Nošķirti, lai priecīgi slavētu Dievu visā pasaulē
”Slavējiet Jah! Slavējiet, jūs, Jehovas kalpi, slavējiet Jehovas vārdu.” (PSALMS 113:1, NW)
1., 2. a) Kurš, saskaņā ar Psalmu 113:1—3, ir pelnījis, ka mēs viņu ar prieku slavējam? b) Kādu jautājumu ir noderīgi uzdot?
DIEVS JEHOVA ir debess un zemes Diženais Radītājs, visa pastāvošā Suverēns uz mūžīgiem laikiem. Jehova neapšaubāmi ir pelnījis, ka mēs viņu ar sajūsmu slavējam. Tieši tāpēc Psalmā 113:1—3 mums tiek pavēlēts: ”Alelujā! Teiciet jūs, tā Kunga kalpi, teiciet tā Kunga vārdu! Slavēts lai ir tā Kunga vārds no šā laika mūžīgi mūžam! No saules lēkta līdz tās rietam slavēts lai ir tā Kunga vārds!”
2 Dieva liecinieki ar prieku to dara. Cik saviļņojoši ir zināt, ka slavas dziesmai, ko mēs tagad priecīgi dziedam, Dievs Jehova drīz liks skanēt pa visu zemi! (Psalms 22:28.) Vai arī tava balss ir dzirdama šajā vispasaules korī? Ja tā ir, tad tev noteikti ir liels prieks būt nošķirtam no šīs drūmās un sašķeltās pasaules.
3. a) Kāpēc Jehovas tauta atšķiras no pasaules? b) Kādā ziņā mēs esam nošķirti no pasaules?
3 Vienoti slavējot Jehovu, mēs neapšaubāmi atšķiramies no pasaules. Mēs runājam un mācām saskanīgi, mēs izmantojam vienādas metodes, lai pavēstītu ”Jehovas labestības pārpilnību”. (Psalms 145:7, NW.) Mēs, cilvēki, kas esam veltījuši sevi Jehovam, esam nošķirti, lai kalpotu mūsu Dievam — Jehovam. Izraēlam — tautai, kas senatnē bija veltījusi sevi Jehovam, — viņš teica turēties nost no apkārtējām tautām un neaptraipīties ar šo tautu paradumiem. (2. Mozus 34:12—16.) Lai Jehovas tauta varētu to darīt, viņš tai deva savus likumus. Un mūsdienās Jehova ir devis mums savus Svētos rakstus — Bībeli. Tajā lasāmās pamācības rāda, kā mēs varam turēties nost no šīs pasaules. (2. Korintiešiem 6:17; 2. Timotejam 3:16, 17.) Būt nošķirtiem nenozīmē dzīvot klosteros, kā to dara lielās Bābeles mūki un mūķenes. Mēs, sekojot Jēzus Kristus priekšzīmei, publiski slavējam Jehovu.
Sekosim tam, kurš visvairāk slavēja Jehovu
4. Kādu priekšzīmi Jehovas slavēšanā rādīja Jēzus?
4 Jēzus nekad neaizmirsa savu apņemšanos slavēt Jehovu. Tāpēc viņš atšķīrās no pasaules. Jēzus slavēja Dieva svēto vārdu sinagogās un Jeruzalemes templī. Kalna virsotnē un jūras malā — visur, kur pulcējās cilvēku pūļi, — Jēzus publiski sludināja Jehovas patiesības. Viņš paziņoja: ”Es tevi publiski slavēju, Tēvs, debess un zemes Kungs.” (Mateja 11:25, NW.) Pat atrazdamies Poncija Pilāta priekšā, Jēzus teica: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.) Viņš apzinājās sava darba svarīgumu. Jēzus visur liecināja par Jehovu un publiski viņu slavēja.
5. Uz ko tiek attiecināts Psalms 22:23, un kādai jābūt mūsu nostājai?
5 Lūk, kādus pravietiskus vārdus par to, kurš visvairāk slavēja Jehovu, mēs lasām Psalmā 22:23: ”Es paudīšu Tavu vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū es Tevi slavēšu.” Vēstulē ebrejiem 2:11, 12 apustulis Pāvils šos pantus attiecina uz Kungu Jēzu un tiem, kurus Dievs Jehova ir svētījis debesu godībai. Tāpat kā viņš, šie cilvēki nekaunas slavēt Jehovas vārdu draudzes vidū. Vai mums ir tāda pati nostāja, kad mēs apmeklējam draudzes sapulces? Mēs slavējam Jehovu, kad ar degsmi piedalāmies sapulcēs — iesaistāmies tajās gan ar prātu, gan arī ar balsi. Bet vai tas ir vienīgais veids, kā mēs ar prieku slavējam Dievu?
6. Kādu uzdevumu Jēzus deva saviem mācekļiem, un kā cilvēki, kas mīl gaismu, cildina Dievu?
6 Mateja 5:14—16 var redzēt, ka Kungs Jēzus uzdeva saviem sekotājiem rūpēties par to, lai viņu gaisma spīdētu un arī citi cilvēki slavētu Jehovu. Viņš teica: ”Jūs esat pasaules gaišums.. [..] ..lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” Cilvēki, kas mīl gaismu, sagādā Dievam godu. Vai viņi to panāk, runādami un rīkodamies laipni un cilvēcīgi? Ne tikai. Viņi vienotībā cildina Jehovu. Cilvēki, kas mīl gaismu, veltī sevi Dievam un ar prieku sāk viņu slavēt. Vai arī tu esi to izdarījis?
Prieks, kas rodas, slavējot Jehovu
7. Kāpēc cilvēki, kas slavē Jehovu, ir tik priecīgi, un kas kristiešiem sagādāja prieku 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos?
7 Kāpēc cilvēki, kas slavē Jehovu, ir tik priecīgi? Tāpēc, ka prieks ir viens no Dieva svētā gara augļiem. Galatiešiem 5:22 tas tiek minēts tūlīt aiz mīlestības. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā šī īpašība raksturoja Jēzus mācekļus. Kad 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos pār 120 Jēzus mācekļiem tika izliets Dieva gars, viņi visi sāka slavēt Jehovu dažādās valodās. Godbijīgie jūdi, kas bija ieradušies Jeruzalemē no daudzām zemēm, bija pārsteigti un izbrīnīti. Viņi teica: ”Mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam.” (Apustuļu darbi 2:1—11.) Kas sekoja šādai brīnišķīgai Jehovas slavēšanai daudzās valodās? Apmēram 3000 jūdu un jūdaisma prozelītu pieņēma Ķēniņvalsts labo vēsti par Mesiju. Šie cilvēki kristījās, saņēma svēto garu un ar prieku pievienojās Jehovas cildinātāju pulkam. (Apustuļu darbi 2:37—42.) Kāda gan tā bija svētība!
8. Ko pēc Piecdesmitās dienas svētkiem darīja kristieši, lai viņu prieks vairotos?
8 Mēs varam lasīt, kas notika pēc tam: ”Viņi mēdza ikdienas vienprātīgi sanākt svētnīcā, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet tas Kungs ikdienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.” (Apustuļu darbi 2:46, 47.) Vai viņi bija līksmi tikai tāpēc, ka varēja būt kopā un baudīt kopīgas maltītes? Nē, prieku viņi guva galvenokārt tāpēc, ka ik dienas slavēja Dievu Jehovu. Un viņu prieks auga, kad viņi redzēja, kā tūkstošiem cilvēku atsaucas uz glābjošo vēsti. Arī mūsdienās ir tāpat.
Līksmi Dieva cildinātāji visās tautās
9. a) Kopš kura laika un kādā veidā iespēju dzirdēt labo vēsti Dievs dod visu tautību cilvēkiem? b) Kāpēc pār Kornēliju un cilvēkiem, kas bija kopā ar viņu, svētais gars tika izliets pirms kristīšanas?
9 Jehova nevēlējās, lai viņa kalpi nestu gaismu tikai vienai tautai. Tāpēc, sākot ar 36. gadu, iespēju dzirdēt labo vēsti viņš deva visu tautību cilvēkiem. Pakļaudamies Dieva vadībai, Pēteris devās pie kāda nejūdu virsnieka, kas dzīvoja Cezarejā. Tur nonācis, Pēteris satika Kornēliju, kā arī viņa tuvākos draugus un ģimenes locekļus, kas bija sapulcējušies Kornēlija mājā. Visi klātesošie uzmanīgi klausījās Pētera vārdos, un viņu sirdī radās ticība Jēzum. Kā mēs to zinām? Mēs to zinām tāpēc, ka pār šiem ticīgajiem nejūdiem nāca Dieva svētais gars. Parasti Dieva svētais gars cilvēkiem tika dots tikai pēc kristīšanās, bet pret šiem nejūdiem Jehova savu labvēlību apliecināja, pirms viņi tika iegremdēti ūdenī. Ja Jehova to nebūtu darījis, Pēterim nebūtu drošas pārliecības, ka tagad Dievs savu kalpotāju pulkā uzņem arī nejūdus un ka šos cilvēkus var kristīt. (Apustuļu darbi 10:34, 35, 47, 48.)
10. Kā jau senos laikos tika pravietots, ka visu tautību cilvēki slavēs Jehovu?
10 Jau senos laikos Jehova bija pateicis, ka viņu slavēs visu tautību cilvēki. Viņš bija teicis, ka priecīgi Dieva cildinātāji būs visās zemēs. Lai pierādītu šo faktu, apustulis Pāvils citēja pravietojumus no Ebreju rakstiem. Daudznacionālajai kristiešu draudzei Romā viņš rakstīja: ”Neatstumiet cits citu, kā arī Kristus mūs nav atstūmis, par godu Dievam. Es gribu sacīt: Kristus ir kļuvis par kalpu jūdiem, lai pierādītu, ka Dievs ir patiesīgs un lai apstiprinātu tēviem dotos solījumus, lai pagānu tautas slavētu Dievu par viņa žēlastību, kā ir rakstīts [Psalmā 18:50]: ”Tāpēc es tevi slavēšu tautu starpā un dziedāšu tavam vārdam.” Un citur [5. Mozus 32:43]: ”Priecājieties, jūs pagāni, kopā ar viņa tautu.” Un vēl [Psalmā 117:1]: ”Slavējiet to Kungu, pasaules tautas, un uzgavilējiet viņam, visi ļaudis!”” (Romiešiem 15:7—11.)
11. Kā Dievs visu tautību cilvēkiem ir palīdzējis uzzināt patiesību, un kas līdz šim ir panākts?
11 Cilvēki nevar vienotībā slavēt Jehovu, ja viņi neliek savu cerību uz Jēzu Kristu, kas ir Dieva iecelts valdnieks pār visu tautību cilvēkiem. Lai palīdzētu viņiem saprast Dieva patiesības, kas var dot mūžīgu dzīvi, Dievs pats ir izveidojis starptautisku mācību programmu. Viņš dod norādījumus ar uzticīgā kalpa grupas starpniecību. (Mateja 24:45—47.) Kas ir panākts ar šo mācību programmu? Jehovu slavē vairāk nekā pieci miljoni priecīgu balsu 230 zemēs. Un ir vēl vairāki miljoni cilvēku, kas vēlas rīkoties tāpat. Padomā par 1996. gada Atceres vakaru — to apmeklēja 12 921 933 cilvēki. Vai tas nav brīnišķīgi?
Pravietotais līksmo cildinātāju pulks
12. Kāds iedvesmojošs redzējums tika dots apustulim Jānim, un kā šis redzējums īstenojas dzīvē?
12 Apustulim Jānim redzējumā tika parādīts ”liels pulks” no visām tautām. (Atklāsmes 7:9.) Par ko ir tā slavas dziesma, kuru dzied lielā pulka locekļi kopā ar Dieva svaidīto atlikumu? Jānis raksta: ”Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.” (Atklāsmes 7:10.) Šī patiesība drosmīgi tiek sludināta visās pasaules malās. Mājot ar palmu zariem, mēs vienoti sveicam Dievu, visa pastāvošā Suverēnu, un debess un zemes priekšā ar prieku apliecinām, ka par glābšanu mums jāpateicas viņam un Jēram — viņa Dēlam Jēzum Kristum. Kādu gan sajūsmu apustulis Jānis izjuta, vērodams lielo pulku šādā iedvesmojošā redzējumā! Savukārt mēs varam būt sajūsmināti, redzot un pat izjūtot savā dzīvē to, ko Jānis vēroja parādībā.
13. Kas Jehovas kalpus padara atšķirīgus no šīs pasaules?
13 Jehovas kalpi lepojas ar to, ka var saukties viņa vārdā. (Jesajas 43:10, 12.) Būdami Jehovas liecinieki, mēs atšķiramies no šīs pasaules. Saukties Dieva izcilajā vārdā un par savu dzīves mērķi likt viņa gribas pildīšanu — tas sagādā lielu prieku. Jehovas nodoms svētīt savu izcilo vārdu un attaisnot savu augstāko varu ar Ķēniņvalsts starpniecību ir devis mūsu dzīvei jēgu. Turklāt Jehova mums palīdz iekļauties ar viņa vārdu un Ķēniņvalsti saistītajā nodomā. To viņš dara trejādi.
Patiesības zināšanas
14., 15. a) Kāds ir viens no veidiem, kā Dievs mums palīdz iekļauties viņa nodomā, kas ir saistīts ar viņa vārdu un Ķēniņvalsti? b) Kā 1914. gadā nodibinātā Ķēniņvalsts atšķiras no tās ķēniņvalsts, kas tika gāzta 607. gadā p.m.ē.?
14 Pirmkārt, Jehova ir uzticējis saviem kalpiem patiesību. Visaizraujošākais, ko viņš mums ir atklājis, ir tas, ka Ķēniņvalsts sāka valdīt 1914. gadā. (Atklāsmes 12:10.) Šī debesu valdība ir citāda nekā tās pirmtēls — ķēniņvalsts valdība Jeruzalemē, kuras ķēniņi bija Dāvida pēcteči. Zemes ķēniņvalsts tika gāzta, un, sākot ar 607. gadu p.m.ē., Jeruzaleme bija pilnīgi pakļauta sveštautu lielvalstīm. Jaunā Ķēniņvalsts, ko Jehova nodibināja 1914. gadā, ir debesu valdība, kura vienmēr pastāvēs nesagrauta un nekad nebūs pakļauta nevienam citam kā vienīgi Jehovam. (Daniēla 2:44.) Arī pati valdīšanas būtība ir citāda. Kādā ziņā? Atklāsmes 11:15 ir teikts: ”Stipras balsis atskanēja debesīs, kas sauca: ”Pasaules valdība ir nākusi rokā mūsu Kungam un viņa svaidītam, un viņš būs valdnieks mūžīgi mūžam.””
15 ’Mūsu Kunga un viņa svaidītā valdībai’ ir vara pār visu cilvēci. Valdība, kurā ir Dieva Dēls, Mesija, un 144 000 Jēzus brāļu, no kuriem lielākā daļa jau ir piecelti debesu godībai, ir Jehovas augstākās varas jauna izpausme, un tas nav teorētisks temats, ko varētu būt interesanti apspriest studentu lokā. Debesu Ķēniņvalsts ir reāla valdība. Izredzes būt pilnīgiem un dzīvot mūžīgi, kuras īstenos šī valstība, ir pietiekams iemesls priecāties. Tā kā mums ir uzticētas šādas Jehovas Rakstu patiesības, mēs jūtam pamudinājumu vienmēr runāt labu par šo valdību. (Psalms 56:11.) Vai tu to dari regulāri un stāsti visiem cilvēkiem, ka Dieva mesiāniskā Ķēniņvalsts tagad valda debesīs?
Svētā gara un vispasaules brālības palīdzība
16., 17. Kāds ir otrais un trešais veids, kā Dievs mums palīdz iekļauties viņa nodomā?
16 Otrkārt — lai mēs varētu iekļauties Dieva nodomā, viņš dod savu svēto garu, ar kura palīdzību mēs varam veidot brīnišķīgos gara augļus un iegūt Dieva labvēlību. (Galatiešiem 5:22.) Pāvils ar garu svaidītajiem kristiešiem rakstīja: ”Mēs [esam] dabūjuši.. garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis.” (1. Korintiešiem 2:12.) Pakļaujoties Jehovas gara vadībai, mēs visi esam uzzinājuši un sapratuši to labo, ko viņš jau tagad mums ir dāvājis, — viņa apsolījumus, likumus, principus un daudz ko citu. (Salīdzināt Mateja 13:11.)
17 Treškārt, Dieva palīdzību mēs redzam tajā, ka mums ir brāļu saime visā pasaulē un brīnišķīgais Jehovas pielūgsmes iekārtojums. Apustulis Pēteris par to runāja, mudinādams mūs ’mīlēt brāļu saimi’. (1. Pētera 2:17.) Mīlošā daudznacionālā brāļu un māsu saime mums palīdz kalpot Jehovam ar lielu prieku sirdī, kā ir teikts Psalmā 100:2: ”Kalpojiet tam Kungam ar prieku, nāciet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm!” Un 4. pantā ir teikts: ”[Ieejiet] pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa vārdu!” Tātad mēs varam izjust prieku gan sludinot cilvēkiem, gan apmeklējot mūsu sapulces. Jehovas garīgā tempļa brīnišķīgajos pagalmos mēs tik tiešām esam atraduši mieru un drošību.
Slavē Jehovu ar prieku!
18. Kāpēc mēs varam priecāties, slavējot Jehovu, kaut arī piedzīvojam vajāšanas un mūs nomāc citas problēmas?
18 Lai cik smagos apstākļos mēs dzīvotu, lai kādas vajāšanas vai citas grūtības mēs pieredzētu, priecāsimies, ka atrodamies Jehovas pielūgsmes namā. (Jesajas 2:2, 3.) Atceries, ka prieks ir sirds stāvoklis. Mūsu brāļi un māsas, pirmā gadsimta kristieši, ar prieku slavēja Jehovu, kaut arī viņiem nācās piedzīvot daudz grūtību un zaudējumu. (Ebrejiem 10:34.) Mūsu ticības biedri mūsdienās rīkojas tieši tāpat. (Mateja 5:10—12.)
19. a) Kādi atkārtoti mudinājumi liek mums slavēt Jehovu? b) No kā ir atkarīga mūsu mūžīgā dzīvība, un kādu apņemšanos mēs vēlamies saglabāt?
19 Visi Jehovas kalpi ar prieku paklausa Bībelē dotajiem mudinājumiem viņu slavēt. Atklāsmes grāmatā ar vārdu ”Alelujā” jeb ”slavējiet Jah” (NW) atkārtoti ir uzsvērta nepieciešamība slavēt Dievu. (Atklāsmes 19:1—6.) 150. psalma sešos pantos 13 reizes mums ir teikts slavēt Jehovu. Ar šiem vārdiem visa radība tiek aicināta dziedāt Jehovam priecīgu slavas dziesmu. Mūsu mūžīgā dzīve ir atkarīga no tā, vai mēs dziedam līdzi šim lielajam Alelujā korim. Tiešām, mūžīgi dzīvos vienīgi tie cilvēki, kas bez mitas dziedās slavu Jehovam. Tāpēc, tuvojoties galam, mēs nezaudējam apņemšanos turēties cieši kopā ar viņam uzticamo draudzi visā pasaulē. Ja mēs arī turpmāk tā darīsim, mēs varam cerēt, ka redzēsim, kā pilnībā piepildās 150. psalma pēdējie vārdi: ”Visi, kam dvaša, lai slavē to Kungu! Alelujā!”
Kā tu atbildētu?
◻ Kāpēc Jehovas tauta atšķiras no pasaules?
◻ Kāpēc Jehovas kalpi ir tik priecīgi?
◻ Kas mūs padara atšķirīgus no pasaules?
◻ Kādos trīs veidos Dievs mums ir palīdzējis iekļauties viņa nodomā?
[Attēls 17. lpp.]
Lai kur Jēzus atrastos, viņš visur liecināja par Jehovu un slavēja Jehovu cilvēku priekšā