Par spīti šādiem apstākļiem, uzticīgie mācekļi palika nelokāmi. Viņu ticība Dievam bija stipra, un viņi varēja teikt tāpat kā Pāvils: ”Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšķīgais dien’ no dienas atjaunojas.” Bet kas izraisīja šo atjaunošanos dienu no dienas? Pāvils turpināja, teikdams: ”Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.” (2. Korintiešiem 4:16—18.)

Uzlūko pašreizējās problēmas par īslaicīgām!

Gribot negribot mums katru dienu ir jāredz kaut kas tāds, ko mēs labprātāk nemaz neredzētu. Pietiek tikai mazliet ieskatīties spogulī, un kļūst pamanāmi nepatīkami fiziski trūkumi, kas liecina par mūsu fizisko nepilnību. Vērīgi ielūkodamies Dieva Rakstu spogulī, mēs ieraugām garīgus trūkumus, kas piemīt gan mums pašiem, gan arī citiem. (Jēkaba 1:22—25.) Kad mūsu acis pievēršas dienas laikrakstam vai televizora ekrānam, tūlīt uzmanību piesaista ziņas par netaisnību, cietsirdību un notiekošajām traģēdijām, un tās sāpina mūsu sirdi.

Sātans grib panākt, lai viss, ko mēs redzam, liktu mums ieslīgt bezcerībā vai arī novērstu uzmanību, tā ka mūsu ticība kļūtu svārstīga. Kā no tā izvairīties? Mums ir jāseko Jēzus Kristus piemēram, kā ieteica apustulis Pēteris: ”Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.” (1. Pētera 2:21.) Jēzus ir pilnīgs paraugs jebkurā kristieša dzīves jomā.

Norādot uz Jēzu kā uz mūsu paraugu, Pēteris īpaši pieminēja, ka Jēzus ir cietis. Patiesi, Jēzus pieredzēja daudz ciešanu, kad viņš dzīvoja uz Zemes. Būdams Jehovas ”priekšstrādnieks”, viņš bija klāt, kad tika radīta cilvēce, un precīzi zināja, kādiem, saskaņā ar Dieva nodomu, cilvēkiem vajadzēja būt. (Salamana Pamācības 8:30, 31, NW.) Bet tagad viņš ieraudzīja tiešā tuvumā, kādi cilvēki ir kļuvuši grēka un nepilnības dēļ. Katru dienu viņam bija jāsaskaras ar ļaužu nepilnībām un vājībām. Tas noteikti sagādāja viņam smagus pārdzīvojumus. (Mateja 9:36; Marka 6:34.)

Jēzus ne tikai redzēja, kā cieš citi, bet arī pats izcieta lielus pārbaudījumus. (Ebrejiem 5:7, 8.) Taču Jēzus pilnīgā garīgā redze ļāva viņam skatīties pāri šiem pārbaudījumiem un ieraudzīt balvu, ko viņš saņems par savu nevainojamo dzīvi, — nemirstību. Pēc tam Jēzus būs mesiāniskais Ķēniņš, un viņam būs priekšrocība atbrīvot ciešanu nomākto cilvēci no tagadējā nožēlojamā stāvokļa un atgriezt tai pilnību, ko Jehova cilvēcei sākotnēji bija paredzējis. Vērsdams skatienu uz šīm neredzamajām nākotnes izredzēm, Jēzus spēja saglabāt prieku kalpošanā Dievam, kaut arī ik dienas viņš pieredzēja pārbaudījumus. Pāvils vēlāk rakstīja: ”[Jēzus] viņam sagaidāmā prieka vietā [”prieka dēļ”, NW] krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.” (Ebrejiem 12:2.)

Jēzus nekad nepieļāva, ka grūtības un šķēršļi liktu viņam zaudēt cerības, novērstu viņa uzmanību vai vājinātu viņa ticību. Tā kā mēs esam viņa mācekļi, mums ir jāseko Jēzus nevainojamajam piemēram. (Mateja 16:24.)