17. nodaļa

Jēzus māca Nikodēmu

MŪSU ĒRAS 30. gada Pasā svētku laikā Jēzus dara ievērojamas zīmes jeb brīnumus. Tāpēc daudzi cilvēki sāk viņam ticēt. Notiekošais ir ļoti iespaidojis Nikodēmu, kādu sinedrija, jūdu augstās tiesas, locekli, un viņš vēlas uzzināt kaut ko vairāk. Tāpēc Nikodēms ierodas pie Jēzus; viņš atnāk nakts tumsā, jo varbūt baidās, ka tad, ja viņu kāds ieraudzītu, ciestu viņa reputācija pārējo jūdu vadoņu acīs.

”Rabi,” viņš saka, ”mēs zinām, ka tu esi mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā tu dari, ja Dievs nav ar to.” Atbildot Nikodēmam, Jēzus pastāsta, ka cilvēkam, lai tas varētu ieiet Dieva Valstībā, jāpiedzimst no jauna.

Bet kā cilvēks var piedzimt no jauna? ”Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?” Nikodēms jautā.

Nē, piedzimt no jauna nozīmē kaut ko citu. ”Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā,” paskaidro Jēzus, ”netikt tam Dieva valstībā!” Kad Jēzus tika kristīts un pār viņu nolaidās svētais gars, viņš piedzima ”ūdenī un Garā”. Ar vārdiem: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts,” — Dievs paziņoja, ka viņš ir radījis garīgu dēlu, kam ir perspektīva ieiet debesu Valstībā. Vēlāk, 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, arī citi kristīti cilvēki saņems svēto garu, un tā arī viņi piedzims no jauna un kļūs par Dieva garīgajiem dēliem.

Cilvēkam, kurš ir īpašs Dieva Dēls, ir ārkārtīgi liela nozīme. ”Kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī,” Jēzus stāsta Nikodēmam, ”tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.” Tāpat kā čūsku sakostajiem izraēliešiem bija jāskatās uz vara čūsku, lai viņi izglābtos, visiem cilvēkiem ir jāapliecina ticība Dieva Dēlam, lai viņi tiktu paglābti no sava mirstīgā stāvokļa.

Uzsvērdams Jehovas mīlestības izpausmi šajā pasākumā, Jēzus Nikodēmam saka: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” Tā Jēzus šeit, Jeruzalemē, tikai sešus mēnešus pēc savas kalpošanas sākuma skaidri pavēstī, ka viņš ir tas, ar kura palīdzību Dievs Jehova ir paredzējis glābt cilvēci.

Tālāk Jēzus paskaidro Nikodēmam, ka ”Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu”, tas ir, Dievs nav sūtījis Dēlu taisīt pasaulei nelabvēlīgu spriedumu — nosodīt pasauli un piespriest cilvēcei iznīcību. Gluži otrādi: Jēzus pats izteicās, ka ir sūtīts, ”lai pasaule caur viņu tiktu glābta”.

Nikodēms baiļodamies ir ieradies pie Jēzus nakts aizsegā. Tāpēc ir interesanti, kā Jēzus nobeidz sarunu: ”Šī ir tā tiesa, ka gaisma [ko pārstāvēja Jēzus ar savu dzīvi un mācībām] ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni. Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti. Bet kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti.” Jāņa 2:23—3:21; Mateja 3:16, 17; Apustuļu darbi 2:1—4; 4. Mozus 21:9.

▪ Kas pamudina Nikodēmu nākt pie Jēzus, un kāpēc viņš nāk naktī?

▪ Ko nozīmē piedzimt no jauna?

▪ Kā Jēzus ilustrē savu nozīmi mūsu glābšanā?

▪ Ko nozīmē tas, ka Jēzus nebija nācis tiesāt pasauli?