1.—4. Kāpēc Pāvils devās uz Jeruzālemi, un kas viņu tur gaidīja?

PĀVILAM un Lūkam ir pienācis laiks atvadīties no Efesas draudzes vecākajiem un doties prom no Milētas. Cik gan grūti abiem kristiešiem ir šķirties no brāļiem, kuriem viņi ir no sirds pieķērušies! Abi misionāri stāv uz kuģa klāja. Viņiem līdzi ir pārtika garajam ceļam un ziedojumi, kas ir domāti trūcīgajiem Jūdejas kristiešiem. Viņi ļoti vēlas pēc iespējas drīzāk šo palīdzību nogādāt galā.

² Buras piepūš spirgts vējš, un kuģis pamazām attālinās no trokšņainās piestātnes. Pāvils, Lūka un viņu septiņi ceļabiedri raugās uz brāļiem, kas noskumuši stāv krastā. (Ap. d. 20:4, 14, 15.) Ceļinieki māj draugiem ardievas, līdz tie izzūd viņu skatienam.

5. Kā Pāvils un viņa biedri nokļuva Tirā?

⁵ Kuģis, ar kuru brauca Pāvils un viņa biedri, gāja ”taisnā ceļā” — tas nozīmē, ka pūta ceļavējš un nebija vajadzības lavēt. Tāpēc viņi jau tajā pašā dienā nonāca Kosā. (Ap. d. 21:1.) Šķiet, kuģis tur uz nakti noenkurojās, bet nākamajā dienā devās tālāk uz Rodu un Pataru. Patarā, kas atradās Mazāzijas dienvidu piekrastē, brāļi pārsēdās lielā kravas kuģī, kas brauca uz Feniķijas pilsētu Tiru. Pa ceļam viņu ”skatienam pavērās Kipra, bet [viņi], atstājuši to pa kreisi, turpināja ceļu”. (Ap. d. 21:3.) Kāpēc Lūka, Apustuļu darbu sarakstītājs, ir minējis šo detaļu?