Lai Dieva ”neaprakstāmā dāvana” mūs skubina rīkoties!

1., 2. a) Ko sevī ietver Dieva ”neaprakstāmā dāvana”? b) Kādi jautājumi tiks apskatīti šajā rakstā?

SŪTĪDAMS uz zemi savu vienīgo Dēlu, Jehova visizcilākajā veidā apliecināja mums savu mīlestību. (Jāņa 3:16; 1. Jāņa 4:9, 10.) Apustulis Pāvils šo mīlestības izpausmi nosauca par Dieva ”neaprakstāmo dāvanu”. (2. Kor. 9:15.) Kāpēc viņš to aprakstīja šādiem vārdiem?

² Pāvils zināja, ka nevainojamais Kristus upuris garantē visu lielisko Dieva solījumu piepildīšanos. (Nolasīt 2. Korintiešiem 1:20.) Tātad ”neaprakstāmā dāvana” ietver visu labestību un uzticīgo mīlestību, ko Jehova mums parāda ar Jēzus starpniecību. Šī dāvana ir tik apbrīnojama, ka to nav iespējams pilnā mērā aprakstīt cilvēkiem saprotamā valodā. Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret tik īpašu dāvanu? Un uz ko tai mūs būtu jāmudina, tuvojoties Kristus nāves atceres vakaram, kas notiks 2016. gada 23. martā?

3., 4. a) Kā jūs jūtaties, ja kāds jums kaut ko uzdāvina? b) Kā cilvēka dzīvi var izmainīt kaut kas īpašs, ko kāds izdara viņa labā?

³ Ikviens ir iepriecināts, ja saņem dāvanu. Dažas dāvanas ir īpašas un var pat izmainīt cilvēka dzīvi. Piemēram, kā justos uz nāvi notiesāts noziedznieks, ja kāds brīvprātīgais piedāvātos tikt sodīts ar nāvi viņa vietā? Kāda būtu notiesātā cilvēka attieksme pret to, kurš ir gatavs atdot savu dzīvību viņa labā?

⁴ Šāda nesavtīga mīlestības izpausme, ko var salīdzināt ar vērtīgu dāvanu, droši vien pamudinātu noziedznieku pārdomāt savu rīcību un varbūt pat liktu viņam atteikties no sava agrākā dzīvesveida. Visticamāk, viņš censtos turpmāk būt devīgs un iejūtīgs, kā arī piedot tiem, kas viņam kaut ko ir nodarījuši. Visu atlikušo mūžu viņš justos pateicību parādā cilvēkam, kas bija ar mieru saņemt viņam piespriesto sodu.

 5. Kāpēc Dieva dāvana — izpirkums — ir daudz pārāka par jebkuru citu dāvanu?

⁵ Dāvana, ko mums ar Kristus starpniecību ir devis Jehova, ir daudz pārāka par tikko minētajā piemērā aprakstīto upuri. (1. Pēt. 3:18.) Padomāsim, kāpēc tā var teikt. Iedzimtā grēka dēļ mums visiem draud nāve. (Rom. 5:12.) Jehova savā mīlestībā parūpējās, lai uz zemi nāktu Jēzus un ”izciestu nāvi par visiem”. (Ebr. 2:9.) Taču Jehova spēj izdarīt daudz vairāk nekā tikai glābt mūsu dzīvību — viņš ir padarījis iespējamu to, ka uz mūžīgiem laikiem tiks iznīcināts nāves cēlonis. (Jes. 25:7, 8; 1. Kor. 15:22, 26.) Visi, kas tic Jēzum, iegūs iespēju dzīvot mūžīgi mierīgos un patīkamos apstākļos — lielākā daļa būs Dieva valstības pavalstnieki uz zemes, savukārt svaidītie būs šīs valstības ķēniņa Kristus līdzvaldnieki. (Rom. 6:23; Atkl. 5:9, 10.) Kādas vēl svētības ir saistītas ar šo Jehovas dāvanu?

 6. a) Ko no tā, ko ļaus panākt Jehovas dāvana, jūs sevišķi gaidāt? b) Kā Dieva dāvana mūs rosina rīkoties?

⁶ Jehovas dāvana ļaus izdziedināt visas slimības, pārveidot zemi par paradīzi un piecelt no nāves mirušos. (Jes. 33:24; 35:5, 6; Jāņa 5:28, 29.) Mēs patiesi mīlam Jehovu un viņa dārgo Dēlu, jo viņi mums ir sagādājuši šo ”neaprakstāmo dāvanu”. Tomēr ir svarīgi pārdomāt, kā Dieva mīlestība mūs skubina rīkoties. Pievērsīsim uzmanību, kā Dieva mīlestība mūs rosina, pirmkārt, vienmēr staigāt Jēzus Kristus pēdās, otrkārt, paust mīlestību saviem brāļiem un, treškārt, no sirds piedot citiem.

7., 8. Kā mums jāatsaucas uz Kristus mīlestību, un kā viņa mīlestībai jāmudina mūs rīkoties?

⁷ Pirmkārt, mēs izjūtam vēlēšanos ar visu savu dzīvi godāt Jēzu Kristu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Mūs skubina Kristus mīlestība.” (Nolasīt 2. Korintiešiem 5:14, 15.) Pāvils saprata, ka mēs nevaram atsaukties uz izcilo Kristus mīlestību, ja mūsos nerodas vēlēšanās dzīvot viņam, nevis sev. Ja apzināmies, ko Jehova ir izdarījis mūsu labā, un ja mūs saviļņo viņa mīlestība, mēs no visas sirds ilgosimies dzīvot tā, lai iepriecinātu Jēzu Kristu. Kā to var darīt?

⁸ Ikviens, kas mīl Jehovu, pūlas sekot Kristus priekšzīmei — dzīvot tā, kā dzīvoja viņš, un vienmēr staigāt viņa pēdās. (1. Pēt. 2:21; 1. Jāņa 2:6.) Būdami paklausīgi, mēs apliecinām, ka mīlam Dievu un Kristu. Jēzus sacīja: ”Kam ir mani likumi un kas tos pilda, tas mani mīl. Bet to, kas mani mīl, mīlēs mans Tēvs, un es viņu mīlēšu un viņam atklāšos.” (Jāņa 14:21; 1. Jāņa 5:3.)

 9. Ar kādu ietekmi mums jāsaskaras?

⁹ Tuvojoties Atceres vakaram, mums būtu jāpārdomā, kā mēs dzīvojam. Kādās jomās mums diezgan labi izdodas staigāt Jēzus Kristus pēdās? Ko mēs varētu darīt labāk? Pašpārbaude ir ļoti svarīga, jo mums pastāvīgi jāsaskaras ar pamudinājumiem dzīvot tā, kā pieņemts pasaulē. (Rom. 12:2.) Ja neesam uzmanīgi, mēs varētu aizrauties ar šīs pasaules filozofijām vai pat kļūt par slavenību un sporta zvaigžņu sekotājiem. (Kol. 2:8; 1. Jāņa 2:15—17.) Kā pretoties šādai ietekmei?

10. Kādus jautājumus būtu ieteicams pārdomāt tagad, kad tuvojas Atceres vakars, un uz ko šādas pārdomas mūs var pamudināt? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹⁰ Laikā pirms un pēc Atceres vakara mēs varam pārlūkot savu garderobi, filmu un mūzikas ierakstu kolekciju un varbūt pat to, kas saglabāts mūsu datoros, tālruņos un planšetdatoros. Pārbaudot sava skapja saturu, pamēģināsim iztēloties: vai tad, ja es dotos uz pasākumu, kurā piedalītos Jēzus, es šajās drēbēs nejustos neērti? (Nolasīt 1. Timotejam 2:9, 10.) Vai, redzot manu apģērbu, visiem būtu skaidrs, ka es esmu Jēzus Kristus sekotājs? Līdzīgus jautājumus būtu ieteicams pārdomāt arī par savu mūzikas un filmu izvēli. Vai Jēzus labprāt skatītos šo filmu un klausītos šo mūziku? Vai es justos neveikli, ja viņš aizņemtos manu mobilo tālruni vai planšetdatoru un ieraudzītu, kas tajā atrodas? Ja runa ir par videospēlēm, padomāsim: vai man būtu grūti paskaidrot Jēzum, kāpēc man patīk šī spēle? Mīlestība pret Jehovu mūs pamudinās atbrīvoties no jebkā, kas nav pieņemams Kristus māceklim, pat ja tas būtu saistīts ar materiāliem zaudējumiem. (Ap. d. 19:19, 20.) Kad devām solījumu kalpot Jehovam, mēs apņēmāmies vairs nedzīvot sev pašiem, bet gan Kristum. Tāpēc mums nevajadzētu paturēt neko tādu, kas mums traucētu it visā staigāt Kristus pēdās. (Mat. 5:29, 30; Filip. 4:8.)

11. a) Kā mīlestība pret Jehovu un Jēzu ietekmē to, ko darām sludināšanā? b) Kā mīlestība mūs mudina palīdzēt citiem draudzē?

¹¹ Tā kā mēs mīlam Jēzu, mēs vēlamies ar visu sirdi un dvēseli sludināt un gatavot mācekļus. (Mat. 28:19, 20; Lūk. 4:43.) Atceres vakara laikā mums būs iespēja pieteikties par palīgpionieriem un sludināt vai nu 30, vai 50 stundas mēnesī. Vai jūs varētu iekārtot visu tā, lai izmantotu šo iespēju? Kāds 84 gadus vecs atraitnis uzskatīja, ka viņš nespēs būt palīgpionieris sava vecuma un sliktās veselības dēļ. Taču šim brālim palīdzēja pionieri, kas dzīvoja netālu. Viņi parūpējās par transportu un rūpīgi izraudzījās sludināšanas teritoriju, kas būtu piemērota padzīvojušajam brālim, lai viņš varētu sasniegt savu mērķi — sludināt 30 stundas mēnesī. Vai jūs varētu palīdzēt kādam brālim vai māsai savā draudzē izjust prieku, ko dod kalpošana par palīgpionieri pirms vai pēc Atceres vakara? Protams, ne visi var būt palīgpionieri. Taču mēs varam likt lietā savu laiku un spēkus, lai vēl lielākā mērā nestu slavas upuri Jehovam. Ja šādi rīkojamies, kļūst skaidrs, ka mūs, tāpat kā Pāvilu, skubina Kristus mīlestība. Bet uz ko vēl Dieva mīlestība mūs pamudina?

12. Uz ko mūs mudina Dieva mīlestība?

¹² Otrkārt, Dieva mīlestība mums liek mīlēt brāļus. To atzina apustulis Jānis, kurš rakstīja: ”Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” (1. Jāņa 4:7—11.) Ja neņemsim vērā savu pienākumu mīlēt brāļus, nevarēs teikt, ka esam atsaukušies uz Dieva mīlestību. (1. Jāņa 3:16.) Kā mēs varam apliecināt savu mīlestību darbos?

13. Kā izpaudās Jēzus mīlestība pret citiem?

¹³ Mēs varam mācīties no Jēzus piemēra. Savas kalpošanas laikā uz zemes Jēzus pievērsa uzmanību vienkāršo ļaužu vajadzībām. Viņš palīdzēja slimajiem un nespēcīgajiem — tiem, kas bija klibi, akli, kurli un mēmi. (Mat. 11:4, 5.) Jēzum sagādāja prieku mācīt cilvēkus, kas vēlējās tuvoties Dievam un ko jūdu reliģiskie vadītāji uzskatīja par ”nolādētiem”. (Jāņa 7:49.) Viņš mīlēja šos pazemīgos cilvēkus un labprāt tiem kalpoja. (Mat. 20:28.)

14. Ko varētu darīt, lai brāļi justu, ka viņus mīlam?

¹⁴ Atceres vakara laiks ir ļoti piemērots, lai pārdomātu, kā palīdzēt brāļiem un māsām draudzē, jo tā mēs varam līdzināties Jēzum. Mēs noteikti pamanīsim ticības biedrus, kam neklājas viegli. Iespējams, palīdzība ir vajadzīga brāļiem un māsām, kas ir gados. Vai mēs varētu viņus apmeklēt? Varbūt mēs varam aiznest viņiem ēdienu, palīdzēt mājas darbos, piedāvāt aizvest viņus uz sapulci vai uzaicināt viņus sludināt? (Nolasīt Lūkas 14:12—14.) Mums jāļauj, lai mūs vada Dieva mīlestība, un jādomā, kā darbos apliecināt brāļiem, ka viņus mīlam.

15. Kas mums jāapzinās?

¹⁵ Treškārt, Jehovas mīlestībai jābūt spēkam, kas mūs rosina piedot brāļiem un māsām. Mēs visi esam pirmā cilvēka Ādama pēcnācēji un esam mantojuši grēku un nāvi, kas ir sods par grēku. Nav neviena, kas varētu teikt: ”Man izpirkums nav vajadzīgs.” Pat visuzticīgākie Jehovas kalpi ir pilnībā atkarīgi no labestības, ko Jehova augstsirdīgi parāda ar Kristus starpniecību. Mums visiem jāapzinās, ka mums ir piedots milzīgs parāds. Kāpēc tas ir svarīgi? To ļauj saprast viena no Jēzus līdzībām.

16., 17. a) Ko var mācīties no Jēzus līdzības par ķēniņu un viņa kalpiem? b) Kāda apņēmība jums rodas, kad domājat par Jēzus līdzību?

¹⁶ Jēzus stāstīja par ķēniņu, kas bija atlaidis savam kalpam milzīgu parādu — 10 tūkstošus talentu jeb 60 miljonus denāriju. Tomēr šis kalps, kam bija atlaists tik liels parāds, nebija ar mieru atlaist citam kalpam daudz mazāku parādu — 100 denārijus. Kad ķēniņš uzzināja, cik cietsirdīgi ir rīkojies kalps, par kuru viņš bija apžēlojies, viņš iedegās dusmās. Ķēniņš sacīja: ”Nelietīgais kalp! Kad tu mani lūdzies, es tev atlaidu visu tavu parādu. Vai tad tev nevajadzēja apžēloties par otru kalpu, tāpat kā es apžēlojos par tevi?” (Mat. 18:23—35, zemsv. piez.) Ķēniņa neparastās žēlsirdības dēļ šim kalpam būtu bijis jāpiedod otram kalpam. Kā mūs ietekmē Jehovas mīlestība un žēlsirdība?

¹⁷ Kad tuvojas Atceres vakars, ir īstais brīdis pārdomāt, vai mēs neturam ļaunu prātu uz kādu brāli vai māsu. Ja tā ir, mums jācenšas līdzināties Jehovam, kurš ”piedod labprāt”. (Ps. 86:5; Neh. 9:17.) Mums jāpatur prātā, ko Jehova ir izdarījis mūsu labā, dzēsdams mūsu milzīgo parādu, jo tad mēs būsim gatavi no sirds piedot citiem. Dieva mīlestību un piedošanu mēs varam izjust vienīgi tad, ja mīlam citus un viņiem piedodam. (Mat. 6:14, 15.) Protams, piedodot mēs nevaram izmainīt pagātni, taču tā mēs varam mainīt savu nākotni un padarīt to labāku.

18. Kā Dieva mīlestība palīdzēja kādai māsai būt iecietīgai pret citas māsas nepilnībām?

¹⁸ Daudziem nepavisam nav viegli diendienā būt iecietīgiem pret saviem brāļiem un māsām. (Nolasīt Kolosiešiem 3:13, 14; Efesiešiem 4:32.) Piemēram, Lilija ir neprecēta māsa, kas kādu laiku rūpējās par atraitni, vārdā Kerola.^[1] Lilija piedāvāja Kerolai transportu, darīja viņas vietā dažādus darbus un sniedza praktisku palīdzību arī daudzos citos veidos. Par spīti visām Lilijas pūlēm, Kerola nemitīgi izteica kritiskas piezīmes un bija ļoti neiecietīga. Taču Lilija centās to neievērot un domāt par Kerolas labajām īpašībām. Viņa turpināja palīdzēt šai māsai vairākus gadus, līdz Kerola smagi saslima un nomira. ”Lai kā arī būtu, es gaidu, kad sastapšu Kerolu pēc viņas augšāmcelšanas,” saka Lilija. ”Es gribu iepazīt viņu tad, kad viņa būs pilnīga.” Kā redzams, Dieva mīlestība mūs var pamudināt būt iecietīgiem pret brāļiem un māsām un gaidīt laiku, kad cilvēku nepilnības būs zudušas uz visiem laikiem.

19. Uz ko mūs mudina Dieva ”neaprakstāmā dāvana”?

¹⁹ Mēs tiešām esam saņēmuši ”neaprakstāmu dāvanu” no Jehovas. Nekad neuzskatīsim to par pašsaprotamu. Tagad, kad tuvojas Atceres vakars, un arī pēc tam ar pateicību pārdomāsim visu, ko Jehova un Jēzus ir darījuši mūsu labā. Lai viņu mīlestība mūs skubina vienmēr staigāt Jēzus pēdās, darbos apliecināt brāļiem mīlestību un no sirds piedot saviem brāļiem!