Lasītāju jautājumi
Kas Bībelē ir teikts par nāvessoda piespriešanu noziedzniekiem?
Saprotams, ikvienam no mums šajā jautājumā varētu būt savs viedoklis, ko nosaka mūsu stāvoklis sabiedrībā vai tas, ko esam pieredzējuši. Tomēr mums kā Jehovas lieciniekiem ir jācenšas savas domas par nāvessodu saskaņot ar Dieva viedokli un jāsaglabā neitralitāte, neieņemot nekādu politisku nostāju šajā jautājumā.
Izsakoties īsi — savos rakstītajos vārdos Dievs nenorāda, ka nāvessods būtu kaut kas nepareizs.
Pirmās Mozus grāmatas 9. nodaļā mēs varam uzzināt Jehovas viedokli, ko viņš izteica cilvēces vēstures sākumposmā. Teiktais bija saistīts ar Nou un viņa ģimeni, kuri kļuva par visas cilvēku ģimenes priekštečiem. Pēc viņu iznākšanas no šķirsta Dievs teica, ka viņi drīkst uzturā lietot dzīvniekus, kas nozīmēja tos nokaut, notecināt tiem asinis un tos ēst. Pēc tam Dievs teica vārdus, kas pierakstīti 1. Mozus 9:5, 6: ”Bet par jūsu pašu dzīvām asinīm Es prasīšu atbildību no visiem dzīvniekiem, Es to prasīšu, un no katra cilvēka, no ikviena jūsu vidū Es to prasīšu; cilvēka dzīvību Es atprasīšu. Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas, jo pēc Dieva tēla Viņš cilvēku ir radījis.” Tā slepkavības gadījumā Jehova sankcionēja nāvessodu.
Laikā, kad Dievs izturējās pret Izraēlu kā pret savu tautu, arī par citiem nopietniem Dieva likuma pārkāpumiem sods bija nāve. Ceturtajā Mozus 15:30 mēs lasām šādu vispusīgu paziņojumu: ”Bet tai dvēselei, kas to dara ar paceltu roku [”kaut ko dara apzināti”, NW], vai tas ir jūsu vidū dzimušais, vai svešinieks no jūsu vidus, — tāds ir zaimotājs tā Kunga priekšā, un tai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas.”
Bet kas notika pēc kristiešu draudzes nodibināšanas? Mēs zinām, ka Jehova atļāva cilvēku valdībām pastāvēt un nosauca tās par augstāko varu. Bībelē ir dots padoms kristiešiem būt paklausīgiem valdībām un pēc tam ir norādīts, ka valdība ir ”Dieva kalpone tevis labā. Bet ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.” (Romiešiem 13:1—4.)
Vai tas nozīmē, ka valdības ir pilnvarotas arī atņemt dzīvību tiem, kas izdarījuši smagu noziegumu? No vārdiem, kas pierakstīti 1. Pētera 4:15, mums būtu jāsecina, ka ir pilnvarotas. Šajā pantā apustulis brīdināja savus brāļus: ”Neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis vai ļaundaris vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās.” Vai jūs pamanījāt: ”Neviens no jums lai necieš, būdams slepkava.”? Pēteris nelika domāt, ka valdībām nav tiesību likt noziedzniekiem ciest par viņu izdarīto noziegumu. Gluži otrādi — Pēteris norādīja, ka slepkavas var tikt taisnīgi sodīti. Bet vai piespriestais sods varēja būt arī nāvessods?
Jā, varēja. Tas kļūst skaidrs no apustuļa Pāvila vārdiem, kas pierakstīti Apustuļu darbu 25. nodaļā. Jūdi bija apsūdzējuši Pāvilu bauslības pārkāpšanā. Sūtot savu ieslodzīto, Pāvilu, pie romiešu pārvaldnieka, karaspēka komandieris paziņoja, kā ir teikts Apustuļu darbos 23:29: ”Es nopratu, ka to apsūdz viņu bauslības lietās, bet nebija sūdzības, ar ko viņš būtu pelnījis nāvi vai važas.” Pēc diviem gadiem Pāvils stājās zemes pārvaldnieka Fēsta priekšā. Apustuļu darbos 25:8 mēs lasām: ”Pāvils aizstāvējās: ”Es neko neesmu grēkojis ne pret jūdu bauslību, ne pret svētnīcu, ne pret ķeizaru.”” Bet tagad pievērsiet uzmanību viņa piezīmei par sodu — tieši nāvessodu. Mēs lasām Apustuļu darbos 25:10, 11:
”Pāvils sacīja: ”Es stāvu ķeizara tiesas priekšā, tur man pienākas tikt tiesātam. Jūdiem es nekādu netaisnību neesmu darījis, kā arī tu labi zini. Ja es esmu darījis netaisnību vai kaut ko, par ko būtu nāvi pelnījis, tad es neliedzos mirt, bet, ja tam nav nekāda pamata, par ko tie mani apsūdz, tad neviens nevar mani viņiem nodot, es piesaucu ķeizaru.””
Pāvils likumīgi iecelto varas orgānu priekšā atzina, ka ķeizars ir tiesīgs sodīt ļaundarus, pat sodīt viņus ar nāvi. Un Pāvils neiebilda pret viņa sodīšanu, ja viņš būtu vainīgs. Turklāt viņš neteica, ka ķeizars drīkstētu piespriest nāvessodu tikai slepkavām.
Kā zināms, Romas tiesu sistēma nebija nevainojama, un nevainojama nav arī tiesu sistēma tagad. Gan tajā laikā, gan mūsdienās ir bijuši nevainīgi cilvēki, kas ir tikuši atzīti par vainīgiem un sodīti. Pat Pilāts teica par Jēzu: ”Es pie viņa nekādas nāves vainas neatrodu; tāpēc es viņu gribu pārmācīt un atlaist.” Jā, kaut arī varas pārstāvis atzina, ka Jēzus ir nevainīgs, šis nevainīgais cilvēks tika sodīts ar nāvi. (Lūkas 23:22—25.)
Tomēr šāda netaisnība nepamudināja Pāvilu vai Pēteri apgalvot, ka nāvessoda piespriešana savā būtībā ir amorāla. Nē, Dieva viedoklis ir šāds: kamēr pastāv ķeizara augstākā vara, tā ’nes zobenu un ir soda nesēja tam, kas dara ļaunu’. Tas nozīmē arī zobena izmantošanu — tātad nāvessoda izpildīšanu. Bet attiecībā uz strīdus jautājumu, vai šīs pasaules valdībām būtu jāizmanto savas tiesības piespriest nāvessodu slepkavām vai ne, patiesie kristieši saglabā stingru neitralitāti. Pretēji kristīgās pasaules garīdzniecībai, viņi izvairās no jebkādām diskusijām par šo tematu.