Lai spriestspēja tevi pasargā
”Labs padoms tevi pasargās, un saprāts [”spriestspēja”, NW] tevi paglābs.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 2:11)
1. No kā spriestspēja mūs var paglābt?
JEHOVA vēlas, lai tu attīstītu spriestspēju. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš zina: tā pasargās tevi no dažādām briesmām. Salamana Pamācības 2:10—19 sākas ar vārdiem: ”Īstenā atziņa ienāks tavā sirdī, lai tu jo labprāt mācītos; labs padoms tevi pasargās, un saprāts [”spriestspēja”, NW] tevi paglābs.” No kā spriestspēja tevi paglābs? Piemēram, no ”ļauna ceļa” (LB-26), no cilvēkiem, kas atstāj īsteno ceļu, un no tiem, kas galīgi nogājuši neceļā.
2. Kas ir spriestspēja, un pēc kādas spriestspējas kristieši īpaši tiecas?
2 Tu droši vien atceries, ka spriestspēja ir prāta īpašība, ar kuras palīdzību tas atšķir kaut ko no kaut kā cita. Spriest spējīgs cilvēks uztver jēdzienu, lietu un parādību atšķirības un prot saprātīgi spriest. Būdami kristieši, mēs jo īpaši tiecamies pēc garīgas spriestspējas, kas ir balstīta uz precīzām Dieva Rakstu zināšanām. Kad mēs studējam Svētos rakstus, mēs it kā iegūstam materiālu garīgas spriestspējas veidošanai. Apgūtās zināšanas var palīdzēt mums pieņemt Jehovam patīkamus lēmumus.
3. Kā mēs varam iegūt garīgu spriestspēju?
3 Kad Dievs jautāja Izraēlas ķēniņam Salamanam, kādu svētību viņš vēlētos, jaunais valdnieks teica: ”Dodi savam kalpam gaišu sirdsprātu, lai viņš varētu būt soģis pār tavu tautu un lai varētu atšķirt labu un ļaunu.” Salamans lūdza spriestspēju, un Jehova viņam to piešķīra neparasti lielā mērā. (1. Ķēniņu 3:9; 5:10.) Lai iegūtu spriestspēju, mums jālūdz Dievs un jāstudē viņa Raksti, izmantojot pamācošās publikācijas, ko mēs saņemam ar ’uzticīgā un gudrā kalpa’ starpniecību. (Mateja 24:45—47.) Tā mēs varēsim tiktāl attīstīt garīgo spriestspēju, ka kļūsim ”saprašanā.. pieauguši”, spējīgi ”izšķirt labu un ļaunu”. (1. Korintiešiem 14:20; Ebrejiem 5:14.)
Īpaša vajadzība pēc spriestspējas
4. Ko nozīmē, ka cilvēkam ir ’laba acs’, un kādu labumu tā mums var dot?
4 Ja mums ir pienācīga spriestspēja, mēs varam rīkoties saskaņā ar Jēzus Kristus vārdiem: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās [materiālās] lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33.) Jēzus arī teica: ”Miesas spīdeklis ir acs. Ja tava acs ir laba, tad arī visa tava miesa ir gaiša.” (Lūkas 11:34.) Šī ”acs” ir simbolisks spīdeklis. ’Laba acs’ ir skaidra, tās skatiens ir koncentrēts. Ja mums ir tāda ”acs”, mēs varam parādīt spriestspēju un dzīvot, garīgi nepaklūpot.
5. Ja runa ir par biznesa darījumiem, kas mums jāpatur prātā attiecībā uz kristiešu draudzes mērķi?
5 Daži nav saglabājuši labu ”aci” un ir sarežģījuši gan paši savu, gan citu cilvēku dzīvi ar vilinošiem biznesa darījumiem. Bet mums jāatceras, ka kristiešu draudze ir ”patiesības balsts un pamats”. (1. Timotejam 3:15.) Kā kolonnas balsta celtni, tā draudze aizstāv Dieva patiesību, bet nevis atbalsta kāda cilvēka uzņēmējdarbību. Jehovas liecinieku draudzes nav izveidotas tādēļ, lai veicinātu komerciju un reklamētu preces vai pakalpojumus. Mums nav jākārto personiski darījumi Ķēniņvalsts zālē. Spriestspēja mums palīdz saprast, ka Ķēniņvalsts zāles un draudzes grāmatstudijas, kā arī Jehovas liecinieku rajona un apgabala kopsanāksmes ir domātas, lai tiktos ar citiem kristiešiem un apspriestu garīgus jautājumus. Ja mēs izmantotu garīgas saites, lai sekmētu kaut kādus komerciālus pasākumus, vai tas neliecinātu par zināmu necieņu pret garīgām vērtībām? Sakarus draudzē nekādā gadījumā nedrīkst izmantot peļņas iegūšanai.
6. Kāpēc draudzes sapulcēs nav jāpārdod un jāreklamē komerciāli izstrādājumi un pakalpojumi?
6 Daži ir izmantojuši teokrātiskus sakarus, lai pārdotu ārstniecības vai skaistumkopšanas līdzekļus, vitamīnus, telekomunikāciju pakalpojumus, būvmateriālus, ceļojumu reklāmas, datoru programmas un iekārtas utt. Taču draudzes sapulces nav paredzētas komerciālu izstrādājumu un pakalpojumu reklāmai vai pārdošanai. Mēs varam saprast principu, kas ir pamatā šādai nostājai, ja atceramies, ka Jēzus ”visus izdzina no tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus, un baložu pārdevējiem viņš sacīja: ”Nesiet to projām! Nepadarait mana Tēva namu par tirgus namu!”” (Jāņa 2:15, 16.)
Ko var teikt par ieguldījumiem?
7. Kāpēc nepieciešamas spriestspēja un piesardzība, domājot par līdzekļu ieguldīšanu?
7 Gan spriestspēja, gan piesardzība ir nepieciešamas, domājot par līdzekļu ieguldīšanu kādā biznesa pasākumā. Pieņemsim, kāds vēlas aizņemties naudu un dod apmēram šādus solījumus: ”Es garantēju, ka tu nopelnīsi naudu.” ”Tu neko nevari zaudēt. Tas ir pilnīgi droši.” Uzmanies, ja kāds kaut ko tādu sola. Vai nu šis cilvēks nespriež reāli, vai arī viņš ir negodīgs, jo naudas ieguldīšana ļoti reti ir droša. Dažas negodīgas personas ar veiklu pierunāšanu pat ir piekrāpušas draudzes locekļus. Tas atgādina par ’bezdievjiem’, kas bija iezagušies pirmā gadsimta draudzē un ’Dieva žēlastības vietā bija nodevušies kauna dzīvei’. Viņi bija kā šķautņaini zemūdens akmeņi, kas var savainot un nogalināt peldētājus. (Jūdas 4, 12, NW.) Tiesa, krāpniekiem ir citi motīvi, bet arī viņi cenšas noķert draudzes locekļus savos tīklos.
8. Kas ir noticis ar dažiem šķietami ienesīgiem biznesa pasākumiem?
8 Reizēm pat kristieši ar vislabākajiem nodomiem ir dalījušies informācijā par šķietami ienesīgiem pasākumiem, bet galu galā gan viņi paši, gan citi, kas sekojuši viņu priekšzīmei, ir zaudējuši visu ieguldīto naudu. Iznākumā daudzi kristieši ir zaudējuši priekšrocības draudzē. Kad atklājas, ka ātrai peļņai domātais pasākums īstenībā ir bijis blēdīgs plāns, vienīgais ieguvējs ir krāpnieks, kurš parasti nekavējoties pazūd bez pēdām. Kā spriestspēja var palīdzēt izvairīties no šādām situācijām?
9. Kāpēc ir nepieciešama spriestspēja, lai izvērtētu apgalvojumus par naudas ieguldīšanu?
9 Spriestspēja ietver sevī prasmi saprast to, kas nav tik viegli uztverams. Šī spēja ir nepieciešama, lai izvērtētu apgalvojumus, kas attiecas uz naudas ieguldīšanu. Kristieši uzticas cits citam, un daži varbūt domā, ka viņu garīgie brāļi un māsas neiesaistītos tādos biznesa pasākumos, kas varētu apdraudēt ticības biedru līdzekļus. Bet fakts, ka biznesmenis ir kristietis, vēl nenozīmē, ka viņam piemīt īpašas spējas biznesā vai ka viņa pasākums noteikti būs sekmīgs.
10. Kāda iemesla dēļ daži kristieši lūdz aizdevumus biznesa darījumiem no saviem ticības biedriem, un kas var notikt ar šādiem ieguldījumiem?
10 Daži kristieši lūdz no saviem ticības brāļiem aizdevumus biznesa darījumiem tāpēc, ka respektablas kredītiestādes nekādā gadījumā neaizdotu naudu viņu riskantajiem pasākumiem. Daudzi ir maldīgi noticējuši, ka bez lielām pūlēm vai varbūt pat vispār bez darba viņi ātri vien var tikt pie bagātības, vienkārši ieguldot savu naudu. Dažus naudas ieguldīšana ir piesaistījusi azarta dēļ, kas ir bijis saistīts ar šo ieguldījumu, taču iznākumā viņi ir pazaudējuši visus savus ietaupījumus! Kāds kristietis ieguldīja lielu naudas summu, cerēdams jau pēc divām nedēļām iegūt 25 procentu peļņu. Viņš pazaudēja visu šo naudu, kad tika pasludināts bankrots. Kāds cits cilvēks, kas veic darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, aizņēmās ievērojamas summas no citiem draudzes locekļiem. Viņš apsolīja nesaprātīgi lielu peļņu, bet piedzīvoja bankrotu un zaudēja līdzekļus, ko bija aizņēmies.
Kad biznesa pasākumi cieš neveiksmi
11. Kādu padomu Pāvils deva saistībā ar mantkārību?
11 Daži kristieši, kas ir iesaistījušies nedrošos pasākumos, ir piedzīvojuši vilšanos vai pat zaudējuši garīgumu neveiksmīgu biznesa darījumu dēļ. Kad cilvēki nav ļāvuši spriestspējai viņus pasargāt, iznākums ir bijis sirdēsti un rūgtums. Daudzi ir iekrituši mantkārības slazdā. ”Mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas,” rakstīja Pāvils. (Efeziešiem 5:3.) Un viņš brīdināja: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:9, 10.)
12. Ja kristieši kārto savstarpējus biznesa darījumus, kas viņiem katrā ziņā būtu jāpatur prātā?
12 Ja kāds kristietis attīstītu mantkārību, viņš pats sev nodarītu lielu ļaunumu garīgā ziņā. Farizeji bija mantkārīgi, un šajās pēdējās dienās daudziem cilvēkiem piemīt šī īpašība. (Lūkas 16:14; 2. Timotejam 3:1, 2.) Turpretī kristiešu dzīvei jābūt ”brīvai no mantkārības”. (Ebrejiem 13:5, JD.) Protams, kristieši var kārtot biznesa darījumus cits ar citu vai uzsākt kopīgu biznesu. Taču, ja viņi to dara, diskusijas un pārrunas par šiem jautājumiem nedrīkst jaukt kopā ar draudzes darīšanām. Un atceries: pat garīgu brāļu starpā biznesa līgumus vienmēr noslēdziet rakstiski. Noderīga informācija par šo jautājumu ir atrodama rakstā ”Noslēdziet to rakstiski!”, kas publicēts 1983. gada 8. februāra Atmostieties! (angļu val.), 13.—15. lpp.
13. Kā tu attiecinātu Salamana Pamācības 22:7 uz biznesa pasākumiem?
13 Salamana Pamācībās 22:7 teikts: ”Kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu.” Bieži vien nav gudri nostādīt pašiem sevi vai savu brāli šāda kalpa stāvoklī. Ja kāds mūs lūdz aizdot viņam naudu biznesa pasākumam, būtu ieteicams apdomāt, vai šis cilvēks vēlāk spēs atmaksāt aizdoto summu. Vai viņam ir uzticama cilvēka reputācija? Protams, mums jāapzinās, ka, aizdodot naudu, mēs varam to zaudēt, jo daudzi biznesa pasākumi cieš neveiksmi. Līgums pats par sevi nenodrošina sekmes biznesā. Turklāt, aizdodot naudu komerciāliem mērķiem, noteikti nav saprātīgi riskēt ar lielāku summu, nekā var atļauties zaudēt.
14. Kāpēc mums nepieciešams parādīt spriestspēju, ja mēs esam aizdevuši naudu kādam kristietim un viņš cieš neveiksmi biznesā?
14 Mums ir jāparāda spriestspēja, ja mēs kādam kristietim esam aizdevuši līdzekļus biznesa darījumiem un šī nauda ir zaudēta, kaut gan nav darīts nekas negodīgs. Ja mūsu ticības biedrs, kas aizņēmies naudu, nav vainīgs, ka darījumi ir bijuši neveiksmīgi, vai mēs varam teikt, ka mums ir nodarīta netaisnība? Nē, jo mēs paši brīvprātīgi aizdevām naudu un varbūt pat saņēmām no tās procentus un viss ir bijis godīgi. Tā kā nekas negodīgs nav noticis, mums nav pamata sūdzēt aizņēmēju tiesā. Kāds būtu labums, ja mēs iesūdzētu tiesā godīgu kristieti, savu ticības biedru, kas ir bijis spiests paziņot par bankrotu, tāpēc ka ar labiem nodomiem uzsākts biznesa pasākums ir cietis neveiksmi? (1. Korintiešiem 6:1.)
15. Kādi apstākļi ir jāapsver, ja ir pasludināts bankrots?
15 Cilvēki, kas pieredz neveiksmi biznesā, dažkārt mēģina atvieglot savu stāvokli, pasludinot bankrotu. Tā kā kristieši neizturas nevērīgi pret saviem parādiem, daži no viņiem pat pēc tam, kad saskaņā ar likumu viņi ir tikuši atbrīvoti no noteiktām finansiālām saistībām, ir uzskatījuši par savu pienākumu censties atmaksāt anulētos parādus, ja kreditori vēlētos pieņemt šo naudu. Bet ja nu aizņēmējs ir zaudējis sava brāļa naudu un pēc tam dzīvo greznu dzīvi? Vai varbūt aizņēmējs vēlāk iegūst pietiekamus līdzekļus, lai atmaksātu aizdoto summu, bet ignorē savu morālo pienākumu atdot naudu, ko viņš ir parādā savam brālim. Tādā gadījumā tiktu apšaubīta šī cilvēka piemērotība atbildīgu pienākumu veikšanai draudzē. (1. Timotejam 3:3, 8; skatīt 1994. gada 15. septembra Sargtorni [angļu val.], 30., 31. lpp.)
Ja ir notikusi krāpšana
16. Kā mēs varam rīkoties, ja mums šķiet, ka esam apkrāpti biznesa darījumos?
16 Spriestspēja mums palīdz saprast, ka ne visi ieguldījumi dod peļņu. Taču ko darīt, ja ir notikusi krāpšana? Krāpšana ir ”apzināta maldināšana, blēdība vai patiesības sagrozīšana ar mērķi pamudināt kādu vai nu atdot kaut ko vērtīgu, kas viņam pieder, vai atteikties no kādām likumīgām tiesībām”. Jēzus Kristus norādīja, kā var rīkoties, ja cilvēks domā, ka viņu ir apkrāpis kāds no ticības biedriem. Saskaņā ar Mateja 18:15—17, Jēzus teica: ”Ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis. Un ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts. Bet ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitinieku.” Ilustrācija, ko Jēzus pēc tam minēja, netieši norāda, ka viņš runāja arī par tādiem grēkiem, kas saistīti ar finansiāliem jautājumiem, piemēram, par krāpšanu. (Mateja 18:23—35.)
17., 18. Kā spriestspēja mūs var pasargāt, ja mūs ir apkrāpis kāds cilvēks, kas sevi sauc par kristieti?
17 Protams, ja nav pierādījumu par krāpšanu vai pat netiešu norādījumu uz to, mums nav bībeliska pamatojuma rīkoties tā, kā aprakstīts Mateja 18:15—17. Bet ko darīt, ja kāds cilvēks, kas sevi sauc par kristieti, mūs patiešām ir piekrāpis? Spriestspēja mūs var pasargāt, atturot no tādas rīcības, kas varētu mest ēnu uz draudzi. Pāvils ieteica saviem ticības biedriem labāk paciest netaisnību vai pat krāpšanu nekā sūdzēt brāli tiesā. (1. Korintiešiem 6:7.)
18 Mūsu patiesie brāļi un māsas nav ’viltības un blēdības pilni’ kā zīlnieks Barjēsus. (Apustuļu darbi 13:6—12.) Tāpēc izmantosim spriestspēju, kad ir zaudēta nauda biznesa pasākumos, kuros ir iesaistīti mūsu ticības biedri. Ja mēs domājam griezties tiesā, mums ir jāapsver, kā tas var ietekmēt gan mūs pašus, gan otru ieinteresēto pusi, gan draudzi, gan tos, kas nepieder pie draudzes. Cenzdamies iegūt kompensāciju, mēs varbūt iztērēsim daudz laika un enerģijas un zaudēsim vēl daudz ko citu. Iespējams, beigu beigās vienīgie ieguvēji būs advokāti un citi speciālisti. Diemžēl daži kristieši ir upurējuši teokrātiskas privilēģijas tāpēc, ka ir pārlieku iegrimuši šādu lietu kārtošanā. Kad šādi tiek novērsta mūsu uzmanība, Sātans noteikti par to līksmo, bet mēs taču gribam iepriecināt Jehovas sirdi. (Salamana Pamācības 27:11.) Turpretī, ja samierināmies ar zaudējumu, mēs varam izvairīties no sirdēstiem un aiztaupīt daudz laika gan sev, gan vecākajiem. Šāda rīcība palīdzēs saglabāt mieru draudzē un ļaus mums arī turpmāk galveno uzmanību pievērst Ķēniņvalstij.
Spriestspēja un lēmumu pieņemšana
19. Kā mums var palīdzēt garīga spriestspēja un lūgšanas, kad mums jāpieņem grūts lēmums?
19 Nepieciešamība pieņemt lēmumus finansu vai biznesa jautājumos var izraisīt lielu spriedzi. Bet garīga spriestspēja mums var palīdzēt visu izvērtēt un pieņemt gudrus lēmumus. Vēl vairāk, lūgšanas un paļāvība uz Jehovu mums var sniegt ’Dieva mieru’. (Filipiešiem 4:6, 7.) Tas ir rāms gars un nosvērtība, ko rada tuvas attiecības ar Jehovu. Šāds miers mums noteikti var palīdzēt saglabāt līdzsvaru, kad mums jāpieņem lēmums sarežģītās situācijās.
20. Kādai jābūt mūsu apņēmībai jautājumos, kas skar biznesa darījumus un draudzi?
20 Apņemsimies nepieļaut, ka domstarpības biznesa jautājumos traucētu mūsu pašu vai draudzes mieru. Mums jāatceras, ka kristiešu draudze darbojas tādēļ, lai palīdzētu mums garīgā ziņā, un to nav paredzēts izmantot par komerciālas darbības centru. Biznesa darījumi vienmēr jākārto atsevišķi no draudzes darīšanām. Mums jāizmanto spriestspēja un jābūt piesardzīgiem, kad iesaistāmies kādā biznesā. Vienmēr saglabāsim līdzsvarotu viedokli par šādiem jautājumiem, galveno uzmanību pievēršot Ķēniņvalsts interesēm. Ja kāds biznesa pasākums, kurā piedalās mūsu ticības biedri, cieš neveiksmi, centīsimies rīkoties tā, kā būtu vislabāk visiem, ko skar šis notikums.
21. Kā mēs varam izmantot spriestspēju un rīkoties saskaņā ar Filipiešiem 1:9—11?
21 Neļausimies pārmērīgām rūpēm par finansiāliem jautājumiem un citām salīdzinoši mazsvarīgām lietām, bet pievērsīsim savu sirdi spriestspējai, lūgsim Dieva vadību un veltīsim galveno uzmanību Ķēniņvalsts interesēm. Kā bija teikts Pāvila lūgšanā, ’lai mūsu mīlestība vienmēr vairāk un vairāk pieņemas atziņā un visādā izmaņā [”visā spriestspējā”, NW], ka mēs svarīgāko pārbaudām’ un nekļūstam par klupšanas akmeni ne citiem, ne sev pašiem. Tagad, kad Ķēniņš Kristus jau sēž savā debesu tronī, paudīsim garīgu spriestspēju visās dzīves jomās. Un ’iegūsim pilnīgu Jēzus Kristus taisnības augli’ Suverēnajam Kungam Dievam Jehovam ”par godu un slavu”. (Filipiešiem 1:9—11.)
Kā tu atbildētu?
◻ Kas ir spriestspēja?
◻ Kāpēc pastāv īpaša vajadzība pēc spriestspējas, kad kristieši kārto savstarpējus biznesa darījumus?
◻ Kā mums var palīdzēt spriestspēja, ja, mūsuprāt, kāds ticības biedrs mūs ir apkrāpis?
◻ Kādai būtu jābūt spriestspējas nozīmei lēmumu pieņemšanā?
[Attēls 18. lpp.]
Spriestspēja mums palīdzēs izmantot Jēzus padomu un pastāvīgi veltīt galveno uzmanību Ķēniņvalstij
[Attēli 20. lpp.]
Biznesa līgumus vienmēr noslēdziet rakstiski