Patiesa cerība mirušajiem

1.—3. Kāds ienaidnieks mūs visus vajā, un kāpēc Bībeles mācības var sniegt atvieglojumu?

PAMĒĢINIET iztēloties, ka jūs bēgat no ļaundara, kas ir daudz stiprāks un ātrāks par jums. Jūs zināt, ka no viņa nevar gaidīt žēlastību, jo viņš jau ir nogalinājis vairākus jūsu draugus. Lai cik ātri jūs cenšaties skriet, viņš jums jau min uz papēžiem. Nekādu cerību, šķiet, vairs nav. Bet pēkšņi jums līdzās parādās glābējs. Viņš ir daudz stiprāks par jūsu ienaidnieku un apsola jums palīdzēt. Jūs izjūtat neizsakāmu atvieglojumu!

² Savā ziņā jums tiešām dzenas pakaļ šāds ienaidnieks. To pašu var teikt par visiem cilvēkiem. Kā uzzinājām iepriekšējā nodaļā, Bībelē par ienaidnieku ir saukta nāve. Neviens no mums nespēj no tās aizbēgt vai to uzveikt, un lielākajai daļai no mums šis ienaidnieks ir atņēmis tuvus cilvēkus. Bet Jehova ir daudz spēcīgāks par nāvi. Viņš ir mīlošais glābējs, kas jau ir pierādījis, ka spēj uzveikt šo ienaidnieku. Un viņš apsola to iznīcināt reizi par visām reizēm. Bībelē rakstīts: ”Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta — nāve.” (1. Korintiešiem 15:26.) To ir ļoti patīkami zināt.

³ Tagad īsumā padomāsim, kā šis ienaidnieks mūs ietekmē, kad dod savu triecienu. Tad mēs labāk sapratīsim kaut ko ārkārtīgi uzmundrinošu, jo Jehova apsola, ka mirušie atkal dzīvos. (Jesajas 26:19.) Viņi tiks piecelti no nāves, kad notiks augšāmcelšana.

 4. a) Kāpēc tas, kā Jēzus reaģēja uz tuva cilvēka nāvi, palīdz saprast Jehovas jūtas? b) Ar ko Jēzus bija sadraudzējies?

⁴ Vai jums ir nomiris kāds tuvs cilvēks? Sāpes, bēdas un bezpalīdzības sajūta, kas mūs tādās reizēs pārņem, var likties neizturamas. Bet iepriecinājumu var sniegt Dieva Raksti. (2. Korintiešiem 1:3, 4.) No Bībeles var uzzināt, kāda ir Jehovas un Jēzus attieksme pret nāvi. Jēzus, kas bija precīzs sava Tēva atspulgs, zināja, kā ir, kad nomirst tuvs cilvēks. (Jāņa 14:9.) Kad Jēzus bija Jeruzalemē, viņš mēdza apciemot Lācaru un tā māsas Mariju un Martu, kas dzīvoja netālajā Betānijas pilsētiņā. Viņi kļuva par tuviem draugiem. Bībelē teikts: ”Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu un Lācaru.” (Jāņa 11:5.) Bet, kā bija minēts iepriekšējā nodaļā, tad Lācars nomira.

5., 6. a) Kāda bija Jēzus reakcija, kad viņš ieradās pie Lācara sērojošajiem ģimenes locekļiem un draugiem? b) Kāpēc tas, ka Jēzus bēdājās, mūs var uzmundrināt?

⁵ Kā Jēzus jutās, kad bija nomiris viņa draugs? Bībelē stāstīts, ka viņš devās pie Lācara sērojošajiem radiniekiem un draugiem. Tos ieraudzījis, Jēzus bija dziļi aizkustināts un ”garā aizgrābts noskuma”. Stāstījums turpinās ar vārdiem: ”Jēzus raudāja.” (Jāņa 11:33, 35.) Jēzus bēdas neliecināja, ka viņš ir zaudējis cerības, jo Jēzus zināja, ka tūlīt notiks kaut kas apbrīnojams. (Jāņa 11:3, 4.) Bet viņš tik un tā izjuta sāpes un skumjas, ko izraisa nāve.

⁶ Patiesībā tas, ka Jēzus bēdājās, mūs var uzmundrināt. Viņa reakcija liecina, ka gan Jēzus, gan viņa Tēvs Jehova ienīst nāvi. Turklāt Dievs Jehova spēj cīnīties ar šo ienaidnieku un to uzveikt. Noskaidrosim, ko Dieva spēkā paveica Jēzus.

7., 8. Kāpēc situācija, kādā bija Lācars, cilvēkiem varēja likties bezcerīga, bet ko izdarīja Jēzus?

⁷ Lācars bija apglabāts kādā alā, un Jēzus palūdza noņemt akmeni, kas aizsedza ieeju tajā. Marta pret to iebilda, jo bija pagājušas jau četras dienas un Lācara ķermenis, jādomā, bija sācis trūdēt. (Jāņa 11:39.) Raugoties no cilvēku viedokļa, situācija bija bezcerīga.

⁸ Tomēr akmens tika noņemts, un Jēzus skaļā balsī iesaucās: ”Lācar, nāc ārā!” Par to, kas notika pēc tam, var lasīt: ”Mironis iznāca.” (Jāņa 11:43, 44.) Vai varat iedomāties, kāds prieks pārņēma visus, kas tur bija? Vienalga, vai Lācars bija viņu brālis, radinieks, draugs vai kaimiņš, šie cilvēki zināja, ka viņš ir miris. Bet tagad šis pats Lācars, ko viņi bija mīlējuši, stāvēja viņu vidū! Tam laikam nebija viegli noticēt. Daudzi noteikti priekā apkampa Lācaru. Tā bija uzvara pār nāvi!

9., 10. a) Kā Jēzus norādīja, kas viņam deva spēku piecelt Lācaru no nāves? b) Kādu labumu var gūt, lasot, kas Bībelē stāstīts par augšāmcelšanu?

⁹ Jēzus necentās radīt iespaidu, ka viņš ir paveicis šo pārsteidzošo brīnumu pats ar saviem spēkiem. Lūgšanā, ko Jēzus teica tieši pirms tam, kad pasauca Lācaru, viņš skaidri norādīja, ka augšāmcelšanu patiesībā veica Jehova. (Jāņa 11:41, 42.) Tā nebija vienīgā reize, kad Jehova šādi izmantoja savu spēku. Lācara augšāmcelšana ir tikai viens no deviņiem šādiem brīnumiem, par kuriem stāstīts Dieva Rakstos.a Lasīt šos aprakstus un iedziļināties tajos ir ārkārtīgi patīkami. No tiem var mācīties, ka Dievs ir objektīvs, jo starp augšā celtajiem bija dažāda gadagājuma cilvēki, vīrieši un sievietes un ne visi bija izraēlieši. Viņu piecelšana no nāves bija milzīga prieka avots. Piemēram, kad Jēzus piecēla no mirušajiem kādu meiteni, viņas vecākus ”pārņēma liels uztraukums”. (Marka 5:42.) Jehova viņiem bija sagādājis tādu prieku, ko viņi atcerējās visu mūžu.

¹⁰ Protams, cilvēki, ko Jēzus piecēla no nāves, vēlāk tik un tā nomira. Bet tāpēc nebūtu jādomā, ka no viņu augšāmcelšanas nebija nekāda labuma. Tas, kas Bībelē stāstīts par augšāmcelšanu, apstiprina svarīgas patiesības un dod cerību.

11. Kā stāstījums par Lācara augšāmcelšanu apstiprina to, kas teikts Salamana Mācītāja grāmatas 9. nodaļas 5. pantā?

¹¹ Bībelē teikts, ka mirušie ”nezina vairāk nekā”, viņi vairs nav dzīvi un nav pie apziņas. Gadījums ar Lācaru to apstiprina. Vai Lācars pēc savas atdzīvināšanas stāstīja citiem par saviļņojošiem piedzīvojumiem debesīs? Vai varbūt viņš runāja par šausmīgu ugunīgu elli? Nē, Bībelē nav rakstīts, ka Lācars būtu pieminējis kaut ko tamlīdzīgu. Četras dienas, kamēr viņš bija miris, viņš ”nezināja vairāk nekā”. (Salamans Mācītājs 9:5.) Lācars vienkārši bija gulējis nāves miegā. (Jāņa 11:11.)

12. Kas apstiprina, ka Lācara augšāmcelšana ir reāls notikums?

¹² No stāstījuma par Lācaru var mācīties arī to, ka augšāmcelšana ir realitāte, nevis mīts. Jēzus piecēla Lācaru no mirušajiem daudzu cilvēku acu priekšā. Pat reliģiskie vadītāji, kas ienīda Jēzu, nenoliedza šo brīnumu. Viņi sacīja: ”Ko mēs darīsim? Jo šis cilvēks [Jēzus] dara daudz zīmju.” (Jāņa 11:47.) Daudzi gribēja redzēt cilvēku, kurš bija piecelts no nāves, un to, kas sāka ticēt Jēzum, kļuva vēl vairāk. Lācars viņu acīs bija dzīvs pierādījums, ka Jēzu ir sūtījis Dievs. Šis pierādījums bija tik spēcīgs, ka daži no ļaunajiem ebreju reliģiskajiem vadītājiem nolēma nogalināt gan Jēzu, gan Lācaru. (Jāņa 11:53; 12:9—11.)

13. Kāpēc ir pamats ticēt, ka Jehova spēj piecelt no nāves mirušos?

¹³ Vai ticēt augšāmcelšanai ir nesaprātīgi? Tā nebūtu jādomā, jo Jēzus sacīja, ka savā laikā no nāves tiks piecelti ”visi, kas ir kapos”. (Jāņa 5:28.) Jehova ir visas dzīvības Radītājs. Vai būtu pamats šaubām, ka viņš var radīt dzīvību no jauna? Protams, daudz kas ir atkarīgs no Jehovas atmiņas. Vai viņš spēj atcerēties mums dārgos cilvēkus, kas ir miruši? Visumā ir neskaitāmi miljoni zvaigžņu, bet Dievs tās visas sauc vārdā. (Jesajas 40:26.) Tātad Dievs Jehova spēj visos sīkumos atcerēties arī mums tuvos cilvēkus un tos atdzīvināt.

14., 15. Kāda ir Jehovas attieksme pret mirušo augšāmcelšanu, kā var redzēt no Ījaba vārdiem?

¹⁴ Bet kāda ir Jehovas attieksme pret mirušo augšāmcelšanu? No Bībeles izriet, ka viņš vēlas atdzīvināt cilvēkus. Dievbijīgais Ījabs jautāja: ”Kad cilvēks nomiris, vai viņš var atkal dzīvot?” Ījabs runāja par to, ka viņš paliktu kapā tik ilgi, kamēr Dievs viņu atcerētos. Viņš sacīja Jehovam: ”Ja Tu tikai sauktu, tad es atbildētu, jo Tu tad ilgotos pēc savu roku darba.” (Ījaba 14:13—15.)

¹⁵ Par to ir ļoti patīkami domāt — Jehova ilgojas atdzīvināt mirušos. Bet kāda būs augšāmcelšana, kas notiks nākotnē? Kas tiks piecelts no nāves, un kur tas būs?

16. Kādos apstākļos būs iespēja dzīvot tiem, kas tiks piecelti no nāves?

¹⁶ No Bībelē lasāmajiem augšāmcelšanas aprakstiem var daudz ko uzzināt par augšāmcelšanu, kas gaidāma nākotnē. Cilvēki, kas tika piecelti no nāves, atkal varēja dzīvot tepat uz zemes un būt kopā ar saviem tuviniekiem. Augšāmcelšana, kas notiks nākotnē, būs līdzīga, tikai daudz labāka. Kā uzzinājām trešajā nodaļā, Dieva nodoms ir tāds, lai visa zeme kļūtu par paradīzi. Mirušie netiks piecelti no nāves pasaulē, kur plosās kari un kur plaši ir izplatīta noziedzība un slimības. Viņiem būs iespēja mūžīgi dzīvot uz zemes mierīgos un patīkamos apstākļos.

17. Cik plaša būs augšāmcelšana?

¹⁷ Kas tiks piecelts no nāves? Jēzus teica, ka ”visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa [Jēzus] balsi, un nāks ārā”. (Jāņa 5:28, 29.) Atklāsmes grāmatas 20. nodaļas 13. pantā rakstīts: ”Jūŗa atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos.” Nāves ”valstība” apzīmē cilvēces kopējo kapu. (Skat. pielikumu ”Kas ir šeōl un haidēs?”.) Šis simboliskais kaps tiks iztukšots, un miljardiem cilvēku, kas tajā atrodas, atkal varēs dzīvot. Apustulis Pāvils norādīja: ”Būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:15.) Ko šie vārdi nozīmē?

18. Kas pieder pie ”taisnajiem”, kuri tiks celti augšā, un kā cerība, kas ir šiem ”taisnajiem”, var ietekmēt mūs?

¹⁸ Pie ”taisnajiem” pieder daudzi cilvēki, par kuriem stāstīts Bībelē un kuri dzīvoja pirms Jēzus nākšanas uz zemi. Starp tiem ir Noa, Ābrahāms, Sāra, Mozus, Rute, Estere un daudzi citi. Par daļu no šiem Dieva kalpiem, kam bija stipra ticība, stāstīts Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļā. Bet ”taisnie” ir arī Jehovas kalpi, kas ir miruši mūsdienās. Tā kā ir gaidāma augšāmcelšana, mums nav jābaidās no nāves. (Ebrejiem 2:15.)

19. Kas ir ”netaisnie”, un kādu iespēju Jehova viņiem savā laipnībā dos?

¹⁹ Bet kas notiks ar visiem tiem cilvēkiem, kuri nekalpoja Jehovam un nebija viņam paklausīgi, jo viņu nemaz nepazina? Miljardiem šādu cilvēku ir saukti par ”netaisnajiem”, un viņi netiks aizmirsti. Arī šie cilvēki tiks celti augšā un varēs apgūt zināšanas par patieso Dievu un viņam kalpot. Tūkstoš gadu laikā mirušie tiks piecelti no nāves un varēs kalpot Jehovam kopā ar dievbijīgajiem cilvēkiem, kas jau dzīvos uz zemes. Tas būs brīnišķīgs laiks. Bībelē tas ir saukts par tiesas dienub.

20. Kas ir geenna, un kas tajā nonāk?

²⁰ Vai tas nozīmē, ka no nāves tiks piecelti visi cilvēki, kas kādreiz ir dzīvojuši? Nē, tā nav. Bībelē teikts, ka ir mirušie, kas nonāk ”ellē”. (Lūkas 12:5.) Vārds ”elle” šeit ir tulkots no grieķu valodas vārda geenna, ar ko apzīmēja atkritumu izgāztuvi, kura atradās aiz senās Jeruzalemes mūriem. Tajā tika sadedzināti līķi un atkritumi. Mirušos, kuru līķus izmeta šajā izgāztuvē, ebreji uzskatīja par apbedīšanas un augšāmcelšanas necienīgiem. Tātad geenna ir piemērots mūžīgas iznīcības simbols. Lai gan Jēzus piedalīsies dzīvo un mirušo tiesāšanā, galvenais tiesnesis ir Jehova. (Apustuļu darbi 10:42.) Viņš necels augšā tādus cilvēkus, kas ir ļauni un nevēlas mainīties.

21., 22. a) Kāda vēl augšāmcelšana pastāv? b) Kas bija pirmais, kurš pieredzēja augšāmcelšanu, kļūdams par garīgu būtni?

²¹ Bībelē ir minēta vēl kāda augšāmcelšana, kas ļauj kļūt par garīgu būtni un dzīvot debesīs. Šādas augšāmcelšanas piemērs Bībelē ir tikai viens — tā ir Jēzus Kristus piecelšana no nāves.

²² Kad Jēzus bija nogalināts un viņa dzīve aprāvās, Jehova neļāva savam uzticīgajam Dēlam palikt kapā. (Psalms 16:10; Apustuļu darbi 13:34, 35.) Dievs piecēla Jēzu no mirušajiem, taču Jēzus vairs nekļuva par cilvēku. Apustulis Pēteris raksta, ka Kristus tika ”nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā”. (1. Pētera 3:18.) Tas bija izcils brīnums — Jēzus atkal bija dzīvs un bija kļuvis par varenu garīgu būtni. (1. Korintiešiem 15:3—6.) Viņš bija pats pirmais, kas pieredzēja šādu īpašu augšāmcelšanu. (Jāņa 3:13.) Taču viņš nebija pēdējais.

23., 24. Kas ir Jēzus ”mazais ganāmais pulciņš”, un cik liels tas ir?

²³ Zinādams, ka viņš drīz atgriezīsies debesīs, Jēzus saviem uzticīgajiem sekotājiem apsolīja tur ”vietu sataisīt”. (Jāņa 14:2.) Tos, kas nonāks debesīs, Jēzus nosauca par savu ”mazo ganāmo pulciņu”. (Lūkas 12:32.) Cik liela ir šī relatīvi nelielā kristiešu grupa? Atklāsmes grāmatas 14. nodaļas 1. pantā ir lasāmi apustuļa Jāņa vārdi: ”Es redzēju: Raugi, Jērs [Jēzus Kristus] stāvēja uz Cianas kalna un līdz ar viņu simts četrdesmit četri tūkstoši to, kam viņa vārds un viņa tēva vārds bija rakstīts uz viņu pierēm.”

²⁴ Šie 144 tūkstoši kristiešu, starp kuriem ir arī Jēzus uzticīgie apustuļi, tiek piecelti dzīvei debesīs. Kad šī augšāmcelšana notiek? Apustulis Pāvils rakstīja, ka tam jābūt Kristus ”atnākšanas” jeb klātbūtnes dienā. (1. Korintiešiem 15:23.) Kā redzēsim devītajā nodaļā, tas ir laiks, kurā mēs dzīvojam. Tātad tie nedaudzie, kas vēl atlikuši no 144 tūkstošiem un kas mirst mūsdienās, tūlīt pat tiek piecelti dzīvei debesīs. (1. Korintiešiem 15:51—55.) Taču lielākajai daļai cilvēku ir perspektīva nākotnē tikt pieceltiem no nāves un dzīvot paradīzē uz zemes.

25. Par ko stāstīts nākamajā nodaļā?

²⁵ Jehova tiešām gūs uzvaru pār mūsu ienaidnieku, nāvi, un tās nekad vairs nebūs. (Jesajas 25:8.) Bet varētu rasties jautājums: ko darīs tie, kas tiks piecelti dzīvei debesīs? Viņi iekļausies brīnišķīgā valdībā — debesu Valstībā. Par to vairāk stāstīts nākamajā nodaļā.