3. Kā Pāvilam palīdzēja ticība augšāmcelšanai, kā var redzēt no 1. Korintiešiem 15:30—32?

³ Ticība augšāmcelšanai Pāvilam palīdzēja izturēt dažādus pārbaudījumus. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:30—32.) Viņš korintiešiem rakstīja: ”Ik dienas es raugos nāvei acīs.” Viņš arī minēja: ”Es.. esmu cīnījies ar zvēriem Efesā.” Iespējams, viņš runāja par cīnīšanos ar mežonīgiem zvēriem Efesas arēnā. (2. Kor. 1:8; 4:10; 11:23.) Bet varbūt viņa vārdi attiecās uz naidīgi noskaņotiem jūdiem un citiem, kuri bija kā mežonīgi zvēri. (Ap. d. 19:26—34; 1. Kor. 16:9.) Jebkurā gadījumā Pāvils pieredzēja nopietnas briesmas. Tomēr viņam bija pozitīvs skatījums uz nākotni. (2. Kor. 4:16—18.)

 5. Kāds bīstams uzskats var vājināt mūsu ticību augšāmcelšanai?

⁵ Pāvils ticības biedrus brīdināja uzmanīties no bīstama uzskata, pie kāda daži turējās, proti: ”Ja mirušie netiks celti augšā, tad ”ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst”.” Šāds uzskats nebija nekas jauns. Iespējams, Pāvils citēja Jesajas 22:13, kur bija atspoguļota seno izraēliešu attieksme. Viņi nevis tuvojās Dievam, bet gan dzinās pēc izpriecām. Būtībā uzskats, pie kāda viņi turējās, — ”dzīvo šodienai, jo rītdienas var nebūt” — ir izplatīts arī mūsdienās. Tomēr, kā var lasīt Bībelē, savas nepareizās attieksmes dēļ izraēlieši pieredzēja ļoti bēdīgas sekas. (2. Laiku 36:15—20.)

 6. Kā mūsu cerībai uz augšāmcelšanu būtu jāietekmē tas, kādu sabiedrību mēs izvēlamies?

⁶ Cerība, ka Jehova piecels no nāves mirušos, mums ir dārga, tāpēc mums ir gudri jāizraugās sabiedrība. Kristiešiem Korintā bija jāvairās no tādu cilvēku sabiedrības, kuri noliedza augšāmcelšanu. Ko mēs no tā varam mācīties? Ja mēs regulāri pavadītu laiku kopā ar tiem, kas dzīvo tikai šodienai, tas nevestu ne uz ko labu. Ja kāds Jehovas kalps uzturētos šādā sabiedrībā, tas viņam neļautu saglabāt garīgu skatījumu uz dzīvi un varētu sabojāt viņa ieradumus. Galu galā viņš pat varētu sākt darīt kaut ko tādu, ko Dievs ienīst. Tāpēc Pāvils korintiešiem stingri piekodināja: ”Nāciet pie prāta un dariet to, kas pareizs, nerīkojieties grēcīgi!” (1. Kor. 15:33, 34.)