Staigāsim ticībā, ne skatīšanā

”Mēs staigājam ticībā, ne skatīšanā.” (2. KORINTIEŠIEM 5:7, LB-26)

 1. Ko nozīmē ’staigāt ticībā’?

IKREIZ, kad lūdzam Dievu saskaņā ar viņa Rakstos dotajiem norādījumiem, mēs apliecinām, ka mums vismaz kaut kādā mērā ir ticība. Mēs parādām ticību arī tad, kad sākam liecināt citiem par Dieva Ķēniņvalsti. Un, kad veltām savu dzīvi Jehovam, mēs pierādām, ka vēlamies ’staigāt ticībā’ jeb dzīvot tā, kā liek ticība. (2. Korintiešiem 5:7, LB-26; Kolosiešiem 1:9, 10.)

 2. Kāpēc var teikt, ka iesaistīšanās draudzes darbībā ne vienmēr liecina par cilvēka ticību?

² Ja mēs tiešām vēlamies tā dzīvot, mums nepieciešama ticība, kas ir labi pamatota. (Ebrejiem 11:1, 6.) Daudzus cilvēkus piesaista Jehovas liecinieku augstās morāles normas un mīlestība, kas redzama liecinieku starpā. Tas ir labs sākums, bet tas vēl nenozīmē, ka šādiem cilvēkiem ir ticība. Citiem varbūt ir dzīvesbiedrs vai vecāki, kam ir stipra ticība, un šie cilvēki, iespējams, dažreiz piedalās tajā darbā, ko veic viņu tuvinieki. Ja mājās cilvēks izjūt šādu ietekmi, tā patiesi ir svētība, bet arī tas nevar aizstāt viņa personisko ticību un mīlestību pret Dievu. (Lūkas 10:27, 28.)

 3. a) Kādai jābūt mūsu pārliecībai par Bībeli, lai mūsu ticība būtu labi pamatota? b) Kāpēc daži cilvēki labprātāk nekā citi atzīst, ka Bībele ir Dieva iedvesmota?

³ Tie, kas tiešām staigā ticībā, ir pilnībā pārliecināti, ka Bībele ir Dieva vārdi. Pastāv ārkārtīgi daudz pierādījumu, ka Svētie raksti ir ”Dieva iedvesmoti”.a (2. Timotejam 3:16, NW.) Cik daudz pierādījumu ir nepieciešams, lai cilvēks būtu par to pārliecināts? Tas var būt atkarīgs no viņa līdzšinējās pieredzes un zināšanām. Argumenti, kas apmierina vienu cilvēku, kādu citu varbūt nepārliecina. Dažreiz mēdz būt tā, ka cilvēks, kam ir sniegti neskaitāmi neapgāžami pierādījumi, tomēr neizdara secinājumu, kas izriet no šiem pierādījumiem. Kāpēc tā notiek? Iemesls ir vēlmes, kas sakņojas dziļi šī cilvēka sirdī. (Jeremijas 17:9.) Lai gan cilvēks vārdos pauž interesi par Dieva nodomu, viņa sirds varbūt alkst pēc pasaules atzinības. Varbūt viņš negrib atmest dzīvesveidu, kas ir pretrunā ar Bībeles normām. Tomēr, ja cilvēks tiešām ir izslāpis pēc patiesības, ja viņš ir godīgs pats pret sevi un pazemīgs, viņš ar laiku sapratīs, ka Bībele patiesi ir Dieva vārdi.

 4. Kas ir nepieciešams, lai cilvēkam rastos ticība?

⁴ Bieži vien cilvēki, ar kuriem ir studēta Bībele, jau pēc dažiem mēnešiem saprot, ka viņi ir uzzinājuši pietiekami daudz, lai ticētu, ka Bībele ir Dieva vārdi. Ja tas pamudina šos cilvēkus atvērt savu sirdi un ļaut, lai Jehova viņus māca, uzzinātais pakāpeniski izmaina viņu dziļākās domas, vēlmes un pamudinājumus. (Psalms 143:10.) Romiešiem 10:10 teikts, ka ticība ir sirdī. Šādā ticībā izpaužas tas, ko cilvēks īstenībā jūt, un tā skaidri parādās viņa dzīves veidā.

Nou mudināja rīkoties labi pamatota ticība

5., 6. Kāds bija Noas ticības pamats?

⁵ Noa bija viens no tiem cilvēkiem, kam bija labi pamatota ticība. (Ebrejiem 11:7.) Kāpēc Noam bija šāda ticība? Noas ticības pamats bija Dieva vārdi — vārdi, kas bija nevis uzrakstīti, bet viņam pateikti. 1. Mozus 6:13 teikts: ”Dievs sacīja Noam: ”Es esmu nolēmis pie sevis darīt galu visai radībai, jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara.”” Jehova lika Noam būvēt šķirstu un sīki izstāstīja, kādai jābūt tā konstrukcijai. Tad viņš piebilda: ”Redzi, Es likšu nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas iznīcinās visu radību zem debesīm, kam vien ir dzīvības dvaša: visam, kas zemes virsū, būs nobeigties.” (1. Mozus 6:14—17.)

⁶ Vai pirms šī notikuma kādreiz jau bija lijis lietus? Bībelē tas nav norādīts. Tiesa, 1. Mozus 2:5 ir teikts: ”Dievs tas Kungs vēl nebija licis lietum līt.” Taču šajā pantā ir lasāmi vārdi, ko vairākus gadsimtus vēlāk lietoja Mozus, lai raksturotu nevis Noas dzīves laiku, bet daudz senākus notikumus. Kā liecina 1. Mozus 7:4, Jehova, runādams ar Nou, tomēr pieminēja lietu, un Noa, kā redzams, saprata, kas ar to domāts. Bet Noas ticība nebija ticība tikai tam, ko viņš varēja redzēt. Apustulis Pāvils rakstīja, ka Noa ”saņēma Dieva aizrādījumu attiecībā uz vēl neredzamo”. Dievs Noam teica, ka viņš sūtīs pār zemi ’ūdensplūdus’ jeb ’debesu okeānu’, kā rakstīts New World Translation, 1. Mozus 6:17 zemsvītras piezīmē. Līdz tam laikam nekas tāds vēl nebija pieredzēts. Bet viss radītais, ko Noa varēja redzēt, bija uzskatāms pierādījums, ka Dievs patiešām spēj sūtīt šādus briesmīgus plūdus. Ticības mudināts, Noa būvēja šķirstu.

 7. a) Kas Noam nebija nepieciešams, lai pildītu Dieva pavēli? b) Kādu labumu mēs gūstam, domājot par Noas ticību, un kā mūsu ticība var kļūt par svētību citiem cilvēkiem?

⁷ Dievs nebija nosaucis Noam datumu, kad plūdi sāksies. Bet Noa neizmantoja šo faktu par aizbildinājumu, lai nospriestu: ”Dzīvosim — redzēsim,” — un uzskatītu, ka šķirsta būvēšana un sludināšana nav vissvarīgākais viņa dzīvē. Savā laikā Dievs Noam pateica, kad viņam jāieiet šķirstā. Līdz tam ”Noa darīja, kā Dievs sacīja”. (1. Mozus 6:22.) Noa staigāja ticībā, ne skatīšanā. Cik pateicīgi mēs esam, ka viņš tā darīja! Viņa ticības dēļ mēs šodien esam dzīvi. Līdzīgi ir arī ar mums: ticība, ko mēs parādām, var dziļi ietekmēt ne tikai mūsu pašu, bet arī mūsu bērnu un citu cilvēku nākotni.

Ābrahāma ticība

8., 9. a) Kas bija Ābrahāma ticības pamatā? b) Kā Jehova ”parādījās” Ābrahāmam?

⁸ Pievērsiet uzmanību vēl kādam piemēram — Ābrahāmam. (Ebrejiem 11:8—10.) Uz ko Ābrahāms balstīja savu ticību? Haldiešu Ūrā, kur viņš uzauga, valdīja elkdievība un materiālisms. Bet Ābrahāma uzskatus veidoja kaut kas cits. Ābrahāms noteikti varēja tikties ar Noas dēlu Šemu, kas nodzīvoja vēl 150 gadus pēc tam, kad bija piedzimis Ābrahāms. Viņš ieguva pārliecību, ka Jehova ir ’Visaugstākais Dievs, kam pieder debesis un zeme’. (1. Mozus 14:23.)

⁹ Ābrahāmu dziļi ietekmēja vēl kaut kas. Jehova ”parādījās.. Ābrahāmam, kad viņš bija Mezopotamijā, pirms viņš apmetās uz dzīvi Hāranā, un sacīja viņam: Aizej no savas zemes un saviem radiem un ej uz zemi, ko es tev rādīšu”. (Apustuļu darbi 7:2, 3.) Kā Jehova ”parādījās” Ābrahāmam? Protams, Ābrahāms neredzēja pašu Dievu. (2. Mozus 33:20.) Ir iespējams, ka Jehova parādījās Ābrahāmam sapnī vai lika Ābrahāmam ieraudzīt pārdabisku savas godības attēlu, vai arī sūtīja viņam ziņu ar kādu vēstnesi jeb pārstāvi no eņģeļu vidus. (Salīdzināt 1. Mozus 18:1—3; 28:10—15; 3. Mozus 9:4, 6, 23, 24.) Lai kāds būtu bijis veids, kā Jehova parādījās Ābrahāmam, šis uzticamais vīrs bija pārliecināts, ka Jehova viņam piedāvā izcilu privilēģiju. Ābrahāms uzklausīja Dievu ar ticību sirdī.

10. Kā Jehova stiprināja Ābrahāma ticību?

¹⁰ Ābrahāma ticība nebija atkarīga no detalizētām ziņām par to zemi, uz kuru Dievs viņu vadīja. Lai ticētu, viņam nebija nepieciešams zināt, kad šī zeme viņam tiks dota. Ābrahāmam bija ticība, jo viņš zināja, ka Jehova ir Visvarenais Dievs. (2. Mozus 6:3.) Jehova Ābrahāmam pateica, ka tam būs pēcnācēji, bet Ābrahāms reizēm neizpratnē pie sevis domāja: kā gan tas varētu notikt? Viņam taču jau tuvojās vecums. (1. Mozus 15:3, 4.) Jehova stiprināja Ābrahāma ticību, sacīdams, lai viņš palūkojas zvaigznēs un saskaita tās, ja vien spēj. ”Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Dievs teica. Ābrahāms bija dziļi saviļņots. Bija skaidrs, ka visu šo apbrīnojamo debess ķermeņu Radītājs spēj izdarīt to, ko ir apsolījis. Ābrahāms ”paļāvās uz to Kungu”. (1. Mozus 15:5, 6.) Ābrahāms neticēja tāpēc vien, ka viņam patika tas, ko viņš dzirdēja, — viņa ticība bija labi pamatota.

11. a) Kā Ābrahāms, kam bija gandrīz 100 gadi, reaģēja, kad Dievs pateica, ka Sāra, kura arī jau bija gados, dzemdēs dēlu? b) Kāda bija Ābrahāma ticība, kad Dievs viņu pārbaudīja un lika viņam vest savu dēlu uz Morijas kalnu, lai to upurētu?

¹¹ Kad Ābrahāmam jau bija gandrīz 100 gadi un viņa sievai Sārai — gandrīz 90, Jehova atkārtoja savu solījumu, ka Ābrahāmam būs dēls un Sāra būs dēla māte. Ābrahāms reālistiski apsvēra savu situāciju. Tomēr ”Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko viņš apsolījis, arī spēj darīt”. (Romiešiem 4:19—21.) Ābrahāms zināja, ka Dieva apsolījums nevar nepiepildīties. Ticības dēļ Ābrahāms vēlāk paklausīja Dievam, kad Dievs teica, lai viņš ved savu dēlu Īzāku uz Morijas zemi un upurē to. (1. Mozus 22:1—12.) Ābrahāms bija pilnīgi pārliecināts, ka Dievs, kas brīnumainā veidā bija spējis panākt Īzāka piedzimšanu, spēs arī atdot tam dzīvību, lai piepildītu pārējos solījumus, ko viņš bija devis saistībā ar šo dēlu. (Ebrejiem 11:17—19.)

12. Cik ilgu laiku Ābrahāms staigāja ticībā, un kāda balva gaida viņu un viņa ģimenes locekļus, kam bija stipra ticība?

¹² Ābrahāms ne tikai atsevišķos gadījumos, bet visa mūža garumā apliecināja, ka viņa rīcību nosaka ticība. Ābrahāms savas dzīves laikā nesaņēma no Dieva īpašumā nevienu Apsolītās zemes gabalu. (Apustuļu darbi 7:5.) Tomēr viņš nepagura un neatgriezās haldiešu Ūrā. Veselus 100 gadus, līdz pat savai nāvei, viņš dzīvoja teltīs tajā zemē, uz kuru Dievs viņu bija sūtījis. (1. Mozus 25:7.) Vēstulē ebrejiem 11:16 par Ābrahāmu, viņa sievu Sāru, dēlu Īzāku un mazdēlu Jēkabu ir sacīts: ”Dievs netur par kaunu, ka tie viņu sauc par savu Dievu, jo viņš tiem sagatavojis pilsētu.” Jā, Jehova ir paredzējis tiem vietu savas mesiāniskās Ķēniņvalsts zemes daļā.

13. Kuri Jehovas kalpi mūsdienās apliecina, ka viņiem ir tāda pati ticība, kāda bija Ābrahāmam?

¹³ Mūsdienās Jehovas tautā ir cilvēki, kas līdzinās Ābrahāmam. Viņi dzīvo patiesībā jau daudzus gadus. Ar Dieva piešķirtā spēka palīdzību viņi ir pārvarējuši tādus šķēršļus, kas ir bijuši tik lieli kā kalni. (Mateja 17:20.) Kaut arī viņi nezina, kad tieši Dievs viņiem dos apsolīto mantojumu, viņi nesvārstās savā ticībā. Šie cilvēki zina, ka Jehovas vārdi nevar nepiepildīties, un uzskata, ka iespēja būt starp viņa lieciniekiem ir nenovērtējama privilēģija. Vai arī tava attieksme ir tāda?

Ticība, kas mudināja rīkoties Mozu

14. Kā tika likts Mozus ticības pamats?

¹⁴ Mozus ir vēl viens cilvēks, kam bija ticība. Kāpēc viņam tā bija? Mozus ticības pamats tika likts jau agrā bērnībā. Kaut gan faraona meita atrada Mozu Nīlā papirusniedru grozā un pieņēma par savu dēlu, Mozus māte, ebrejiete Johebeda, zīdīja zēnu un rūpējās par viņu pirmajos dzīves gados. Johebeda noteikti Mozu labi mācīja, ieaudzinot zēnā mīlestību pret Jehovu un atzinību par tiem solījumiem, ko Jehova bija devis Ābrahāmam. Vēlāk Mozu kā faraona ģimenes locekli ”mācīja visās ēģiptiešu gudrībās”. (Apustuļu darbi 7:20—22; 2. Mozus 2:1—10; 6:20; Ebrejiem 11:23.) Kaut arī Mozum bija šāds ievērojams stāvoklis, viņa sirds tomēr piederēja paverdzinātajiem Dieva ļaudīm.

15. Ko Mozum nozīmēja apliecināt savu piederību pie Jehovas tautas?

¹⁵ Četrdesmitajā mūža gadā Mozus nosita kādu ēģiptieti, lai izglābtu izraēlieti, kuram bija nodarīta netaisnība. Šajā notikumā kļuva redzama Mozus attieksme pret Dieva ļaudīm. ”Ticības spēkā Mozus, liels izaudzis, liedzās saukties par faraona meitas dēlu.” Mozus netiecās pēc tā, lai ’īsu laiku baudītu grēcīgu laimi’ Ēģiptes galmā, — ticība viņu mudināja uzskatīt sevi par piederīgu pie apspiestās Dieva tautas. (Ebrejiem 11:24, 25; Apustuļu darbi 7:23—25.)

16. a) Kādu uzdevumu Jehova deva Mozum, un kā viņš Mozum palīdzēja? b) Kā Mozus apliecināja savu ticību, pildīdams Dieva doto uzdevumu?

¹⁶ Mozus dedzīgi vēlējās rīkoties, lai sagādātu atvieglojumu savai tautai, bet Dieva noliktais laiks tās atbrīvošanai vēl nebija pienācis. Mozum bija jābēg no Ēģiptes. Tikai tad, kad bija pagājuši vēl aptuveni 40 gadi, Jehova ar eņģeļa starpniecību uzdeva Mozum atgriezties Ēģiptē, lai izvestu no turienes izraēliešus. (2. Mozus 3:2—10.) Kāda bija Mozus reakcija? Viņš neizteica šaubas par Jehovas spēju atbrīvot izraēliešus, bet viņš jutās nepiemērots tam uzdevumam, ko Dievs viņam deva. Jehova ar mīlestību sniedza Mozum nepieciešamo uzmundrinājumu. (2. Mozus 3:11—4:17.) Mozus ticība kļuva stipra. Viņš atgriezās Ēģiptē un vairākkārt runāja ar faraonu aci pret aci, brīdinādams to par mocībām, kas nāks pār Ēģipti tāpēc, ka faraons neļauj izraēliešiem iet pielūgt Jehovu. Mozum pašam nepiemita tāds spēks, lai varētu izraisīt šīs mocības. Viņš staigāja ticībā, ne skatīšanā. Mozus ticēja Jehovam un viņa vārdiem. Faraons Mozum draudēja, taču Mozus palika nelokāms. ”Ticības spēkā viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no valdnieka dusmām, jo, it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja.” (Ebrejiem 11:27.) Mozus nebija pilnīgs. Reizēm viņš kļūdījās. (4. Mozus 20:7—12.) Bet, kopš Dievs viņam bija devis uzdevumu, visu viņa dzīvi noteica ticība.

17. Ko ieguva Noa, Ābrahāms un Mozus, staigādami ticībā, kaut arī viņi sava mūža laikā neieraudzīja Dieva jauno pasauli?

¹⁷ Dari visu, lai arī tev būtu tāda ticība, kāda bija Noam, Ābrahāmam un Mozum. Tas tiesa, viņi savas dzīves laikā neieraudzīja Dieva jauno pasauli. (Ebrejiem 11:39.) Vēl nebija pienācis Dieva noliktais laiks; vēl bija jānorisinās citiem notikumiem, kas bija saistīti ar viņa nodoma īstenošanu. Tomēr šo cilvēku ticība Dieva vārdiem nesašķobījās, un viņu vārdi ir ierakstīti Dieva dzīvības grāmatā.

18. Kāpēc tiem, kas ir aicināti debesu dzīvei, ir bijis jāstaigā ticībā?

¹⁸ ”Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis,” rakstīja apustulis Pāvils. Dievs bija paredzējis kaut ko labāku tiem, kas līdzīgi apustulim Pāvilam saņēma aicinājumu dzīvot debesīs kopā ar Kristu. (Ebrejiem 11:40.) Pāvils domāja tieši par viņiem, kad rakstīja vārdus, kas lasāmi 2. Korintiešiem 5:7: ”Mēs staigājam ticībā, ne skatīšanā.” (LB-26.) Kad tas tika rakstīts, neviens no viņiem vēl nebija saņēmis savu debesu balvu. Viņi to nevarēja redzēt ar acīm, tomēr viņu ticība šai balvai balstījās uz stingriem pamatiem. Kristus bija piecelts no mirušajiem, viņš bija pirmais no tiem, kam bija jātiek pieceltiem debesu dzīvei. Vairāk nekā 500 liecinieku bija redzējuši Kristu pirms viņa pacelšanās debesīs. (1. Korintiešiem 15:3—8.) Viņiem bija pietiekams pamats veidot visu savu dzīvi saskaņā ar šo ticību. Arī mums ir pamatots iemesls staigāt ticībā.

19. Ar kā starpniecību mūs ir uzrunājis Dievs, kā rakstīts Ebrejiem 1:1, 2?

¹⁹ Mūsdienās Jehova neizmanto eņģeļus, lai runātu ar savu tautu, kā viņš to darīja, kad runāja ar Mozu pie degošā krūma. Dievs ir runājis ar sava Dēla starpniecību. (Ebrejiem 1:1, 2.) Vārdus, ko Dievs ar Dēla starpniecību ir teicis, viņš ir licis pierakstīt Bībelē, un tā ir pārtulkota valodās, kurās cilvēki runā visā pasaulē.

20. Kādā ziņā mēs esam daudz labākā stāvoklī nekā bija Noa, Ābrahāms un Mozus?

²⁰ Mums ir daudz vairāk, nekā bija Noam, Ābrahāmam vai Mozum. Mums ir pabeigti Dieva Raksti, un liela daļa no tajos teiktā jau ir piepildījusies. Ņemot vērā visu, kas Bībelē sacīts par vīriešiem un sievietēm, kuri visdažādākajos pārbaudījumos ir pierādījuši, ka viņi ir uzticīgi Jehovas liecinieki, Ebrejiem 12:1 izteikts pamudinājums: ”Dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas.” Mūsu ticība nav kaut kas pats par sevi saprotams. ’Grēks, kas ap mums tinas,’ ir ticības trūkums. Mums jāizcīna smaga cīņa, ja vēlamies ’staigāt ticībā’.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā tu atbildētu?

◻ Kas jādara, lai ’staigātu ticībā’?

◻ Ko mēs mācāmies no tā, kāda bija Noas ticība?

◻ Kā mums palīdz Ābrahāma ticības piemērs?

◻ Kāpēc Bībelē Mozus ticība ir minēta kā piemērs mums?

[Attēls 10. lpp.]

Ābrahāms staigāja ticībā

[Attēls 10. lpp.]

Mozus un Ārons apliecināja savu ticību, tikdamies ar faraonu