Aptuveni deviņus gadsimtus pēc Apija ceļa uzbūvēšanas bizantiešu vēsturnieks Prokopijs to nosauca par apbrīnojamu. Par šī ceļa bruģa plāksnēm viņš rakstīja: ”Lai gan ir aizritējis tik ilgs laiks un pār tām diendienā ir ripojuši neskaitāmu ratu riteņi, to miers it nemaz nav iztraucēts un to virsma nav zaudējusi gludumu.”

Kristiešu sludinātāji, kas izplatīja labo vēsti, plānoja un īstenoja daudzus garus ceļojumus. Apustulis Pāvils tāpat kā vairākums viņa laikabiedru, dodamies uz austrumiem, visbiežāk ceļoja pa jūru, jo valdošie vēji, kas Vidusjūrā vasaras mēnešos pūš no rietumiem, bija labvēlīgi jūras braucieniem austrumu virzienā. (Apustuļu darbi 14:25, 26; 20:3; 21:1—3.) Turpretī tad, kad Pāvilam bija jānokļūst rietumos, viņš parasti ceļoja pa sauszemi, izmantodams romiešu ceļu tīklu. Tā Pāvils rīkojās, piemēram, kad viņš devās savā otrajā un trešajā misijas ceļojumā. (Apustuļu darbi 15:36—41; 16:6—8; 17:1, 10; 18:22, 23; 19:1.)a Ap 59. gadu Pāvils pa Apija ceļu gāja uz Romu un pie Apija foruma, rosīgas tirdzniecības vietas 74 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Romas, satikās ar ticības biedriem. Citi brāļi viņu gaidīja 14 kilometrus tuvāk Romai, ceļinieku apstāšanās vietā, ko sauca par Tritabernām jeb Trīs tavernām. (Apustuļu darbi 28:13—15.) Ap 60. gadu Pāvils jau varēja teikt, ka labā vēsts ir sludināta ”visā pasaulē”, kas tolaik bija zināma. (Kolosiešiem 1:6, 23.) Romiešu ceļi bija sekmējuši šo darbu.

[Attēls 17. lpp.]

Pāvils satika ticības biedrus rosīgajā Apija forumā