Vai jūs spējat ”izšķirt labu un ļaunu”?

”Pārbaudiet, kas tam Kungam patīkams.” (EFEZIEŠIEM 5:10)

 1. Kādās sarežģītās situācijās mēs bieži nonākam, un kāpēc tā notiek?

”ES ZINU, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Šī svarīgā atziņa, ko pauda Jeremija, mūsdienās ir vēl aktuālāka nekā agrāk. Tā var teikt tāpēc, ka mēs dzīvojam ”grūtos laikos”, kas bija paredzēti Bībelē. (2. Timotejam 3:1.) Katru dienu mēs nonākam sarežģītās situācijās, kurās ir jāpieņem lēmumi. Šie lēmumi var būt vairāk vai mazāk svarīgi, bet tie visi nopietni ietekmē mūsu fizisko, emocionālo un garīgo stāvokli.

 2. Kādus lēmumus varētu uzskatīt par vienkāršiem, un kā kristieši uz tiem raugās?

² Daudzus lēmumus, ko mēs pieņemam ikdienā, varētu uzskatīt par ļoti vienkāršiem. Piemēram, katru dienu mēs izvēlamies, kādas drēbes vilkt mugurā, ko ēst, ar kādiem cilvēkiem satikties un tā tālāk. Šos lēmumus mēs pieņemam gandrīz automātiski, tikpat kā nedomājot. Bet vai tos var uzskatīt par nenozīmīgiem? Kristieši, kuru dzīve ir veltīta Dievam, ļoti nopietni izturas pret to, lai viņu izvēle tādos jautājumos kā apģērbs un ārējais izskats, ēšana un dzeršana, kā arī runa un uzvedība vienmēr atspoguļotu to, ka viņi ir Visaugstākā Dieva Jehovas kalpi. Mums jāpatur prātā apustuļa Pāvila vārdi: ”Vai ēdat, vai dzeŗat, visu to dariet Dievam par godu.” (1. Korintiešiem 10:31; Kolosiešiem 4:6; 1. Timotejam 2:9, 10.)

 3. Kādiem lēmumiem jāpievērš ļoti nopietna uzmanība?

³ Citi lēmumi ir vēl nopietnāki. Piemēram, lēmums apprecēties vai palikt neprecētam ietekmē cilvēka dzīvi pamatīgi un uz ilgu laiku. Izraudzīties piemērotu dzīvesbiedru ir ļoti svarīgi, jo ar šo cilvēku būs jādzīvo kopā visu mūžu.a (Salamana Pamācības 18:22.) Arī lēmumi, ko pieņemam, izvēloties draugus, sabiedrību, izglītību, darbu, izklaidi un atpūtu, var būtiski ietekmēt mūsu garīgumu un līdz ar to arī mūsu mūžīgo nākotni. (Romiešiem 13:13, 14; Efeziešiem 5:3, 4.)

 4. a) Kāda spēja mums nepieciešama? b) Par kādiem jautājumiem būtu jāpadomā?

⁴ Tā kā dzīvē ir jāpieņem tik daudz lēmumu, mums nepieciešama spēja izšķirt labu un ļaunu, atšķirt to, kas šķiet pareizs, no tā, kas patiešām ir pareizs. Bībelē lasāms brīdinājums: ”Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salamana Pamācības 14:12.) Kā izveidot spēju izšķirt labu un ļaunu? Kas var palīdzēt lēmumu pieņemšanā? Un ko šajā ziņā var mācīties no cilvēkiem, kas dzīvojuši senatnē, un no mūsu laikabiedriem?

Pasaulē izplatītā ”filozofija un tukšā maldināšana”

 5. Kāda bija pasaule, kurā dzīvoja agrīnie kristieši?

⁵ Pirmajā gadsimtā kristieši dzīvoja pasaulē, kurā liela ietekme bija grieķu un romiešu vērtībām un ideāliem. Romiešu dzīvesveids piedāvāja ērtības un greznību, kas daudziem likās apskaužama, savukārt intelektuālajās aprindās tika pārrunāti ne vien Platona un Aristoteļa filozofiskie uzskati, bet arī jaunāku skolu, piemēram, epikūriešu un stoiķu, mācības. Kad apustulis Pāvils sava otrā misionāra ceļojuma laikā ieradās Atēnās, pret viņu vērsās epikūriešu un stoiķu filozofi, kas skatījās no augšas uz ”šo pļāpu”, Pāvilu. (Apustuļu darbi 17:18.)

 6. a) Kādam kārdinājumam padevās daži agrīnie kristieši? b) Kādu brīdinājumu izteica Pāvils?

⁶ Ņemot to vērā, nav grūti saprast, kāpēc dažus agrīnos kristiešus piesaistīja apkārtējo cilvēku pretenciozā izturēšanās un dzīves stils. (2. Timotejam 4:10.) Tiem, kas bija pielāgojušies pastāvošajai sistēmai, klājās labi, un viņu lēmumi šķita saprātīgi. Varēja rasties iespaids, ka pasaule piedāvā cilvēkiem kaut ko vērtīgu, kaut ko tādu, kā kristiešiem pietrūkst. Tomēr apustulis Pāvils brīdināja: ”Uzmaniet, ka neviens jūs nesagūsta ar savu filozofiju un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām un pasaules pirmspēkiem, bet ne uz Kristu.” (Kolosiešiem 2:8, LB-65r.) Kāpēc Pāvils rakstīja šos vārdus?

 7. Ar ko var salīdzināt pasaules piedāvāto gudrību?

⁷ Pāvils izteica šo brīdinājumu, saprazdams, kādu ļaunumu var nodarīt to cilvēku domāšana, kurus bija piesaistījusi pasaule. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš viņa vārdiem ”filozofija un tukša maldināšana”. Vārds ”filozofija” burtiski nozīmē ”gudrības mīlestība un tiekšanās pēc tās”. Pati par sevi tā var būt noderīga īpašība. Arī Bībelē, īpaši Salamana Pamācību grāmatā, lasāmi aicinājumi tiekties pēc īstām zināšanām un gudrības. (Salamana Pamācības 1:1—7; 3:13—18.) Taču Pāvils ”filozofiju” minēja kopā ar ”tukšu maldināšanu”, citiem vārdiem sakot, viņš uzskatīja pasaules piedāvāto gudrību par tukšu un maldinošu. Tā līdzinās piepūstam gaisa balonam, kas ārēji izskatās izturīgs, bet šāds iespaids ir mānīgs. Būtu nesaprātīgi un pat bīstami izlemt, kas ir labs un ļauns, balstoties uz kaut ko tik nenoturīgu kā pasaulē izplatītā ”filozofija un tukšā maldināšana”.

Tie, kas ”ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu”

 8. a) Kur cilvēki meklē padomus? b) Kādi padomi parasti tiek doti?

⁸ Mūsdienās nekas īpašs nav mainījies. Praktiski visās cilvēku darbības sfērās ekspertu ir papilnam. Laulības un ģimenes konsultanti, žurnālu rubriku autori, dažādi dziednieki, astrologi, ekstrasensi un citi labprāt sniedz padomus — protams, par attiecīgu samaksu. Bet kādi ir šie padomi? Bieži vien tiek ignorētas Bībeles morāles normas, aizstājot tās ar tā saucamo jauno morāli. Piemēram, runājot par valdības nevēlēšanos reģistrēt ”viendzimuma laulības”, vienā no lielākajiem Kanādas laikrakstiem, The Globe and Mail, bija teikts: ”2000. gadā ir pilnīgs absurds, ka divi cilvēki, kuru starpā pastāv mīlestība un uzticība, nevar īstenot savu karstāko vēlēšanos tikai tāpēc, ka pieder pie viena un tā paša dzimuma.” Tagad ir populāri būt iecietīgiem, nevis kritizēt citus. Viss tiek uzskatīts par relatīvu, un absolūtu laba un ļauna kritēriju vairs nav. (Psalms 10:3, 4.)

 9. Kā bieži rīkojas cilvēki, kas sabiedrībā tiek uzskatīti par cienījamiem?

⁹ Citi par saviem paraugiem lēmumu pieņemšanā izraugās cilvēkus, kas ir pazīstami sabiedrībā vai kas ir kļuvuši bagāti. Taču bagātnieki un slavenības, ko mūsdienu sabiedrībā uzskata par cienījamiem, bieži vien tikai vārdos atbalsta tādas īpašības kā godīgums un uzticība. Dzenoties pēc varas un peļņas, daudzi bez sirdsapziņas pārmetumiem pārkāpj likumus un morāles principus. Citi, lai iegūtu slavu un popularitāti, ar vieglu roku atsakās no vispārpieņemtām vērtībām un normām un sāk uzvesties ekstravaganti un šokējoši. Iznākums ir tāds, ka par galveno virzītājspēku sabiedrībā ir kļuvusi iedzīvošanās kāre, valda visatļautība un princips ”Kā gribu, tā daru”. Vai gan ir kāds brīnums, ka cilvēki apjūk un minstinās, kad rodas vajadzība atšķirt labu no ļauna? (Lūkas 6:39.)

10. Kā ir piepildījušies Jesajas vārdi par labu un ļaunu?

¹⁰ Sliktu padomu un piemēru iespaidā pieņemtu nepareizu lēmumu bēdīgās sekas var redzēt ik uz soļa — tās ir izjukušas laulības un ģimenes, narkomānija un pārmērīga alkohola lietošana, nežēlīgas jauniešu bandas, izvirtība, seksuāli transmisīvās slimības. Neko citu arī nav iespējams gaidīt, ja tiek atmestas jebkādas normas un principi, pēc kuriem varētu izšķirt labu un ļaunu. (Romiešiem 1:28—32.) Šo situāciju ļoti precīzi aprakstīja pravietis Jesaja: ”Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu! Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri un prātīgi tikai paši savās iedomās!” (Jesajas 5:20, 21.)

11. Kāpēc, nosakot, kas ir labs un ļauns, nav saprātīgi paļauties uz sevi?

¹¹ Tā kā Dievs sauca pie atbildības senos ebrejus, kas ”pašu acīs [bija] gudri”, ir skaidrs, ka mēs nedrīkstam paļauties paši uz sevi, nosakot, kas ir labs un ļauns. Daudzi cilvēki mūsdienās piekrīt viedoklim ”Klausi savai sirdij” vai ”Dari to, kas tev liekas pareizs”. Vai tā rīkoties ir saprātīgi? Bībelē norādīts uz pretējo, jo tajā skaidri teikts: ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?” (Jeremijas 17:9.) Vai jūs, pieņemot kādu lēmumu, paklausītu ļaunprātīgam un viltīgam cilvēkam? Droši vien jūs rīkotos pilnīgi pretēji, nekā viņš jums iesaka. Bībelē lasāms atgādinājums: ”Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām.” (Salamana Pamācības 3:5—7; 28:26.)

Saprast, kas ir Dievam patīkams

12. Kāpēc mums jāsaprot ”Dieva griba”?

¹² Kā tad mums būtu jārīkojas, lai izšķirtu labu un ļaunu, ja jau nevaram paļauties ne uz pasaules gudrību, ne paši uz sevi? Apustulis Pāvils deva skaidru un nepārprotamu padomu: ”Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2.) Kāpēc ir jāsaprot Dieva griba? Tam ir nopietns iemesls, un Bībelē Jehova uz to norāda: ”Par cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir mani ceļi pār jūsu ceļiem un manas domas pār jūsu domām.” (Jesajas 55:9.) Tāpēc mums būtu nevis jāpaļaujas uz tā saucamo veselo saprātu vai uz savām izjūtām, bet jāņem vērā padoms: ”Pārbaudiet, kas tam Kungam patīkams.” (Efeziešiem 5:10.)

13. Kā Jēzus vārdi, kas lasāmi Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas 3. pantā, norāda uz nepieciešamību zināt, kas ir Dievam patīkams?

¹³ Jēzus Kristus to uzsvēra, teikdams: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Grieķu oriģinālā izteicienam, kas tulkots ar vārdu ”atzīst”, ir ļoti dziļa nozīme. Vaina skaidrojošajā vārdnīcā teikts, ka tas ”norāda uz saikni starp personu, kas atzīst, un objektu, kas tiek atzīts; tam, kurš zina, ir svarīgs zināmais un līdz ar to arī attiecību nodibināšana ar to”. Nodibināt ar kādu attiecības nozīmē vairāk nekā tikai uzzināt, kas viņš ir un kā viņu sauc. Ir jānoskaidro, kas viņam patīk un kas — nepatīk, jāizdibina, ko viņš uzskata par vērtīgu, pēc kādiem principiem vadās, un jārespektē viņa nostāja. (1. Jāņa 2:3; 4:8.)

Vingrināt prātu

14. Kāda, Pāvila vārdiem runājot, ir galvenā atšķirība starp garīgiem bērniem un garīgā ziņā pilngadīgajiem?

¹⁴ Kā lai iegūst spēju izšķirt labu un ļaunu? Pirmajā gadsimtā Pāvils par to rakstīja kristiešiem no ebreju vidus: ”Katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti [”kam prāts radināts un izmācīts”, LB-26] izšķirt labu un ļaunu.” Šeit Pāvils pretstatīja ”pienu”, ko viņš iepriekšējā pantā aprakstīja kā ”Dieva vārdu pirmsākumus”, un ”cietu barību”, kas pienākas ”pilngadīgiem”, kuriem ”prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu”. (Ebrejiem 5:12—14.)

15. Kāpēc ir nepieciešama piepūle, lai iegūtu precīzas zināšanas par Dievu?

¹⁵ Tas nozīmē, ka pirmām kārtām mums jācenšas pareizi saprast Dieva principus, kas atrodami viņa Rakstos — Bībelē. Nav runa par to, ka būtu jāveido saraksts, norādot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Tādu mēs Bībelē neatradīsim. Pāvils paskaidroja: ”Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” (2. Timotejam 3:16, 17.) Lai mācība, vainas pierādīšana un audzināšana mums nāktu par labu, ir jāliek lietā savs prāts un domāšanas spējas. Tas prasa piepūli, bet iznākums ir to vērts — cilvēks kļūst ”pilnīgs, sagatavots katram labam darbam”. (Salamana Pamācības 2:3—6.)

16. Ko nozīmē tas, ka cilvēka prāts ir vingrināts?

¹⁶ Pāvils minēja vēl kādu faktu: pilngadīgiem cilvēkiem ir ”prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu”. Tas šajā jautājumā ir pats svarīgākais. Vārdi ”prāti vingrināti” burtiski nozīmē ’maņu orgāni trenēti (kā vingrotājam)’ (Kingdom Interlinear Translation). Pieredzējis vingrotājs kādā no rīkiem, piemēram, apļos vai uz līdzsvara baļķa, sekundes daļā var izpildīt kustības, kas ir šķietamā pretrunā ar gravitāciju vai citiem dabas likumiem. Viņš pilnībā valda pār savu ķermeni un gandrīz instinktīvi jūt, kādas kustības vēl jāizdara, lai veiksmīgi pabeigtu vingrojumu. Šādu prasmi viņš ir apguvis smagos treniņos un nemitīgos mēģinājumos.

17. Kādā ziņā mums jālīdzinās vingrotājiem?

¹⁷ Ja vēlamies, lai mūsu pieņemtie lēmumi un izdarītā izvēle vienmēr būtu saprātīga, garīgā ziņā mums jābūt trenētiem kā vingrotājiem. Mums vienmēr pilnībā jāvalda pār savām domām un locekļiem. (Mateja 5:29, 30; Kolosiešiem 3:5—10.) Piemēram, vai mēs savaldām savas acis, novēršot tās no amorālām ainām, un savas ausis, neklausīdamies nepiedienīgu mūziku un runu? Tiesa, šāda satura materiāls ir sastopams ļoti bieži, tomēr mēs paši varam izlemt, vai ļausim tam iesakņoties mūsu sirdī un prātā. Mums būtu jārīkojas līdzīgi psalmu sacerētājam, kas rakstīja: ”Es neraudzīšos uz ļaunām un kauna pilnām lietām. Es ienīstu pārkāpējus, un atkritējus, un lai viņiem nebūtu vietas pie manis. ..kas melus runā, nepastāvēs manu acu priekšā.” (Psalms 101:3, 7.)

Radinieties domāt

18. Ko nozīmē vārds ”radināts”, ko Pāvils lietoja, runādams par prāta vingrināšanu?

¹⁸ Atcerieties, ka prātam jābūt ”radinātam”, lai tas spētu izšķirt labu un ļaunu. Citiem vārdiem sakot, katru reizi, kad jāpieņem kāds lēmums, mums jāmācās lietot savu prātu, lai saprastu, kādi Bībeles principi attiecas uz konkrēto situāciju un kā tos izmantot. Centieties izveidot paradumu meklēt informāciju bībeliskajās publikācijās, ko sagādā ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mateja 24:45.) Protams, ir iespējams lūgt palīdzību pieredzējušiem kristiešiem, taču vislielāko labumu var gūt, personīgi studējot Dieva vārdus un lūdzot Jehovam viņa vadību un viņa garu. (Efeziešiem 3:14—19.)

19. Ko mēs iegūsim, ja pakāpeniski vingrināsim savu prātu?

¹⁹ Pakāpeniski vingrinot prātu, mēs varam tuvoties mērķim — ”vairs nebūt mazgadīgiem bērniem, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam”. (Efeziešiem 4:14.) Pamatojoties uz zināšanām un izpratni par to, kas Dievam ir patīkams, mēs varēsim pieņemt gudrus lēmumus, vairāk un mazāk atbildīgus, kas nāks par labu mums pašiem, uzmundrinās ticības biedrus un, pats galvenais, iepriecinās mūsu debesu Tēvu. (Salamana Pamācības 27:11.) Tā ir lieliska iespēja, kas šajos grūtajos laikos mūs aizsargā no daudzām briesmām.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kāda spēja ir vajadzīga, lai varētu pieņemt saprātīgus lēmumus?

• Kāpēc nav saprātīgi atdarināt pazīstamus cilvēkus un paļauties pašiem uz savām izjūtām, nosakot, kas ir labs un kas — ļauns?

• Kāpēc, pieņemot lēmumus, ir jānoskaidro, kas ir patīkams Dievam, un kā to var izdarīt?

• Ko nozīmē ”vingrināt prātu”?

[Attēls 9. lpp.]

Nav vērts atdarināt bagātniekus un slavenības

[Attēls 10. lpp.]

Tāpat kā vingrotājam, mums jāvalda pār savām domām un ķermeni