”Tos visus piepildīja svētais gars”

 1. Aprakstiet gaisotni, kāda valdīja Vasarsvētkos!

JERUZĀLEMES ielās valda dzīva rosība.a Pilsētā ir saplūduši ļaudis no tādām tālām vietām kā Elama, Mezopotāmija, Kapadokija, Ponta, Ēģipte un Roma.b No tempļa altāra paceļas dūmi, kamēr levītu koris, iespējams, antifoniski jeb pārmaiņus dzied Hallel (113.—​118. psalmu). Kas Jeruzālemē notiek? Tiek svinēti Vasarsvētki, kas ir saukti arī par ”pirmās ražas dienu”. (4. Moz. 28:26.) Šie ikgadējie svētki iezīmē miežu pļaujas beigas un kviešu pļaujas sākumu. Tā ir priecīga diena.

 2. Kas pārsteidzošs notika 33. gada Vasarsvētkos?

² Šajā spirgtajā 33. gada pavasara rītā ap pulksten deviņiem notiek kaut kas tāds, kas tiks apbrīnots vēl gadsimtiem ilgi. Pēkšņi no debesīm atskan ”troksnis kā no stipras vēja brāzmas”. (Ap. d. 2:2.) Dārdoņa piepilda namu, kur ir sapulcējušies aptuveni 120 Jēzus mācekļi. Pēc tam notiek kaut kas pārsteidzošs. Parādās it kā liesmu mēles, kas nolaižas uz katru no mācekļiem.c Tajā brīdī mācekļus ”piepilda svētais gars”, un viņi sāk runāt svešās valodās. Kad mācekļi iziet uz ielas, Jeruzālemes viesi netic savām ausīm — viņi saprot mācekļus, jo ikviens dzird tos ”runājam savā valodā”. (Ap. d. 2:1—6.)

 3. a) Kāpēc var teikt, ka 33. gada Vasarsvētki iezīmēja pavērsienu Dieva nodoma īstenošanā? b) Kā Pētera runa ir saistīta ar ”valstības atslēgām”?

³ Šis saviļņojošais stāstījums pavēsta par nozīmīgu pavērsienu Dieva nodoma īstenošanā. Bija piedzimis garīgais Izraēls — ar garu svaidīto kristiešu draudze. (Gal. 6:16.) Bet tas vēl nebija viss. Kad Pēteris tajā dienā uzrunāja ļaužu pūļus, viņš lika lietā pirmo no trim ”valstības atslēgām”, kurām bija jāpaver īpašas iespējas dažādām cilvēku grupām. (Mat. 16:18, 19.) Pirmā atslēga tika izmantota jūdu un jūdaisma prozelītu labā, lai tie varētu pieņemt labo vēsti un tikt svaidīti ar Dieva svēto garu.d Tā viņi pievienotos garīgajam Izraēlam un iegūtu cerību kļūt par ķēniņiem un priesteriem Mesijas valstībā. (Atkl. 5:9, 10.) Vēlāk šāda godpilna iespēja tika dota samariešiem un pēc tam arī cittautiešiem. Ko kristieši mūsdienās var mācīties no iespaidīgajiem notikumiem, kas risinājās 33. gada Vasarsvētkos?

 4. Kāda saistība pastāv starp mūsdienu kristiešu draudzi un draudzi, kas tika nodibināta mūsu ēras 33. gadā?

⁴ Par pirmajiem kristiešu draudzes locekļiem kļuva aptuveni 120 mācekļi, kas ”visi bija sapulcējušies vienuviet”, kāda nama augšistabā, un tika svaidīti ar svēto garu. (Ap. d. 2:1.) Bet tās pašas dienas beigās kristīto draudzes locekļu skaits jau sniedzās tūkstošos. Un tas bija tikai sākums organizācijai, kas turpina augt līdz pat mūsu dienām. Kristiešu draudze, ko veido miljoniem dievbijīgu vīriešu un sieviešu, pirms šī laikmeta gala sludina ”labo vēsti par Dieva valstību.. pa visu zemi, lai to dzirdētu visas tautas”. (Mat. 24:14.)

 5. Ko mēs, tāpat kā pirmā gadsimta kristieši, varam saņemt draudzē?

⁵ Kristiešu draudzei bija jākļūst arī par garīga spēka avotu visiem tās locekļiem — svaidītajiem kristiešiem un vēlāk tiem, kas pieder pie ”citām avīm”. (Jāņa 10:16.) Pāvils apliecināja, cik augstu viņš vērtē atbalstu, kādu cits citam sniedz draudzes locekļi, kad rakstīja kristiešiem Romā: ”Es ilgojos jūs redzēt, lai jums sniegtu kādu garīgu dāvanu jums par stiprinājumu vai, pareizāk sakot, lai mēs gūtu savstarpēju uzmundrinājumu cits cita ticībā — es jūsējā, jūs manējā.” (Rom. 1:11, 12.)

6., 7. Kā kristiešu draudze mūsdienās pilda Jēzus pavēli sludināt visām tautām?

⁶ Kristiešu draudzes mērķi joprojām ir tādi paši kā pirmajā gadsimtā. Jēzus saviem mācekļiem uzdeva grūtu, bet aizraujošu darbu, pavēlēdams: ”Gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus — kristījiet tos Tēva, Dēla un svētā gara vārdā un māciet tiem pildīt visu, ko es jums esmu licis.” (Mat. 28:19, 20.)

⁷ Mūsdienās šo darbu veic Jehovas liecinieku draudze. Tiesa, paziņot labo vēsti cilvēkiem, kas runā visdažādākajās valodās, nav viegli. Lai to darītu, Jehovas liecinieki ir izdevuši bībelisku literatūru vairāk nekā tūkstoš valodās. Ja tu regulāri apmeklē kristiešu sapulces, sludini valstību un gatavo Kristus mācekļus, tev ir iemesls priekam — tu esi viens no samērā nedaudziem cilvēkiem, kuriem ir gods plaši liecināt par Jehovas vārdu.

 8. Ko mēs gūstam, piederēdami pie kristiešu draudzes?

⁸ Lai tev šajos grūtajos laikos būtu vieglāk saglabāt izturību un prieku, Dievs Jehova tev ir dāvājis pasaules mēroga brāļu un māsu saimi. Pāvils ebreju kristiešiem rakstīja: ”Būsim vērīgi cits pret citu, lai pamudinātu uz mīlestību un labiem darbiem, un neatstāsim novārtā savas sapulces, kā daži paraduši, bet uzmundrināsim cits citu — un vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebr. 10:24, 25.) Kristiešu draudze ir Jehovas dāvana, kas mums ļauj gan uzmundrināt citus, gan pašiem saņemt uzmundrinājumu. Uzturi ar garīgajiem brāļiem un māsām ciešas attiecības un nekad neatstāj novārtā kristiešu sapulces!

9., 10. Ko ir darījuši daudzi kristieši, lai varētu sludināt cilvēkiem, kas runā citā valodā?

⁹ Iedomājies, kāds saviļņojums 33. gada Vasarsvētkos valdīja jūdu un prozelītu raibajā pūlī! Lielākajai daļai šo cilvēku, visticamāk, bija kāda kopīga valoda, kurā viņi varēja sazināties, — varbūt grieķu vai ebreju valoda. Bet tobrīd ”ikviens dzirdēja mācekļus runājam savā valodā”. (Ap. d. 2:6.) Iespēja dzirdēt labo vēsti savā dzimtajā valodā ļaudis noteikti aizkustināja. Protams, tagad kristiešiem netiek piešķirta brīnumaina dāvana runāt svešās valodās. Taču daudzi ir gatavi pūlēties, lai darītu zināmu vēsti par valstību visu tautību cilvēkiem. Viņi ir iemācījušies kādu jaunu valodu un pārgājuši uz svešvalodas draudzi vai pat pārcēlušies sludināt uz ārzemēm. Bieži vien cilvēki, kam viņi sludina, apbrīno viņu pašaizliedzību.

¹⁰ Piemēram, Kristīna kopā ar septiņiem citiem Jehovas lieciniekiem iestājās gudžaratu valodas kursos. Kad viņa darbā satika kādu kolēģi, kura runāja gudžaratu valodā, viņa ar šo jauno sievieti sasveicinājās tās dzimtajā valodā. Sieviete ļoti izbrīnījās un vēlējās uzzināt, kāpēc Kristīna grib apgūt tik sarežģītu valodu. Kristīnai radās iespēja kolēģei sludināt. Jaunā sieviete sacīja: ”Jums acīmredzot ir kaut kas svarīgs, ko mums pastāstīt.”

11. Kā mēs varam pastāstīt vēsti par valstību cilvēkiem, kas runā citās valodās?

¹¹ Protams, ne visi no mums var iemācīties kādu svešvalodu. Tomēr mēs varam dalīties vēstī par valstību ar cilvēkiem, kas runā citās valodās. Kā tas ir iespējams? Piemēram, mēs varam izmantot lietotni JW Language^®, lai iemācītos sasveicināties kādā no valodām, kurā runā cilvēki mūsu apkaimē. Tāpat mēs varam apgūt dažas frāzes šajā valodā, kas raisītu cilvēku interesi par Bībeli. Pastāstīsim viņiem par interneta vietni jw.org un varbūt pat parādīsim, kādi video un publikācijas ir pieejami viņu valodā. Izmantojot šos palīglīdzekļus, mēs varam gūt tādu pašu prieku, kādu izjuta brāļi un māsas pirmajā gadsimtā, redzot, ka ļaudis no dažādām zemēm var dzirdēt labo vēsti ”ikviens.. savā valodā”.

12. a) Kādi pravieša Joēla vārdi netieši norādīja uz brīnumu, kas notika 33. gada Vasarsvētkos? b) Kāpēc varēja gaidīt, ka Joēla pravietojums piepildīsies pirmajā gadsimtā?

¹² Pēteris nostājās kopā ar pārējiem apustuļiem, lai uzrunātu sanākušos ļaudis. (Ap. d. 2:14.) Visiem, kas klausījās, viņš paskaidroja, ka brīnumaino spēju runāt svešās valodās mācekļiem ir devis Dievs, piepildīdams Joēla izteikto pravietojumu: ”Es izliešu savu garu pār visdažādākajiem cilvēkiem.” (Joēla 2:28.) Pirms pacelšanās debesīs Jēzus saviem mācekļiem bija apsolījis: ”Es lūgšu Tēvam, un viņš jums dos citu palīgu.. — patiesības garu.” (Jāņa 14:16, 17.)

13., 14. Kā Pēteris centās runāt ar saviem klausītājiem, un kā mēs varam sekot viņa paraugam?

¹³ Runas nobeigumā Pēteris bez aplinkiem teica: ”Lai viss Izraēls skaidri zina, ka šo Jēzu, ko jūs esat piesituši pie staba, Dievs ir iecēlis par Kungu un Kristu.” (Ap. d. 2:36.) Kaut gan lielākā daļa Pētera klausītāju personīgi nebija klāt, kad Jēzus tika nonāvēts pie moku staba, uz tautu gūlās kolektīva vaina par šo noziegumu. Tomēr Pēteris vērsās pie saviem tautiešiem ar cieņu un centās runāt tā, lai sacītais ietekmētu viņu sirdi. Apustulis vēlējās modināt savos klausītājos nožēlu, nevis tos nosodīt. Vai Pētera vārdi viņus sadusmoja? Nebūt nē — cilvēki ”bija satriekti līdz sirds dziļumiem”. Viņi vaicāja: ”Ko lai mēs darām?” Ļoti iespējams, tieši ar savu cieņas pilno attieksmi Pēteris bija veicinājis to, ka viņa vārdi nonāca līdz klausītāju sirdij, pamudinot daudzus nožēlot grēkus. (Ap. d. 2:37.)

¹⁴ Mēs varam līdzināties Pēterim un censties ietekmēt cilvēku sirdi. Sludinot mums nav jāatspēko katrs nebībeliskais uzskats, ko izsaka mājas iemītnieks. Labāk ir atrast domas, kurās mēs esam vienisprātis, un balstīt sarunu uz tām. Ja būsim ielikuši sarunai kopīgu pamatu, mēs varēsim taktiski pārrunāt, kas ir teikts Dieva Rakstos. Kad Bībeles patiesība tiek pasniegta šādā pozitīvā veidā, godprātīgi cilvēki bieži vien atsaucas labvēlīgi.

15. a) Kādu mudinājumu izteica Pēteris, un kā viņa klausītāji uz to reaģēja? b) Kāpēc vairāki tūkstoši cilvēku, kas Vasarsvētkos dzirdēja labo vēsti, tajā pašā dienā varēja kristīties?

¹⁵ Šajā neaizmirstamajā dienā jūdiem un prozelītiem, kas bija atsaukušies uz viņa vārdiem, Pēteris sacīja: ”Nožēlojiet grēkus, un lai ikviens no jums kristījas.” (Ap. d. 2:38.) Pēc tam aptuveni 3000 cilvēku kristījās — visticamāk, šim nolūkam tika izmantoti baseini, kas atradās Jeruzālemē un tās apkaimē.e Vai tas notika mirkļa emociju iespaidā? Vai no šī Bībelē aprakstītā gadījuma būtu jāsecina, ka Bībeles skolniekiem un kristiešu bērniem, kas vēl nav gatavi kristīties, būtu jāsteidzas to darīt? Nē, tas nebūtu pareizi. Jāatceras, ka jūdiem un jūdaisma prozelītiem, kuri kristījās 33. gada Vasarsvētkos, Svētie Raksti bija labi pazīstami un viņi piederēja pie tautas, kas bija Jehovas īpašums. Turklāt viņi jau bija apliecinājuši dedzību — daži no viņiem bija veikuši lielu attālumu, lai nokļūtu uz šiem ikgadējiem svētkiem. Sapratuši svarīgās mācības par Jēzus nozīmi Dieva nodomā, viņi bija gatavi turpināt kalpot Dievam, bet nu jau kā kristīti Jēzus Kristus sekotāji.

16. Kā izpaudās pirmā gadsimta kristiešu pašaizliedzība?

¹⁶ Bija skaidrs, ka Jehova svētī šo cilvēku grupu. Bībelē ir stāstīts: ”Visi, kas kļuva ticīgi, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs. Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja saņemto naudu visiem, cik kuram vajadzēja.”f (Ap. d. 2:44, 45.) Visiem patiesajiem kristiešiem būtu jāseko šim mīlestības un pašaizliedzības paraugam.

17. Kādi soļi ir jāsper pirms kristīšanās?

¹⁷ Lai cilvēks varētu dot solījumu kalpot Jehovam un kristīties, viņam ir jāsper vairāki soļi, par kuriem var lasīt Bībelē. Vispirms viņam ir jāiegūst zināšanas no Dieva Rakstiem. (Jāņa 17:3.) Viņam ir jāattīsta ticība un patiesi jānožēlo savs agrākais dzīvesveids. (Ap. d. 3:19.) Tad viņam ir jāatgriežas jeb jāmainās un jāsāk rīkoties saskaņā ar Dieva gribu. (Rom. 12:2; Efes. 4:23, 24.) Pēc tam viņš var lūgšanā dot solījumu kalpot Dievam un galu galā kristīties. (Mat. 16:24; 1. Pēt. 3:21.)

18. Kāda godpilna iespēja ir kristītiem Jēzus Kristus mācekļiem?

¹⁸ Ja tu esi kristīts Jēzus Kristus māceklis, vai tu novērtē godpilno iespēju, kāda tev ir dota? Tāpat kā Jēzus agrīnie mācekļi, kas tika piepildīti ar svēto garu, arī tu vari plaši liecināt par valstību un pildīt Jehovas gribu.