojam, ka patiesi kristieši cenšas katru dienu dzīvot saskaņā ar Jēzus mācībām un viņa paraugu. Lai labāk saprastu, ko tas sevī ietver, pievērsīsim uzmanību dažām Jēzus īpašībām.

Parādīsim savā dzīvē gudrību, kāda piemita Jēzum

7., 8. a) Kas ir gudrība, un kāpēc Jēzum piemita izcila gudrība? b) Kā Jēzus apliecināja savu gudrību, un kā mēs varam sekot viņa paraugam?

⁷ Domājot par Jēzu, var pamanīt daudz ko apbrīnas vērtu, bet tagad sīkāk apskatīsim četras viņa personības iezīmes: viņa gudrību, pazemību, dedzību un mīlestību. Vispirms padomāsim par viņa gudrību — spēju likt lietā zināšanas un sapratni. Apustulis Pāvils rakstīja, ka Kristū ir ”apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības”. (Kol. 2:3.) Kā Jēzus ieguva šādu gudrību? Viņš pats teica: ”Es.. runāju, kā Tēvs mani mācījis.” (Jāņa 8:28.) Jēzus gudrība nāca no Jehovas, tāpēc nav nekāds brīnums, ka Jēzum piemita izcila spriestspēja.

⁸ Jēzus spriestspēja izpaudās, piemēram, tajā, cik viņš pārdomāti bija izraudzījies savu dzīves ceļu. Viņš deva priekšroku vienkāršai dzīvei un koncentrējās uz vienu mērķi — Dieva gribas pildīšanu. Viņš rīkojās gudri, izmantodams savu laiku un spēkus tam, lai atbalstītu Dieva Valstības intereses. Mēs sekojam Jēzus priekšzīmei, ja paturam savu aci ”skaidru” un nepieļaujam, ka daudz spēka un uzmanības mums atņem kaut kas tāds, bez kā patiesībā varam iztikt. (Mat. 6:22.) Daudzi kristieši ir nolēmuši dzīvot pieticīgāk, lai varētu vairāk sludināt, un daži ir uzsākuši pionieru kalpošanu. Ja arī jūs esat viens no viņiem, jūs esat pelnījis uzslavu. Visi, kas ”dzenas papriekšu pēc Dieva valstības”, izjūt patiesu laimi un gandarījumu. (Mat. 6:33.)

Līdzināsimies Jēzum pazemībā

9., 10. Kā Jēzus parādīja pazemību?

⁹ Otra Jēzus personības iezīme, ko mēs aplūkosim, ir pazemība. Kad nepilnīgiem cilvēkiem tiek piešķirta vara, viņiem bieži parādās pārspīlēta sava nozīmīguma apziņa. Ar Jēzu bija pavisam citādi. Lai gan viņam bija būtiska nozīme Jehovas nodomu īstenošanā, viņā nebija ne ēnas no augstprātības. Mums šajā ziņā jācenšas līdzināties Jēzum, kā aicināja apustulis Pāvils: ”Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs.” (Filip. 2:5—7.) Kā izpaudās Jēzus pazemība?

¹⁰ Iespēja būt kopā ar savu Tēvu debesīs Jēzum noteikti bija dārga, taču viņš labprātīgi ”sevi iztukšoja”. Jēzus dzīvība tika pārcelta kādas ebreju jaunavas klēpī, un pēc deviņiem mēnešiem viņš nāca pasaulē Jāzepa, vienkārša namdara, ģimenē. Sākumā Jēzus bija nevarīgs mazulis, pēc tam mazs zēns, vēlāk jau pusaudzis. Viņš bija bez grēka, tomēr visu šo laiku viņš palika paklausīgs savai mātei un audžutēvam, kas bija grēcīgi cilvēki. (Lūk. 2:51, 52.) Tā patiešām bija izcila pazemība.

11. Kā mēs varam sekot Jēzus pazemības paraugam?

¹¹ Mēs varam līdzināties Jēzum pazemībā, ja labprāt piekrītam veikt arī tādus uzdevumus, kas varētu likties necili. Piemēram, mums ir uzdots sludināt labo vēsti, un kāds to var uzskatīt par visai necilu darbu, īpaši tad, ja cilvēki ir vienaldzīgi, ja viņi mūs izsmej vai ir noskaņoti naidīgi. Tomēr ar savu pastāvību sludināšanā mēs dodam citiem iespēju atsaukties uz Jēzus aicinājumu viņam sekot. Tā mēs šiem cilvēkiem palīdzam izglābties. (Nolasīt 2. Timotejam 4:1—5.) Pazemība izpaužas arī mūsu rūpēs par Valstības zāli. Veicamais darbs bieži vien ir ļoti vienkāršs — piemēram, ir jāiztukšo atkritumu tvertnes, jāuzslauka grīda un jāiztīra tualetes. Taču mēs apzināmies, ka mūsu Valstības zāle ir Jehovas pielūgsmes centrs un tās uzturēšana kārtībā ir svētā kalpošana. Ja labprāt pildām šķietami necilus uzdevumus, mēs apliecinām pazemību un sekojam Kristus priekšzīmei.

Būsim tikpat dedzīgi kā Jēzus

12., 13. a) Kā Jēzus apliecināja savu dedzību, un kas viņu uz to mudināja? b) Kas mūs mudina sludināšanā būt dedzīgiem?

¹² Padomāsim arī par Jēzus dedzību kalpošanā. Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš darīja dažādus darbus. Daudzus gadus viņš kopā ar savu audžutēvu Jāzepu acīmredzot bija strādājis par namdari. Savas kalpošanas laikā Jēzus darīja brīnumus, starp kuriem bija slimnieku dziedināšana un mirušo augšāmcelšana. Taču galvenais Jēzus dzīvē bija sludināt labo vēsti par Valstību un mācīt atsaucīgus cilvēkus. (Mat. 4:23.) Arī mums, viņa sekotājiem, ir jāveic tas pats darbs. Kā mēs varam līdzināties Jēzum? Ir svarīgi, lai mēs kalpotu Dievam ar tādiem pašiem motīviem, kādi bija Jēzum.

¹³ Galvenais, kas Jēzu mudināja sludināt citiem labo vēsti un tos mācīt, bija viņa mīlestība pret Dievu. Taču Jēzum bija dārga arī patiesība, ko viņš mācīja, — viņš to uzskatīja par ļoti vērtīgu un vēlējās tajā dalīties ar citiem. Mēs esam Bībeles skolotāji, un mums ir līdzīga attieksme pret Dieva atklāto patiesību. Padomāsim, cik vērtīgas ir mācības, ko esam uzzinājuši no Dieva Rakstiem. Piemēram, mums ir skaidrs jautājums par augstāko varu Visumā, un mēs zinām, kā tas tiks atrisināts. Mēs saprotam, kas Bībelē teikts par mirušo stāvokli un par svētībām, ko cilvēki pieredzēs Dieva jaunajā pasaulē. Vienalga, vai mēs to visu esam uzzinājuši nesen vai jau pirms ilgāka laika, šīs mācības nekad nezaudēs savu vērtību. Vai mums tās būtu vecas vai jaunas, tās patiešām ir līdzīgas nenovērtējamiem dārgumiem. (Nolasīt Mateja 13:52.)a Ja mēs dedzīgi un no visas sirds sludinām to, ko Jehova mums ir atklājis, mēs palīdzam arī citiem cilvēkiem izturēties pret šīm mācībām kā pret dārgumu.

14. Kā mēs varam sekot tam, kā Jēzus mācīja cilvēkus?

¹⁴ Ļoti noderīgi ir pārdomāt arī to, kā Jēzus mācīja. Jēzus pastāvīgi pievērsa savu klausītāju uzmanību Dieva Rakstiem. Viņš bieži iesāka svarīgas domas ar to, ka teica: ”Ir rakstīts.” (Mat. 4:4; 21:13.) No evaņģēlijiem var redzēt, ka Jēzus sarunās izmantoja fragmentus no deviņpadsmit Ebreju rakstu grāmatām, tos vai nu citēdams, vai atstāstīdams. Arī mēs, tāpat kā Jēzus, sludināšanā plaši izmantojam Bībeli un cenšamies, kad vien iespējams, nolasīt Bībeles pantus. Tā mēs palīdzam godīgi noskaņotiem cilvēkiem pārliecināties, ka mēs mācām Dieva domas, nevis savējās. Mēs esam ļoti gandarīti, ja cilvēki piekrīt izlasīt kādu Bībeles pantu un vēlas apspriest Dieva vārdu vērtību un nozīmi. Kad šādi cilvēki atsaucas uz aicinājumu sekot Jēzum, mūsu priekam nav gala.

Sekot Jēzum nozīmē mīlēt citus

15. Kas padara Jēzus personību īpaši pievilcīgu, un kā pārdomas par to var ietekmēt mūs?

¹⁵ Pēdējais aspekts, no kura mēs pievērsīsim uzmanību Jēzum, ir saistīts ar viņa mīlestību pret cilvēkiem, un par to domāt ir ļoti patīkami. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Kristus mīlestība mūs vada.” (2. Kor. 5:14.) Kad pārdomājam, cik ļoti Jēzus mīl visus cilvēkus kopumā un mūs personīgi, mēs nevaram palikt vienaldzīgi un mūsos rodas vēlēšanās sekot viņa paraugam.

16., 17. Kā izpaudās Jēzus mīlestība pret citiem?

¹⁶ Kā izpaudās Jēzus mīlestība pret citiem? Izcilākā viņa mīlestības izpausme bija viņa gatavība ”savu dzīvību nodot” par cilvēkiem. (Jāņa 15:13.) Taču savas kalpošanas laikā Jēzus apliecināja mīlestību arī citos veidos. Piemēram, viņš juta līdzi tiem, kas cieta. Kad Jēzus redzēja Mariju un citus cilvēkus sērojam un raudam par Lācara nāvi, arī viņu pārņēma dziļas bēdas. Lai gan viņš zināja, ka tūlīt piecels Lācaru no nāves, viņa jūtas bija ļoti spēcīgas, un Bībelē ir rakstīts: ”Jēzus raudāja.” (Jāņa 11:32—35.)

¹⁷ Laikā, kad Jēzus tikko bija sācis savu kalpošanu, pie viņa pienāca kāds spitālīgs vīrietis un teica: ”Ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt.” Kā Jēzus rīkojās? Bībelē ir stāstīts, ka Jēzus bija ”sirdī kustināts”. Pēc tam viņš izdarīja kaut ko apbrīnojamu. ”Viņš.. roku izstiepa, to aizskāra un uz to saka: ”Es gribu, topi šķīsts.” Un tūlīt spitālība nogāja no tā, un viņš tapa šķīsts.” Pēc bauslības spitālīgi cilvēki bija jāuzskata par nešķīstiem, un Jēzus noteikti bija spējīgs izdziedināt šo cilvēku, tam nemaz nepieskardamies. Taču šajā gadījumā, kad Jēzus izdziedināja spitālīgo, viņš ļāva tam sajust arī cilvēka pieskārienu — kaut ko tādu, ko tas, iespējams, nebija jutis jau daudzus gadus. Tā tiešām bija nepārspējama līdzjūtība. (Marka 1:40—42, LB-65r.)

18. Kā mēs varam parādīt līdzcietību?

¹⁸ Mums, Kristus sekotājiem, arī jācenšas apliecināt savu mīlestību ar to, ka esam iejūtīgi un līdzcietīgi. (1. Pēt. 3:8.) Iespējams, nav viegli izprast, kā jūtas ticības biedrs, kas ir hroniski slims vai ko māc depresija, īpaši tad, ja mums pašiem šādu problēmu nekad nav bijis. Tomēr Jēzus juta līdzi tiem, kas bija slimi, kaut arī pats nekad neslimoja. Kā mēs varam būt tikpat līdzjūtīgi? Mums pacietīgi jāklausās, kad cilvēks mums stāsta par savām sāpēm un ciešanām. Būtu labi sev pajautāt: ”Kā es justos, ja būtu viņa vietā?” Ja mācīsimies labāk izprast citu jūtas, mēs spēsim prasmīgāk mierināt tos, kas ir nomākti. (1. Tes. 5:14.) Turklāt tā mēs sekosim Jēzus paraugam.

19. Kā mūs ietekmē Jēzus paraugs?

¹⁹ No tā, ko Jēzus Kristus runāja un darīja, tiešām var mācīties ļoti daudz. Jo vairāk mēs par viņu uzzinām, jo stiprāka kļūst mūsu vēlēšanās līdzināties viņam un palīdzēt citiem darīt to pašu. Tāpēc apņemsimies ar prieku sekot mūsu mesiāniskajam Ķēniņam un darīt to mūžīgi!

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kā mēs varam apliecināt gudrību, kāda piemita Jēzum?

• Kādas iespējas mums ir parādīt pazemību?

• Kas mums palīdz vairot dedzību kalpošanā?

• Kā mēs varam atspoguļot mīlestību, kādu pret citiem parādīja Jēzus?

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

GRĀMATA, KAS PALĪDZ SEKOT KRISTUS PARAUGAM

2007. gada apgabala kongresos tika paziņots, ka ir nākusi klajā jauna grāmata ”Nāc man līdzi!”b. Grāmata ir izdota, lai pievērstu kristiešu uzmanību Jēzum — viņa īpašībām un tam, ko viņš darīja. Grāmatas pirmajā daļā, kas seko divas nodaļas garam ievadam, ir aplūkots, kā Jēzus dzīvē izpaudās tādas īpašības kā pazemība, drosme, gudrība, paklausība un izturība.

Otrajā daļā ir apskatīts, kā Jēzus mācīja un sludināja labo vēsti, bet trešajā — kā izpaudās viņa izcilā mīlestība. Materiāls ir pasniegts tā, lai palīdzētu lasītājam mācīties no Jēzus un sekot viņa paraugam.

Nav šaubu, šī grāmata mūs mudinās pārbaudīt pašiem sevi un padomāt: ”Vai es patiešām sekoju Jēzum? Kā es to varu darīt vēl labāk?” Grāmata palīdzēs arī citiem pareizi noskaņotiem cilvēkiem kļūt par Kristus sekotājiem.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 4. lpp.]

Kāda Jēzus īpašība izpaudās tajā, ka viņš labprāt nāca uz zemi un kļuva par cilvēku?

[Attēls 6. lpp.]

Kas mūs mudina būt dedzīgiem kalpošanā?