Bībeles viedoklis

Kāpēc ir svarīgi, lai ģimene reliģiskā ziņā būtu vienota?

ĢIMENE sēžas pie vakariņu galda. Kamēr tēvs saka lūgšanu, māte pie sevis lūdz citu dievu. Citā ģimenē sieva regulāri dodas uz baznīcu, bet viņas vīrs apmeklē sinagogu. Ir ģimenes, kurās viens no vecākiem stāsta bērniem par Ziemassvētku vecīti, bet otrs — par hanukkā.

Kā liecina neseni pētījumi, šādas situācijas rodas arvien biežāk, jo arvien vairāk cilvēku precas ar citu reliģiju pārstāvjiem. Kādā aptaujā noskaidrojās, ka Amerikas Savienotajās Valstīs šādas laulības ir noslēguši 21 procents katoļu, 30 procenti mormoņu, 40 procenti musulmaņu un vairāk nekā 50 procenti jūdaistu. Tā kā gadsimtiem ilgi cilvēki reliģijas dēļ ir naidojušies, daudzi šādās laulībās saskata uzvaru pār reliģisko neiecietību. Kāds laikraksta komentētājs rakstīja: ”Jebkāda veida jauktās laulības ir apsveicama parādība.” Vai tāds ir arī Bībeles viedoklis?

Nav šaubu, ka Bībele neatbalsta rasistiskus vai etniskus aizspriedumus. Dieva Raksti māca objektīvi izturēties pret visu rasu cilvēkiem. Apustulis Pēteris to pateica ļoti skaidri: ”Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Apustuļu darbi 10:34, 35.) Taču Bībele māca arī to, ka patiesajiem Jehovas kalpotājiem jāprecas, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.) Kāpēc?

Laulības mērķis

Saskaņā ar Dieva nodomu laulībai bija jākļūst par īpaši ciešām saitēm. (1. Mozus 2:24.) Dievs laulības iekārtojumu nodibināja ne tikai tādēļ, lai divu cilvēku starpā būtu tuvas attiecības. Uzticot pirmajiem diviem cilvēkiem uzdevumu audzināt bērnus un rūpēties par savu mājvietu Zemi, Jehova parādīja, ka tiem būs cieši jāsadarbojas, pildot viņa gribu. (1. Mozus 1:28.) Šādā veidā kopīgi kalpojot Dievam, vīrieša un sievietes starpā izveidotos kaut kas vairāk par tuvām attiecībām — viņi izveidotu ciešu un ilgstošu savienību. (Salīdzināt Maleahija 2:14.)

Jēzus acīmredzot domāja šīs ciešās saites, kad teica labi pazīstamos vārdus: ”Viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mateja 19:6.) Jēzus izmantoja metaforu, lai salīdzinātu laulību ar jūgu, kas savieno divus darba dzīvniekus kopīgas kravas vilkšanai. Iedomājieties, cik lielu piepūli no abiem dzīvniekiem prasītu smaguma izkustināšana, ja katrs to vilktu uz savu pusi. Tāpat laulībā ar cilvēku, kurš nepieder pie patiesās reliģijas, var gadīties, ka viens cenšas dzīvot saskaņā ar Bībeles principiem, bet viņa dzīvesbiedrs tam pretojas. Tāpēc Bībelē pamatoti ir teikts: ”Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem.” (2. Korintiešiem 6:14.)

Labākas laulības

Vienotība patiesajā pielūgsmē ievērojami stiprina laulību. Kāds rakstnieks par to izteicās šādi: ”Tas, ka ģimenes locekļi kopīgi piedalās pielūgsmē, ir viena no galvenajām veselīgu un laimīgu ģimeņu iezīmēm.” Salamana Mācītāja 4:9, 10 ir teikts: ”Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad vismaz vienā ziņā iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām.”

Ja kristiešu pāris galveno uzmanību savā dzīvē pievērš Dieva pielūgsmei, viņi ir vienoti arī garīgā ziņā. Kopīgi lūdzot, studējot Dieva vārdus, tiekoties sapulcēs ar citiem kristiešiem un runājot ar apkārtējiem par savu ticību, viņi veido savstarpējas garīgas saites, kas lielā mērā stiprina viņu laulību. Kāda kristiete stāstīja: ”Patiesā pielūgsme ir dzīvesveids. Es nevaru iedomāties, ka varētu apprecēties ar cilvēku, kam ir svešs tas, kas ir manas dzīves pamatā.” (Salīdzināt Marka 3:35.)

Tie, kas apprecas, ”turoties pie tā Kunga”, var gaidīt, ka viņu dzīvesbiedrs centīsies līdzināties Jēzum. Kristīgam vīram jāizturas pret savu sievu ar tādu pašu mīlestību, ar kādu Jēzus izturējās pret draudzi. Kristīgām sievām ir pienākums cienīt savu vīru. (1. Korintiešiem 11:3; Efeziešiem 5:25, 29, 33.) Kristieši šādi rīkojas ne tikai tāpēc, ka grib izpatikt savam dzīvesbiedram, bet arī tāpēc, ka vēlas patikt Dievam, kura attieksme pret laulātajiem ir cieši saistīta ar to, kā viņi izturas viens pret otru. (Maleahija 2:13, 14; 1. Pētera 3:1—7.)

Tas, ka kristiešu pāri turas pie vieniem un tiem pašiem uzskatiem, viņiem palīdz risināt domstarpības mierīgā ceļā. Bībelē kristieši tiek mudināti ņemt vērā ne tikai ’savas, bet arī citu vajadzības’. (Filipiešiem 2:4.) Dzīvesbiedri, kas ir vienoti ticībā, savu personisko viedokli pakārto Dieva Rakstu viedoklim un uzskata tos par autoritāti jebkādu nesaskaņu risināšanā. (2. Timotejam 3:16, 17.) Tādā veidā viņi seko Bībelē dotajam padomam ’stāvēt vienā prātā’. (1. Korintiešiem 1:10; 2. Korintiešiem 13:11; Filipiešiem 4:2.)

Jūtas un kopīgas vērtības

Protams, lai izveidotu sekmīgu laulību, nepietiek ar to, ka dzīvesbiedriem ir viena ticība. Nepieciešamas arī abpusējas jūtas. (Augstā Dziesma 3:5; 4:7, 9; 5:10.) Bet, lai laulība kļūtu par ilgstošu savienību, ir ļoti svarīgi, lai dzīvesbiedriem būtu kopīga vērtību izpratne. Kā var lasīt grāmatā Are You the One for Me? (Vai tu man esi īstais?), ”pāriem, kuriem ir kopīga vērtību izpratne, ir daudz lielākas iespējas izveidot labas, saskanīgas un ilgstošas attiecības”.

Diemžēl mēdz gadīties, ka iemīlējušies cilvēki tikai pēc kāzām sāk pievērst uzmanību tam, cik ļoti viņi ir atšķirīgi. Salīdzinājumam iedomājieties šādu situāciju: jūs esat nopircis māju galvenokārt tāpēc, ka jums ir iepaticies tās izskats. Tikai pēc tam, kad esat tajā iekārtojies, atklājas, ka mājas pamats ir nestabils. Nedrošā pamata dēļ mājas pievilcībai vairs nav nekādas vērtības. Tāpat kāds var iemīlēt cilvēku, kas pieder pie citas ticības, un domāt, ka šis cilvēks būs labs dzīvesbiedrs, bet pēc kāzām laulāto attiecībās var parādīties nopietnas grūtības.

Pārdomājiet dažus no sarežģītajiem jautājumiem, kādi ar laiku šādās laulībās varētu rasties: kur ģimene dosies pielūgt Dievu? Kādu reliģisko audzināšanu saņems bērni? Kuru reliģiju ģimene atbalstīs finansiāli? Vai viens no dzīvesbiedriem neuzstās, lai tiktu ievērotas reliģiskas tradīcijas un svinēti svētki, ko otrs uzskata par pagāniskiem? (Jesajas 52:11.) Katrā laulībā dzīvesbiedriem kaut kas savā dzīvē ir jāmaina, taču kompromisu pieļaušana attiecībā uz Bībeles principiem — pat lai saglabātu laulību — Dievam nav pieņemama. (Salīdzināt 5. Mozus 7:3, 4; Nehemijas 13:26, 27.)

Lai saglabātu mieru, dažās reliģiski sašķeltās ģimenēs dzīvesbiedri dzīvo saskaņā katrs ar savu reliģiju. Taču šāda rīcība laulībā rada garīgu robu. Kāda kristiete, kuras vīram bija atšķirīgi reliģiskie uzskati, sacīja: ”Kaut arī mēs esam precējušies 40 gadus, vīrs mani patiesībā nepazīst.” Turpretī ģimenēs, kur abi dzīvesbiedri pielūdz Dievu ”garā un patiesībā”, Dievs ir viņu dzīves centrā. Un, kā Bībelē ir tēlaini teikts, ”trīskārtēju auklu nevar tik drīzi pārraut”. (Jāņa 4:23, 24; Salamans Mācītājs 4:12.)

Bērnu audzināšana

Kāds, kas domā par laulībām ar citas reliģijas pārstāvi, varbūt uzskata, ka varētu iepazīstināt bērnus ar abu reliģiju uzskatiem un pēc tam ļaut viņiem izvēlēties. Tiesa, abiem vecākiem ir likumīgas un morālas tiesības gādāt par savu bērnu reliģisko audzināšanu, un galu galā bērni pieņem paši savu lēmumu.a

Bībelē bērniem ir dots norādījums klausīt abus vecākus. (Efeziešiem 6:1.) Salamana Pamācībās 6:20 šī doma ir izteikta šādi: ”Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.” (LB-26.) Ja vecāki pieder pie vienas reliģijas, viņi saviem bērniem nevis māca katrs savu, bet audzina tos ’vienā Kungā, vienā ticībā, vienā kristībā’. (Efeziešiem 4:5; 5. Mozus 11:19.)

Apprecēties, ”turoties pie tā Kunga”, šo vārdu īstajā nozīmē

Ja kopīga vērtību izpratne ir noteicošais faktors sekmīgas laulības veidošanā, vai būtu prātīgi apprecēties ar jebkuru cilvēku, kas sevi sauc par kristieti? Bībelē ir atbilde: ”Kas teicas paliekam viņā [Jēzū], tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā viņš ir dzīvojis.” (1. Jāņa 2:6.) Tāpēc kristietis, kas domā par laulībām, meklēs dzīvesbiedru no savu ticības biedru vidus — kristieti, kas no visas sirds cenšas sekot Jēzum. Tam būtu jābūt cilvēkam, kas ir veltījis savu dzīvi Dievam un ir kristījies. Šim cilvēkam būtu jācenšas atspoguļot Jēzus personības iezīmes, viņa mīlestību un dedzību Dieva Valstības sludināšanā. Un, tāpat kā Jēzus dzīvē, arī viņa dzīves centrā būtu jābūt Dieva gribas pildīšanai. (Mateja 6:33; 16:24; Lūkas 8:1; Jāņa 18:37.)

Tie, kas domā par laulībām un pacietīgi gaida iespēju apprecēties ar piemērotu cilvēku no Dieva kalpu saimes, apliecina, ka viņu dzīvē galvenais ir pildīt Dieva gribu. Šāda attieksme viņiem galu galā palīdzēs izveidot laulību, kas sniedz patiesu laimi un gandarījumu. (Salamans Mācītājs 7:8; Jesajas 48:17, 18.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 20. lpp.]

Palīdzība reliģiski sašķeltām ģimenēm

Daudzas ģimenes dažādu iemeslu dēļ mūsdienās ir reliģiski sašķeltas. Vieni ir izvēlējušies dzīvesbiedru, kas pieder pie citas reliģijas. Daudzi citi savu kopdzīvi ir iesākuši, piederot pie vienas reliģijas, bet vēlāk viens no laulātajiem ir pievērsies citai reliģijai. Var būt arī citi apstākļi, kuru dēļ ģimene reliģiskā ziņā ir sašķēlusies. Taču, lai kāds būtu iemesls, nesaskaņas reliģijas izvēles jautājumā nedod dzīvesbiedriem tiesības noniecināt vai lauzt laulības solījumu. Kā var redzēt no Bībeles, laulība ir svēta un pastāvīga savienība arī tajā gadījumā, ja laulātie nav vienoti pielūgsmē. (1. Pētera 3:1, 2.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ja kādam brālim ir neticīga sieva, un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt.” (1. Korintiešiem 7:12.) Izmantojot principus, kas atrodami Bībelē, ikviens laulātais pāris var dzīvot saticībā un izveidot sirsnīgas un cieņpilnas attiecības. (Efeziešiem 5:28—33; Kolosiešiem 3:12—14; Titam 2:4, 5; 1. Pētera 3:7—9.)