Tiks iznīcināts pēdējais ienaidnieks — nāve

1., 2. Kādos apstākļos sākotnēji dzīvoja Ādams un Ieva, un kādi jautājumi rodas?

KAD Ādams un Ieva tika radīti, viņiem nebija neviena ienaidnieka. Viņi bija pilnīgi cilvēki, kas dzīvoja paradīzē. Ādamam un Ievai bija tuvas attiecības ar savu Radītāju, kura dēls un meita viņi bija. (1. Moz. 2:7—9; Lūk. 3:38.) Uzdevums, ko Dievs viņiem uzticēja, liecināja par to, kādas perspektīvas viņiem paveras. (Nolasīt 1. Mozus 1:28.) Norādījumu ”piepildīt zemi un pakļaut sev to” varēja īstenot noteiktā laika posmā. Taču pastāvīgi ”valdīt pār.. visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi,” Ādams un Ieva varētu tikai tad, ja viņi dzīvotu mūžīgi un ja Ādamam nekad nebūtu jāmirst un līdz ar to jāpārstāj īstenot vadību.

² Bet kāpēc apstākļi pasaulē pašreiz ir pilnīgi citādi? Kā varēja notikt, ka cilvēku laimei ir tik daudz ienaidnieku, no kuriem lielākais ir nāve? Ko Dievs darīs, lai iznīcinātu šos ienaidniekus? Atbildes uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem ir atrodamas Bībelē, un tagad pievērsīsim uzmanību vairākām svarīgām domām no tās.

3., 4. a) Ko Dievs pavēlēja Ādamam un Ievai? b) Cik svarīgi bija paklausīt šai pavēlei?

³ Kaut gan Ādamam un Ievai bija iespēja dzīvot mūžīgi, viņi nebija nemirstīgi. Lai uzturētu dzīvību, viņiem bija jāelpo, jādzer, jāguļ un jāēd. Vēl svarīgāk bija tas, ka viņu dzīvība bija atkarīga no viņu attiecībām ar savu Dzīvības devēju. (5. Moz. 8:3.) Cilvēku dzīve varēja turpināties vienīgi tad, ja viņi pieņemtu Dieva vadību. Jehova to paskaidroja Ādamam jau pirms Ievas radīšanas. Bībelē stāstīts: ”Dievs tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.”” (1. Moz. 2:16, 17.)

⁴ ”Laba un ļauna atzīšanas koks” simbolizēja Dieva tiesības noteikt, kas ir labs un kas — ļauns. Ādams, protams, arī pats spēja atšķirt labu no ļauna, jo viņš bija radīts pēc Dieva tēla un bija apveltīts ar sirdsapziņu. Koks Ādamam un Ievai atgādināja, ka viņiem vienmēr būs vajadzīga Jehovas vadība. Ēdot no koka augļiem, viņi pretendētu uz morālu neatkarību un šādi nodarītu neizsakāmu postu sev pašiem un saviem pēcnācējiem. Dieva pavēle un sods, kas draudēja par tās pārkāpšanu, skaidri liecināja, cik nopietna kļūda būtu šāda rīcība.

 5. Kā Ādams un Ieva kļuva nepaklausīgi Dievam?

⁵ Kad bija radīta Ieva, Ādams viņai pastāstīja par Dieva pavēli. Ieva labi zināja, ko bija teicis Dievs, un spēja to atkārtot gandrīz vārds vārdā. (1. Moz. 3:1—3.) Tas notika sarunā ar kādu, kas izlikās par čūsku. Patiesībā ar čūskas starpniecību runāja Sātans — viens no Dieva garīgajiem dēliem, kas bija ļāvis sevī attīstīties tieksmei pēc neatkarības un varas. (Salīdzināt Jēkaba 1:14, 15.) Lai sasniegtu savus nekrietnos mērķus, viņš apsūdzēja Dievu melos. Sātans apgalvoja, ka Ieva, tiekdamās pēc neatkarības, nemirs, bet kļūs līdzīga Dievam. (1. Moz. 3:4, 5.) Ieva viņam noticēja, ēda no koka augļiem, šādi demonstrējot savu neatkarību, un pārliecināja Ādamu viņai pievienoties. (1. Moz. 3:6, 17.) Sātans bija melojis. (Nolasīt 1. Timotejam 2:14.) Tomēr Ādams ”klausīja savas sievas balsij”. Kaut arī čūsku varēja noturēt par draugu, patiesībā Sātans bija nežēlīgs ienaidnieks, kurš labi zināja, cik briesmīgas būs sekas, ja Ieva paklausīs viņa ieteikumam.

6., 7. Kā Jehova sprieda tiesu pārkāpējiem?

⁶ Savtīgu motīvu vadīti, Ādams un Ieva sacēlās pret Dievu, kurš viņiem bija devis dzīvību un visu pārējo. Jehova, protams, labi zināja, kas bija noticis. (1. Laiku 28:9; nolasīt Salamana Pamācības 15:3.) Viņš bija devis iespēju trijām radītajām būtnēm, kas bija iesaistītas šajos notikumos, parādīt savu attieksmi pret viņu. Kā Tēvs Jehova noteikti bija dziļi sāpināts. (Salīdzināt 1. Mozus 6:6.) Pēc tam viņam bija jārīkojas kā Tiesnesim un jāsoda dumpinieki par nepaklausību, kā jau viņš iepriekš bija brīdinājis.

⁷ Dievs bija teicis Ādamam: ”Tai dienā, kad tu ēdīsi no tā [no laba un ļauna atzīšanas koka], tu mirdams mirsi.” Ādams, pilnīgi iespējams, domāja, ka runa ir par 24 stundu ”dienu”. Pēc Dieva pavēles pārkāpšanas viņš varbūt gaidīja, ka Jehova rīkosies, pirms būs norietējusi saule. ”Dienas vēsumā” Jehova uzrunāja cilvēkus. (1. Moz. 3:8.) Būtībā viņš sprieda tiesu un, balstoties uz Ādama un Ievas sniegtajām atbildēm, viesa skaidrību par faktiem. (1. Moz. 3:9—13.) Pēc tam Jehova pasludināja pārkāpējiem spriedumu. (1. Moz. 3:14—19.) Ja viņš tūlīt uz vietas būtu sodījis tos ar nāvi, netiktu īstenots viņa nodoms, kas bija saistīts ar Ādamu un Ievu un to pēcnācējiem. (Jes. 55:11.) Tāpēc, lai gan Dievs apstiprināja nāves spriedumu un grēka sekas sāka izpausties nekavējoties, viņš ļāva Ādamam un Ievai radīt pēcnācējus, kuri varētu izjust Dieva gādību. Tātad no Dieva viedokļa Ādams un Ieva nomira dienā, kad viņi sagrēkoja, un arī faktiski viņi nomira, pirms bija beigusies viena 1000 gadus ilga ”diena”. (2. Pēt. 3:8.)

8., 9. Kā Ādama grēks ietekmēja viņa pēcnācējus? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁸ Vai Ādama un Ievas rīcība ietekmēja viņu bērnus? Jā, tā notika. Vēstulē romiešiem, 5. nodaļas 12. pantā, paskaidrots: ”Viena cilvēka dēļ pasaulē ir ienācis grēks un līdz ar grēku — nāve, un tā nāve ir pārgājusi uz visiem cilvēkiem, jo visi ir grēkojuši.” Pirmais, kas nomira, bija dievbijīgais Ābels. (1. Moz. 4:8.) Pēc tam novecoja un nomira citi Ādama pēcnācēji. Vai viņi pārmantoja ne tikai nāvi, bet arī grēku? Apustulis Pāvils atbild uz šo jautājumu: ”Viena cilvēka nepaklausības dēļ daudzi ir kļuvuši par grēciniekiem.” (Rom. 5:19.) Tā grēks un nāve, kas mantoti no Ādama, kļuva par nesamierināmiem cilvēces ienaidniekiem, no kuriem nepilnīgi cilvēki nevar paglābties. Nav iespējams precīzi pateikt, kā tieši grēks un nāve pārgāja uz Ādama bērniem un tālākajiem pēcnācējiem, taču tas neapšaubāmi notika.

⁹ Mantotais grēks un nāve Bībelē ir trāpīgi aprakstīti kā ”ārējās čaulas plīvurs, kurā tērptas visas tautas, un.. sega, kas pārklāta pār visām tautām”. (Jes. 25:7.) Šī smacējošā sega jeb plīvurs, šis neizbēgamā nosodījuma pārklājs tur visus cilvēkus kā slazdā. Nenoliedzams ir fakts, ka ”Ādamā visi mirst”. (1. Kor. 15:22.) Tāpēc rodas dabisks jautājums, ko reiz uzdeva Pāvils: ”Kas mani izglābs no šīs miesas, kurai jāmirst tādā nāvē?” Vai ir kāds, kas spēj to izdarīt?a (Rom. 7:24.)

10. a) Kādi Bībeles panti parāda, ka Jehova iznīcinās nāvi, ko cilvēki ir mantojuši no Ādama? b) Ko šie panti atklāj par Jehovu un viņa Dēlu?

¹⁰ Jā, Jehova varēja izglābt Pāvilu. Uzreiz pēc ”plīvura” pieminēšanas Jesaja rakstīja: ”Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem.” (Jes. 25:8.) Kā tēvs, kas novērš savu bērnu ciešanu cēloni un noslauka asaras no viņu acīm, Jehova ar prieku iznīcinās nāvi, ko cilvēki ir mantojuši no Ādama. Šajā ziņā viņam būs kāds palīgs. 1. vēstulē korintiešiem, 15. nodaļas 22. pantā, ir teikts: ”Tāpat kā Ādamā visi mirst, Kristū visi tiks darīti dzīvi.” Arī pēc tam, kad Pāvils bija uzdevis jautājumu ”Kas mani izglābs?”, viņš pauda līdzīgu domu: ”Es pateicos Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu!” (Rom. 7:25.) Mīlestība, kas Jehovu rosināja radīt cilvēkus, pēc Ādama un Ievas sacelšanās neatdzisa. Palīgs, kas kopā ar Jehovu piedalījās pirmo divu cilvēku radīšanā, nezaudēja prieku par viņu pēcnācējiem. (Sal. Pam. 8:30, 31.) Bet kā cilvēkus varēja izglābt?

11. Par ko Jehova parūpējās, lai palīdzētu cilvēcei?

¹¹ Cilvēku nepilnība un nāve ir saistīta gan ar Ādama izdarīto grēku, gan ar Jehovas piespriesto taisnīgo sodu. (Rom. 5:12, 16.) Bībelē teikts: ”Viena pārkāpuma dēļ visdažādākie cilvēki ir atzīti par vainīgiem.” (Rom. 5:18.) Kā Jehova, nepārkāpjot savus principus, varēja atcelt spriedumu, ar kuru visi tika atzīti par vainīgiem? Atbilde ir atrodama Jēzus vārdos: ”Cilvēka dēls [ir] atnācis, lai.. atdotu savu dvēseli par izpirkumu daudzu labā.” (Mat. 20:28.) Jehovas pirmais garīgais dēls, kad bija piedzimis uz zemes un kļuvis par pilnīgu cilvēku, paskaidroja, ka viņš sagādās izpirkumu. Kā šis izpirkums apmierināja taisnīguma prasības? (1. Tim. 2:5, 6.)

12. Kas bija atbilstošais izpirkums, kurš apmierināja taisnīguma prasības?

¹² Tā kā Jēzus bija pilnīgs cilvēks, viņa nākotne varēja būt tāda pati, kāda gaidīja Ādamu, pirms tas bija sagrēkojis. Jehovas nodoms bija piepildīt zemi ar Ādama pilnīgajiem pēcnācējiem. Stipra mīlestība pret Tēvu un Ādama pēcnācējiem Jēzu pamudināja upurēt savu cilvēka dzīvību. Viņš atdeva nevainojamu cilvēka dzīvību, kas atbilda Ādama zaudētajai. Vēlāk Jehova atdzīvināja savu Dēlu, kurš kļuva par garīgu būtni. (1. Pēt. 3:18.) Jehova rīkojās saskaņā ar taisnīguma prasībām, pieņemdams šī viena pilnīgā cilvēka, Jēzus, upuri par izpirkumu, kas ļāva atpirkt Ādama pēcnācējus un piešķirt tiem izredzes, kuras Ādams bija zaudējis. Savā ziņā Jēzus ieņēma Ādama vietu. Pāvils norāda: ”Tā arī ir rakstīts: ”Pirmais cilvēks Ādams kļuva par dzīvu dvēseli.” Pēdējais Ādams kļuva par garu, kas dod dzīvību.” (1. Kor. 15:45.)

13. Kā ”pēdējais Ādams” palīdzēs mirušajiem?

¹³ Pienāks laiks, kad ”pēdējais Ādams” kļūs par ”garu, kas dod dzīvību” cilvēcei kopumā. Lielākā daļa Ādama pēcnācēju, kas ir dzīvojuši un miruši, atkal tiks darīti dzīvi — piecelti no nāves dzīvei uz zemes. (Jāņa 5:28, 29.)

14. Ko Jehova ir izveidojis, lai cilvēki atbrīvotos no nepilnības, ko saviem pēcnācējiem nodeva Ādams?

¹⁴ Kā cilvēce tiks atbrīvota no cīņas ar iedzimto nepilnību? Jehova ir izveidojis valstību jeb valdību, pie kuras pieder ”pēdējais Ādams” un noteikts skaits viņa līdzgaitnieku, kas izraudzīti no cilvēku vidus. (Nolasīt Atklāsmes 5:9, 10.) Tie, kas būs kopā ar Jēzu debesīs, paši būs pieredzējuši, ko nozīmē būt nepilnīgiem cilvēkiem. Viņi valdīs tūkstoš gadus un palīdzēs tiem, kas dzīvos uz zemes, atbrīvoties no nepilnības, jo saviem spēkiem neviens to nespēj. (Atkl. 20:6.)

15., 16. a) Kas ir ”pēdējais ienaidnieks”, un kad tas tiks iznīcināts? b) Ko Jēzus ar laiku darīs, kā norādīts 1. Korintiešiem 15:28?

¹⁵ Valstības tūkstoš gadu valdīšanas beigās paklausīgie cilvēki būs atbrīvoti no visiem ienaidniekiem, kas parādījās Ādama nepaklausības dēļ. Bībelē teikts: ”Tāpat kā Ādamā visi mirst, Kristū visi tiks darīti dzīvi. Bet visi noteiktā secībā: pirmais ir Kristus, pēc tam viņa klātbūtnes laikā — tie, kas pieder Kristum [viņa līdzvaldnieki]. Pēc tam, beigās, kad viņš būs iznīcinājis visas valdības, visas varas un spēkus, viņš nodos valdīšanu savam Dievam un Tēvam. Viņam jāvalda tik ilgi, kamēr Dievs noliks visus ienaidniekus zem viņa kājām. Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve.” (1. Kor. 15:22—26.) Nāvei, kas mantota no Ādama, beidzot būs pienācis gals. ”Plīvurs”, kas klāj visu cilvēku ģimeni, būs noņemts uz mūžīgiem laikiem. (Jes. 25:7, 8.)

¹⁶ Apustulis Pāvils pabeidz savu Dieva iedvesmoto stāstījumu ar šādiem vārdiem: ”Kad viss viņam būs pakļauts, tad arī Dēls pats pakļausies tam, kurš viņam visu pakļāvis, lai Dievs būtu viss visiem.” (1. Kor. 15:28.) Mērķis, ar kādu Dēls valda, būs sasniegts. Ar dziļu gandarījuma sajūtu viņš tad nodos savu varu atpakaļ Jehovam, kurš varēs valdīt pār pilnīgu cilvēku ģimeni.

17. Kas beigu beigās notiks ar Sātanu?

¹⁷ Kas notiks ar Sātanu, kurš ir visu cilvēces nelaimju izraisītājs? Atbildi var atrast Atklāsmes grāmatas 20. nodaļā, no 7. līdz 15. pantam. Visiem pilnīgajiem cilvēkiem būs jāiztur pēdējais pārbaudījums, kura laikā Sātanam tiks ļauts mēģināt viņus pievilt. Sātans un tie, kas viņam sekos, uz visiem laikiem ies bojā ”otrajā nāvē”. (Atkl. 21:8.) Tie, kurus skars ”otrā nāve”, būs zuduši uz mūžīgiem laikiem, tāpēc šī nāve nekad netiks iznīcināta. Taču ”otrā nāve” nav to cilvēku ienaidnieks, kuri mīl savu Radītāju un viņam kalpo.

18. Kā tiks īstenots uzdevums, ko Dievs deva Ādamam?

¹⁸ Tad pilnību sasniegušie cilvēki būs pilnā mērā iemantojuši Jehovas labvēlību un varēs dzīvot mūžīgi, turklāt viņiem vairs nebūs neviena ienaidnieka. Uzdevums, kas tika dots Ādamam, būs īstenots bez viņa līdzdalības. Zemi piepildīs Ādama pēcnācēji, kas labprāt rūpēsies par to un varēs priecāties par daudzveidīgajām dzīvības formām uz tās. Nekad nezaudēsim pateicību par to, kā Jehova ar mīlestību iznīcinās pēdējo ienaidnieku — nāvi!