Nāve tiks iznīcināta

”Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta — nāve.” (1. KORINTIEŠIEM 15:26)

1., 2. a) Par kādu cerību mirušajiem runāja apustulis Pāvils? b) Kādam ar augšāmcelšanu saistītam jautājumam Pāvils pievērsa uzmanību?

”ES TICU uz.. miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi.” Tie ir vārdi no Apustuļu ticības apliecības. Gan katoļi, gan protestanti uzcītīgi skaita šos vārdus, nemaz nenojauzdami, ka viņu uzskati vairāk gan līdzinās grieķu filozofijai, nevis apustuļu ticībai. Apustulis Pāvils noraidīja grieķu filozofiju un neticēja nemirstīgai dvēselei. Tomēr viņš ticēja, ka ir iespējama dzīve nākotnē, un, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta — nāve.” (1. Korintiešiem 15:26.) Ko šie vārdi nozīmē mirstīgajai cilvēcei?

² Lai atbildētu uz šo jautājumu, atgriezīsimies pie Pirmās vēstules korintiešiem, 15. nodaļas, kurā Pāvils runā par augšāmcelšanu. Kā jūs noteikti atceraties, nodaļas sākumā Pāvils skaidri norāda, ka augšāmcelšanās ir būtiska kristīgās mācības sastāvdaļa. Pēc tam viņš pievērš uzmanību konkrētam jautājumam: ”Bet varbūt kāds sacīs: Kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks?” (1. Korintiešiem 15:35.)

Kādā miesā?

 3. Kāpēc daži cilvēki noraidīja augšāmcelšanas iespējamību?

³ Uzdodams šādu jautājumu, Pāvils, ļoti iespējams, bija vēlējies mazināt Platona filozofijas ietekmi. Platons mācīja, ka cilvēkam ir nemirstīga dvēsele, kas turpina dzīvot pēc ķermeņa nāves. Cilvēkiem, kam jau kopš bērnības bija pazīstams šāds priekšstats, kristiešu mācība, protams, šķita pilnīgi lieka. Kāpēc ir vajadzīga augšāmcelšana, ja dvēsele turpina dzīvot pēc cilvēka nāves? Turklāt doma par augšāmcelšanu droši vien likās neloģiska. Vai tad ir iespējama augšāmcelšana, kad ķermenis jau ir pārvērties pīšļos? Pēc Bībeles komentētāja Heinriha Meiera domām, dažu korintiešu pretrunīgās domas, iespējams, izrietēja ”no filozofiskā uzskata, ka ķermeņa matērijas atjaunošana nav iespējama”.

4., 5. a) Kāpēc neticīgo cilvēku iebildumi bija nesaprātīgi? b) Paskaidrojiet Pāvila lietoto salīdzinājumu ar graudu. c) Kādu ķermeni Dievs dod svaidītajiem, kas tiek piecelti no mirušajiem?

⁴ Pāvils norāda, cik nesaprātīgi ir šādi spriedumi: ”Tu nesapraša! Ko tu sēji, tas netop dzīvs, ja tas nav miris. Tu nesēji miesu, kas vēl taps, bet tikai graudu, vai tas būtu kviešu vai kādas citas sēklas grauds. Bet Dievs tam dod miesu kādu gribēdams, un ikkatrai sēklai savu īpatnēju.” (1. Korintiešiem 15:36—38.) Dievs negrasās piecelt ķermeni, kas cilvēkam ir bijis, kamēr tas dzīvoja uz zemes. Jānotiek pārvērtībai.

⁵ Pāvils augšāmcelšanu salīdzina ar grauda dīgšanu. Kviešu graudam nav nekādas līdzības ar augu, kas no tā attīstīsies. The World Book Encyclopedia ir rakstīts: ”Kad sēkla sāk dīgt, tā uzsūc lielu ūdens daudzumu. Ūdens izraisa sēklā daudz ķīmisku izmaiņu. Tā ietekmē sēklas audi piebriest un izkļūst no sēklapvalka.” Faktiski grauds mirst un pamazām pārvēršas par augu. Var teikt, ka ”Dievs tam dod miesu”, jo Dievs ir iedibinājis dabas likumus, kas nosaka sēklu attīstību, un katra sēkla saņem citādu ”miesu”. (1. Mozus 1:11.) Kaut kas līdzīgs notiek ar svaidītajiem kristiešiem. Vispirms viņi nomirst. Pēc tam Dievs noteiktā laikā atgriež viņus dzīvē pilnīgi jaunā ķermenī. Pāvils filipiešiem teica, ka Jēzus Kristus ”pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu savai apskaidrotai miesai”. (Filipiešiem 3:20, 21; 2. Korintiešiem 5:1, 2.) Viņi tiek piecelti garīgā ķermenī un dzīvo garīgajā sfērā. (1. Jāņa 3:2.)

 6. Kāpēc ir saprātīgi ticēt, ka Dievs spēj dot augšāmceltajiem garīgu ķermeni?

⁶ Vai tam ir pārāk grūti ticēt? Nē, nav. Pāvils norāda, ka dzīvniekiem ir dažādi ķermeņi. Un viņš pretstata debesu eņģeļus un miesīgus cilvēkus, sacīdams, ka ”ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi”. Arī nedzīvajā dabā vērojama liela dažādība. ”Viena zvaigzne ir spožāka par otru,” rakstīja Pāvils jau ilgu laiku pirms tam, kad tika atklāti tādi debess ķermeņi kā zilganās zvaigznes, sarkanie milži un baltie punduri. Ja ņem vērā šos faktus, vai nav saprātīgi domāt, ka Dievs var dot garīgu ķermeni svaidītajiem kristiešiem, kas tiek piecelti no mirušajiem? (1. Korintiešiem 15:39—41.)

 7. Kas ir neiznīcība, un kas ir nemirstība?

⁷ Tad Pāvils raksta: ”Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos. Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.” (1. Korintiešiem 15:42.) Cilvēka ķermenis, pat ja tas ir pilnīga cilvēka ķermenis, ir iznīcināms. Cilvēku var nogalināt. Piemēram, Pāvils teica, ka Jēzum pēc augšāmcelšanās ”nebija lemts atgriezties iznīcībā”. (Apustuļu darbi 13:34.) Jēzus nekad vairs neatgriezīsies dzīvē cilvēka ķermenī — kaut arī pilnīgā, tomēr iznīcīgā ķermenī. Ķermenis, ko Dievs augšāmcelšanas laikā dod svaidītajiem, ir neiznīcināms — nāve un satrūdēšana to neskar. Pāvils turpina: ”Sēts top negodā, un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā. Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa.” (1. Korintiešiem 15:43, 44.) Pāvils vēl piebilst: ”Tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā.” Būt nemirstīgam nozīmē saņemt mūžīgu, neiznīcināmu dzīvību. (1. Korintiešiem 15:53; Ebrejiem 7:16.) Tāpēc augšāmceltie nes ”Tā tēlu, kas no debesīm”, tas ir — Jēzus tēlu, kas augšāmcelšanu ir padarījis iespējamu. (1. Korintiešiem 15:45—49, LB-65r.)

 8. a) Kā mēs varam zināt, ka augšāmceltajiem ir tā pati personība, kāda viņiem bija, kad viņi dzīvoja uz zemes? b) Kādi pravietojumi piepildās, kad notiek augšāmcelšana?

⁸ Lai arī notiek šāda pārvērtība, augšāmceltie tomēr ir tās pašas personas, kas viņi bija pirms nāves. Viņi tiek piecelti ar tām pašām atmiņām un tām pašām lieliskajām kristīgajām īpašībām. (Maleahija 3:3; Atklāsmes 21:10, 18.) Līdzīgi notika arī ar Jēzu Kristu. Viņš atstāja garīgo sfēru un kļuva par cilvēku. Pēc tam viņš nomira un tika piecelts kā garīga būtne. Tomēr ”Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi”. (Ebrejiem 13:8.) Cik gan brīnišķīga privilēģija ir svaidītajiem! Pāvils saka: ”Kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību, un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: ”Nāve ir aprīta uzvarā! Kur, nāve tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?”” (1. Korintiešiem 15:54, 55; Jesajas 25:8; Hozejas 13:14.)

Augšāmcelšana dzīvei uz zemes?

9., 10. a) Kas ir ”gals”, kā tas redzams no 1. Korintiešiem 15:24 konteksta, un kas tajā laikā notiks? b) Kam jānotiek, lai nāve tiktu iznīcināta?

⁹ Bet vai tie miljoni cilvēku, kam nav cerības kļūt par nemirstīgām garīgām būtnēm debesīs, arī dzīvos nākotnē? Jā, dzīvos. Paskaidrojis, ka augšāmcelšana dzīvei debesīs notiek Kristus klātbūtnes laikā, Pāvils runā par tālākajiem notikumiem: ”Un tad nāk gals, kad viņš nodod valstību Dievam un Tēvam, kad viņš būs iznīcinājis katru valdību, varu un spēku.” (1. Korintiešiem 15:23, 24.)

¹⁰ ”Gals” ir Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigas, kad Jēzus pazemīgi un uzticīgi nodos Valstību savam Dievam un Tēvam. (Atklāsmes 20:4.) Tad būs īstenots Dieva nodoms ’visu apvienot zem vienas galvas — Kristus’. (Efeziešiem 1:9, 10.) Taču vispirms Kristus būs iznīcinājis ”katru valdību, varu un spēku”, kas būs bijuši pret Dieva suverēno gribu. Tas nozīmēs kaut ko vairāk nekā iznīcināšanu Harmagedonā. (Atklāsmes 16:16; 19:11—21.) Pāvils raksta, ka Kristum ”vajaga valdīt, tiekāms viņš noliek visus ienaidniekus sev apakš kājām. Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta — nāve.” (1. Korintiešiem 15:25, 26.) Tiks iznīcinātas visas Ādama grēka un nāves sekas. Tātad Dievs, atgriezdams mirušos dzīvē, būs izvedis viņus no ”kapiem”. (Jāņa 5:28.)

11. a) Kā mēs zinām, ka Dievs spēj no jauna radīt dvēseles, kas ir mirušas? b) Kādu ķermeni saņems tie, kas tiks augšāmcelti dzīvei uz zemes?

¹¹ Tas nozīmē, ka tiks no jauna radītas cilvēku dvēseles. Vai tas ir neiespējami? Nē, nav, jo Psalmā 104:29, 30 ir teikts, ka Dievs to var izdarīt: ”Kad Tu viņiem atņem dvašu, tad viņi mirst un atgriežas pīšļos. Kad Tu sūti savu garu, tad viņi top dzīvi radījumi.” Pēc augšāmcelšanas cilvēki būs tādi paši, kādi viņi bija pirms nāves, taču tas nenozīmē, ka viņiem būs tas pats ķermenis. Tāpat kā tiem, kas tiks piecelti debesu dzīvei, šiem cilvēkiem Dievs dos tādu miesu, kādu viņš vēlas. Viņu jaunais ķermenis, bez šaubām, būs labā fiziskā stāvoklī un pietiekami līdzīgs viņu sākotnējam ķermenim, tā ka mīļi un tuvi cilvēki viņus varēs pazīt.

12. Kad notiks augšāmcelšana dzīvei uz zemes?

¹² Bet kad notiks augšāmcelšana dzīvei uz zemes? Marta par savu mirušo brāli Lācaru teica: ”Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā.” (Jāņa 11:24.) Kā viņa to varēja zināt? Martas laikā mācība par augšāmcelšanu bija iemesls daudziem strīdiem, jo farizeji tai ticēja, bet saduceji ne. (Apustuļu darbi 23:8.) Taču Marta droši vien zināja, ka ir bijuši pirmskristiešu laika liecinieki, kas ticēja augšāmcelšanai. (Ebrejiem 11:35.) Pārdomājot Daniēla 12:13, viņa, iespējams, bija sapratusi, ka augšāmcelšana notiks ”pastarā” jeb pēdējā dienā. Varbūt Marta par augšāmcelšanu bija uzzinājusi no paša Jēzus. (Jāņa 6:39.) ”Pastarā” jeb pēdējā diena sakrīt ar Kristus tūkstoš gadu valdīšanu. (Atklāsmes 20:6.) Iedomājieties, kāds prieks valdīs šīs ”dienas” laikā, kad norisināsies tādi iespaidīgi notikumi! (Salīdzināt Lūkas 24:41.)

Kas atgriezīsies dzīvē?

13. Kāds augšāmcelšanas redzējums ir aprakstīts Atklāsmes 20:12—14?

¹³ Atklāsmes 20:12—14 var lasīt par augšāmcelšanu uz zemes, ko parādībā redzēja Jānis: ”Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem. Jūŗa atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem. Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūŗā. Šī ir otra nāve — uguns jūŗa.”

14. Kas tiks piecelti no mirušajiem?

¹⁴ Augšāmcelti tiks mirušie, ’lielie un mazie’, — gan ievērojami cilvēki, gan tie, kas ne ar ko īpašu sabiedrībā nav izcēlušies. Tiks piecelti pat tie, kas mira zīdaiņa vecumā. (Jeremijas 31:15, 16.) Apustuļu darbos 24:15 ir lasāms vēl kāds būtisks fakts: ”Būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” Šo ”taisno” vidū būs Dievam uzticīgie cilvēki, kas dzīvojuši senatnē, piemēram, Ābels, Ēnohs, Noa, Ābrahāms, Sāra un Rahāba. (Ebrejiem 11:1—40.) Iedomājieties, cik interesanti būs sarunāties ar viņiem un dzirdēt stāstījumus par senseniem notikumiem, kas aprakstīti Bībelē! ”Taisno” vidū būs arī daudzi tūkstoši dievbijīgu cilvēku, kas ir nomiruši nesenā pagātnē un kam nav bijusi cerība dzīvot debesīs. Vai viņu starpā nebūs arī kāds no tavas ģimenes locekļiem vai tev tuviem cilvēkiem? Kāds gan tas ir mierinājums — zināt, ka viņus atkal varēs satikt! Bet kas būs ”netaisnie” cilvēki, kuri tiks atgriezti dzīvē? ”Netaisnie” būs visi tie miljoni vai pat miljardi cilvēku, kuriem dzīves laikā nebija iespējas uzzināt un likt lietā Bībeles patiesību.

15. Ko nozīmē tas, ka augšāmceltie tiks ”tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās”?

¹⁵ Kādā veidā augšāmceltie tiks ”tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem”? Grāmatās nebūs pierakstīts tas, ko cilvēki ir darījuši pagātnē, jo mirstot viņi tiek atbrīvoti no dzīves laikā izdarītajiem grēkiem. (Romiešiem 6:7, 23.) Tomēr augšāmceltie cilvēki joprojām būs pakļauti Ādama grēkam. Tātad grāmatās acīmredzot būs Dieva norādījumi, kas visiem cilvēkiem būs jāievēro, lai viņi varētu gūt pilnu labumu no Jēzus Kristus upura. Kad tiks izskaustas pēdējās Ādama grēka paliekas, nāve būs iznīcināta vispilnīgākajā nozīmē. Tūkstoš gadu posma beigās Dievs būs ”viss iekš visiem”. (1. Korintiešiem 15:28, LB-26.) Cilvēkiem vairs nebūs nepieciešama Augstā priestera un Izpircēja palīdzība. Visa cilvēce atkal būs tajā pilnīgajā stāvoklī, kādā sākotnēji bija Ādams.

Augšāmcelšana noteiktā kārtībā

16. a) Kāpēc būtu saprātīgi uzskatīt, ka augšāmcelšana norisināsies noteiktā kārtībā? b) Kas droši vien atgriezīsies dzīvē vispirms?

¹⁶ Augšāmcelšana dzīvei debesīs norisinās noteiktā kārtībā (”ikviens savā kārtā”), tāpēc ir pamats domāt, ka augšāmcelšana dzīvei uz zemes neradīs stihisku iedzīvotāju skaita pieaugumu. (1. Korintiešiem 15:23.) Ir saprotams, ka par cilvēkiem, kas nupat būs piecelti no mirušajiem, kādam būs jāparūpējas. (Salīdzināt Lūkas 8:55.) Cilvēkiem būs vajadzīga materiāla un — kas ir vēl svarīgāk — garīga palīdzība, lai viņi varētu iegūt zināšanas par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu, kuras var dot viņiem dzīvību. (Jāņa 17:3.) Ja visi atgrieztos dzīvē vienlaicīgi, nebūtu iespējams kā nākas parūpēties par viņiem. Būtu saprātīgi spriest, ka augšāmcelšana notiks pakāpeniski. Uzticamie kristieši, kas būs miruši neilgi pirms Sātana sistēmas gala, droši vien būs vieni no pirmajiem, kurus piecels no mirušajiem. Tāpat varētu domāt, ka sākumā tiks augšāmcelti uzticamie vīrieši, kas ir dzīvojuši senatnē, — viņi pēc augšāmcelšanas varēs pildīt ’valdnieku’ pienākumus. (Psalms 45:17.)

17. Uz kādiem jautājumiem par augšāmcelšanu Bībelē nav dotas atbildes, un kāpēc kristiešiem nav pārmērīgi jānodarbina prāts ar šādiem jautājumiem?

¹⁷ Bet mums nav jākļūst dogmatiskiem. Ir daudz tādu jautājumu, uz kuriem Bībelē netiek dota atbilde. Tajā nav sīki aprakstīts, kā, kad un kur notiks cilvēku augšāmcelšana. Tāpat nav rakstīts, kā augšāmceltie tiks izmitināti, paēdināti un apģērbti. Mēs arī nevaram pilnīgi droši pateikt, kā Jehova parūpēsies, piemēram, par augšāmcelto bērnu audzināšanu vai kā viņš atrisinās konkrētas situācijas, kas ir radušās mūsu draugu un mums mīļu cilvēku dzīvē. Ir pilnīgi saprotams, ka tādi jautājumi mūs interesē, taču nebūtu prātīgi pavadīt daudz laika, mēģinot izdibināt to, kas šobrīd nav izdibināms. Vissvarīgākais ir uzticīgi kalpot Jehovam un iegūt mūžīgo dzīvi. Svaidītie kristieši cer uz brīnišķīgo augšāmcelšanu debesu dzīvei. (2. Pētera 1:10, 11.) ”Citas avis” cer uz mūžīgiem laikiem iemantot Dieva Valstības zemes daļu. (Jāņa 10:16; Mateja 25:33, 34.) Domājot par neskaidrajiem jautājumiem, kas saistīti ar augšāmcelšanos, mēs vienkārši paļaujamies uz Jehovu. Mūsu izredzes uz laimīgu nākotni ir drošās rokās, jo viņš var ’apmierināt visu dzīvo būtņu vēlēšanās’. (Psalms 145:16, NW; Jeremijas 17:7.)

18. a) Kādai uzvarai Pāvils pievērš uzmanību? b) Kāpēc mēs droši paļaujamies uz augšāmcelšanās cerību?

¹⁸ Nobeigumā Pāvils saka: ”Paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” (1. Korintiešiem 15:57.) Jā, uzvara pār Ādama grēka izraisīto nāvi tiek panākta ar Jēzus Kristus izpirkuma upura starpniecību, un uzvarētāji ir gan svaidītie, gan arī ”citas avis”. Turklāt ”citas avis”, kas dzīvo mūsdienās, var cerēt uz kaut ko tādu, kas ir iespējams vienīgi pašreizējai paaudzei. Viņiem, arvien pieaugošā ’lielā pulka’ locekļiem, ir izredzes pārdzīvot ’lielās bēdas’ un nekad nemirt. (Atklāsmes 7:9, 14.) Ja arī kāds ’laika un apstākļu’ vai arī Sātana sekotāju dēļ mirst, viņš tomēr var paļauties uz augšāmcelšanās cerību. (Salamans Mācītājs 9:11.)

19. Kādā pamudinājumā jāieklausās visiem kristiešiem?

¹⁹ Mēs ļoti gaidām to brīnišķīgo dienu, kad nāve tiks iznīcināta. Nesatricināma paļāvība uz Jehovas solījumu piecelt mirušos mums ļauj skatīties uz dzīvi reālistiski. Lai kas ar mums notiktu šajā dzīvē — pat ja mēs mirtu —, nekas nevar atņemt balvu, ko Jehova ir apsolījis. Tāpēc pamudinājums, ko Pāvils izteica korintiešiem, šodien ir tikpat aktuāls kā pirms divtūkstoš gadiem: ”Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.” (1. Korintiešiem 15:58.)

Vai jūs varat paskaidrot?

◻ Kā Pāvils atbildēja uz jautājumu par to, kādu ķermeni saņems svaidītie, kad viņi tiks piecelti no mirušajiem?

◻ Kā un kad nāve tiks iznīcināta?

◻ Kas tiks piecelti dzīvei uz zemes?

◻ Kādai jābūt mūsu attieksmei pret jautājumiem, uz kuriem Bībelē atbildes nav dotas?

[Attēls 20. lpp.]

Kad grauds ”mirst”, ar to notiek lielas pārmaiņas

[Attēli 23. lpp.]

Augšāmcelto vidū būs tādi uzticami cilvēki, kas dzīvojuši senatnē, kā Noa, Ābrahāms, Sāra un Rahāba

[Attēls 24. lpp.]

Augšāmcelšanas laikā valdīs liels prieks