Sekosim Jēzus priekšzīmei

”Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā es jums esmu daŗījis.” (JĀŅA 13:15.)

 1. Kāpēc kristieši uzskata Jēzu par savu paraugu?

VISĀ cilvēces vēsturē ir bijis tikai viens cilvēks, kas ir nodzīvojis, neizdarot nevienu grēku. Tas bija Jēzus. Ja runā par visiem pārējiem cilvēkiem, ”nav taču neviena cilvēka, kas negrēko”. (1. Ķēniņu 8:46; Romiešiem 3:23.) Tāpēc patiesie kristieši uzskata Jēzu par savu paraugu un cenšas viņam līdzināties. 33. gada 14. nīsanā neilgi pirms savas nāves Jēzus pats lika saviem mācekļiem sekot viņa priekšzīmei. Viņš teica: ”Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā es jums esmu daŗījis.” (Jāņa 13:15.) Tajā pēdējā vakarā Jēzus minēja vairākas jomas, kurās kristiešiem jācenšas viņam līdzināties. Šajā rakstā ir aplūkotas dažas no tām.

Nepieciešama pazemība

2., 3. Kā kļuva redzama Jēzus pazemība?

² Kad Jēzus aicināja mācekļus sekot viņa priekšzīmei, viņš runāja tieši par pazemību. Viņš jau vairākas reizes saviem sekotājiem bija devis padomu būt pazemīgiem, un 14. nīsana vakarā viņš parādīja savu pazemību, mazgādams apustuļiem kājas. Pēc tam Jēzus teica: ”Ja nu es, jūsu kungs un mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt.” (Jāņa 13:14.) Pēc tam viņš piebilda, ka apustuļiem jāseko viņa priekšzīmei. Jēzus pazemība patiešām bija izcils paraugs.

³ Apustulis Pāvils rakstīja, ka pirms nākšanas uz zemi Jēzus bija ”Dieva veidā”. Tomēr viņš ”sevi iztukšoja” un kļuva par cilvēku — daudz zemāku nekā garīgas būtnes. Turklāt ”viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei”. (Filipiešiem 2:6—8.) Padomājiet par to. Jēzus, otra visaugstākā persona Visumā, bija ar mieru kļūt zemāks par eņģeļiem — sākumā viņš bija nevarīgs zīdainis, augot viņam bija jāklausa vecākiem, kas bija nepilnīgi cilvēki, un beigās viņš nomira nicināta noziedznieka nāvē. (Kolosiešiem 1:15, 16; Ebrejiem 2:6, 7.) Tā bija ļoti liela pazemība. Vai ir iespējams iegūt ”tādu pat prātu” un būt tikpat pazemīgiem? (Filipiešiem 2:3—5.) Tas ir iespējams, bet tas nav viegli.

 4. Ar ko cilvēki mēdz lepoties, bet kāpēc lepnība un augstprātība ir bīstama?

⁴ Pazemības pretstats ir augstprātība un lepnība. (Salamana Pamācības 6:16—19.) Lepnība izraisīja Sātana krišanu. (1. Timotejam 3:6.) Tā viegli iesakņojas cilvēka sirdī, un tad to ir grūti izskaust. Cilvēki mēdz lepoties ar savu zemi, tautību, mantu, izglītību, laicīgajiem sasniegumiem, sociālo stāvokli, ārējo izskatu, fiziskajām spējām un daudz ko citu. Taču nekas no tā nav svarīgs Jehovam. (1. Korintiešiem 4:7.) Ja mums kaut kas liek kļūt lepniem un augstprātīgiem, sabojājas mūsu attiecības ar Jehovu. ”Tas Kungs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo un pazīst lepno jau no tālienes.” (Psalms 138:6; Salamana Pamācības 8:13.)

Pazemība brāļu vidū

 5. Kāpēc ir svarīgi, lai vecākie būtu pazemīgi?

⁵ Pat tad, ja mēs esam daudz darījuši kalpošanā Jehovam un daudz ko sasnieguši, mums ar to nav jālepojas; arī papildu pienākumi draudzē nav pamats kļūt augstprātīgiem. (1. Laiku 29:14; 1. Timotejam 6:17, 18.) Patiesībā, jo vairāk mums ir pienākumu, jo pazemīgākiem mums jābūt. Apustulis Pēteris vecākos pamācīja būt nevis tādiem, ”kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu”, bet tādiem, kas ir ”par priekšzīmi ganāmam pulkam”. (1. Pētera 5:3.) Draudzes vecākos ieceļ, lai viņi kalpotu draudzei un būtu par priekšzīmi draudzes locekļiem, nevis tiem uzkundzētos. (Lūkas 22:24—26; 2. Korintiešiem 1:24.)

 6. Kādās kristīgas dzīves jomās mums ir vajadzīga pazemība?

⁶ Pazemība ir vajadzīga ne tikai vecākajiem vien. Pēteris deva padomu arī jauniem cilvēkiem, kas varbūt lepojās, ka viņiem salīdzinājumā ar vecākiem cilvēkiem ir asāks prāts un lielāks spēks. Viņš rakstīja: ”Savstarpējā satiksmē apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem viņš dod žēlastību.” (1. Pētera 5:5.) Visiem ir vajadzīga tāda pazemība, kāda bija Kristum. Pazemība ir vajadzīga, lai sludinātu labo vēsti, īpaši tad, kad cilvēki ir vienaldzīgi vai noskaņoti naidīgi. Šī īpašība ir vajadzīga, lai paklausītu mums dotam padomam, kā arī lai sāktu dzīvot vienkāršu dzīvi, kas ļautu vairāk sludināt. Turklāt pazemība, drosme un ticība ir vajadzīga, kad masu saziņas līdzekļos par mums izplata melus, kad pret mums ierosina tiesas prāvas un kad mūs nežēlīgi vajā. (1. Pētera 5:6.)

7., 8. Kādi ir daži no veidiem, kā mēs varam attīstīt pazemību?

⁷ Kā var izskaust sevī lepnību un pazemīgi citus ”uzskatīt augstākus par sevi”? (Filipiešiem 2:3.) Ir jācenšas raudzīties uz sevi tā, kā uz mums raugās Jehova. To, kādam ir jābūt viedoklim par sevi, Jēzus paskaidroja šādi: ”Kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: Mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.” (Lūkas 17:10.) Nekas no mūsu paveiktā nespēj līdzināties tam, ko paveica Jēzus, tomēr viņš bija pazemīgs.

⁸ Vēl mēs varam lūgt, lai Jehova mums palīdzētu iegūt pareizu viedokli par sevi. Mēs varam viņam lūgt to pašu, ko lūgšanā teica psalmu dziesminieks: ”Māci man visu pareizi saprast un atzīt, jo es ticu Taviem baušļiem!” (Psalms 119:66.) Jehova mums palīdzēs lūkoties uz sevi saprātīgi un mūs svētīs par mūsu pazemību. (Salamana Pamācības 18:12.) Jēzus sacīja: ”Kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots; un kas pats pazemosies, tas tiks paaugstināts.” (Mateja 23:12.)

Pareizs viedoklis par labu un ļaunu

 9. Kāds bija Jēzus viedoklis par labu un ļaunu?

⁹ Lai gan Jēzus 33 gadus dzīvoja starp grēcīgiem cilvēkiem, viņš palika ”bez grēka”. (Ebrejiem 4:15.) Psalmu dziesminieks kādā pravietojumā par Mesiju teica: ”Tu mīli taisnību un ienīsti netaisnību.” (Psalms 45:8; Ebrejiem 1:9.) Arī šajā ziņā kristieši vēlas līdzināties Jēzum. Viņi skaidri atšķir labu no ļauna, un viņi ienīst ļauno un mīl labo. (Amosa 5:15.) Tas viņiem palīdz pretoties iedzimtajām grēcīgajām tieksmēm. (1. Mozus 8:21; Romiešiem 7:21—25.)

10. Ko ienīst cilvēks, kas bez nožēlas dara ļaunu?

¹⁰ Jēzus farizejam Nikodēmam teica šādus vārdus: ”Ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti. Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti.” (Jāņa 3:20, 21.) Padomāsim: Jānis rakstīja, ka Jēzus ir ”patiesais gaišums, ..kas apgaismo ikvienu cilvēku”. (Jāņa 1:9, 10.) No Jēzus teiktā izriet, ka tad, ja mēs darītu ļaunu — to, kas Dievam nav pieņemams —, mēs ienīstu gaismu. Varētu likties: kas gan var ienīst Jēzu un viņa mācības? Taču tieši to dara tie, kas bez nožēlas grēko. Varbūt viņiem šķiet, ka viņi neienīst Jēzu, bet ir pilnīgi skaidrs, ka Jēzus tā nedomā.

Kā pārņemt Jēzus viedokli par labu un ļaunu

11. Kas mums jādara, ja mēs vēlamies iegūt Jēzus viedokli par labu un ļaunu?

¹¹ Mums ir skaidri jāsaprot, ko Jehova uzskata par labu un ko — par ļaunu. To var uzzināt, iedziļinoties viņa vārdos — Bībelē. Mums ir jālūdz Dievam tas pats, ko lūdza psalmu dziesminieks: ”Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!” (Psalms 25:4.) Taču neaizmirsīsim, ka Sātanam patīk maldināt. (2. Korintiešiem 11:14.) Viņš var panākt, ka neuzmanīgam kristietim ļauns sāk šķist normāls. Lai ar mums tā nenotiktu, mums dziļi jāpārdomā tas, ko uzzinām no Bībeles, un vienmēr jāievēro ”uzticīgā un gudrā kalpa” dotie padomi. (Mateja 24:45—47.) Bībeles lasīšana un pētīšana, pārdomas par uzzināto un lūgšanas mums palīdz iegūt briedumu un būt tādiem, ”kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu”. (Ebrejiem 5:14.) Tad mums būs vieglāk ienīst ļauno un mīlēt labo.

12. Kāds Bībeles padoms mums palīdz nedarīt netaisnību?

¹² Ja mēs ienīstam ļauno, mēs nepieļaujam, ka mūsu sirdī iesakņotos vēlēšanās pēc ļaunā. Daudzus gadus pēc Jēzus nāves apustulis Jānis rakstīja: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.” (1. Jāņa 2:15, 16.)

13., 14. a) Kāpēc būtu bīstami, ja kristietis sāktu mīlēt to, kas ir pasaulē? b) Ko darīt, lai mēs nesāktu mīlēt to, kas ir pasaulē?

¹³ Kāds varētu iebilst, ka ne jau viss pasaulē ir ļauns. Tā ir, tomēr pasaules vilinājumi mūs var viegli novērst no kalpošanas Jehovam, un nekas no tā, ko piedāvā pasaule, nav paredzēts, lai mūs tuvinātu Dievam. Tāpēc, ja mēs sāksim mīlēt to, kas ir pasaulē, pat to, kas pats par sevi nav nekas slikts, mēs būsim uz bīstama ceļa. (1. Timotejam 6:9, 10.) Turklāt daudz kas pasaulē patiešām ir ļauns un var mūs slikti iespaidot. Ja mēs skatīsimies filmas, kurās izcelta vardarbība, materiālisms un netikumība, mēs sāksim pie tā visa pierast un tas mūs sāks vilināt. Ja draudzēsimies ar cilvēkiem, kuru dzīvē galvenais ir materiālā labklājība un peļņas gūšana, tas kļūs par vissvarīgāko arī mūsu dzīvē. (Mateja 6:24; 1. Korintiešiem 15:33.)

¹⁴ Bet, ja mums patiks iedziļināties Jehovas vārdos, tad ”miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība” mums vairs neliksies vilinoši. Turklāt, ja mēs draudzēsimies ar tādiem cilvēkiem, kam dzīvē svarīgākais ir Dieva Valstība, mēs sāksim viņiem līdzināties un mīlēsim to, ko viņi mīl, un nedarīsim to, ko nedara viņi. (Psalms 15:4; Salamana Pamācības 13:20.)

15. Ko mums dos tas, ka mēs mīlēsim taisnību un ienīdīsim netaisnību, tāpat kā to darīja Jēzus?

¹⁵ Jēzus ienīda netaisnību un mīlēja taisnību, un tas viņam palīdzēja domāt par ”viņam sagatavoto prieku”. (Ebrejiem 12:2, JDV.) Tā var būt arī ar mums. Mēs zinām, ka ”pasaule iznīkst un viņas kārība” un jebkādi labumi, ko šī pasaule var piedāvāt, ir īslaicīgi, taču tie, ”kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi”. (1. Jāņa 2:17.) Jēzus pildīja Dieva gribu un tāpēc deva iespēju cilvēkiem iegūt mūžīgu dzīvi. (1. Jāņa 5:13.) Centīsimies līdzināties viņam un darīsim visu, lai saņemtu mūžīgu dzīvi!

Jāiztur vajāšanas

16. Kāpēc Jēzus aicināja savus mācekļus mīlēt citam citu?

¹⁶ Jēzus minēja vēl vienu jomu, kurā viņa mācekļiem ir jālīdzinās viņam. Viņš teica: ”Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis.” (Jāņa 15:12, 13, 17.) Ir daudz iemeslu, kāpēc kristieši mīl savus brāļus. Tajā reizē, kad Jēzus teica minētos vārdus, viņš īpaši domāja par pasaules naidu, kas būs jāizjūt viņa mācekļiem. Viņš sacīja: ”Kad pasaule jūs ienīst, — ziniet, viņa mani papriekš ir ienīdusi. ..Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs.” (Jāņa 15:18, 20.) Kristiešus vajā, taču tāpat vajāja arī Jēzu, tāpēc viņiem ir vajadzīga cieša savstarpēja mīlestība, kas palīdzētu izturēt pasaules naidu.

17. Kāpēc pasaule ienīst patiesos kristiešus?

¹⁷ Kāpēc pasaule ienīst kristiešus? Tāpēc, ka viņi, tāpat kā Jēzus, ”nav no pasaules”. (Jāņa 17:14, 16.) Viņi neiesaistās bruņotos konfliktos un ir neitrāli visos politiskajos jautājumos, un viņi ievēro Bībeles principus, uzskatīdami dzīvību par svētu un dzīvodami pēc augstām morāles normām. (Apustuļu darbi 15:28, 29; 1. Korintiešiem 6:9—11.) Viņu galvenie mērķi ir saistīti ar garīgiem, nevis materiālas dabas jautājumiem. Viņi dzīvo pasaulē, bet, kā Pāvils rakstīja, ”to nelietā”. (1. Korintiešiem 7:31.) Tiesa, pasaulē ir cilvēki, kas ir ļoti atzinīgi izteikušies par Jehovas liecinieku augstajām morāles normām. Bet Jehovas liecinieki nepārkāpj savus principus, lai iegūtu vispārēju apbrīnu vai atzinību, un tāpēc lielākā daļa pasaules viņus nesaprot un daudzi pat ienīst.

18., 19. Kā, sekodami Jēzus priekšzīmei, kristieši izturas, kad sastopas ar pretestību un vajāšanām?

¹⁸ Kad Jēzus tika apcietināts un sodīts ar nāvi, apustuļi paši savām acīm redzēja, cik spēcīgi pasaule viņu ienīst, bet viņi arī redzēja, kā Jēzus izturējās, sastapies ar tādu naidu. Ģetzemanes dārzā Jēzus reliģiskie pretinieki bija ieradušies viņu apcietināt, un Pēteris mēģināja ar zobenu Jēzu aizsargāt, bet Jēzus viņam teica: ”Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.” (Mateja 26:52; Lūkas 22:50, 51.) Senatnē izraēlieši pret saviem ienaidniekiem bija cīnījušies ar zobenu rokās, taču situācija bija mainījusies: Dieva Valstība nebija ”no šīs pasaules”, un tai nebija robežu, kas būtu jāaizsargā. (Jāņa 18:36.) Pēterim drīzumā bija jākļūst par garīgas tautas locekli, kura piederība ir debesīs. (Galatiešiem 6:16; Filipiešiem 3:20, 21.) Tāpēc Jēzus sekotājiem, sastopoties ar naidu un vajāšanu, bija jāizturas tāpat kā Jēzum — bezbailīgi, bet miermīlīgi. Viņiem viss bija jāatstāj Jehovas rokās un jāpaļaujas, ka viņš dos spēku izturēt pārbaudījumus. (Lūkas 22:42.)

¹⁹ Daudzus gadus vēlāk Pēteris rakstīja: ”Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām. ..viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu tam, kas spriež taisnu tiesu.” (1. Pētera 2:21—23.) Kā jau Jēzus brīdināja, kristieši laika gaitā ir pieredzējuši nežēlīgas vajāšanas. Gan pirmajā gadsimtā, gan mūsu laikos kristieši ir sekojuši Jēzus priekšzīmei un ir palikuši uzticīgi Dievam, apliecinot, ka ir miermīlīgi cilvēki, kas neatkāpjas no Dieva principiem. (Atklāsmes 2:9, 10.) Centīsimies, lai par ikkatru no mums, ja mums būtu jāpieredz vajāšanas, varētu teikt to pašu! (2. Timotejam 3:12.)

”Tērpieties Kungā Jēzu Kristū”

20.—22. Kā kristieši var ”tērpties Kungā Jēzū Kristū”?

²⁰ Pāvils Romas kristiešu draudzei rakstīja: ”Tērpieties Kungā Jēzū Kristū, un rūpes par miesu nepadariet par kārībām.” (Romiešiem 13:14, JDV.) Kā kristieši tērpjas Jēzū? Viņi cenšas sevī attīstīt tādas pašas īpašības, kādas bija Jēzum, un rīkoties tā, kā rīkojās viņš, un tādā veidā viņi atspoguļo, kaut arī nepilnīgi, savu Kungu. (1. Tesaloniķiešiem 1:6.)

²¹ Mēs varam sekmīgi ”tērpties” Kristū, ja labi iepazīstamies ar viņa dzīvi un cenšamies dzīvot tāpat, kā dzīvoja viņš. Mēs vēlamies būt tikpat pazemīgi, tāpat mīlēt taisnību un ienīst netaisnību, mīlēt brāļus, nebūt no pasaules un pacietīgi panest ciešanas. Tāpat mēs ”rūpes par miesu nepadarām par kārībām”, tas ir, mēs neizvirzām par galvenajiem laicīgus mērķus vai miesīgas iegribas. Kad mums jāpieņem kāds lēmums vai jātiek galā ar kādu problēmu, mēs pārdomājam, ko tādā situācijā būtu darījis Jēzus un ko viņš gribētu, lai mēs darītu.

²² Mēs līdzināmies Jēzum arī tajā ziņā, ka dedzīgi ”sludinām valstības evanģeliju”. (Mateja 4:23; 1. Korintiešiem 15:58.) Par to, kā kristieši šajā ziņā seko Jēzus priekšzīmei, ir runa nākamajā rakstā.

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kāpēc kristietim ir svarīgi būt pazemīgam?

• Kā mēs varam iegūt pareizu viedokli par labu un ļaunu?

• Kā kristieši līdzinās Jēzum, sastapdamies ar pretestību un vajāšanu?

• Kā ir iespējams ”tērpties Kungā Jēzū Kristū”?

[Attēls 7. lpp.]

Jēzus pazemība bija izcils paraugs

[Attēls 8. lpp.]

Ikvienā kristīgas dzīves jomā, arī sludināšanā, ir vajadzīga pazemība

[Attēls 9. lpp.]

Sātans var panākt, ka slikta izklaide kristietim sāk likties normāla

[Attēls 10. lpp.]

Brāļu mīlestība mums dod spēku izturēt pretestību