”Dari evanģelista darbu”
”Palieci skaidrā prātā visās lietās, ..dari evanģelista darbu.” (2. TIMOTEJAM 4:5.)
1. Kādu uzdevumu Jēzus uzticēja saviem sekotājiem?
JEHOVAS vārds tiek sludināts un par viņa nodomiem tiek vēstīts visā pasaulē. Tas notiek tāpēc, ka viņa kalpi apzinīgi pilda uzdevumu, ko Jēzus Kristus uzticēja saviem sekotājiem, sacīdams: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.)
2. Kāds padoms tika dots draudzes pārraugam Timotejam, un kāds ir viens no pienākumiem, kas uzticēts draudzes pārraugiem?
2 Jēzus mācekļi pirmajā gadsimtā izturējās nopietni pret šo uzdevumu. Tāpēc apustulis Pāvils mudināja ticības biedru Timoteju: ”Dari evanģelista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam.” (2. Timotejam 4:5.) Arī mūsdienās draudžu pārraugi cenšas izpildīt savu kalpošanu līdz galam, kas nozīmē arī regulāri sludināt Valstību. Piemēram, draudzes grāmatstudiju pārraugiem ir lieliska iespēja uzņemties vadību sludināšanā un palīdzēt citiem kļūt par prasmīgākiem sludinātājiem. Tā rīkojās apustulis Pāvils: viņš gan pats pildīja pienākumu sludināt labo vēsti, gan arī palīdzēja citiem apgūt sludināšanas prasmi. (Apustuļu darbi 20:20; 1. Korintiešiem 9:16, 17.)
Dedzīgi sludinātāji senatnē
3., 4. Ko labās vēsts sludināšanā darīja Filips?
3 Agrīnie kristieši bija pazīstami kā dedzīgi sludinātāji. Viens no tādiem sludinātājiem bija Filips. Viņš bija starp tiem septiņiem vīriešiem, kas bija svētā gara un gudrības pilni un kam bija uzticēts izdalīt vienādas pārtikas devas grieķu un ebreju atraitnēm Jeruzalemes draudzē. (Apustuļu darbi 6:1—6.) Pēc tam, kad šis uzdevums vairs nebija jāpilda un vajāšanu dēļ visi Jeruzalemes kristieši, izņemot apustuļus, bija izklīdināti, Filips devās uz Samariju, kur viņš sludināja labo vēsti un svētā gara spēkā izdzina ļaunos garus un dziedināja slimos. Daudzi samarieši pieņēma labo vēsti par Valstību un tika kristīti. Kad ziņas par to sasniedza Jeruzalemi, apustuļi nolēma sūtīt uz Samariju apustuli Pēteri un apustuli Jāni, lai nesen kristītie samarieši varētu saņemt svētā gara dāvanu. (Apustuļu darbi 8:4—17.)
4 Pēc tam, Dieva gara vadīts, Filips satika etiopiešu ķēniņienes galminieku, kas brauca pa ceļu no Jeruzalemes uz Gazu. Kad Filips bija paskaidrojis Jesajas pravietiskos vārdus, etiopiešu galminieks sāka ticēt Jēzum Kristum un kristījās. (Apustuļu darbi 8:26—38.) Tūlīt pēc tam Filips devās uz Azdotu un tad — uz Cēzareju, un, pa ceļam ”visas pilsētas pārstaigādams, viņš tur sludināja evanģeliju”. (Apustuļu darbi 8:39, 40.) No tā, kas stāstīts par Filipu, var saprast, ka viņš bija priekšzīmīgs labās vēsts sludinātājs.
5. Ar ko bija pazīstamas Filipa meitas?
5 Divdesmit gadus vēlāk Filips joprojām aktīvi sludināja Cēzarejā. Kad Pāvils un Lūka apciemoja Filipu, ”viņam bija četras meitas, jaunavas, kuŗām bija praviešu dāvanas”. (Apustuļu darbi 21:8—10.) Pēc visa spriežot, Filipa meitas bija izaudzinātas par garīgi noskaņotām kristietēm un bija dedzīgas sludinātājas, turklāt viņām bija dota dāvana runāt pravietiski. Arī mūsdienās vecāku dedzība kalpošanā var ļoti labvēlīgi ietekmēt bērnus un mudināt viņus padarīt sludināšanu par savas dzīves galveno darbu.
Dedzīgi sludinātāji mūsdienās
6. Kā sekmējās labās vēsts sludināšana pirmajā gadsimtā?
6 Savā nozīmīgajā pravietojumā par beigu laiku, kurā mēs dzīvojam, Jēzus Kristus teica: ”Evaņģelijam papriekš jātop sludinātam visām tautām.” (Marka 13:10.) Viņš norādīja, ka labā vēsts tiks sludināta ”visā pasaulē” un ”tad nāks gals”. (Mateja 24:14.) Pirmajā gadsimtā, kad Pāvils un citi kristieši sludināja evaņģēliju jeb labo vēsti, daudz cilvēku kļuva ticīgi un veidojās aizvien jaunas draudzes visdažādākajās Romas impērijas daļās. Draudžu vecākie kopā ar brāļiem un māsām no savām draudzēm sludināja labo vēsti un izplatīja to arvien plašākā teritorijā. ”Tādā kārtā mācība auga un kļuva stipra tā Kunga spēkā”, un tas pats notiek mūsdienās, tāpēc ka vairāki miljoni Jehovas liecinieku aktīvi sludina labo vēsti. (Apustuļu darbi 19:20.) Vai arī jūs esat starp tiem, kas ar prieku slavē Jehovu?
7. Ko mūsdienās dara Valstības sludinātāji?
7 Daudzi Valstības sludinātāji labi izmanto iespējas darīt vairāk sludināšanā. Vairāki tūkstoši Jehovas liecinieku ir kļuvuši par misionāriem un vairāki simti tūkstošu ir uzņēmušies pilnas slodzes kalpošanu, kļūdami par pionieriem vai palīgpionieriem. Visi dedzīgie Valstības sludinātāji — gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni — dara ļoti labu darbu, un Jehova bagātīgi svētī visus, kas viņam vienprātībā kalpo un sludina labo vēsti. (Cefanjas 3:9.)
8. Kāds svarīgs darbs pašlaik tiek veikts, un kas piedalās šajā darbā?
8 Pienākumu sludināt labo vēsti visā pasaulē Dievs ir uzticējis ar garu svaidītajiem Jēzus sekotājiem, un viņiem palīdz cilvēki no ”citu avju” pulka, kas kļūst arvien lielāks. (Jāņa 10:16.) Kādā pravietojumā sludināšana ir salīdzināta ar zīmes uzvilkšanu uz to cilvēku pierēm, kuri ”sūdzas un skumst par visām negantībām”, kādas pašlaik notiek pasaulē. Drīz visi ļaundari tiks iznīcināti. Bet pirms tam mums jāveic svarīgs darbs: jāvēstī pasaules iedzīvotājiem patiesība, kas var glābt viņu dzīvību. (Ecēhiēla 9:4—6, 11.)
9. Kā var palīdzēt tiem, kas sākuši sludināt nesen?
9 Tie, kam jau ir pieredze labās vēsts sludināšanā, var palīdzēt jaunajiem draudzes locekļiem. Piemēram, ik pa laikam viņi var sludināt kopā ar tiem, kas kļuvuši par sludinātājiem nesen. Draudzes vecākajiem būtu jācenšas darīt visu iespējamo, lai veicinātu draudzes locekļu garīgo izaugsmi. Pazemīgu vecāko pašaizliedzīgās pūles var palīdzēt viņu ticības biedriem kļūt par dedzīgiem labās vēsts sludinātājiem, kuru darbs nes labus augļus. (2. Pētera 1:5—8.)
Sludināšana pa mājām
10. Kādu priekšzīmi labās vēsts sludināšanā ir rādījis Kristus un viņa sekotāji pirmajā gadsimtā?
10 Jēzus Kristus ar savu priekšzīmi ir parādījis, ko nozīmē būt labās vēsts sludinātājam. Par Kristus un viņa apustuļu darbību Bībelē ir teikts: ”Viņš staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie viņa.” (Lūkas 8:1.) Pēc mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem, kad pār Kristus mācekļiem tika izliets svētais gars, ”viņi nemitējās svētnīcā un mājās ikdienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu”. (Apustuļu darbi 5:42.)
11. Ko par apustuļa Pāvila kalpošanu var uzzināt no Apustuļu darbu grāmatas 20. nodaļas 20. un 21. panta?
11 Arī apustulis Pāvils bija dedzīgs sludinātājs, tāpēc sarunā ar Efesas draudzes vecākajiem viņš varēja teikt: ”Neko, kas jums noderīgs, neesmu noklusējis, bet jums to sludinājis un mācījis ļaužu priekšā un pa mājām.” Vai, iedams ”pa mājām”, Pāvils apmeklēja ticības biedrus? Nē, tie, ko viņš apmeklēja, nebija Jehovas kalpi, jo viņš pats teica, ka ir sludinājis un mācījis, ”apliecinādams jūdiem un grieķiem atgriešanos pie Dieva un ticību mūsu Kungam Jēzum Kristum”. (Apustuļu darbi 20:20, 21.) Gadījumi, kad vajadzētu runāt par ”atgriešanos pie Dieva un ticību mūsu Kungam Jēzum Kristum” ar tiem, kas jau bija apņēmušies kalpot Jehovam, varēja būt ārkārtīgi reti. Pāvils stāstīja par atgriešanos un ticību cilvēkiem, kas vēl nebija kļuvuši par kristiešiem, un vienlaikus palīdzēja Efesas draudzes vecākajiem iemācīties sludināt pa mājām. Pāvils darīja to pašu, ko pirms viņa bija darījis Jēzus.
12., 13. Kā Jehovas kalpi ir aizstāvējuši savas tiesības sludināt labo vēsti?
12 Ne vienmēr ir viegli sludināt pa mājām. Reizēm cilvēkus kaitina tas, ka mēs ejam pie viņiem, lai runātu par Bībeli. Mūsu mērķis noteikti nav aizskart cilvēkus. Bet mēs nevaram nesludināt, jo sludināšana pa mājām ir saskaņā ar Bībeles norādījumiem un sludināt nozīmē apliecināt, ka mēs mīlam Dievu un savu tuvāko. (Marka 12:28—31.) Lai aizstāvētu tiesības sludināt pa mājām, mēs esam griezušies tiesās un, kad tas ir bijis nepieciešams, pat valstu augstākajās tiesās. (Filipiešiem 1:7.) Piemēram, gandrīz visas lietas, kas ir nonākušas ASV Augstākajā tiesā, ir bijušas izlemtas par labu Jehovas lieciniekiem. Lūk, kas bija teikts spriedumā par vienu no šīm lietām:
13 ”Reliģiskās literatūras izplatīšana ir sen pazīstams misionāru sludināšanas paņēmiens — tas ir tikpat sens kā pati iespiedmašīnu vēsture. Dažādos laikos to ir sekmīgi izmantojušas daudzas reliģiskās kustības. Mūsdienās šo sludināšanas veidu lielā mērā izmanto dažādas reliģiskās kopienas, kuru kolportieri izplata evaņģēlija vēsti, apmeklēdami tūkstošiem māju un cenzdamies iegūt piekritējus savai ticībai ar personīgiem apciemojumiem.. Šai reliģiskās darbības formai [ASV konstitūcijas] Pirmais labojums piešķir tādu pašu statusu kā dievkalpojumiem, kas notiek baznīcās, un sprediķošanai no kanceles.” (Mērdoks pret Pensilvāniju, 1943. gads.)
Kāpēc mēs esam neatlaidīgi sludināšanā?
14. Kādi var būt mūsu darba augļi?
14 Ir vairāki iemesli, kāpēc mums jāsludina pa mājām. Katru reizi, kad mēs kādu satiekam, mēs cenšamies sēt Bībeles patiesības sēklas, un, apmeklējot cilvēkus atkārtoti, mēs šīs sēklas aplaistām. Šāda darba augļi var kļūt arvien labāki ar katru nākamo reizi. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai.” (1. Korintiešiem 3:6.) Tāpēc nepārstāsim dēstīt un laistīt un paļausimies uz to, ka Jehova dos spēku augšanai.
15., 16. Kāpēc mēs regulāri sludinām pa mājām?
15 Sludināšana ir saistīta ar cilvēku dzīvību. Sludinot labo vēsti, mēs varam izglābt gan sevi, gan tos, kas mūs klausās. (1. Timotejam 4:16.) Ja mums būtu jāglābj cilvēks, kas nokļuvis nelaimē, mēs noteikti neapmierinātos ar vienu mēģinājumu viņam palīdzēt. Tā kā arī sludināšana ir saistīta ar dzīvības glābšanu, mēs apmeklējam cilvēkus regulāri. Daudz kas cilvēku dzīvē var mainīties. Tie, kas pašlaik nevēlas uzklausīt Bībeles vēsti, citreiz to varbūt vēlēsies. Turklāt citā reizē durvis varbūt atvērs cits ģimenes loceklis, kurš labprāt gribēs runāt par Bībeli.
16 Mainoties cilvēku dzīves apstākļiem, mēdz mainīties arī viņu nostāja. Piemēram, tuva cilvēka nāve kādu var pamudināt ieklausīties vēstī par Valstību. Satiekot šādu cilvēku, mēs cenšamies viņu mierināt, palīdzēt viņam apzināties savas garīgās vajadzības un paskaidrot, kā šīs vajadzības var apmierināt. (Mateja 5:3, 4.)
17. Kāds ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs sludinām?
17 Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs sludinām, ir vēlēšanās darīt zināmu Jehovas vārdu. (2. Mozus 9:16; Psalms 83:19.) Mums ir liels prieks par to, ka sludinot mēs palīdzam cilvēkiem, kas mīl patiesību, un dodam viņiem iespēju slavēt Jehovu. Psalmos ir teikts: ”Jaunekļi un jaunavas, sirmgalvji un bērni! Viņiem visiem būs teikt tā Kunga vārdu, jo vienīgi Viņa vārds ir augsts: Viņa diženums paceļas pār zemi un debesīm.” (Psalms 148:12, 13.)
Sludināšana nāk par labu mums pašiem
18. Kā sludināšana nāk par labu mums pašiem?
18 Sludināšana nāk par labu arī mums pašiem. Sludinot labo vēsti pa mājām, mēs mācāmies pazemību — to it īpaši var teikt par tām reizēm, kad cilvēki neizturas pret mums laipni. Ja mēs vēlamies būt labi sludinātāji, mums jāmācās no apustuļa Pāvila, kurš teica: ”Visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu.” (1. Korintiešiem 9:19—23.) Regulāri sludinot, mēs varam mācīties runāt ar cilvēkiem taktiski. Paļaudamies uz Jehovu un rūpīgi izraudzīdamies vārdus, mēs rīkojamies saskaņā ar apustuļa Pāvila padomu: ”Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt.” (Kolosiešiem 4:6.)
19. Kā sludinātājiem palīdz svētais gars?
19 Sludinot mums jāpaļaujas uz Dieva svētā gara vadību. (Cakarijas 4:6.) Savukārt svētā gara iedarbībā mūsos veidojas ”mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība” — gara augļi, kas izpaužas arī tajā, kā mēs sludinām. (Galatiešiem 5:22.) Pakļaušanās Dieva gara vadībai mums palīdz sludinot izturēties pret cilvēkiem ar mīlestību, saglabāt prieku un mieru, būt pacietīgiem, laipniem, lēnprātīgiem un savaldīgiem.
20., 21. Kādā ziņā vēl mums nāk par labu regulāra sludināšana?
20 Sludināšana mums nāk par labu vēl kādā ziņā: tā mums palīdz kļūt iejūtīgākiem. Kad cilvēki stāsta par savām ciešanām, ko rada slimības, bezdarbs vai problēmas ģimenē, mēs nesteidzamies tūlīt dot padomus. Mēs cenšamies viņus uzmundrināt un mierināt ar vārdiem no Bībeles. Mēs vēlamies palīdzēt cilvēkiem, kas atrodas garīgā tumsā, bet mīl taisnību. (2. Korintiešiem 4:4.) Mums ir liels prieks, ka varam sniegt garīgu palīdzību tiem, kas ir ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”. (Apustuļu darbi 13:48, NW.)
21 Regulāra sludināšana mums palīdz koncentrēties uz garīgiem mērķiem. (Lūkas 11:34.) Arī tas mums nāk par labu, jo pasargā no tiekšanās pēc naudas un mantas, kas ir tik daudzu cilvēku mērķis mūsu laikos. Apustulis Jānis mudināja kristiešus: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:15—17.) Ja mēs esam aktīvi sludināšanā un aizņemti Kunga darbā, mums ir vieglāk nemīlēt pasauli. (1. Korintiešiem 15:58.)
Krāsim mantas debesīs
22., 23. a) Kādas bagātības iegūst labās vēsts sludinātāji? b) Par ko ir runāts nākamajā rakstā?
22 Dedzīgi sludinātāji saņem bagātīgas svētības. Uz to norādīja Jēzus, kad viņš sacīja: ”Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja 6:19—21.)
23 Centīsimies arī turpmāk ”krāt sev mantas debesīs” un paturēsim prātā, ka lielāks gods kā būt Jehovas, Suverēnā Kunga, lieciniekiem nav iespējams. (Jesajas 43:10—12.) Ja mēs turpināsim darīt darbu, ko mums ir uzticējis Jehova, mēs varēsim teikt to pašu, ko teica kāda kristiete, kurai ir vairāk nekā 90 gadu un kura ir uzticīgi kalpojusi Jehovam visu mūžu. Viņa sacīja: ”Es esmu bezgala pateicīga Jehovam, ka viņš ir bijis iecietīgs pret mani visus šos daudzos gadus, un es dedzīgi lūdzu, kaut viņš paliktu mans mīlošais Tēvs mūžīgi.” Ja attiecības ar Dievu mums ir tikpat dārgas kā šai māsai, mēs vēlamies paveikt sludināšanu līdz galam. Nākamajā rakstā ir runāts par to, kā mēs varam būt labi sludinātāji.
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc mums jāsludina labā vēsts?
• Kā labā vēsts tika sludināta senatnē, un kā tā tiek sludināta mūsu laikos?
• Kāpēc mēs sludinām pa mājām?
• Ko jums ir devusi labās vēsts sludināšana?
[Attēli 10. lpp.]
Arī mūsdienās ir daudz tādu sludinātāju, kādi bija Filips un viņa meitas
[Attēls 14. lpp.]
Ko mums pašiem dod labās vēsts sludināšana?