Kā apmācīt sirdsapziņu

”TĪRA sirdsapziņa ir vislabākais spilvens.” Šis senais sakāmvārds norāda uz svarīgu faktu, proti: ja pievēršam uzmanību savai sirdsapziņai, mēs izjūtam iekšēju mieru un saskaņu.

Taču ne visi vēlas tā darīt. Ādolfs Hitlers paziņoja, ka viņa misija ir atbrīvot cilvēci no degradējošās himeras jeb ilūzijas ar nosaukumu sirdsapziņa. Viņa teroristiskā valdīšana sniedz drūmu ieskatu tajā, cik nežēlīgi var būt cilvēki, kad atsakās no sirdsapziņas. Taču ne mazāk cietsirdīgi mūsdienās ir daudzi varmācīgi noziedznieki, kas izvaro un slepkavo bez žēlastības. Šo noziedznieku vidū ir aizvien vairāk jauniešu. Tāpēc kādai grāmatai, kurā pētīta šī parādība, ir apakšvirsraksts Children Without a Conscience (Bērni bez sirdsapziņas).

Kaut arī lielākajai daļai cilvēku prātā nenāktu izdarīt kādu vardarbīgu noziegumu, tomēr daudzi neizjūt nekādus iekšējus pārmetumus, iesaistoties seksuāli amorālā rīcībā, kā arī melojot un blēdījoties. Morāle visā pasaulē pagrimst. Minēdams lielo atkrišanu no patiesās kristietības, apustulis Pāvils rakstīja, ka daži kristieši padosies pasaules ietekmei un tā viņu ”sirdsapziņa [kļūs] ar kauna zīmi apzīmēta”. (1. Timotejam 4:2.) Tagad, pēdējās dienās, pastāv vēl lielāki draudi tikumiski pagrimt. (2. Timotejam 3:1.) Tāpēc kristiešiem ir cītīgi jāpūlas, lai pasargātu savu sirdsapziņu. Mēs to varam darīt, ja sirdsapziņu apmācām un attīstām.

Prāts, sirds un sirdsapziņa

Apustulis Pāvils teica: ”Es runāju patiesību Kristū, es nemeloju, arī mana sirdsapziņa to apliecina Svētajā Garā.” (Romiešiem 9:1.) Tāpēc sirdsapziņa var liecināt. Sirdsapziņa var analizēt mūsu rīcību un to atzīt vai nosodīt. Lielāko daļu no spējas atšķirt labu un ļaunu mūsos ir ielicis Radītājs. Tomēr sirdsapziņu var attīstīt un apmācīt. Kādā veidā? To var darīt, apgūstot precīzas Dieva Rakstu zināšanas. ”Pārvērtieties, atjaunodamies savā garā [”prātā”, LB-26], lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs,” sacīja apustulis Pāvils. (Romiešiem 12:2.) Kad jūsu prātā ir Dieva domas un griba, jūsu sirdsapziņa sāk darboties Dievam tīkamā veidā.

Jehovas liecinieki visā pasaulē miljoniem cilvēku ir palīdzējuši ’apgūt zināšanas par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu’. (Jāņa 17:3, NW.) Bezmaksas mājas Bībeles nodarbībās viņi godprātīgiem cilvēkiem māca, kādas ir Dieva Jehovas normas jautājumos par dzimumattiecībām, alkoholisko dzērienu lietošanu, laulību, darba darījumiem un daudz ko citu.a (Salamana Pamācības 11:1; Marka 10:6—12; 1. Korintiešiem 6:9, 10; Efeziešiem 5:28—33.) Precīzu zināšanu apguve ir svarīgs solis Dievam tīkamas sirdsapziņas attīstīšanā. (Filipiešiem 1:9.) Protams, pat tad, kad kristietis jau dziļi saprot Bībeli, viņam arī turpmāk regulāri jāuzņem savā prātā domas no Dieva Rakstiem, lai viņa sirdsapziņa darbotos pareizi. (Psalms 1:1—3.)

Bībelē sirdsapziņa ir arī saistīta ar simbolisko sirdi, kurā ietilpst mūsu jūtas un emocijas. (Romiešiem 2:15.) Prātam un sirdij ir jābūt saskaņā, lai sirdsapziņa darbotos pareizi. Tas nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai uzņemt informāciju savā prātā. Mums arī jāveido sava sirds — savas jūtas, vēlmes un alkas. Tāpēc Salamana Pamācību grāmatā lietoti tādi izteicieni kā ’pievērst savu sirdi’ un ”ievirzi savu sirdi”. (Salamana Pamācības 2:2; 23:19.) Mēs varam veidot savu sirdi, ja pārdomājam un apsveram Bībelē teikto. ”Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveŗu sevī.. visu, ko Tu dari,” rakstīts Psalmā 77:13. Pārdomas mums palīdz ietekmēt savas visdziļākās jūtas un pamudinājumus.

Piemēram, iedomājieties, ka jums ir kāds kaitīgs paradums — teiksim, jūs esat pieradis lietot tabaku. Tāpat kā lielākā daļa cilvēku, jūs, bez šaubām, labi zināt, ka tas ir kaitīgi veselībai. Tomēr, lai gan draugi un ģimene jūs mudina atmest šo ieradumu, jums to ir grūti izdarīt. Kā pārdomas par Bībeles vēsti var šajā ziņā stiprināt jūsu sirdsapziņu?

Piemēram, mēģiniet pārdomāt apustuļa Pāvila vārdus 2. Korintiešiem 7:1: ”Tā kā mums ir tādi apsolījumi, mani mīļie, tad šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.” Iedziļinieties šajos vārdos. Pavaicājiet sev: ”Kas ir ”tādi apsolījumi”, kurus piemin Pāvils?” Lasot kontekstu, jūs ievērosiet, ka iepriekšējos pantos rakstīts: ””Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad es jūs pieņemšu. Tad es būšu jums par tēvu, un jūs būsit man par dēliem un meitām,” saka tas Kungs, visuvaldītājs.” (2. Korintiešiem 6:17, 18.)

Tagad Pāvila rīkojumam ’šķīstīties no traipiem’ ir daudz lielāks spēks! Pastāv pamatots iemesls to darīt — Dievs apsola ’mūs pieņemt’, tas ir, ņemt savā aizsardzībā un rūpēties par mums. ”Vai es vēlos, lai man būtu ciešas attiecības ar viņu — tādas kā dēlam vai meitai ar tēvu?” tā jūs varat sev jautāt. Vai doma, ka jūs var ’pieņemt’ un mīlēt gudrs, mīlošs Dievs, nav ļoti patīkama? Ja šāda doma jums šķiet sveša, pavērojiet, kā mīlošs tēvs bērniem parāda savu mīlestību un pieķeršanos. Tad iztēlojieties, ka šādas saites pastāv starp jums un Jehovu. Jo vairāk jūs par to domājat, jo vairāk pieaug vēlēšanās pēc šādām attiecībām.

Bet ņemiet vērā: tuvas attiecības ar Dievu ir iespējamas vienīgi tad, ja jūs ’neaiztiekat neko, kas ir nešķīsts’. Pavaicājiet sev: ”Vai ieradums lietot tabaku arī nav tas, ”kas ir nešķīsts” un ko Dievs nosoda? Vai tas nebūtu ’miesas traips’, kas kaitē manai veselībai? Vai Jehovam, kas ir tīrs jeb svēts Dievs, varētu patikt, ka es šādā veidā sevi tīši aptraipu?” (1. Pētera 1:15, 16.) Ievērojiet, ka Pāvils brīdina arī no ”gara traipiem” jeb tieksmēm. Uzdodiet sev jautājumus: ”Vai ieradums lietot tabaku valda pār manu domāšanu? Vai es esmu gatavs daudz ko upurēt, lai apmierinātu savu kāri, — varbūt veselību, ģimeni vai pat savu stāvokli Dieva priekšā? Kādā mērā es esmu pieļāvis šim paradumam postīt manu dzīvi?” Šo sāpīgo jautājumu apsvēršana jums var ļoti palīdzēt, lai jūs atmestu kaitīgo ieradumu!

Protams, var būt nepieciešama citu palīdzība un atbalsts, lai gūtu virsroku pār ieradumu lietot tabaku. Taču pārdomas par Bībeli var daudz ko dot, apmācot un stiprinot jūsu sirdsapziņu, lai jūs atbrīvotos no šī paraduma.

Kad darām to, kas ir nepareizi

Par spīti visneatlaidīgākajām pūlēm darīt to, kas ir pareizi, reizēm nepilnība mūs pārspēj un mēs kļūdāmies. Tādā gadījumā sirdsapziņa mums neliek miera — bet mēs varbūt sajūtam kārdinājumu to ignorēt. Var gadīties arī tā: mēs kļūstam tik nomākti, ka vēlamies atmest ar roku pūliņiem kalpot Dievam. Taču atcerieties gadījumu ar ķēniņu Dāvidu. Kad viņš bija pārkāpis laulību ar Batsebu, viņu mocīja sirdsapziņa. Dāvids aprakstīja, kādas ciešanas izjuta: ”Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā.” (Psalms 32:4.) Mokoši? Nenoliedzami. Tomēr šīs Dievam tīkamās bēdas pamudināja Dāvidu nožēlot savu rīcību un kļūt samierinātam ar Dievu. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 7:10.) Dāvida gaužie lūgumi pēc piedošanas pietiekami apliecina viņa sirsnīgo nožēlu. Dāvids reaģēja uz to, ko viņam sacīja sirdsapziņa, un tāpēc saņēma palīdzību, lai izmainītos un beigu beigās atgūtu prieku. (Psalms 51.)

Tas pats var notikt mūsdienās. Daži cilvēki agrāk ir studējuši Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, bet pārtraukuši to darīt, kad uzzinājuši, ka viņu dzīve nav saskaņā ar Dieva augstajām normām. Varbūt viņi dzīvo kopā ar kādu no pretējā dzimuma bez stāšanās laulībā, varbūt viņi ir kaitīgu ieradumu vergi. Viņus bija mocījusi sirdsapziņa!

Ja jūs esat šādā situācijā, pārdomājiet apustuļa Pētera vārdus, ko viņš teica Piecdesmitās dienas svētkos. Kad Pēteris atmaskoja savu tautiešu, jūdu, grēkus, ”šie vārdi sāpīgi ķēra viņu sirdis”. Taču šie jūdi nevis padevās bezcerībai, bet gan ņēma vērā Pētera padomu nožēlot savu rīcību un tā iemantoja Dieva labvēlību. (Apustuļu darbi 2:37—41.) Jūs varat rīkoties tāpat! Jums nav jāpamet patiesība, tāpēc ka jūs moka sirdsapziņa, ļaujiet, lai tā jūs mudinātu ’nožēlot savus grēkus un atgriezties’. (Apustuļu darbi 3:19.) Ar ciešu apņēmību un pūlēm jūs varat veikt nepieciešamās izmaiņas un iegūt Dieva labvēlību.

Paturiet labu sirdsapziņu

Vienalga, vai jūs tikai nesen esat sācis mācīties par Jehovas ceļiem vai arī jau daudzus gadus esat nobriedis kristietis, Pētera pamācība ir noderīga: ”Paturiet labu sirdsapziņu.” (1. Pētera 3:16.) Sirdsapziņa ir vērtīgs palīgs, nevis traucēklis. Apmāciet to, uzņemot prātā un sirdī Dieva Rakstu, Bībeles, gudrību. Pievērsiet uzmanību savai sirdsapziņai, kad tā jūs brīdina. Izjūtiet iekšējo mieru, ko var dot pakļaušanās sirdsapziņai.

Protams, apmācīt un attīstīt sirdsapziņu nav viegli. Taču jūs varat lūgt Dievu Jehovu, lai viņš jūs atbalstītu. Ar Dieva palīdzību jūs spēsiet viņam kalpot no ’labas sirdsapziņas un neliekuļotas ticības’. (1. Timotejam 1:5, JD.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 6. lpp.]

Lasot un pārdomājot Dieva Rakstus, mēs apmācām sirdsapziņu