Viņi pildīja Jehovas gribu

Pāvila izturība grūtos pārbaudījumos

PĀVILS ir nonācis kritiskā situācijā. Kopā ar 275 citiem cilvēkiem viņš atrodas uz kuģa, ko savā varā ir sagrābis eiroakvilons — stiprākais no vējiem, kas plosās Vidusjūrā. Vētra ir tik spēcīga, ka nevar saredzēt ne sauli dienā, ne zvaigznes naktī. Protams, pasažieri ir bailēs par savu dzīvību. Taču Pāvils viņus nomierina, pastāstot, ko Dievs viņam ar eņģeļa starpniecību sapnī ir atklājis: ”Neviens no jums neies bojā, tikai kuģis.” (Apustuļu darbi 27:14, 20—22.)

Četrpadsmitajā naktī kopš iekļūšanas vētrā jūrnieki pēkšņi konstatē, ka ūdens ir tikai 20 asisa dziļš. Pabraukuši nelielu gabalu uz priekšu, viņi izdara vēl vienu mērījumu. Šoreiz ūdens dziļums ir vairs tikai 15 asis. Zeme ir tuvu! Taču bez labajām ziņām ir arī citas: tā kā ir nakts un kuģis ir nevadāms, tas var uztriekties piekrastes klintīm un nogrimt. Tāpēc jūrnieki rīkojas gudri un izmet enkurus. Daži no viņiem grib nolaist ūdenī laivu un mēģināt sasniegt krastu.b Taču Pāvils viņus apstādina. Viņš saka virsniekam un kareivjiem: ”Ja šie nepaliek kuģī, jūs nevarat tikt izglābti.” Virsnieks uzklausa Pāvilu, un visi 276 cilvēki, kas atrodas uz kuģa, ar nepacietību gaida ausmu. (Apustuļu darbi 27:27—32.)

Kuģa avārija

Nākamajā rītā kuģinieki ierauga līci ar lēzenu krastu. Atguvuši cerības izglābties, jūrnieki nocērt enkurus un paceļ buras. Acīmredzot prieka saucienu pavadīts, kuģis tuvojas krastam. (Apustuļu darbi 27:39, 40.)

Bet tad kuģis uzskrien sēklim un nav vairs izkustināms no vietas. Vēl sliktāk ir tas, ka spēcīgie viļņi triecas pret kuģa pakaļgalu un sadauza to gabalos. Visiem braucējiem jāpamet kuģis. (Apustuļu darbi 27:41.) Taču ir kāda problēma. Daudzi no pasažieriem — arī pats Pāvils — ir cietumnieki. Saskaņā ar romiešu likumiem sargam, kas pieļauj, ka viņa apsargātais cietumnieks aizbēg, jāizcieš sods cietumnieka vietā. Piemēram, ja izbēg slepkava, sargam par savu nolaidību jāsamaksā ar dzīvību.

Baidīdamies no šādām sekām, karavīri izlemj visus cietumniekus nonāvēt. Taču virsnieks, kas ir noskaņots pret Pāvilu draudzīgi, iestājas par cietumniekiem. Viņš pavēl visiem, kas prot peldēt, lēkt ūdenī un peldēt uz krastu. Peldēt nepratējiem jācenšas izglābties, turoties pie dēļiem vai citām kuģa atlūzām. Cits pēc cita avarējušā kuģa pasažieri nokļūst krastā. Kā Pāvils bija teicis, neviens nav aizgājis bojā. (Apustuļu darbi 27:42—44.)

Brīnums Maltas salā

Novārgušie ceļotāji ir atraduši patvērumu salā, ko sauc par Maltu. Runājot par šīs salas iedzīvotājiem, Bībelē ir lietots vārds, kura burtiskā nozīme ir ’barbari’c (grieķu barbaros). Taču Maltas iemītnieki neizturas pret atbraucējiem ļauni. Gluži otrādi — Lūka, Pāvila ceļabiedrs, vēlāk rakstīja, ka tie ”parādīja neparastu laipnību. Tie, uzkūruši uguni, mūs visus uzņēma pie sevis, jo bija sācis līt lietus un bija auksts.” Arī Pāvils kopā ar vietējiem iedzīvotājiem lasa žagarus un liek tos ugunī. (Apustuļu darbi 28:1—3.)

Pēkšņi ap Pāvila roku aptinas odze. Salas iemītnieki nospriež, ka Pāvils droši vien ir slepkava. Iespējams, viņi domā, ka Dievs soda grēciniekus, liekot ciest tai ķermeņa daļai, ar kuru grēks ir ticis izdarīts. Bet kas notiek tālāk? Vietējiem iedzīvotājiem par lielu pārsteigumu, Pāvils nokrata odzi ugunī. Kā rakstīja Lūka, kas bija šī notikuma aculiecinieks, ”viņi gaidīja, ka [Pāvils] uztūks vai piepeši pakritīs un nomirs”. Bet tad viņi maina savas domas un secina, ka Pāvils, visticamāk, ir dievs. (Apustuļu darbi 28:3—6.)

Pāvils Maltas salā pavada trīs mēnešus un pa šo laiku izdziedina viesmīlīgā Publija, salas augstākā ierēdņa, tēvu un citus slimos salas iedzīvotājus. Turklāt Pāvils starp laipnajiem Maltas salas iemītniekiem arī iesēj patiesības sēklas, kas ļauj viņiem saņemt bagātīgas svētības. (Apustuļu darbi 28:7—11.)

Ko mēs varam mācīties

Savas kalpošanas laikā Pāvils pieredzēja daudz grūtību. (2. Korintiešiem 11:23—27.) Kā tikko varējām lasīt, Pāvils sludināšanas dēļ atradās apcietinājumā. Turklāt viņam bija jāsastopas ar neparedzētiem pārbaudījumiem: spēcīgu vētru un kuģa avāriju. Taču Pāvils ne brīdi nezaudēja apņēmību dedzīgi sludināt labo vēsti. Viņš rakstīja: ”Esmu ieskatījies visādos likteņos, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:12, 13.)

Mēs nekad nedrīkstam pieļaut, ka dzīves problēmas mazinātu mūsu apņemšanos dedzīgi kalpot patiesajam Dievam. Kad rodas negaidīti pārbaudījumi, mēs metam savu nastu uz Jehovu. (Psalms 55:23.) Pēc tam mēs pacietīgi gaidām, ka Dievs mums palīdzēs tos izturēt, un turpinām viņam uzticīgi kalpot, būdami pārliecināti, ka viņš gādā par mums. (1. Korintiešiem 10:13; 1. Pētera 5:7.) Ja saglabājam nelokāmību, lai kas arī notiktu, mēs — tāpat kā Pāvils — varam izturēt visdažādākās grūtības.

[Zemsvītras piezīmes]