”Dzīvojiet mīlestībā”

1.—3. Kāds ir iznākums, ja cenšamies līdzināties Jehovam mīlestībā?

”LIELĀKA laime ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Ar šiem vārdiem Jēzus uzsvēra būtisku domu: nesavtīga mīlestība tiek atalgota. Cilvēks var būt laimīgs, ja viņš tiek mīlēts, bet vēl laimīgāks ir tas, kurš mīl citus.

² Neviens to nezina labāk par mūsu debesu Tēvu. Kā redzējām iepriekšējās nodaļās, Jehova ir visizcilākais mīlestības piemērs. Nav neviena, kura mīlestība būtu izpaudusies spilgtāk un ilgāk nekā viņa mīlestība. Ir saprotams, kāpēc Jehova tiek saukts par ”laimīgo Dievu”. (1. Timotejam 1:11.)

³ Mūsu mīlošais Dievs vēlas, lai mēs censtos līdzināties viņam, it īpaši tajā, kā izpaužas mūsu mīlestība. Vēstulē efesiešiem, 5. nodaļas pirmajos divos pantos, ir teikts: ”Līdzinieties Dievam, būdami viņa mīļie bērni, un dzīvojiet mīlestībā.” Ja sekojam Jehovas priekšzīmei un mīlam citus, mēs varam izjust lielu laimi, kas gūstama dodot. Gandarījumu sniedz arī apziņa, ka tā mēs iepriecinām Jehovu, jo viņa Rakstos ir lasāms mudinājums mīlēt citam citu. (Romiešiem 13:8.) Bet ir arī citi iemesli, kāpēc ir vērts ”dzīvot mīlestībā”.

4., 5. Kāpēc ir svarīgi pašaizliedzīgi mīlēt ticības biedrus?

⁴ Kāpēc ir svarīgi mīlēt ticības biedrus? Galvenokārt tāpēc, ka mīlestība ir patiesās kristietības būtība. Bez mīlestības mums nevar būt ciešu attiecību ar citiem kristiešiem, un, kas ir vēl svarīgāk, bez mīlestības mums nav nekādas vērtības Jehovas acīs. Pievērsīsim uzmanību tam, kā šīs domas uzsvērtas Dieva vārdos.

⁵ Pēdējā savas dzīves naktī uz zemes Jēzus sacīja saviem sekotājiem: ”Es jums dodu jaunu likumu: mīliet cits citu. Kā es jūs esmu mīlējis, tā arī jūs mīliet cits citu. Pēc tā visi sapratīs, ka jūs esat mani mācekļi — ja jūsu starpā būs mīlestība.” (Jāņa 13:34, 35.) ”Kā es jūs esmu mīlējis” — šie vārdi liecina, ka mums jāmīl citi tā, kā to darīja Jēzus. Iepriekšējā nodaļā tika runāts par to, ka Jēzus rādīja izcilu pašaizliedzīgas mīlestības piemēru, uzskatīdams citu vajadzības un intereses par svarīgākām nekā savējās. Arī mūsu mīlestībai jābūt pašaizliedzīgai, un tai jāizpaužas tik skaidri, ka to ievērotu pat cilvēki, kas nepieder pie kristiešu draudzes. Pašaizliedzīga brālīgā mīlestība ir zīme, pēc kuras var pazīt patiesos Kristus sekotājus.

6., 7. a) Kas liecina par to, ka Jehovas Rakstos ļoti uzsvērta mīlestības nozīme? b) Par kādu mīlestību Pāvils runā 1. vēstulē korintiešiem, 13. nodaļas 4.—​8. pantā?

⁶ Kas būtu, ja mūsos nebūtu mīlestības? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ja.. man nebūtu mīlestības, es būtu dārdošs gongs vai šķindoša cimbala.” (1. Korintiešiem 13:1.) Šķindoša cimbala rada asu skaņu, un arī skaļš, dārdošs gongs neskan īpaši patīkami. Tie ir ļoti trāpīgi salīdzinājumi. Cilvēks bez mīlestības ir kā mūzikas instruments, kas rada skaļu, griezīgu troksni un drīzāk atbaida nekā piesaista klausītājus. Kā gan šādam cilvēkam varētu būt tuvas attiecības ar citiem? Pāvils izteicās arī šādi: ”Ja man būtu.. tik stipra ticība, ka es spētu kalnus pārcelt, bet man nebūtu mīlestības, es nebūtu nekas.” (1. Korintiešiem 13:2.) Ja cilvēkam trūkst mīlestības, tad, lai kādus darbus viņš veiktu, viņš nav ”nekas”. Ir skaidri redzams, cik ļoti Jehovas Rakstos uzsvērta mīlestības nozīme.

⁷ Bet kā mīlestībai būtu jāizpaužas mūsu attiecībās ar citiem? Lai atbildētu uz šo jautājumu, apskatīsim, ko Pāvils rakstīja 1. vēstulē korintiešiem, 13. nodaļas 4.—​8. pantā. Šajos pantos Pāvils galveno uzmanību pievērš nevis Dieva mīlestībai pret mums vai mūsu mīlestībai pret Dievu, bet gan tam, kā mums jāpauž mīlestība citam pret citu. Pāvils minēja vairākas iezīmes, kas mīlestībai ir raksturīgas, un vairākas — kas tai nav raksturīgas.

 8. Kā pacietība palīdz attiecībās ar citiem?

⁸ ”Mīlestība ir pacietīga.” Mīlestība mudina būt iecietīgiem un pacietīgi panest citu trūkumus. (Kolosiešiem 3:13.) Šāda pacietība mums noteikti ir vajadzīga. Tā kā mēs visi esam nepilnīgi un kalpojam plecu pie pleca, dažreiz var gadīties, ka brāļi mūs aizkaitina, savukārt mēs varam izdarīt kaut ko nepatīkamu viņiem. Bet pacietība mums palīdzēs nepievērst pārāk lielu uzmanību ”nobrāzumiem” un ”skrambām”, ko gūstam attiecībās ar citiem, un netraucēt mieru draudzē.

 9. Kā mēs varam parādīt citiem laipnību?

⁹ ”Mīlestība ir.. laipna.” Laipnība izpaužas, kad palīdzam citiem un runājam ar viņiem iejūtīgi. Mīlestības mudināts, cilvēks meklē iespējas parādīt citiem laipnību, it īpaši tiem, kuriem tā visvairāk vajadzīga. Piemēram, padzīvojis ticības biedrs varbūt jūtas vientuļš un ilgojas, lai viņu kāds apciemotu. Vientuļai mātei vai māsai, kas dzīvo reliģiskā ziņā sašķeltā ģimenē, iespējams, jāpalīdz kaut ko izdarīt. Ja cilvēks ir saslimis vai nokļuvis nelaimē, viņu var iepriecināt laipni vārdi, ko saka uzticams draugs. (Sālamana pamācības 12:25; 17:17.) Ar to, ka uzņemamies iniciatīvu un šādi paužam laipnību, mēs apliecinām, ka mūsu mīlestība ir īsta. (2. Korintiešiem 8:8.)

10. Kā mīlestība palīdz aizstāvēt patiesību un runāt taisnību, pat ja to darīt nav viegli?

¹⁰ Mīlestība ”priecājas par patiesību”. Citā tulkojumā teikts: ”Mīlestība.. ar prieku nostājas patiesības pusē.” Mīlestība mūs pamudina aizstāvēt patiesību un ”runāt taisnību”. (Zaharjas 8:16.) Piemēram, ja tuvs cilvēks ir izdarījis nopietnu grēku, tad mīlestība pret Jehovu, kā arī pret pašu pārkāpēju mums palīdzēs ievērot Dieva principus un nemēģināt slēpt viņa nodarījumu, attaisnot to vai pat melot par notikušo. Protams, šāda situācija nav viegla. Bet, ja domāsim par to, kas visvairāk var palīdzēt tuvajam cilvēkam, kļūs skaidrs, ka vislabāk viņam būtu saņemt sodu, kas ir Dieva mīlestības izpausme, un kaut ko no tā mācīties. (Sālamana pamācības 3:11, 12.) Kristieši, kuru dzīvē izpaužas mīlestība, cenšas arī ”it visā.. rīkoties godīgi”. (Ebrejiem 13:18.)

11. Kas mums jādara, kad sastopamies ar ticības biedru trūkumiem, ņemot vērā, ka mīlestība ”panes visu”?

¹¹ Mīlestība ”panes visu”. Vārds, kas tulkots ”panes”, burtiski nozīmē ”apklāj”. Pētera pirmajā vēstulē, 4. nodaļas 8. pantā, ir sacīts: ”Mīlestība apklāj daudz jo daudz grēku.” Mīlošs kristietis nesteidzas celt dienas gaismā visas citu kristiešu nepilnības un trūkumus. Daudzos gadījumos ticības biedru kļūdas ir nenozīmīgas un tās var ”apklāt” ar mīlestību. (Sālamana pamācības 10:12; 17:9.)

12. Kā apustulis Pāvils apliecināja, ka viņš tic vislabākajam Filemonā, un ko var mācīties no Pāvila attieksmes?

¹² Mīlestība ”tic visam”. Citā tulkojumā teikts, ka mīlestība ”vienmēr ir gatava ticēt vislabākajam”. Mēs bez vajadzības neizturamies pret ticības biedriem aizdomīgi un neapšaubām viņu motīvus. Mīlestība mums palīdz ”ticēt vislabākajam” brāļos un paļauties uz viņiem.a Šādu attieksmi var pamanīt Pāvila vēstulē Filemonam. Pāvils to rakstīja, lai pamudinātu Filemonu laipni sagaidīt atgriežamies aizbēgušo vergu Onēsimu, kas bija kļuvis par kristieti. Pāvils nevis centās piespiest Filemonu tā rīkoties, bet ar mīlestību viņu lūdza. Pāvils izteica pārliecību, ka Filemons rīkosies pareizi, un rakstīja: ”Esmu pārliecināts, ka tu paklausīsi, tāpēc es tev rakstu, zinādams, ka tu darīsi vēl vairāk, nekā es lūdzu.” (21. pants.) Ja mēs, mīlestības mudināti, šādi paļaujamies uz saviem brāļiem, mēs palīdzam izpausties viņu labākajām īpašībām.

13. Kādās situācijās izpaužas mūsu cerība, ka ar brāļiem viss būs labi?

¹³ Mīlestība ”cer uz visu”. Mīlestība ne tikai paļaujas uz citiem, bet arī cer uz labu iznākumu. Tā rosina cerēt, ka ar brāļiem viss būs labi. Piemēram, ja brālis ”sper kļūmīgu soli, pats to neapzinoties”, mēs ceram, ka viņš atsauksies uz mīlestības pilnajām pūlēm atgriezt viņu uz pareiza ceļa. (Galatiešiem 6:1.) Tāpat mēs ceram, ka tie, kuru ticība ir kļuvusi vāja, atgūs garīgu spēku. Mēs izturamies pret šādiem cilvēkiem pacietīgi un darām visu iespējamo, lai palīdzētu viņiem kļūt stipriem ticībā. (Romiešiem 15:1; 1. Tesalonikiešiem 5:14.) Pat tad, ja tuvs cilvēks atstāj patiesību, mēs nezaudējam cerības, ka reiz viņš ”atjēgsies” un atgriezīsies pie Jehovas, kā to izdarīja pazudušais dēls Jēzus stāstītajā līdzībā. (Lūkas 15:17, 18.)

14. Kā mūsu izturība var tikt pārbaudīta draudzē, un kā mīlestība palīdz rīkoties šādās situācijās?

¹⁴ Mīlestība ”iztur visu”. Izturība ļauj palikt nelokāmiem arī tad, kad jāpiedzīvo vilšanās un grūtības. Izturības pārbaudījumus reizēm rada ne tikai tas, kas notiek ārpus draudzes, bet arī situācijas, kādas veidojas draudzē. Savas nepilnības dēļ brāļi dažkārt sagādā mums vilšanos. Neapdomīga piezīme var mūs sāpināt. (Sālamana pamācības 12:18.) Iespējams, kāds jautājums draudzē netiek risināts tā, kā tas, mūsuprāt, būtu jārisina. Varbūt mūs satrauc kāda citu cienīta brāļa uzvedība un mēs domājam: ”Vai kristietis vispār drīkst tā rīkoties?” Ko mēs darīsim šādā situācijā — vai pametīsim draudzi un pārstāsim kalpot Jehovam? Ja mūsu dzīvē izpaužas mīlestība, tad mēs nekādā gadījumā tā nerīkosimies. Mīlestība mums palīdz nepievērst tik lielu uzmanību brāļa trūkumiem, ka mēs vairs neredzētu neko labu viņā un draudzē kopumā. Mīlestība ļauj saglabāt uzticību Dievam un atbalstīt draudzi, lai ko teiktu vai darītu nepilnīgi cilvēki. (Psalms 119:165.)

15. Kas ir skaudība, un kā mīlestība palīdz pārvarēt šo slikto īpašību?

¹⁵ ”Mīlestība nav skaudīga.” Citus var apskaust par to, kas viņiem pieder, par viņu situāciju dzīvē vai par viņu spējām. Skaudība ir slikta īpašība, kuras pamatā ir savtīgums, un, ja to neapslāpē, tā var izjaukt mieru draudzē. Kas atvieglo pretošanos nosliecei uz skaudību? (Jēkaba 4:5.) Ar vienu vārdu var atbildēt — mīlestība. Šī vērtīgā īpašība rosina priecāties kopā ar tiem, kuriem, pēc visa spriežot, dzīvē ir tādas iespējas, kādu nav mums. (Romiešiem 12:15.) Mīlestība ļauj neuztvert kā personīgu apvainojumu to, ka cits tiek slavēts par īpašām spējām vai kādu izcilu sasniegumu.

16. Kāpēc tad, ja patiesi mīlam savus brāļus, mēs nelielīsimies ar to, ko darām kalpošanā Jehovam?

¹⁶ Mīlestība ”nelielās, nav uzpūtīga”. Mīlestība attur no lielīšanās ar savām spējām un sasniegumiem. Ja mēs patiesi mīlam savus brāļus, tad kā gan mēs varētu visu laiku dižoties ar saviem panākumiem kalpošanā un uzdevumiem, kas mums uzticēti draudzē? Šāda lielīšanās citiem būtu ļoti nepatīkama, tā varētu viņus nomākt un radīt viņos mazvērtības sajūtu. Mīlestība palīdz nelielīties ar to, ko Dievs mums ļauj paveikt kalpošanā. (1. Korintiešiem 3:5—9.) Tā ”nav uzpūtīga” jeb, kā teikts citā tulkojumā, ”nelolo pārspīlētas domas par savu svarīgumu”. Mīlestība pasargā cilvēku no pārlieku augstām domām par sevi. (Romiešiem 12:3.)

17. Kā mīlestība mudina ņemt vērā citu intereses, un no kādas uzvedības ir jāizvairās?

¹⁷ Mīlestība ”neizturas nepiedienīgi”. Cilvēks, kas izturas nepiedienīgi, rīkojas nepieklājīgi un aizskaroši. Šāda rīcība liecina par mīlestības trūkumu, jo tajā izpaužas pilnīga necieņa pret citu jūtām un interesēm. Turpretī mīlestībai raksturīgā smalkjūtība cilvēkam liek būt iejūtīgam. Mīlestība veicina labas manieres, Dievam tīkamu uzvedību un cieņu pret ticības biedriem, tā palīdz izvairīties no ”apkaunojošas uzvedības” un vispār no jebkādas rīcības, kas varētu šokēt vai aizvainot citus kristiešus. (Efesiešiem 5:3, 4.)

18. Kāpēc mīlošs cilvēks nepieprasa, lai viss notiktu pēc viņa prāta?

¹⁸ Mīlestība ”nemeklē savu labumu”. Cits tulkojums skan: ”Mīlestība necenšas panākt savu.” Mīlošs cilvēks nepieprasa, lai viss notiktu pēc viņa prāta, it kā viņa viedoklis vienmēr būtu pareizs. Viņš nemēģina manipulēt ar citiem un, izmantojot savas pārliecināšanas spējas, uzspiest savu viedokli tiem, kas domā citādi. Šāda stūrgalvība liecinātu par lepnumu, un Bībelē teikts: ”Lepnība nāk pirms bojāejas.” (Sālamana pamācības 16:18.) Ja mēs patiešām mīlam savus brāļus, mēs cienīsim viņu viedokli un, kad vien iespējams, būsim gatavi piekāpties. Piekāpība ir saskaņā ar Pāvila vārdiem: ”Lai ikviens meklē nevis savu, bet cita labumu!” (1. Korintiešiem 10:24.)

19. Kā mīlestība palīdz rīkoties, ja citi mūs aizvaino?

¹⁹ Mīlestība ”nav viegli aizkaitināma. Tā neuzskaita pārestības.” Mīlestība nesteidzas dusmoties par to, ko citi saka vai dara. Tiesa, ir dabiski justies aizkaitinātam, ja citi mūs aizvaino. Bet pat tad, ja esam sadusmojušies pamatoti, mīlestība palīdz pārstāt dusmoties. (Efesiešiem 4:26, 27.) Mēs nepaturam prātā aizskarošus vārdus un rīcību, it kā iegrāmatojot tos, lai tie netiktu aizmirsti. Mīlestības mudināti, mēs cenšamies līdzināties mūsu mīlošajam Dievam. Kā jau tika minēts 26. nodaļā, Jehova piedod, ja ir pamats to darīt. Kad viņš piedod, viņš aizmirst visu slikto un vēlreiz nesauc cilvēku pie atbildības par tiem pašiem grēkiem. Mēs varam būt ārkārtīgi pateicīgi, ka Jehova neuzskaita pārestības.

20. Kā mums būtu jāreaģē, ja ticības biedrs ir izdarījis kādu grēku un tāpēc nokļuvis nepatīkamā situācijā?

²⁰ Mīlestība ”nepriecājas par netaisnību”. Citā tulkojumā sacīts: ”Mīlestība.. netīksminās par citu cilvēku grēkiem.” Un vēl kādā tulkojumā: ”Mīlestība nekad nepriecājas, kad citi rīkojas nepareizi.” Mīlestība jūt nepatiku pret netaisnību, tāpēc mēs neuzskatām netikumību par kaut ko nenozīmīgu. Kā mēs reaģējam, ja ticības biedrs ir izdarījis kādu grēku un tāpēc nokļuvis nepatīkamā situācijā? Mīlestība mums neļaus priecāties un it kā teikt: ”Pareizi! Tā viņam arī vajag!” (Sālamana pamācības 17:5.) Toties mēs priecājamies, ja brālis, kas ir kļūdījies, sāk kaut ko darīt, lai garīgi atgūtos.

21.—23. a) Ko Pāvils gribēja teikt ar vārdiem ”mīlestība nekad nebeidzas”? b) Par ko ir runa grāmatas pēdējā nodaļā?

²¹ ”Mīlestība nekad nebeidzas.” Ko Pāvils gribēja teikt ar šiem vārdiem? Ja lasa kontekstu, var redzēt, ka viņš runāja par brīnumainajām gara dāvanām, kas bija vērojamas agrīno kristiešu starpā. Šīs dāvanas bija zīme, kas liecināja par Dieva labvēlību pret nesen izveidoto draudzi. Ne visi kristieši varēja dziedināt, pravietot un brīnumainā veidā runāt svešās valodās, bet tam nebija lielas nozīmes, jo ar laiku brīnumainajām dāvanām tik un tā bija jābeidzas. Taču bija arī kaut kas tāds, kam bija jāpaliek, kaut kas tāds, kas jāattīsta ikvienam kristietim. Tas bija kaut kas izcilāks un noturīgāks par jebkādu brīnumainu dāvanu, un Pāvils to pat nosauca par ”ceļu, kas ir vēl pārāks”. (1. Korintiešiem 12:31.) Kas ir šis pārākais ceļš? Tas ir mīlestības ceļš.

²² Kristīgā mīlestība, par ko runāja Pāvils, ”nekad nebeidzas” — tai nekad nepienāks gals. Līdz pat šai dienai pašaizliedzīga brāļu mīlestība ļauj pazīt Jēzus patiesos sekotājus. Šī mīlestība izpaužas Jehovas kalpu draudzēs visā pasaulē, un tā nebeigsies nekad, jo Jehova saviem uzticīgajiem kalpiem ir apsolījis mūžīgu dzīvi. (Psalms 37:9—11, 29.) Tāpēc darīsim visu iespējamo, lai arī turpmāk ”dzīvotu mīlestībā”. Tā rīkojoties, mēs izjutīsim lielu laimi, kas gūstama dodot. Vēl vairāk — mēs varēsim dzīvot mūžīgi un mīlēt mūžīgi, tāpat kā to dara mūsu mīlošais Dievs Jehova.

²³ Šajā nodaļā, ar ko beidzas grāmatas daļa par mīlestību, ir apskatīts, kā mēs varam mīlēt cits citu. Bet ļoti daudz laba mums dod Jehovas mīlestība, tāpat kā viņa spēks, taisnīgums un gudrība, tāpēc būtu labi sev pajautāt: kā lai es apliecinu Jehovam, ka viņu mīlu? Šis jautājums paskaidrots grāmatas pēdējā nodaļā.