”Dieva bērnu parādīšanās”

Jehova pakļāva radību iznīcībai, ”dodams cerību”, ka ar ”Dieva bērnu” starpniecību cilvēce kādreiz atgūs brīvību. ”Dieva bērni” ir Jēzus Kristus mācekļi, kas, tāpat kā visa pārējā ”radība”, jau kopš dzimšanas atrodas grēka un nepilnības verdzībā. Tā kā viņi ir dzimuši nepilnīgi, viņi nav Dieva tīrās, nevainojamās ģimenes locekļi. Bet Jehova attiecībā uz šiem cilvēkiem dara kaut ko neparastu. Uz Jēzus Kristus upura pamata Jehova atbrīvo viņus no mantotā grēka verdzības un nosauc viņus par taisnīgiem jeb garīgā ziņā nevainojamiem. (1. Korintiešiem 6:11.) Pēc tam viņi kļūst par ”Dieva bērniem” un tiek pieņemti Jehovas visaptverošajā ģimenē. (Romiešiem 8:14—17.)

Tiem, kurus Jehova ir pieņēmis par saviem bērniem, tiks uzticēts īpašs uzdevums. Viņi kopā ar Jēzu Kristu būs debesu Valstībā un kļūs ”par ķēniņiem un priesteŗiem, kas valdīs pār visu zemi”. (Atklāsmes 5:9, 10; 14:1—4.) Dieva Valstība ir valdība, kuras darbības pamatos ir brīvības un taisnīguma principi, nevis varmācība un patvaļa. (Jesajas 9:5, 6; 61:1—4.) Apustulis Pāvils raksta, ka ”Dieva bērni” ir Jēzus — sensenos laikos apsolītā ”Ābrahāma dzimuma” — biedri. (Galatiešiem 3:16, 26, 29.) Tāpēc viņiem ir liela nozīme tā solījuma īstenošanā, ko Dievs deva savam draugam Ābrahāmam. Šajā solījumā bija teikts arī tas, ka caur Ābrahāma dzimumu (pēcnācēju) ”tiks svētītas visas zemes tautas”. (1. Mozus 22:18.)

Bet kad mēs redzēsim ”Dieva bērnu parādīšanos”? To mēs redzēsim pavisam drīz, kad Jehova visiem cilvēkiem darīs skaidri zināmu, kuri ir ”Dieva bērni”. Tas notiks tad, kad šie ”bērni”, piecelti garīgai dzīvei debesīs, kopā ar Jēzu Kristu piedalīsies Dieva karā Harmagedonā un attīrīs zemi no ļaunuma un apspiedējiem. (Daniēla 2:44; 7:13, 14, 27; Atklāsmes 2:26, 27; 16:16; 17:14; 19:11—21.) Arvien vairāk un vairāk ir pierādījumu, kas apliecina, ka mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”. Dievs ilgi ir bijis pacietīgs, taču drīz viņš darīs galu ļaunumam, ko ir izraisījusi sacelšanās pret viņu. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r; Mateja 24:3—31.)

Gaidot ”Dieva bērnu parādīšanos”, mēs varam rīkoties tāpat kā Pāvils un pat vislielāko ciešanu un netaisnību priekšā stiprināt pārliecību par Kristus rūpēm un atbalstu. Pieminējis Dieva bērnu parādīšanos, Pāvils jautāja: ”Kas tad mūs spēj šķirt no Kristus mīlestības? Vai bēdas vai apspiešanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai vajāšanas, vai zobens?” (Romiešiem 8:35, JD.) Nav šaubu, ka Pāvila ticības biedri, izsakoties Ruso vārdiem, bija ”važās”, jo viņi dažādos veidos tika apspiesti. Kristieši cieta nāvi ”augu dienu”, viņi bija līdzīgi ”kaujamām avīm”. (Romiešiem 8:36.) Vai viņi tāpēc padevās?