Pravietojumi par Mesiju

ZINOT, ko Jesaja un citi pravieši ir rakstījuši par Mesiju, ebreju tauta ilgi bija gaidījusi viņu ierodamies, un ap to laiku, kad dzīvoja Jēzus, daudzi ebreji bija Mesijas gaidās. (Lūkas 3:15.) Zīmīgi, ka Bībeles pravietojumos par Mesiju ir pieminētas sīkas, precīzas detaļas. Neviens cilvēks nespētu tās paredzēt vai arī noorganizēt, lai tās piepildītos Jēzus dzīvē.

Mesijas piedzimšana. Jesaja pravietoja, ka Mesija jeb Kristus piedzims jaunavai. Vēlāk apustulis Matejs, aprakstījis brīnumainos notikumus, kas saistījās ar Jēzus piedzimšanu, piebilda: ”Viss tas ir noticis, lai piepildītos, ko tas Kungs runājis caur pravieša muti, sacīdams: ”Redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs dēlu.”” (Mateja 1:22, 23; Jesajas 7:14.) Jesaja arī pravietoja, ka Kristus būs Dāvida pēcnācējs, un konkrēti pieminēja Dāvida tēvu Isaju. Jēzus patiešām bija tiešs Dāvida pēctecis. (Mateja 1:6, 16; Lūkas 3:23, 31, 32.) Tāpēc pirms Jēzus piedzimšanas eņģelis Gabriēls Jēzus mātei Marijai sacīja: ”Dievs tas Kungs tam dos viņa tēva Dāvida troni.” (Lūkas 1:32, 33; Jesajas 11:1—5, 10; Romiešiem 15:12.)

Mesijas dzīve. Kad Jēzus jau bija pieaudzis, viņš Nācaretes sinagogā reiz nolasīja ļaudīm priekšā vienu no Jesajas pravietojumiem, kurā bija arī šādi vārdi: ”Tā Kunga gars ir uz manis, jo viņš mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem.” Attiecinādams šo pravietojumu uz sevi, Jēzus teica: ”Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts.” (Lūkas 4:17—21; Jesajas 61:1, 2.) Jesaja pravietoja arī to, cik laipni, iejūtīgi un vienkārši Jēzus izturēsies pret cilvēkiem, kuriem vajadzīga dziedināšana. Mateja evaņģēlijā stāstīts: ”Daudz ļaužu gāja viņam pakaļ, un viņš tos visus dziedināja. Un viņš tiem piekodināja par viņu nevienam nestāstīt, ka piepildītos pravieša Jesajas runātais vārds: ”[..] Ne viņš bārsies ne brēks.. Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs.” (Mateja 8:16, 17; 12:10—21; Jesajas 42:1—4; 53:4, 5.)

Mesijas ciešanas. Jesaja pravietoja, ka lielākā daļa izraēliešu neatzīs Mesiju un viņš tiem kļūs par ”akmeni, pār kuru krīt”. (1. Pētera 2:6—8; Jesajas 8:14, 15.) Tā tiešām notika, jo, kaut gan Jēzus darīja daudz brīnumu, ļaudis ”tomēr neticēja viņam. Tā piepildījās pravieša Jesajas vārdi, ko tas teicis: ”Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij?”” (Jāņa 12:37, 38; Jesajas 53:1.) Viens no iemesliem, kāpēc Jēzus tautieši neticēja, ka viņš ir Mesija, bija ebreju tautā izplatītais, bet aplamais uzskats, ka Mesija, kad viņš būs ieradies, tūlīt atbrīvos tautu no romiešu kundzības un atjaunos uz zemes neatkarīgu valsti, kurā valdīs valdnieki no Dāvida dzimtas. Tā kā Jēzus cieta un mira, vairākums ebreju nespēja pieņemt, ka viņš varētu būt Mesija. Tomēr Jesaja jau sen bija pravietojis, ka Mesijam būs jācieš, pirms viņš kļūs par ķēniņu.

Jesajas grāmatā pravietiski stāstīts, kā Mesija par sevi saka: ”Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita.. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem.” Matejs vēlāk aprakstīja, kas notika, kad Jēzus bija apcietināts: ”Tie viņam spļāva vaigā un sita ar dūrēm; bet citi viņu pļaukāja.” (Jesajas 50:6; Mateja 26:67.) ”Viņš padevās un neatdarīja savu muti,” rakstīja Jesaja. Šie vārdi piepildījās, kad Pilāts izjautāja Jēzu par jūdu izvirzītajām apsūdzībām, bet Jēzus ”tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās”. (Jesajas 53:7; Mateja 27:12—14; Apustuļu darbi 8:28, 32—35.)

Mesijas nāve. Jesajas pravietojumi piepildījās arī saistībā ar Jēzus nāvi. Jesaja pravietiski rakstīja: ”Kapu viņam ierādīja ar bezdievjiem, bet savā nāvē viņš bija ar bagāto.” (Jesajas 53:9, LB-65r.) Kā šāds šķietami pretrunīgs pravietojums varēja piepildīties? Kad Jēzus mira, viņš bija piesists pie staba starp diviem laupītājiem. (Mateja 27:38.) Bet vēlāk turīgs vīrs, Jāzeps no Arimatijas, apglabāja Jēzu nesen izcirstā kapavietā, kas viņam piederēja. (Mateja 27:57—60.) Ar Jēzus nāvi piepildījās arī viena no pašām svarīgākajām detaļām, kas minēta Jesajas pravietojumā. Tajā par Mesiju ir teikts: ”Mans taisnīgais kalps palīdzēs daudziem iegūt taisnību, uzņemdamies uz sevis viņu noziegumus.” Atdodams dzīvību, Jēzus sagādāja izpirkuma maksu, kas visiem dievbijīgiem cilvēkiem paver iespēju tikt atbrīvotiem no grēka nastas. (Jesajas 53:8, 11; Romiešiem 4:25.)

Pravietojumi, kas noteikti piepildās

Lai ar Svēto Rakstu palīdzību pierādītu, ka Jēzus ir Mesija, gan Jēzus pats, gan viņa apustuļi Jesajas grāmatu ir citējuši biežāk nekā jebkuru citu no Bībeles grāmatām. Tomēr tā nepavisam nav vienīgā Bībeles grāmata, kurā ir paredzēta nākotne. Arī citās Ebreju rakstu jeb Vecās Derības grāmatās lasāmi daudzi pravietojumi par Jēzu, viņa Valstību un visu labo, ko šī Valstība paveiks.a (Apustuļu darbi 28:23; Atklāsmes 19:10.) Cik droši Jēzus laikabiedri varēja paļauties uz to, ka viss tiešām notiks tā, kā teikts šajos pravietojumos? Jēzus saviem klausītājiem ebrejiem teica: ”Nedomājiet, ka es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus [t.i., Ebreju rakstus]. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi es jums saku: Tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, tiekāms viss notiek.” (Mateja 5:17, 18.)

Jēzus ne tikai paskaidroja, kā viņa dzīvē piepildās tas, kas pravietots Bībelē, bet arī norādīja uz Bībeles pravietojumiem, kuriem bija jāpiepildās nākotnē. (Daniēla 9:27; Mateja 15:7—9; 24:15.) Turklāt Jēzus un viņa mācekļi arī paši izteica nākotnes pravietojumus, un daudzi no tiem piepildās šodien. Nākamajos rakstos uzmanība ir pievērsta Jēzus un viņa sekotāju paredzētajiem notikumiem, kas risinās mūsu acu priekšā, kā arī tiem Bībeles pravietojumiem, kuru piepildījums gaidāms nākotnē.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 4. lpp.]

”Jaunava.. dzemdēs dēlu”

[Attēls 5. lpp.]

”Savu vaigu es neapslēpu paļām”