Mīlestība ir pārāka par skaudību
”Mīlestība.. neskauž.” (1. KORINTIEŠIEM 13:4)
1., 2. a) Ko Jēzus sacīja saviem mācekļiem par mīlestību? b) Kā mīlestība ietekmē skaudību, un kā — dedzīgumu, un kāpēc tu tā atbildi?
MĪLESTĪBA ir zīme, pēc kuras var pazīt patieso kristietību. ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā,” teica Jēzus Kristus. (Jāņa 13:35.) Apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, izskaidroja, kā mīlestībai būtu jāietekmē kristiešu attiecības. Pāvils, piemēram, rakstīja: ”Mīlestība.. neskauž.” (1. Korintiešiem 13:4.)
2 Ar šiem vārdiem Pāvils uzsvēra, cik nepareiza ir skaudība. Bet vēlāk, lietodams tā paša grieķu valodas vārda pozitīvo nozīmi, viņš sacīja: ”Es esmu iededzies par jums ar dievišķu karstumu.” (2. Korintiešiem 11:2.) ”Dievišķu karstumu” Pāvilā bija iedeguši cilvēki, kas kaitīgi ietekmēja draudzi. Tāpēc Pāvils uzrakstīja Korintas kristiešiem otro iedvesmoto vēstuli, kurā ar mīlestību deva daudzus padomus. (2. Korintiešiem 11:3—5.)
Skaudība kristiešu vidū
3. Kā starp Korintas kristiešiem bija radusies ar skaudību saistīta problēma?
3 Savā pirmajā vēstulē korintiešiem Pāvilam bija jārunā par problēmu, kuras dēļ šo jauno kristiešu starpā trūka saticības. Viņi cildināja noteiktus vīriešus un ’viena cilvēka dēļ uzpūtās pret citu’. Tā sekas bija šķelšanās draudzē; bija dzirdami izteicieni ”es turos pie Pāvila”, ”es pie Apolla”, ”es pie Kēfas”. (1. Korintiešiem 1:12; 4:6.) Svētā gara vadībā apustulis Pāvils spēja atsegt problēmas sakni. Korintieši rīkojās kā cilvēki ar miesīgu prāta ievirzi, nevis kā ’garīgi cilvēki’. Tāpēc Pāvils rakstīja: ”Jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsu starpā naids [”skaudība”, NW] un ķildas, vai tad neesat miesīgi, un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki?” (1. Korintiešiem 3:1—3.)
4. Kādu salīdzinājumu Pāvils lietoja, lai palīdzētu saviem brāļiem pareizi izturēties citam pret citu, un ko mēs no tā varam mācīties?
4 Pāvils palīdzēja korintiešiem izprast, kāda ir pareiza attieksme pret dažādu draudzes locekļu dotībām un spējām. Viņš vaicāja: ”Kas tevi iecēlis pār citiem? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?” (1. Korintiešiem 4:7.) Pirmajā vēstulē korintiešiem, 12. nodaļā, Pāvils paskaidroja, ka tie, kas pieder pie draudzes, ir līdzīgi dažādām cilvēka ķermeņa daļām — rokai, acij, ausij. Viņš norādīja, ka Dievs ir izveidojis ķermeņa locekļus tā, ka tie rūpējas cits par citu. Pāvils piebilda: ”Kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.” (1. Korintiešiem 12:26.) Mūsdienās visiem Dieva kalpiem savstarpējās attiecībās būtu jāievēro šis princips. Mums jāpriecājas kopā ar brāli vai māsu, kam kaut kas ir uzticēts vai kas kaut ko ir paveicis kalpošanā Dievam, nevis viņš jāapskauž.
5. Ko mēs uzzinām no Jēkaba 4:5, un kā Rakstos ir izcelts šo vārdu patiesīgums?
5 Protams, to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. Jēkabs, viens no Bībeles sarakstītājiem, atgādināja, ka ikvienā grēcīgā cilvēkā mājo tieksme ”uz skaudību”. (Jēkaba 4:5.) Kad Kains pakļāvās skaudībai, pirmo reizi gāja bojā kāds cilvēks. Filistieši vajāja Īzāku, tāpēc ka viņiem skauda Īzāka aizvien lielākā labklājība. Rāhele apskauda savu māsu, jo tai dzima daudz bērnu. Jēkaba dēlu nenovīdību izraisīja viņu jaunākajam brālim Jāzepam parādītā labvēlība. Mirjama noteikti apskauda savu svaini, kas nebija izraēliete. Korahu, Dātanu un Abirāmu skaudība pamudināja uzsākt sazvērestību pret Mozu un Āronu. Ķēniņu Saulu pārņēma skaudība Dāvida militāro panākumu dēļ. Skaudība, bez šaubām, bija cēlonis arī Jēzus mācekļu atkārtotajiem strīdiem par to, kurš viņu vidū ir lielākais. Tik tiešām, neviens nepilnīgs cilvēks nav pavisam brīvs no grēcīgās tieksmes ”uz skaudību”. (1. Mozus 4:4—8; 26:14; 30:1; 37:11; 4. Mozus 12:1, 2; 16:1—3; Psalms 106:16; 1. Samuēla 18:7—9; Mateja 20:21, 24; Marka 9:33, 34; Lūkas 22:24.)
Draudzē
6. Kā vecākie var pārvarēt tieksmi uz skaudību?
6 Visiem kristiešiem jāuzmanās no skaudības un greizsirdības. Tas attiecas arī uz draudzēs ieceltajiem vecākajiem, kam jārūpējas par Dieva tautu. Ja vecākais ir pazemīgs, viņš necentīsies godkārīgi aizēnot citus. Savukārt, ja kādam vecākajam piemīt izcilas organizētāja vai oratora spējas, pārējiem par to būs prieks un viņi uzskatīs šīs spējas par svētību draudzei. (Romiešiem 12:15, 16.) Varbūt kāds brālis aug garīgi un ar savu dzīvi pierāda, ka ir attīstījis Dieva gara augļus. Apspriežot viņa iecelšanas iespējas, vecākajiem būtu jāsargās pārspīlēt kādu nenozīmīgu šī brāļa vājību, lai tādā veidā attaisnotu to, ka viņš netiek ieteikts par kalpošanas palīgu vai vecāko. Šāda rīcība atklātu mīlestības un saprātīguma trūkumu.
7. Kāda problēma varētu rasties, kad kāds kristietis saņem teokrātisku uzdevumu?
7 Ja kāds saņem teokrātisku uzdevumu vai iegūst garīgas svētības, citiem draudzē jāsargās no skaudības. Piemēram, varbūt kādai spējīgai māsai biežāk nekā citām tiek piedāvāts piedalīties demonstrējumos kristiešu sapulcēs. Dažas māsas tāpēc varētu kļūt skaudīgas. Iespējams, Filipu draudzē pastāvēja līdzīga problēma starp Euodiju un Sintihu. Mūsdienās vecākajiem varbūt laipni jāpamudina tādas sievietes būt pazemīgām un ”vienprātīgām iekš tā Kunga”. (Filipiešiem 2:2, 3; 4:2, 3.)
8. Uz kādu grēcīgu rīcību var pamudināt skaudība?
8 Kāds kristietis varbūt zina par kļūdām, ko agrāk ir pieļāvis kāds viņa ticības brālis, kuram tagad ir priekšrocības draudzē. (Jēkaba 3:2.) Skaudības dēļ varētu rasties kārdinājums stāstīt par viņa kļūdām citiem un apšaubīt brāļa atbilstību pienākumiem, kādi viņam ir uzticēti. Tāda rīcība būtu pretrunā ar mīlestību, kas ”apklāj grēku daudzumu”. (1. Pētera 4:8.) Skaudības iespaidā teiktais var traucēt mieru draudzē. ”Ja jums sirdī ir rūgta skaudība un ķilda,” brīdināja māceklis Jēkabs, ”tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību. Tāda gudrība nenāk no augšienes, bet tā ir pasaulīga, tā nav dievišķa, bet dēmoniska.” (Jēkaba 3:14, 15.)
Tavā ģimenē
9. Kā laulātie draugi var pārvarēt greizsirdību?
9 Daudzas laulības neizdodas greizsirdības dēļ. Neuzticēšanās vīram vai sievai nav mīlestības izpausme. (1. Korintiešiem 13:7.) Bet var būt arī tā, ka viens no dzīvesbiedriem ir nejūtīgs pret otra greizsirdību. Piemēram, sieva varbūt ir greizsirdīga tāpēc, ka viņas vīrs pievērš uzmanību kādai citai sievietei. Vai arī vīrs var kļūt greizsirdīgs, ja sieva daudz laika veltī, rūpēdamās par kādu trūcīgu radinieku. Šādu izjūtu samulsināti, laulātie draugi, iespējams, cieš klusu un izpauž savu sarūgtinājumu tādā veidā, kas tikai sarežģī problēmu. Taču tam no viņiem, kas ir greizsirdīgs, ir jārunā un godīgi jāatklāj savas jūtas. Otram savukārt jābūt saprotošam un gatavam no jauna apliecināt savu mīlestību. (Efeziešiem 5:28, 29.) Abiem jāizkliedē otra greizsirdības jūtas, vairoties no situācijām, kas tās varētu izraisīt. Dažreiz kristīgam pārraugam varbūt jāpalīdz sievai saprast, ka ierobežota un pienācīga uzmanība, ko viņš pievērš pretējam dzimumam, ir nepieciešama, lai pildītu pienākumu ganīt Dieva ganāmpulku. (Jesajas 32:2.) Bez šaubām, vecākajam jābūt uzmanīgam, lai nekad neradītu pamatotu iemeslu greizsirdībai. Tas prasa līdzsvarotību, un viņam jāpārliecinās, vai viņš veltī laiku pats savas laulības stiprināšanai. (1. Timotejam 3:5; 5:1, 2.)
10. Kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem tikt galā ar skaudību?
10 Tāpat vecākiem jāpalīdz saviem bērniem izprast, kas ir skaudība. Bērni mēdz iesaistīties ķildās, kas pārvēršas kautiņos. Bieži vien to galvenais cēlonis ir skaudība. Katra bērna vajadzības ir īpatnējas, tāpēc pret viņiem nedrīkst izturēties vienādi. Turklāt bērniem jāsaprot, ka ikvienam no viņiem ir dažādas stiprās un vājās puses. Ja kādu bērnu nemitīgi mudina kaut ko darīt tikpat labi, kā dara cits, vienā no viņiem var attīstīties skaudība, bet otrā — lepnība. Tātad vecākiem būtu jāmāca bērni tā, lai tie vērtētu savus panākumus, apdomājot Dieva Rakstos minētos piemērus, nevis sacenstos savā starpā. Bībelē ir sacīts: ”Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.” Jā, ”ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks, un viņš nelielīsies citu priekšā”. (Galatiešiem 5:26; 6:4.) Vissvarīgāk ir tas, lai kristīgi vecāki regulāri mācītu saviem bērniem Bībeli un izceltu labos un sliktos piemērus, kas ir atrodami Dieva Rakstos. (2. Timotejam 3:15.)
Piemēri, kā uzveikt skaudību
11. Kāpēc no Mozus var mācīties, kā izvairīties no skaudības?
11 Atšķirībā no varas kārajiem šīs pasaules līderiem ”Mozus bija ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes”. (4. Mozus 12:3.) Kad viņam kļuva par grūtu vienam vadīt Izraēla tautu, Jehova ar savu garu iedarbojās uz 70 citiem izraēliešiem un padarīja tos spējīgus palīdzēt Mozum. Kad divi no šiem vīriešiem sāka rīkoties kā pravieši, Jozuam likās, ka tas nav pareizi, jo mazina Mozus, viņu vadītāja, autoritāti. Jozua gribēja apstādināt vīriešus, bet Mozus pazemīgi sacīja: ”Vai tu esi manu tiesību aizstāvis? Ak, kaut tā Kunga tauta visi būtu pravieši, un kaut tas Kungs savu garu pār viņiem visiem dotu!” (4. Mozus 11:29.) Mozus bija priecīgs, kad citi saņēma priekšrocības kalpošanā. Viņš nebija skaudīgs un nevēlējās visu godu sev.
12. Kas Jonatānam ļāva izsargāties no skaudības?
12 Labu priekšzīmi, kā mīlestībai valdīt pār iespējamām skaudības jūtām, rādīja Izraēla ķēniņa Saula dēls Jonatāns. Viņš bija sava tēva tiešais troņmantnieks, taču Jehova bija izvēlējies Isaja dēlu Dāvidu par nākamo ķēniņu. Daudzi Jonatāna vietā būtu apskauduši Dāvidu un uzskatītu viņu par sāncensi. Tomēr Jonatāns mīlēja Dāvidu, un šī mīlestība nekad neļāva viņu pārņemt skaudībai. Saņēmis vēsti par Jonatāna nāvi, Dāvids varēja teikt: ”Man tevis žēl, mans brāli Jonatān! Tu biji man ļoti mīļš! Tava mīlestība man bija daudzkārt dārgāka nekā sievu mīlestība!” (2. Samuēla 1:26.)
Visizcilākie piemēri
13. No kā vislabāk var mācīties, kā kontrolēt dedzīgumu, un kāpēc?
13 Dievs Jehova rāda visizcilāko piemēru, kā valdīt pār jūtām, kas Bībelē apzīmētas ar terminu, kurš nozīmē ’dedzīgums’ vai ’skaudība’. Viņš pilnībā kontrolē šādas jūtas. Ikviena dievišķā dedzīguma izpausme allaž ir saskaņā ar Dieva mīlestību, taisnīgumu un gudrību. (Jesajas 42:13, 14.)
14. Kā atšķirībā no Sātana rīkojās Jēzus?
14 Dieva mīļotais Dēls Jēzus Kristus rāda otru izcilāko piemēru, kā valdīt pār skaudību. ”Dieva veidā būdams”, Jēzus ”neturēja par laupījumu līdzināties Dievam [”nevērsa nekādu uzmanību uz piesavināšanos, proti, ka viņam būtu jābūt vienlīdzīgam ar Dievu”, NW]”. (Filipiešiem 2:6.) Cik krasi tas atšķiras no rīcības veida, ko izraudzījās godkārīgais eņģelis, kurš kļuva par Sātanu Velnu! Tāpat kā ’Bābeles ķēniņš’, Sātans nenovīdīgi vēlējās būt ”kā pats Visaugstākais”, padarīdams sevi par dievu, kas sacenšas ar Jehovu un ir viņa pretinieks. (Jesajas 14:4, 14; 2. Korintiešiem 4:4.) Sātans pat mēģināja panākt, lai Jēzus ’mestos zemē un viņu pielūgtu’. (Mateja 4:9.) Tomēr nekas nespēja atturēt Jēzu no pazemīgas pakļaušanās Jehovas augstākajai varai. Pretēji Sātanam, Jēzus ”sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un cilvēka kārtā būdams, viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei”. Jēzus iestājās par sava Tēva valdīšanas taisnīgumu un pilnībā noraidīja Velna rīcības veidu, ko raksturoja lepnums un skaudība. Par Jēzus uzticību ”Dievs viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis viņam vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē, un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu”. (Filipiešiem 2:7—11.)
Pārvari skaudību
15. Kāpēc mums cītīgi jāsavalda skaudības jūtas?
15 Atšķirībā no Dieva un Kristus visi kristieši ir nepilnīgi. Grēka dēļ reizēm mēs varbūt kaut ko darām, grēcīgas skaudības vadīti. Bet mums nav jāļauj, ka skaudība mūs pamudinātu kritizēt ticības biedrus par kādu nenozīmīgu kļūdu vai iedomātu vainu; ir svarīgi pārdomāt šādus Dieva iedvesmotus vārdus: ”Neesi pārliecīgi taisns un neturi pats sevi par pārliecīgi gudru, jo kāpēc tu gribi pats sev kaitēt?” (Salamans Mācītājs 7:16.)
16. Kāds labs padoms tika dots kādā no agrākiem šī žurnāla numuriem?
16 Sargtorņa 1911. gada 15. marta numurā (angļu val.) tika apspriests dedzīgums un skaudība, un tur ir lasāms brīdinājums: ”Kaut gan mums jābūt ļoti kvēliem, ļoti dedzīgiem par Kungu, tomēr mums rūpīgi jāpārliecinās, vai runa nav par personiskas dabas jautājumu, un jāpadomā, vai mēs ’nejaucamies svešās lietās’. Tāpat mums jāapsver, vai ar šo jautājumu būtu jānodarbojas vecajiem, kā arī tas, vai būtu mūsu pienākums griezties pie viņiem. Mums visiem jābūt lielai dedzībai par Kungu un Kunga darbu, bet jāuzmanās, lai tā nebūtu skaudība.., citiem vārdiem, mums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka tā ir nevis skaudība, bet gan dedzība par cita cilvēka interesēm un labklājību.” (1. Pētera 4:15.)
17. Kā mēs varam izvairīties no grēcīgas rīcības, ko izraisa skaudība?
17 Kā mēs, kristieši, varam izvairīties no lepnuma, greizsirdības un skaudības? Tas ir izdarāms, ja ļaujam mūs brīvi ietekmēt Dieva svētajam garam. Piemēram, mums jālūdz pēc Dieva gara un pēc palīdzības, lai nestu tā labos augļus. (Lūkas 11:13.) Mums jāapmeklē kristiešu sapulces — tās sākas ar lūgšanu un Dievs tās vada ar savu garu un svētī. Turklāt mums jāstudē Bībele, ko ir iedvesmojis Dievs. (2. Timotejam 3:16.) Mums jāpiedalās arī Ķēniņvalsts sludināšanā — darbā, kas tiek veikts ar Jehovas gara spēku. (Apustuļu darbi 1:8.) Vēl viens veids, kā ļauties Dieva gara labvēlīgajai ietekmei, ir palīdzēt citiem kristiešiem, kas ir kādu likstu satriekti. (Jesajas 57:15; 1. Jāņa 3:15—17.) Ja dedzīgi pildīsim visus minētos kristiešu pienākumus, tad mēs būsim pasargāti no grēcīgas rīcības, ko izraisa skaudība, jo Dieva Rakstos ir teikts: ”Staigājiet garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.” (Galatiešiem 5:16.)
18. Kāpēc mums nebūs jācīnās ar skaudību vienmēr?
18 Mīlestība ir minēta pirmā no Dieva svētā gara augļiem. (Galatiešiem 5:22.) Jau tagad tā mums palīdz savaldīt grēcīgās tieksmes. Bet ko var gaidīt nākotnē? Miljoniem Jehovas kalpu cer drīz dzīvot paradīzē uz Zemes un tur sasniegt cilvēku pilnību. Šajā jaunajā pasaulē valdīs mīlestība un neviens nepadosies skaudībai, jo ”pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”. (Romiešiem 8:21.)
Jautājumi pārdomām
◻ Kādu salīdzinājumu Pāvils izmantoja, lai palīdzētu pretoties skaudībai?
◻ Kā skaudība varētu traucēt mieru draudzē?
◻ Kā vecāki var iemācīt saviem bērniem tikt galā ar skaudību?
◻ Kā mēs varam izvairīties no grēcīgas rīcības, ko izraisa skaudība?
[Attēls 26. lpp.]
Neļauj skaudībai traucēt mieru draudzē
[Attēls 27. lpp.]
Vecāki var mācīt saviem bērniem, kā pārvarēt skaudību