Septītā nodaļa
Ko var mācīties no tā, ka Dievs ir pieļāvis ļaunumu
1., 2. a) Kas būtu noticis, ja Jehova Ēdenē nekavējoties būtu iznīcinājis dumpiniekus? b) Ko Jehova ar mīlestību ir izdarījis mūsu labā?
”ĪSI un bēdu pilni ir mani mūža gadi,” sacīja patriarhs Jēkabs. (1. Mozus 47:9.) Arī Ījabs izteicās, ka cilvēks ”dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera”. (Ījaba 14:1.) Tāpat kā viņi abi, lielākā daļa no mums ir pieredzējuši grūtības, netaisnību un nelaimes. Tomēr tas, ka esam piedzimuši, neliecina par netaisnību no Dieva puses. Tiesa, mūsu prāts un ķermenis nav pilnīgs, un mēs nedzīvojam paradīzē — mums nav visa tā, kas sākumā bija Ādamam un Ievai. Bet kas būtu noticis, ja Jehova tūlīt pēc pirmo cilvēku sacelšanās būtu viņus iznīcinājis? Tādā gadījumā tiešām nepastāvētu ne slimības, ne bēdas, ne nāve, taču nebūtu arī cilvēku. Mēs vispār nebūtu piedzimuši. Dievs savā žēlastībā deva Ādamam un Ievai laiku radīt pēcnācējus, kuri gan mantoja nepilnību. Bet ar Kristus starpniecību Jehova parūpējās, lai mēs varētu atgūt to, ko bija zaudējis Ādams, — mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes. (Jāņa 10:10; Romiešiem 5:12.)
2 Cik uzmundrinoši ir domāt par iespēju nākotnē mūžīgi dzīvot paradīzes apstākļos, kur nebūs slimību, bēdu, sāpju un nāves, kā arī ļaunu cilvēku! (Salamana Pamācības 2:21, 22; Atklāsmes 21:4, 5.) Bet, kaut arī mūsu glābšana ir ļoti svarīga gan mums pašiem, gan Jehovam, no Bībeles var uzzināt, ka pastāv kāds vēl svarīgāks jautājums.
Sava lielā vārda dēļ
3. Ar ko ir saistīta Jehovas nodoma piepildīšanās attiecībā uz zemi un cilvēci?
3 Dieva nodoma piepildīšanās attiecībā uz zemi un cilvēci ir saistīta ar viņa vārdu. Šis vārds, Jehova, nozīmē ’viņš liek tapt’, un tas norāda, ka viņš ir Visuma Pavēlnieks, kas vienmēr īsteno savus nodomus, patiesības Dievs. Tā kā Jehova ieņem tik augstu stāvokli, miers un labklājība Visumā ir iespējami vienīgi tad, ja viņa vārdam un visam, ko tas simbolizē, tiek izrādīta pienācīga cieņa un ja visi paklausa viņam.
4. Kāds Jehovas nodoms bija saistīts ar zemi?
4 Pēc Ādama un Ievas radīšanas Jehova deva tiem uzdevumu. Viņš darīja zināmu savu nodomu, proti, cilvēkiem bija ne tikai jāpakļauj visa zeme, paplašinot paradīzes robežas, bet arī jāpiepilda tā ar saviem pēcnācējiem. (1. Mozus 1:28.) Vai tas, ka cilvēki sagrēkoja, varēja izjaukt šo nodomu? Kāds gan tas būtu bijis apkaunojums visvarenā Jehovas vārdam, ja viņš nespētu īstenot savu nodomu, kas saistīts ar zemi un cilvēkiem!
5. a) Pēc cik ilga laika pirmajiem cilvēkiem būtu jāmirst, ja viņi ēstu laba un ļauna atzīšanas koka augļus? b) Kā Jehova izpildīja solījumu, kas lasāms 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas 17. pantā, neatteikdamies no sava nodoma?
5 Jehova bija brīdinājis Ādamu un Ievu, ka tad, ja viņi būs nepaklausīgi un ēdīs laba un ļauna atzīšanas koka augļus, viņi mirs ”tai dienā”, kad būs ēduši. (1. Mozus 2:17.) Jehova turēja doto vārdu un jau tajā dienā, kad cilvēki sagrēkoja, sauca viņus pie atbildības un pasludināja nāves spriedumu. No Dieva viedokļa Ādams un Ieva nomira tajā pašā dienā. Bet, lai īstenotu savu nodomu, Jehova viņiem ļāva radīt pēcnācējus, pirms viņi nomira fiziski. Tomēr, tā kā Dievs 1000 gadus var uzskatīt par vienu dienu, varēja teikt, ka Ādams, kas nodzīvoja 930 gadus, nomira tajā pašā ”dienā”. (2. Pētera 3:8; 1. Mozus 5:3—5.) Tā piepildījās Jehovas vārdi par to, kad pirmie cilvēki saņems sodu, un viņu nāve neizjauca Jehovas nodomu. Taču bija izveidojusies tāda situācija, ka nepilnīgiem cilvēkiem, arī ļaunajiem, kādu laiku bija atļauts dzīvot.
6., 7. a) Kā no 2. Mozus grāmatas 9. nodaļas 15. un 16. panta var redzēt, kāpēc Jehova kādu laiku ļauj pastāvēt ļaunajiem? b) Kā notikumos ar faraonu izpaudās Jehovas spēks un tika darīts zināms viņa vārds? c) Kāds iznākums būs pašreizējās ļaunās sistēmas iznīcināšanai?
6 Vārdi, ko Jehova Mozus laikā teica Ēģiptes valdniekam, vēl skaidrāk parāda, kāpēc Dievs joprojām ļauj pastāvēt ļaunajiem. Kad faraons aizliedza Izraēla bērniem aiziet no Ēģiptes, Jehova viņu tūlīt vēl neiznīcināja. Zemei tika sūtītas desmit mocības, kas iespaidīgā veidā apliecināja Jehovas spēku. Brīdinādams faraonu par septīto mocību, Jehova paziņoja, ka viņš bez grūtībām varētu nogalināt faraonu un tā tautu. ”Bet Es esmu tevi patiesi tāpēc taupījis, lai parādītos mans spēks un lai mans vārds tiktu teikts visā zemē,” sacīja Jehova. (2. Mozus 9:15, 16.)
7 Kad Jehova izglāba izraēliešus, viņa vārds patiesi kļuva plaši pazīstams. (Jozuas 2:1, 9—11.) Tas, ko viņš izdarīja, vēl joprojām nav aizmirsts, kaut gan ir pagājuši jau kādi 3500 gadi. Toreiz tika darīts zināms ne tikai Jehovas personvārds, bet arī patiesība par šī vārda īpašnieku, un tā tika apstiprināta Jehovas reputācija — viņš ir Dievs, kas pilda solījumus un palīdz saviem kalpiem. (Jozuas 23:14.) Kļuva redzams, ka Jehovas visvarenā spēka dēļ nekas nevar izjaukt viņa nodomus. (Jesajas 14:24, 27.) Tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka drīz viņš palīdzēs saviem uzticīgajiem kalpiem, iznīcinādams visu Sātana ļauno sistēmu. Šī varenā spēka izpausme un gods, ko tā sagādās Jehovas vārdam, nekad netiks aizmirsts, un labums no tā būs mūžīgs. (Ecēhiēla 38:23; Atklāsmes 19:1, 2.)
Dieva gudrības dziļums
8. Kādus faktus Pāvils aicina pārdomāt?
8 Vēstulē romiešiem apustulis Pāvils uzdod jautājumu: ”Vai Dieva rīcība ir netaisna?” Viņš pats ar pārliecību atbild: ”Nepavisam ne!” Pēc tam viņš uzsver Dieva žēlastību un atgādina, ko Jehova teica par to, kāpēc faraonam tika atļauts vēl kādu laiku dzīvot. Pāvils paskaidro, ka mēs, cilvēki, esam kā māls podnieka rokās, un turpina: ”Ko tu teiksi, ja Dievs, gribēdams parādīt savu dusmību un zināmu darīt savu varu, lielā lēnprātībā ir panesis pazušanai radītos dusmības traukus, lai atklātu savas godības bagātību pie žēlastības traukiem, ko tas iepriekš radījis godībai? ... Par tādiem viņš mūs ir aicinājis, nevien no jūdu, bet arī no pagānu vidus.” (Romiešiem 9:14—24.)
9. a) Kas ir ”pazušanai radītie dusmības trauki”? b) Kāpēc Jehova ir bijis ārkārtīgi pacietīgs pret saviem pretiniekiem, un kāpēc var teikt, ka gala iznākumā šī pacietība nāks par labu tiem, kas viņu mīl?
9 Kopš dumpja Ēdenē visi, kas ir pretojušies Jehovam un viņa likumiem, ir bijuši ”pazušanai radītie dusmības trauki”. Visu šo laiku Jehova ir bijis pacietīgs. Ļaunie ir izsmējuši viņa rīcību, vajājuši viņa kalpus un pat nogalinājuši viņa Dēlu, bet Jehova, pauzdams ārkārtīgu savaldību, ir ļāvis paiet pietiekami ilgam laikam, lai visa radība varētu pārliecināties, cik bēdīgas sekas izraisa sacelšanās pret Dievu un no viņa neatkarīga cilvēku valdīšana. Turklāt Jēzus nāve ir radījusi iespēju atbrīvot paklausīgos cilvēkus un ”iznīcināt velna darbus”. (1. Jāņa 3:8; Ebrejiem 2:14, 15.)
10. Kāpēc Jehova ir bijis pacietīgs pret ļaunajiem pēdējo 1900 gadu laikā?
10 Vairāk nekā 1900 gadu laikā pēc Jēzus augšāmcelšanas Jehova joprojām ir bijis pacietīgs pret ”dusmības traukiem” un nav tos iznīcinājis. Viens no šādas rīcības iemesliem — Jehova gatavo tos, kuri kopā ar Jēzu Kristu būs viņa debesu Valstībā. Viņu skaits ir 144 tūkstoši, un viņi ir ”žēlastības trauki”, par kuriem runāja apustulis Pāvils. Vispirms pievienoties šai debesu grupai tika aicināti cilvēki no ebreju vidus, bet pēc tam Dievs sāka aicināt arī cittautiešus. Nevienu no viņiem Jehova nespiež sev kalpot. Bet daļai no tiem, kuri ar pateicību ir atsaukušies uz visu, ko viņš ar mīlestību ir paveicis, Jehova ir devis iespēju kopā ar viņa Dēlu valdīt debesu Valstībā. Šīs debesu grupas veidošana tagad jau praktiski ir pabeigta. (Lūkas 22:29; Atklāsmes 14:1—4.)
11. a) Kāda cilvēku grupa patlaban gūst labumu no Jehovas pacietības? b) Kas notiks ar mirušajiem?
11 Bet vai kāds dzīvos arī uz zemes? Jehovas pacietība ir ļāvusi sapulcēt ”lielu pulku” cilvēku no visām tautām, un viņu skaits tagad ir vairāki miljoni. Jehova ir apsolījis, ka šī cilvēku grupa pārdzīvos pašreizējās sistēmas galu un ka tai ir izredzes mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Atklāsmes 7:9, 10; Psalms 37:29; Jāņa 10:16.) Dieva noteiktā laikā neskaitāmi cilvēki tiks piecelti no mirušajiem un iegūs iespēju kļūt par debesu Valstības pavalstniekiem uz zemes. Dieva Rakstos, Apustuļu darbu grāmatas 24. nodaļas 15. pantā, ir paredzēts: ”Būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Jāņa 5:28, 29.)
12. a) Ko par Jehovu var uzzināt, domājot par to, ka viņš pieļauj ļaunumu? b) Kādas ir tavas domas par to, kā Jehova ir atrisinājis šos jautājumus?
12 Vai tajā visā ir saskatāma kāda netaisnība? Noteikti nav, jo, atlikdams ļauno cilvēku jeb ”dusmības trauku” iznīcināšanu, Dievs saskaņā ar savu nodomu parāda līdzjūtību citiem. Tā izpaužas viņa žēlsirdība un mīlestība. Turklāt, tā kā mums ir bijis laiks vērot, kā viņa nodoms tuvojas piepildījumam, mēs daudz ko varam uzzināt par pašu Jehovu. Apbrīnu izraisa dažādas viņa personības šķautnes — viņa taisnīgums, žēlsirdība, pacietība un daudzveidīgā gudrība. Tas, cik gudri Jehova ir atrisinājis jautājumu par augstāko varu Visumā, proti, par savām tiesībām valdīt, uz mūžīgiem laikiem būs apliecinājums, ka viņa valdīšanas veids ir vislabākais. Mums atliek tikai pievienoties apustulim Pāvilam, kas rakstīja: ”Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas viņa tiesas un cik neizdibināmi viņa ceļi!” (Romiešiem 11:33.)
Iespēja apliecināt savu uzticību
13. Kāda iespēja paveras situācijās, kurās mums jācieš, un kas mums palīdzēs rīkoties gudri?
13 Daudzi Dieva kalpi nonāk situācijās, kurās viņiem jācieš. Viņu ciešanas pagaidām turpinās, jo Dievs vēl nav iznīcinājis ļaunos un nav atjaunojis taisnīgus apstākļus. Vai tāpēc būtu jāļauj, lai mūs pārņem sarūgtinājums? Daudz labāk būtu uzskatīt šādas situācijas par iespēju ar savu rīcību pierādīt, ka Sātans ir melis. Mums būs vieglāk to darīt, ja paturēsim prātā aicinājumu: ”Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.” (Salamana Pamācības 27:11.) Sātans ir tas, kurš nievā Jehovu, apgalvodams, ka tad, ja cilvēki zaudēs savu īpašumu vai cietīs fiziski, tie vainos Dievu un atsacīsies no viņa. (Ījaba 1:9—11; 2:4, 5.) Mēs priecējam Jehovas sirdi, ja paliekam viņam uzticīgi arī grūtībās un tā pierādām, ka Sātana apgalvojums attiecībā uz mums nav patiess.
14. Ko mēs varam iegūt, ja paļaujamies uz Jehovu pārbaudījumos?
14 Ja paļaujamies uz Jehovu pārbaudījumos, mēs varam attīstīt vērtīgas īpašības. Piemēram, no tā, ko izcieta Jēzus, viņš ”mācījās paklausību” tādā veidā, kā to vēl nebija darījis iepriekš. Arī mēs pārbaudījumos varam kaut ko iemācīties — attīstīt pacietību un izturību un padziļināt savu pateicību par Jehovas taisnīgumu. (Ebrejiem 5:8, 9; 12:11; Jēkaba 1:2—4.)
15. Kā tas, ka mēs pacietīgi izturam grūtības, var nākt par labu citiem?
15 Mūsu rīcību vēros citi. Redzot, kas mums jāizcieš tāpēc, ka mīlam taisnīgumu, daži ar laiku var saprast, kas mūsdienās ir patiesie kristieši. Pievienojoties mums Dieva pielūgsmē, viņi var iegūt izredzes uz mūžīgu dzīvi. (Mateja 25:34—36, 40, 46.) Jehova un viņa Dēls vēlas, lai cilvēkiem būtu šāda iespēja.
16. Kā mūsu attieksme pret grūtībām ir saistīta ar vienotību?
16 Ir apsveicami, ja mēs pat grūtās situācijās saskatām iespējas parādīt uzticību Jehovam un pildīt viņa gribu. Ar šādu rīcību mēs apliecinām, ka tuvojamies vienotībai ar Dievu un Kristu. Jēzus lūdza Jehovu par visiem patiesajiem kristiešiem, teikdams: ”Ne par viņiem [saviem tuvākajiem mācekļiem] vien es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā tu, Tēvs, manī, un es tevī, lai arī viņi ir mūsos.” (Jāņa 17:20, 21.)
17. Par ko mēs varam būt pārliecināti, ja paliksim uzticīgi Jehovam?
17 Ja paliksim uzticīgi Jehovam, viņš mūs bagātīgi atalgos. Viņa Rakstos teikts: ”Topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.” (1. Korintiešiem 15:58.) Citā vietā rakstīts: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā.” (Ebrejiem 6:10.) Jēkaba vēstules 5. nodaļas 11. pantā sacīts: ”Raugi, mēs teicam svētīgus tos, kas ir izcietuši. Par Ījaba pastāvību jūs esat dzirdējuši un redzējuši, kāds ar viņu ir bijis tā Kunga gala mērķis, jo tas Kungs ir žēlsirdīgs un apžēlotājs.” Kas beigu beigās notika ar Ījabu? ”Tas Kungs svētīja Ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu.” (Ījaba 42:10—16.) Jehova patiešām ”atalgo tos, kas Viņu meklē”. (Ebrejiem 11:6, JD.) Un gaidāmais atalgojums ir kaut kas īpašs — mūžīga dzīve paradīzē uz zemes!
18. Kas galu galā notiks ar visām mūsu sāpīgajām atmiņām?
18 Valdot Dieva Valstībai, tiks izlabots viss ļaunums, kas cilvēku ģimenei nodarīts pēdējo gadu tūkstošu laikā. Prieka būs tik daudz, ka tas ar uzviju atsvērs visas tagadējās ciešanas. Mūs nemocīs nepatīkamas atmiņas par kādreiz pārciesto. Uzmundrinošas domas un patīkamas nodarbības jaunajā pasaulē būs cilvēku ikdiena, un sāpīgās atmiņas pakāpeniski izdzisīs. Jehova paziņo: ”Es radīšu jaunas debesis [jaunu debesu valdību — Valstību, kas valdīs pār cilvēkiem] un jaunu zemi [taisnīgu cilvēku sabiedrību], ka agrākās vairs nepieminēs un tās nevienam vairs nenāks prātā. Bet priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu.” Jehovas jaunajā pasaulē taisnīgie cilvēki varēs teikt: ”Nu ir miers visā zemē, visi atpūšas, visur skan gaviles!” (Jesajas 14:7; 65:17, 18.)
Atkārtojuma jautājumi
• Kā Jehova, lai gan ir pieļāvis ļaunumu, ir parādījis lielu cieņu pret savu vārdu?
• Kā Dieva pacietība pret ”dusmības traukiem” mums ir ļāvusi izjust viņa žēlsirdību?
• Ko mums jācenšas saskatīt situācijās, kurās ir jācieš?
[Attēli 67. lpp.]
Jehova ”svētīja Ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu”