Kajafas ļaunprātība skaidri atklājās, kad viņš teica pārējiem jūdu vadoņiem: ”Jūs neko nesaprotat un neapsveŗat, ka mums ir labāki, lai viens cilvēks mirst, ja to prasa tautas labums, nekā kad visa tauta iet bojā.” Bet, kā tālāk paskaidrots, ”to viņš nesacīja pats no sevis, bet pareģoja, būdams tā gada augstais priesteris. Jo Jēzum bija mirt tautas labā, un nevien jūdu tautas labā, bet arī, lai savāktu vienkopus izklīdinātos Dieva bērnus. No tās dienas tie nosprieda [Jēzu] nokaut.” (Jāņa 11:49—53.)

Kajafa pats neapzinājās savu vārdu īsto nozīmi. Tā kā viņš tobrīd pildīja augstā priestera amatu, viņš izteica pravietojumu.b Jēzus nāvei bija jānes labums cilvēkiem, turklāt nevis tikai ebrejiem, bet arī citām tautām. Viņam bija jāatdod sava dzīvība par izpirkuma upuri, lai visu cilvēci atbrīvotu no grēka un nāves verdzības.