Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Sargtorņa
TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
latviešu
  • BĪBELE
  • PUBLIKĀCIJAS
  • SAPULCES
  • bsi08-1 3.—6. lpp.
  • 40. Bībeles grāmata. Mateja evaņģēlijs

Atlasītajam tekstam nav pieejams video.

Atvainojiet, ielādējot video, radās kļūda.

  • 40. Bībeles grāmata. Mateja evaņģēlijs
  • Visi Raksti ir autentiski un noderīgi, 16. daļa
  • Virsraksti
  • KĀPĒC ŠĪ GRĀMATA IR NODERĪGA
Visi Raksti ir autentiski un noderīgi, 16. daļa
bsi08-1 3.—6. lpp.

40. Bībeles grāmata. Mateja evaņģēlijs

Kas sarakstījis: Matejs

Kur sarakstīta: Palestīnā

Kad pabeigta: ap 41. g. m.ē.

Kāds laikposms aptverts: 2. g. p.m.ē.—33. g. m.ē.

UZREIZ pēc sacelšanās Ēdenē Jehova deva mierinošu solījumu, ka ar ”sievas” Dzimuma starpniecību viņš sagādās glābšanu visiem, kas mīl taisnību. Saskaņā ar Dieva nodomu šim Dzimumam jeb Mesijam bija jānāk no izraēliešu tautas. Gadsimtu gaitā Ebreju rakstos tika pierakstīti daudzi Dieva iedvesmoti pravietojumi, kuros bija pavēstīts, ka Dzimums būs Dieva Valstības valdnieks un ka viņš panāks, lai Jehovas vārds tiktu svētīts, uz visiem laikiem atspēkodams nepatiesās apsūdzības, kas izvirzītas pret Jehovu. Šajos pravietojumos bija atklāts daudz detalizētas informācijas par to, kurš apstiprinās Jehovas tiesības uz augstāko varu un atbrīvos cilvēkus no bailēm, apspiestības, grēka un nāves. Kad Ebreju raksti bija pabeigti, ebreju tautā bija cieši iesakņojusies cerība uz gaidāmo Mesiju.

2 Tikmēr pasaules aina pakāpeniski mainījās. Notikumus, kas risinājās pasaules arēnā, Dievs virzīja tā, lai visu sagatavotu Mesijas atnākšanai, un galu galā bija izveidojušies piemēroti apstākļi, lai ziņas par Mesijas parādīšanos varētu izplatīt tuvu un tālu. Piektā pasaules lielvara Grieķija bija nodrošinājusi kopīgu valodu, kas noderēja par universālu saziņas līdzekli starp tautām. Sestā lielvara, Roma, bija saliedējusi pakļautās tautas vienā milzu impērijā un uzbūvējusi ceļus uz visām impērijas malām. Liela daļa ebreju dzīvoja izkaisīti pa visu Romas teritoriju, tāpēc daudzi cittautieši bija uzzinājuši, ka ebreji gaida Mesiju. Kad bija aizritējuši vairāk nekā 4000 gadu, kopš Ēdenē bija izskanējis Dieva solījums, Mesija beidzot ieradās. Ilgi gaidītais Dzimums bija parādījies! Notikumi, kas risinājās, kad Mesija uz zemes uzticīgi pildīja sava Tēva gribu, bija paši nozīmīgākie, kādi līdz tam cilvēces vēsturē bija pieredzēti.

3 Atkal bija pienācis laiks jaunu Dieva iedvesmotu rakstu tapšanai, jo svarīgās ziņas par šiem notikumiem bija jāpieraksta. Jehova ar savu garu iedvesmoja četrus uzticīgus vīriešus, lai tie neatkarīgi viens no otra aprakstītu ar Mesiju saistītos notikumus, un tā tika sagādāta četrkārša liecība, ka Jēzus ir Mesija, apsolītais Dzimums un Ķēniņš, un saglabāta informācija par viņa dzīvi, kalpošanu, nāvi un augšāmcelšanu. Šie četri apraksti tiek saukti par evaņģēlijiem, kas nozīmē ”laba vēsts”. Visi četri ir paralēli, un tie bieži stāsta par vieniem un tiem pašiem gadījumiem, tomēr tie nav tikai cits cita kopijas. Pirmos trīs evaņģēlijus pieņemts dēvēt par sinoptiskiem (vārds ”sinoptisks” cēlies no grieķu vārdiem ar nozīmi ”kopīgs skats”), jo tajos Jēzus dzīve uz zemes atspoguļota no līdzīga aspekta. Taču katrs no četriem evaņģēlijiem — Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa — ir neatkārtojams, unikāls vēstījums par Kristu. Katram no evaņģēliju sarakstītājiem ir savs vadmotīvs un mērķis, viņu rakstītajā ir saskatāmas katra personības iezīmes, un katrs no viņiem rakstīdams ir turējis prātā kādu konkrētu lasītāju loku. Jo cītīgāk mēs pētām evaņģēlijus, jo skaidrāk saskatām, ar ko tie atšķiras cits no cita, un jo labāk saprotam, ka šīs četras Dieva iedvesmotās Bībeles grāmatas ir četri neatkarīgi, bet savstarpēji saskanīgi vēstījumi par Jēzus Kristus dzīvi, kuri papildina cits citu.

4 Pirmais, kurš pierakstīja labo vēsti par Kristu, bija Matejs. Viņa vārds, iespējams, ir saīsinājums no ebreju vārda Matitja (”Jehovas dāvana”). Viņš bija viens no 12 Jēzus izraudzītajiem apustuļiem. Laikā, kad Jēzus staigāja pa Palestīnu, sludinādams un mācīdams par Dieva Valstību, Matejam bija tuvas un sirsnīgas attiecības ar savu Kungu. Pirms Matejs kļuva par Jēzus mācekli, viņš bija nodokļu ievācējs, un šo amatu ebreji dziļi nicināja, jo tas viņiem pastāvīgi atgādināja, ka viņi vairs nav brīvi, bet ir pakļauti Romas impērijai. Matejs, saukts arī par Leviju, bija Alfeja dēls, un viņš uzreiz atsaucās uz Jēzus aicinājumu kļūt par tā sekotāju. (Mat. 9:9; Marka 2:14; Lūk. 5:27—32.)

5 Kaut arī evaņģēlijā, ko uzskata par Mateja sarakstītu, nav nosaukts autora vārds, daudzas agrīno baznīcas vēsturnieku liecības apstiprina, ka šo evaņģēliju tiešām ir uzrakstījis Matejs. Nav daudz tik senu grāmatu, kuru autors būtu noteikts tikpat skaidri un vienprātīgi. Apstiprinājumu tam, ka Matejs ir šī evaņģēlija sarakstītājs un ka viņa evaņģēlijs ir autentiska Dieva Rakstu daļa, var atrast daudzu seno autoru darbos, sākot jau ar Hierapoles bīskapu Papiju (ap 2. gs. vidu). Maklintoka un Stronga enciklopēdijā teikts: ”Fragmentus no Mateja evaņģēlija ir citējuši Justīns Moceklis, vēstules Diognētam autors (skat. J. K. T. Oto Justīns Moceklis, 2. sēj.), Hēgesips, Irenejs, Tatiāns, Atēnagors, Teofils, Klements, Tertulliāns un Origens. Ne tikai pats evaņģēlija citēšanas fakts, bet arī veids, kā tas darīts — rāmi atsaucoties uz to kā uz neapgāžamu autoritāti, bez mazākās šaubu ēnas —, mums dod pamatu uzskatīt par pierādītu, ka ar šo grāmatu, kas ir mūsu rīcībā, nav notikušas nekādas pēkšņas pārmaiņas.”a Tā kā Matejs bija apustulis un kā apustulim viņam bija dots Dieva svētais gars, nav šaubu, ka viņa rakstītais atbilst patiesībai.

6 Matejs savu evaņģēliju sarakstīja Palestīnā. Precīzs sarakstīšanas gads nav zināms, taču dažu manuskriptu beigās (tie visi tapuši pēc 10. gs.) ir atrodama piezīme, kurā norādīts mūsu ēras 41. gads. Pastāv pierādījumi, kas liecina, ka Matejs, iespējams, evaņģēliju uzrakstījis tālaika ebreju valodā un vēlāk pārtulkojis to grieķiski. Hieronims savā darbā De viris inlustribus (Par izciliem vīriem), 3. nodaļā, rakstīja: ”Matejs, saukts arī Levijs, kas no nodokļu ievācēja kļuva par apustuli, pirmais Jūdejā ebreju burtiem un vārdiem uzrakstīja Kristus evaņģēliju apgraizītajiem, kas bija kļuvuši ticīgi.” Hieronims piebilda, ka evaņģēlija ebreju teksts viņa laikā (4. un 5. gs.) joprojām glabājās bibliotēkā, ko Pamfils bija savācis Cēzarejā.

7 Kā rakstīja Eisebijs, trešā gadsimta pirmajā pusē Origens kādā evaņģēlija komentārā ir pieminējis, ka ”pirmo [evaņģēliju] uzrakstījis.. Matejs, ..kas to laidis klajā ticīgajiem no jūdaistu vidus,” un ka tas ”sastādīts ebreju valodā”.b Par faktu, ka Mateja evaņģēlijs pirmām kārtām bijis adresēts ebreju tautības lasītājiem, liecina gan tajā atrodamie Jēzus raduraksti, kuros Jēzus izcelsme minēta, sākot no Ābrahāma, un kuri apstiprina Jēzus likumīgās tiesības uz Dāvida troni, gan daudzās atsauces uz Ebreju rakstiem ar mērķi paskaidrot, ka tie ir norādījuši uz gaidāmo Mesiju. Ir loģiski pieņemt, ka Matejs lietoja Dieva Jehovas vārdu tetragrammas formā, kad viņš citēja Ebreju rakstu vietas, kur tekstā bija šis vārds. Tāpēc Jaunās pasaules tulkojumā Mateja evaņģēlijā 18 reizes parādās Jehovas vārds, tāpat kā pirmajā F. Dēliča sagatavotajā šī evaņģēlija tulkojumā ebreju valodā, kurš nāca klajā 19. gadsimtā. Matejam noteikti bija tāda pati attieksme pret Dieva vārdu kā Jēzum, un maz ticams, ka ebreju sabiedrībā izplatītais aizspriedums, kas liedza izrunāt šo vārdu, būtu atturējis Mateju no Dieva vārda lietošanas. (Mat. 6:9; Jāņa 17:6, 26.)

8 Tā kā Matejs iepriekš bija bijis nodokļu ievācējs, ir dabiski, ka viņš savā stāstījumā nosauc precīzas naudas summas un konkrētus skaitļus. (Mat. 17:27; 26:15; 27:3.) Matejs jutās dziļi pateicīgs Dievam, ka tas viņam, nicinātam nodokļu ievācējam, ir parādījis žēlastību un ļāvis kļūt par labās vēsts sludinātāju un tuvu Jēzus līdzgaitnieku. No visiem evaņģēliju sarakstītājiem vienīgi Matejs ir pieminējis Jēzus atkārtoto atgādinājumu, ka ir vajadzīga arī žēlastība, ne tikai upuris. (9:9—13; 12:7; 18:21—35.) Jehovas žēlsirdība Mateju ļoti stiprināja, un savā evaņģēlijā viņš ir pierakstījis vienus no pašiem mierinošākajiem Jēzus vārdiem: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” (11:28—30.) Jēzus sirsnīgie vārdi noteikti sniedza lielu atvieglojumu bijušajam nodokļu ievācējam, kurš no saviem tautiešiem droši vien bija pieradis dzirdēt vienus vienīgus apvainojumus.

9 Matejs īpaši uzsvēra, ka galvenā Jēzus mācību tēma bija ”debesu valstība”. (4:17.) Viņam Jēzus pirmām kārtām bija sludinātājs un ķēniņš. Matejs tik bieži ir lietojis vārdu ”valstība” (vairāk nekā 50 reižu), ka viņa evaņģēliju ar pilnām tiesībām var nosaukt par Valstības evaņģēliju. Atstāstīdams Jēzus runas, Matejs galvenokārt ir centies loģiskā secībā izklāstīt Jēzus mācības, nevis dot hronoloģisku notikumu aprakstu. Lai izceltu Valstības tēmu, pirmajās 18 nodaļās Matejs ir atkāpies no hronoloģiskās secības. Šai tēmai viņš pievērš lielu uzmanību arī pārējās desmit nodaļās (no 19. līdz 28.), bet tajās notikumi pamatā aprakstīti tādā kārtībā, kādā tie norisinājās.

10 Četrdesmit divi procenti materiāla, kas iekļauts Mateja evaņģēlijā, nav atrodami nevienā no pārējiem trim evaņģēlijiem.c Piemēram, Matejs vienīgais ir atstāstījis vismaz desmit līdzības: par nezālēm tīrumā (13:24—30), par apslēpto mantu (13:44), par sevišķi dārgo pērli (13:45, 46), par tīklu (13:47—50), par cietsirdīgo kalpu (18:23—35), par strādniekiem un denāriju (20:1—16), par tēvu un diviem dēliem (21:28—32), par ķēniņa dēla kāzām (22:1—14), par desmit jaunavām (25:1—13) un par talentiem (25:14—30). Šajā Bībeles grāmatā aptverti notikumi no Jēzus piedzimšanas 2. gadā p.m.ē. līdz brīdim, kad viņš mūsu ēras 33. gadā tikās ar mācekļiem neilgi pirms atgriešanās debesīs.

KĀPĒC ŠĪ GRĀMATA IR NODERĪGA

29 Mateja evaņģēlijs, pirmais no četriem evaņģēlijiem, labi sasaista Ebreju rakstus un Kristiešu grieķu rakstus. Tajā nešaubīgi norādīts, kurš ir Mesija un Dieva apsolītās Valstības Ķēniņš, darītas zināmas prasības, kas izvirzītas viņa sekotājiem, un paskaidrots, kāds darbs tiem jāveic uz zemes. Vispirms Jānis Kristītājs, pēc tam Jēzus un visbeidzot viņa mācekļi sludināja: ”Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” Turklāt pavēle sludināt, ko deva Jēzus, ir spēkā līdz pat šīs sistēmas beigām, kā redzams no Jēzus vārdiem: ”Un šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” Iespēja piedalīties šajā darbā, sekojot sava Kunga paraugam, un ”darīt par mācekļiem visas tautas” bija un joprojām ir ārkārtīgi liels gods. (3:2; 4:17; 10:7; 24:14; 28:19.)

30 Mateja evaņģēlijs patiesi ir ”laba vēsts”. Tajā lasāmie Dieva iedvesmotie vārdi bija ”laba vēsts” tiem, kas tos uzklausīja mūsu ēras pirmajā gadsimtā, un Dievs Jehova ir parūpējies, lai tie tiktu saglabāti un būtu ”laba vēsts” arī mūsu dienās. Šī evaņģēlija spēku ir atzinuši pat tādi cilvēki, kas nav kristieši, piemēram, indiešu politiskais darbinieks Mohandass (Mahatma) Gandijs, kurš ir sacījis: ”Uzņemiet sevī spirdzinošās patiesības, kas ir ietvertas Kalna runā.. Jo šīs runas mācības ir domātas ikvienam no mums.”d

31 Tomēr visā pasaulē, arī tajā daļā, kur iedzīvotāju vairākums sevi uzskata par kristiešiem, problēmas turpinās. Vienīgi patiesie kristieši, kas veido pavisam nelielu cilvēku grupu, gan augstu vērtē svarīgās pamācības, kas ietvertas Kalna runā un visā pārējā Mateja evaņģēlijā, gan arī iedziļinās tajās un izmanto tās dzīvē, gūdami nenovērtējamu labumu. Ir vērts atkal un atkal pētīt Jēzus mācības par patiesu laimi, par tikumību un laulību, par mīlestības spēku, par Dievam patīkamām lūgšanām, par garīgo un materiālo vērtību īsto vietu dzīvē, par tiekšanos pirmām kārtām pēc Dieva Valstības, par cieņu pret svētumu, kā arī par modrību un paklausību. Mateja evaņģēlija 10. nodaļā var lasīt Jēzus norādījumus tiem, kas dodas sludināt labo vēsti par ”debesu valstību”. Daudzajās Jēzus līdzībās izskan būtiskas pamācības visiem, ”kam ausis dzirdēt”. Turklāt Jēzus pravietojumi, piemēram, detalizētais pravietojums par viņa klātbūtnes zīmi, stiprina ticību un vairo paļāvību uz nākotni. (5:1—7:29; 10:5—42; 13:1—58; 18:1—20:16; 21:28—22:40; 24:3—25:46.)

32 Mateja evaņģēlijā ir minēti daudzi piepildījušies pravietojumi. Kad Matejs citē Ebreju rakstus, bieži viņa mērķis ir norādīt, kā ir piepildījies tas, kas tur bija pravietots. Pravietojumu piepildījums skaidri pierāda, ka Jēzus ir apsolītais Mesija, jo būtu bijis pilnīgi neiespējami noorganizēt, lai notikumi visos sīkumos risinātos tā, kā pravietots. Piemēram, salīdziniet Mateja 13:14, 15 ar Jesajas 6:9, 10; Mateja 21:42 ar Psalmu 118:22, 23; Mateja 26:31, 56 ar Cakarijas 13:7. Turklāt agrāko pravietojumu piepildījums vairo mūsu pārliecību, ka arī visi Jēzus izteiktie nākotnes paredzējumi, ko pierakstījis Matejs, noteiktā laikā īstenosies, līdz galu galā būs piepildīti visi Jehovas brīnišķīgie nodomi, kas saistīti ar ”debesu valstību”.

33 Cik precīzi Dievs pat sīkās detaļās ir paredzējis notikumus Valstības Ķēniņa dzīvē, un cik precīzi Matejs, Dieva iedvesmots, ir aprakstījis šo pravietojumu piepildījumu! Pārdomājot piepildījušos pravietojumus un Dieva solījumus, kas pierakstīti Mateja evaņģēlijā, visi, kas mīl taisnību, var just patiesu prieku, ka viņi ir ieguvuši zināšanas par ”debesu valstību”, ko Jehova izmantos sava vārda svētīšanai, un viņi var līksmot cerībā uz šo Valstību. ”Jaunajā pasaulē, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz sava godības krēsla”, Valstība ar Jēzu Kristu priekšgalā nesīs neizsakāmas svētības lēnprātīgajiem un garīgi izsalkušajiem cilvēkiem. (Mat. 19:28.) Par to visu mēs varam lasīt aizraujošajā evaņģēlijā, ko sarakstījis Matejs.

[Zemsvītras piezīmes]

a Atkārtots izdevums, 1981, 5. sēj., 895. lpp.

b Baznīcas vēsture, 6. grām., 25. nod., 3.—6.

c B. F. Westcott, Introduction to the Study of the Gospels, 1896, 201. lpp.

d Mahatma Gandhi’s Ideas by C. F. Andrews, 1930, 96. lpp.

    Publikācijas latviešu valodā (1991—2026)
    Atteikties
    Pieteikties
    • latviešu
    • Dalīties
    • Iestatījumi
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Lietošanas noteikumi
    • Paziņojums par konfidencialitāti
    • Privātuma iestatījumi
    • JW.ORG
    • Pieteikties
    Dalīties