’Topiet svēti visā dzīvošanā’

”Sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: ”Esiet svēti, jo es esmu svēts.”” (1. PĒTERA 1:15, 16)

 1. Kāpēc Pēteris aicināja kristiešus būt svētiem?

KĀPĒC apustulis Pēteris deva šādu padomu? Viņš redzēja, ka ikvienam kristietim jāsargā savas domas un rīcība, lai tās būtu saskaņā ar Jehovas svētumu. Tāpēc pirms minētajiem vārdiem Pēteris teica: ”Apjoz[iet] sava prāta gurnus un [esiet] modri.. Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kuŗās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā.” (1. Pētera 1:13, 14.)

 2. Kāpēc pirms patiesības uzzināšanas mūsu vēlmes nebija svētas?

² Mūsu agrākās ’kārības’ jeb vēlmes nebija svētas. Kāpēc? Tāpēc, ka pirms kristīgās patiesības pieņemšanas daudzi no mums rīkojās pasaulīgi. Pēteris to zināja, kad viņš nepārprotami rakstīja: ”Pietiek, ka pagājušajā laikā ir izpildīta pagānu griba, kad esat dzīvojuši baudās, kārībās, vīna skurbumā, dzīrās un nosodāmā elku kalpībā.” Protams, Pēteris neminēja nesvētus darbus, kas raksturīgi mūsdienu pasaulei, jo tie tolaik nebija zināmi. (1. Pētera 4:3, 4.)

3., 4. a) Kā mēs varam apslāpēt nepareizās vēlmes? b) Vai kristiešiem nedrīkst būt emociju? Paskaidro.

³ Vai tu ievēroji, ka šīs ir vēlmes, kas ir patīkamas miesai, sajūtām un emocijām? Kad ļaujam, lai tās mūs pārņem savā varā, mūsu domas un rīcība pavisam viegli zaudē svētumu. No tā var redzēt, ka jāļauj saprātam noteikt mūsu rīcību. Pāvils to izteica šādi: ”Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tas lai ir jūsu garīgais dievkalpojums [”prātīgā Dieva kalpošana”, LB-26].” (Romiešiem 12:1, 2.)

⁴ Lai nodotu Dievam svētu upuri, mums jāļauj sevi vadīt saprātam, nevis emocijām. Cik daudzi ir rīkojušies netikumīgi, tāpēc ka ir pieļāvuši, lai viņu uzvedību noteiktu jūtas! Tas nenozīmē, ka mums jāapslāpē emocijas, — kā gan tādā gadījumā mēs varētu kalpot Jehovam ar prieku? Tomēr, ja vēlamies attīstīt gara augļus, nevis darīt miesas darbus, mums jāatjaunojas savā garā un jāiegūst Kristus domāšanas veids. (Galatiešiem 5:22; Filipiešiem 2:5.)

Svēta dzīve, svēta maksa

 5. Kāpēc Pēteris labi saprata, ka jābūt svētiem?

⁵ Kāpēc Pēteris tik labi saprata, ka kristiešiem jābūt svētiem? Tāpēc, ka viņš skaidri zināja, kāda svēta maksa ir atdota, lai izpirktu paklausīgos cilvēkus. Viņš rakstīja: ”Jūs zināt, ka esat atpirkti ne ar iznīcīgām lietām — sudrabu vai zeltu no savas aplamās no tēviem mantotās dzīves, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā jēra, dārgām asinīm.” (1. Pētera 1:18, 19.) Patiesi, svētuma Avots — Dievs Jehova — sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu, ’Svēto’, uz Zemi, lai samaksātu izpirkumu, kas cilvēkiem ļautu būt labās attiecībās ar Dievu. (Jāņa 3:16; 6:69; 2. Mozus 28:36; Mateja 20:28.)

 6. a) Kāpēc mums nav viegli uzvesties svēti? b) Kas mums var palīdzēt, lai mūsu uzvedība paliktu svēta?

⁶ Taču jāatzīst, ka nav viegli svēti dzīvot sabojātajā Sātana pasaulē. Sātans izliek slazdus patiesajiem kristiešiem, kas cenšas izdzīvot viņa sistēmā. (Efeziešiem 6:12; 1. Timotejam 6:9, 10.) Kristiešiem jāsastopas ar spiedienu laicīgajā darbā un pretestību ģimenē, ar izsmieklu skolā un līdzaudžu slikto ietekmi, tāpēc ir ļoti svarīgi būt stipriem garīgi, lai saglabātu svētumu. Tas izceļ, cik būtiski ir personīgi studēt un regulāri apmeklēt kristiešu sapulces. Pāvils ieteica Timotejam: ”Turi to par veselīgu mācību paraugu, ko esi dzirdējis no manis ticībā un mīlestībā, kas sakņojas Kristū Jēzū.” (2. Timotejam 1:13.) Mēs uzklausām veselīgās mācības Ķēniņvalsts zālē un apgūstam tās, paši studējot Bībeli. Tās mums palīdz ik dienas būt svētiem savā uzvedībā visdažādākajās situācijās.

Svēta uzvedība ģimenē

 7. Kā svētumam jāietekmē mūsu ģimenes dzīve?

⁷ Citēdams 3. Mozus 11:44, Pēteris lietoja grieķu valodas vārdu hagios, kas nozīmē ’nošķirts no grēka un tāpēc svētīts Dievam, sakrāls’. (V. E. Vaina vārdnīca Expository Dictionary of New Testament Words.) Kā nepieciešamībai būt svētiem jāietekmē kristīgā ģimenes dzīve? Tai noteikti jānozīmē, ka mūsu ģimenes dzīves pamatā jābūt mīlestībai, jo ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:8.) Pašaizliedzīga mīlestība ir kā eļļa, tā sekmē attiecības starp dzīvesbiedriem, kā arī starp vecākiem un bērniem. (1. Korintiešiem 13:4—8; Efeziešiem 5:28, 29, 33; 6:4; Kolosiešiem 3:18, 21.)

8., 9. a) Kāda situācija dažreiz rodas kristiešu mājās? b) Kāds prātīgs padoms par to ir dots Bībelē?

⁸ Mēs varētu domāt, ka kristiešu ģimenē šādai mīlestībai jāizpaužas pašai no sevis. Tomēr jāatzīst, ka dažās kristiešu mājās mīlestība ne vienmēr valda tādā mērā, kā tam būtu jābūt. Varbūt liekas, ka mīlestība izpaužas Ķēniņvalsts zālē, taču cik viegli mūsu svētums var samazināties mājās! Tad mēs varam pēkšņi aizmirst, ka sieva joprojām ir mūsu kristīgā māsa vai ka vīrs joprojām ir tas pats brālis (iespējams, kalpošanas palīgs vai vecākais), kas, šķiet, tika cienīts Ķēniņvalsts zālē. Nervi saspringst, un var izraisīties asa domu apmaiņa. Var pat gadīties, ka nemanāmi sākam dzīvot divējādu dzīvi. Attiecībās starp vīru un sievu vairs neatspoguļojas Kristus īpašības — tie ir tikai vīrietis un sieviete, kas ir sastrīdējušies. Viņi aizmirst, ka arī mājās jābūt svētai atmosfērai. Varbūt viņi sāk runāt kā pasaulīgi cilvēki. Cik viegli tad var pasprukt kāda dzēlīga, aizskaroša piezīme! (Salamana Pamācības 12:18; salīdzināt Apustuļu darbi 15:37—39.)

⁹ Tomēr Pāvils pamāca: ”No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds [grieķiski logos sapros ’nelāga runa’, tātad nesvēta runa], bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” Un tas attiecas uz visiem klausītājiem mājās, arī uz bērniem. (Efeziešiem 4:29; Jēkaba 3:8—10.)

10. Kā padoms būt svētiem attiecas uz bērniem?

¹⁰ Šis norādījums par svētumu tāpat jāievēro bērniem kristīgā ģimenē. Cik viegli viņiem ir pārnākt mājās no skolas un sākt atdarināt savu pasaulīgo līdzaudžu dumpīgo un necienīgo runu! Bērni, netiecieties pēc nostājas, kāda bija neaudzinātajiem zēniem, kas apvainoja Jehovas pravieti un kam mūsdienās līdzinās pusaudži, kuri runā rupji un zaimojoši. (2. Ķēniņu 2:23, 24.) Nepiesārņojiet savu valodu ar piedauzīgu žargonu, kādu lieto cilvēki, kas ir pārāk slinki vai nevērīgi, lai atrastu pieklājīgus vārdus. Mūsu, kristiešu, runai būtu jābūt svētai, patīkamai, uzmundrinošai, laipnai un ’ar sāli sālītai’. Tai būtu mūs jāatšķir no citiem cilvēkiem. (Kolosiešiem 3:8—10; 4:6.)

Svētums un neticīgie ģimenes locekļi

11. Kāpēc būt svētam nenozīmē būt paštaisnam?

¹¹ Mums apzinīgi jācenšas rīkoties svēti, taču jāvairās radīt pārākuma apziņas un paštaisnuma iespaidu, īpaši attiecībās ar neticīgajiem ģimenes locekļiem. Mūsu laipnajai, kristīgajai uzvedībai vismaz jāpalīdz viņiem saskatīt, ka mēs atšķiramies no citiem labā nozīmē, ka mēs protam parādīt mīlestību un līdzjūtību, tāpat kā labais samarietis Jēzus līdzībā. (Lūkas 10:30—37.)

12. Kā kristieši var padarīt patiesību pievilcīgāku savam dzīvesbiedram?

¹² Pēteris uzsvēra, cik svarīga ir pareiza attieksme pret neticīgajiem ģimenes locekļiem, kad viņš rakstīja sievām kristietēm: ”Tāpat, sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti, redzēdami jūsu dievbijīgo skaidro dzīvi.” Kristīga sieva (vai arī vīrs) var padarīt patiesību pievilcīgāku neticīgajam dzīvesbiedram, ja viņas uzvedība ir tikumīga, taktiska un cieņas pilna. Tas nozīmē plānot teokrātisko darbību elastīgi, lai neticīgais dzīvesbiedrs netiktu atraidīts vai atstāts bez ievērības.a (1. Pētera 3:1, 2.)

13. Kā vecākie un kalpošanas palīgi dažkārt var palīdzēt neticīgiem vīriem novērtēt patiesību?

¹³ Dažkārt var palīdzēt vecākie un kalpošanas palīgi, nodibinot draudzīgas attiecības ar neticīgo vīru. Tā vīrs var redzēt, ka Jehovas liecinieki ir parasti, pieklājīgi cilvēki ar plašu interešu loku, pie kura pieder ne tikai ar Bībeli saistīti jautājumi vien. Reiz vecākais sāka interesēties par kāda vīra vaļasprieku — makšķerēšanu. Ar to pietika, lai salauztu ledu viņu attiecībās. Šis vīrs vēlāk kļuva par kristītu brāli. Kādam citam neticīgam vīram ārkārtīgi patika kanārijputniņi. Vecākie tomēr bija neatlaidīgi. Viens no vecākajiem izpētīja informāciju par šiem putniem, un nākamajā reizē, kad viņš tikās ar minēto vīrieti, viņš varēja sākt sarunu par šī cilvēka iemīļoto tematu! Tātad būt svētiem nenozīmē būt nelokāmiem vai aprobežotiem. (1. Korintiešiem 9:20—23.)

Kā mēs varam būt svēti draudzē?

14. a) Kāds ir viens no Sātana paņēmieniem, kā graut draudzi? b) Kā mēs varam izvairīties no Sātana lamatām?

¹⁴ Sātans Velns ir apmelotājs, jo grieķu valodas vārds diabolos, kas tiek tulkots Velns, nozīmē ’apsūdzētājs’ vai ’apmelotājs’. Apmelošana pieder pie viņa iecienītākajām nodarbībām, un viņš mēģina to lietot draudzē. Viņa iemīļotais paņēmiens ir pļāpas. Vai mēs ļaujam sevi ievilināt šajā nesvētajā uzvedībā? Kā tas varētu notikt? Tas var būt, ja uzsākam pļāpas, tās atkārtojam vai uzklausām. Gudrā sakāmvārdā ir teikts: ”Aplams cilvēks izraisa asu vārdu maiņu un nesaskaņas, un aprunātājs sarīda draugus citu pret citu.” (Salamana Pamācības 16:28.) Kāds ir pļāpu un apmelošanas pretlīdzeklis? Mums jāpārliecinās, vai mūsu runa vienmēr ir uzmundrinoša un balstīta uz mīlestību. Ja meklējam brāļu labās īpašības, nevis iedomātus trūkumus, mūsu sarunas allaž būs patīkamas un garīgas. Atceries, ka kritizēt ir viegli. Un cilvēks, kas ar tevi pļāpā par citiem, var tāpat pļāpāt ar citiem par tevi! (1. Timotejam 5:13; Titam 2:3.)

15. Kādas Kristum raksturīgas īpašības palīdzēs visiem draudzē palikt svētiem?

¹⁵ Lai draudze paliktu svēta, mums visiem ir vajadzīgs Kristus prāts, un mēs zinām, ka viņa galvenā īpašība ir mīlestība. Tāpēc Pāvils pamācīja kolosiešus būt līdzjūtīgiem kā Kristus: ”Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs.. cits citam piedodat.. ..pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” Tad viņš piebilda: ”Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs.” Bez šaubām, šāds piedošanas gars mums ļauj saglabāt draudzes vienotību un svētumu. (Kolosiešiem 3:12—15.)

Vai mūsu svētums izpaužas mūsu apkārtnē?

16. Kāpēc mūsu svētajai pielūgsmei būtu jābūt laimīgai pielūgsmei?

¹⁶ Ko var teikt par mūsu kaimiņiem? Ko viņi par mums domā? Vai mēs izstarojam prieku, ko dod patiesība, vai arī liekam tai izskatīties kā nastai? Ja esam svēti, kā Jehova ir svēts, tam būtu jāizpaužas mūsu runā un uzvedībā. Būtu jābūt skaidram, ka mūsu svētā pielūgsme ir laimīga pielūgsme. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka mūsu Dievs Jehova ir laimīgs Dievs, kas vēlas, lai viņa kalpi būtu priecīgi. Psalmu dziesminieks varēja teikt par Jehovas tautu senajos laikos: ”Svētīga [”laimīga”, NW] tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu!” Vai ir pamanāms, ka esam laimīgi? Vai mūsu bērni arī ir apmierināti, kad viņi ir Jehovas tautas vidū Ķēniņvalsts zālē un kopsanāksmēs? (Psalms 89:16, 17; 144:15b.)

17. Ko mēs praktiski varam darīt, lai būtu līdzsvaroti savā svētumā?

¹⁷ Mēs varam būt līdzsvaroti savā svētumā, arī pauzdami sadarbības garu un laipnību pret kaimiņiem. Dažreiz kaimiņiem nepieciešams darboties kopā — iespējams, lai uzkoptu apkārtni vai, kā mēdz būt dažās zemēs, palīdzētu uzlabot ceļus un autostrādes. Šai ziņā mūsu svētumu var redzēt tajā, kā mēs rūpējamies par savu dārzu, pagalmu vai kādu citu īpašumu. Vai var teikt, ka izturamies pret kaimiņiem ar cieņu, ja atstājam visapkārt mētājamies atkritumus vai ja mūsu pagalms ir nolaists un nekārtīgs un varbūt pat katrs garāmgājējs tajā var ieraudzīt vecas, nolietotas automašīnas? (Atklāsmes 11:18.)

Svētums darbā un skolā

18. a) Kādā nepatīkamā stāvoklī mūsdienās ir kristieši? b) Kā mēs varam atšķirties no pasaules?

¹⁸ Apustulis Pāvils rakstīja kristiešiem nesvētajā pilsētā Korintā: ”Es jums rakstīju savā vēstulē, lai nebiedrojaties ar netikļiem. Es nedomāju — vispārīgi ar šīs pasaules netiklajiem, vai mantraušiem, vai laupītājiem vai elku kalpiem; tad jau jums vajadzētu aiziet no šīs pasaules.” (1. Korintiešiem 5:9, 10.) Tādā nepatīkamā stāvoklī ir kristieši, kam ik dienas jābūt kopā ar amorāliem, netikumīgiem cilvēkiem. Tā ir nopietna uzticības pārbaude, īpaši kultūrās, kur tiek atbalstīta vai piedota seksuāla uzmākšanās, korupcija un negodīgums. Šādos apstākļos mēs nevaram atļauties pazemināt savas normas, lai liktos ”normāli” apkārtējiem. Gluži otrādi, būtu jābūt tā, ka ar savu laipno, kristīgo uzvedību, kas atšķiras no pārējo cilvēku uzvedības, mēs esam pamanāmi vērīgiem cilvēkiem — tiem, kuri apzinās savas garīgās vajadzības un meklē kaut ko labāku. (Mateja 5:3; 1. Pētera 3:16, 17.)

19. a) Bērni, kādi pārbaudījumi jums ir skolā? b) Ko vecāki var darīt, lai atbalstītu savus bērnus un palīdzētu viņiem uzvesties svēti?

¹⁹ Tāpat ir daudz pārbaudījumu, ar kuriem sastopas mūsu bērni skolā. Vai jūs, vecāki, mēdzat apmeklēt skolu, kurā mācās jūsu bērni? Vai jūs zināt, kāda gaisotne tur valda? Vai jūs uzturat kontaktu ar skolotājiem? Kāpēc šie jautājumi ir svarīgi? Tāpēc, ka daudzās pasaules pilsētās skolas ir kļuvušas par vardarbības, narkomānijas un seksa perēkļiem. Kā gan jūsu bērni varētu palikt uzticīgi Dievam un joprojām uzvesties svēti, ja viņi bagātīgi nesaņemtu iejūtīgu atbalstu no vecākiem? Apustulis Pāvils deva vecākiem pareizu padomu: ”Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.” (Kolosiešiem 3:21.) Viens veids, kā kaitināt bērnus, ir nesaprast grūtības un pārbaudījumus, ar kādiem viņi saskaras ik dienas. Sagatavošanās kārdinājumiem skolā sākas garīgajā atmosfērā kristiešu mājās. (5. Mozus 6:6—9; Salamana Pamācības 22:6.)

20. Kāpēc svētums ir svarīgs mums visiem?

²⁰ Visbeidzot — kāpēc svētums ir svarīgs mums visiem? Tāpēc, ka tas pasargā no Sātana pasaules un domāšanas ļaunās ietekmes. Tā ir svētība tagad, un tā būs svētība nākotnē. Svētums mums palīdz nodrošināt dzīvi, kas būs īsta dzīve jaunā, taisnīgā pasaulē. Tas mums palīdz būt līdzsvarotiem, pieejamiem, sabiedriskiem kristiešiem un nebūt nepielaidīgiem fanātiķiem. Īsi sakot, tas mums ļauj līdzināties Kristum. (1. Timotejam 6:19.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

◻ Kāpēc Pēteris redzēja nepieciešamību dot kristiešiem padomu par svētumu?

◻ Kāpēc nav viegli dzīvot svēti?

◻ Ko mēs visi varam darīt, lai būtu vairāk svētuma ģimenē?

◻ No kādas nesvētas uzvedības mums jāizvairās, lai draudze paliktu svēta?

◻ Kā mēs varam saglabāt svētumu darbā un skolā?

[Attēli 16., 17. lpp.]

Mums, Jehovas lieciniekiem, jābūt priecīgiem, kad kalpojam Dievam vai darām kaut ko citu