Palīdzība ārkārtas situācijās

 1., 2. a) Kādās grūtībās bija nonākuši kristieši Jūdejā? b) Kādu mīlestības izpausmi pieredzēja Jūdejas kristieši?

RIT mūsu ēras 46. gads, un Jūdejā valda bads. Par labību, kuras krājumi teju beigsies, tiek prasīta nesamērīgi augsta cena, un tur dzīvojošie ebreju kristieši to nespēj samaksāt. Viņiem trūkst pārtikas un drīz draudēs bada nāve. Taču tad viņi no Jehovas rokas saņem palīdzību, kādu Kristus mācekļi līdz šim nav pieredzējuši. Kas tā ir par palīdzību?

² Uzzinājuši, cik grūti klājas ebreju kristiešiem Jeruzālemē un Jūdejā, kristieši, kas dzīvo Sīrijas Antiohijā, gan ebreji, gan cittautieši, savāc naudu saviem ticības biedriem. Pēc tam viņi izraugās divus uzticamus brāļus, Barnabu un Saulu, lai tie nogādātu palīdzību draudzes vecākajiem Jeruzālemē. (Nolasīt Apustuļu darbus 11:27—30; 12:25.) Iztēlojieties, cik ļoti brāļus Jūdejā aizkustināja mīlestība, ko viņiem grūtā brīdī parādīja viņu brāļi Antiohijā!

 3. a) Kā Dieva tauta mūsdienās seko paraugam, ko ir rādījuši agrīnie kristieši Antiohijā? Miniet piemēru. (Sk. arī ”Pirmā plaša mēroga palīdzība, kas organizēta mūsu laikos”.) b) Kādi jautājumi tiks apskatīti šajā nodaļā?

³ Šis notikums, kas risinājās pirmajā gadsimtā, ir pirmais aprakstītais gadījums, kad kristieši, kas dzīvoja vienā zemē, sūtīja palīdzību ticības biedriem citā zemē. Mūsdienās mēs sekojam paraugam, ko ir rādījuši mūsu brāļi Antiohijā. Kad mēs uzzinām, ka mūsu ticības biedri kaut kur ir piedzīvojuši dabas katastrofu vai citu nelaimi, mēs steidzamies palīgā.a Lai saprastu, kā ārkārtas palīdzības sniegšana ir saistīta ar citām mūsu kalpošanas jomām, pārdomāsim trīs jautājumus: kāpēc mēs uzskatām šo darbu par daļu no kristīgās kalpošanas? Kādi ir šī darba galvenie mērķi? Ko mēs paši gūstam, kad palīdzam brāļiem nelaimē?

 4. Ko Pāvils korintiešiem rakstīja par kristīgo kalpošanu?

⁴ Savā otrajā vēstulē korintiešiem Pāvils minēja divus kristīgās kalpošanas aspektus. Lai gan vēstule bija adresēta ar garu svaidītajiem kristiešiem, mūsdienās viņa vārdi attiecas arī uz Kristus ”citām avīm”. (Jāņa 10:16.) Pirmais no šiem aspektiem ir ”izlīguma kalpošana” — sludināšana un mācekļu gatavošana. (2. Kor. 5:18—20; 1. Tim. 2:3—6.) Otrais sevī ietver palīdzību ticības biedriem, ko Pāvils arī nosauca par ”kalpošanu”. (2. Kor. 8:4.) Gan vienā, gan otrā gadījumā ar vārdu ”kalpošana” ir tulkots grieķu valodas vārds diakonia. Kāpēc tas ir zīmīgi?

 5. Kāpēc ir zīmīgi, ka palīdzību ticības biedriem Pāvils nosauca par kalpošanu?

⁵ No tā, ka, rakstīdams par abiem šiem kalpošanas aspektiem, Pāvils lietoja vienu un to pašu vārdu, var secināt, ka palīdzību ticības biedriem viņš iekļāva starp pārējiem kristīgās kalpošanas veidiem. Iepriekš viņš bija rakstījis: ”Ir dažādas kalpošanas, bet viens un tas pats Kungs, un ir dažādas spēka izpausmes.. [..] Bet to visu dara viens un tas pats gars.” (1. Kor. 12:4—6, 11.) Par dažādajiem kristīgās draudzes kalpošanas veidiem Pāvils runāja kā par ”svētu kalpošanu”.b (Rom. 12:1, zemsv. piez., 6—8.) Tāpēc viņš uzskatīja par pareizu veltīt daļu sava laika tam, ”lai palīdzētu svētajiem”. (Rom. 15:25, 26.)

 6. a) Kā no Pāvila vārdiem izriet, ka atbalsts ticības biedriem ir daļa no pielūgsmes? b) Pastāstiet, kā tiek organizēta palīdzība ārkārtas situācijās! (Sk. ”Kad notikusi katastrofa”.)

⁶ Pāvils korintiešiem palīdzēja saprast, kāpēc atbalsts ticības biedriem ir daļa no kalpošanas Jehovam un viņam veltītās pielūgsmes. Padomājiet: kristieši, kas palīdz saviem brāļiem, to dara tāpēc, ka ir ”paklausīgi labajai vēstij par Kristu”. (2. Kor. 9:13.) Tātad kristieši palīdz saviem ticības biedriem, jo vēlas dzīvot saskaņā ar Kristus mācībām. Kā rakstīja Pāvils, atbalsts, ko viņi sniedz brāļiem, patiesībā ir Dieva augstsirdīgi dāvātās labestības izpausme. (2. Kor. 9:14; 1. Pēt. 4:10.) Tāpēc 1975. gada 1. decembra Sargtornī par kalpošanu brāļiem, kas nonākuši grūtā situācijā, bija teikts: ”Nav nekādu šaubu, ka Dievs Jehova un viņa Dēls Jēzus Kristus šo kalpošanu uzskata par ļoti svarīgu.” Patiesi, palīdzība brāļiem ir nozīmīgs svētās kalpošanas veids. (Rom. 12:1, 7; 2. Kor. 8:7; Ebr. 13:16.)

7., 8. Kāds ir pirmais mērķis, ko mēs sasniedzam, palīdzēdami brāļiem? Paskaidrojiet.

⁷ Kādi ir ārkārtas palīdzības galvenie mērķi? Atbildi var atrast Pāvila otrajā vēstulē korintiešiem. (Nolasīt 2. Korintiešiem 9:11—15.) Šajos pantos Pāvils izceļ trīs mērķus, ko mēs sasniedzam, piedalīdamies šajā kalpošanas veidā. Aplūkosim katru no tiem.

⁸ Pirmkārt, mēs sagādājam godu Jehovam. Vai pamanījāt, cik bieži tikko minētajos piecos pantos Pāvils pievērš brāļu uzmanību Dievam Jehovam? Apustulis viņiem atgādina par ”daudzām pateicībām Dievam”. (11., 12. pants.) Viņš paskaidro, ka saņemtā palīdzība mudina kristiešus ”godāt Dievu” un cildināt ”izcilo labestību”, ko Dievs augstsirdīgi ir dāvājis. (13., 14. pants.) Beigdams aplūkot šo jautājumu, Pāvils uzsver, ka pateicība pienākas Dievam. (15. pants; 1. Pēt. 4:11.)

 9. Kādas izmaiņas cilvēku nostājā var panākt mūsu nesavtīgā rīcība? Miniet piemēru.

⁹ Tāpat kā Pāvils, arī Dieva kalpi mūsdienās palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās uzskata par iespēju sagādāt godu Jehovam un rotāt viņa mācību. (1. Kor. 10:31; Tit. 2:10.) Nereti tieši šāda nesavtīga rīcība pamudina cilvēkus mainīt savu negatīvo viedokli par Jehovu un viņa lieciniekiem. Piemēram, kāda sieviete pie savām durvīm bija uzlikusi uzrakstu ”Jehovas lieciniekus lūdzu neklauvēt!”. Kad apvidu, kurā viņa dzīvoja, bija piemeklējusi viesuļvētra, viņa kādu dienu pamanīja, ka pretējā ielas pusē strādnieki sāk atjaunot vētrā bojātu māju. Dienu no dienas viņa vēroja draudzīgās attiecības strādnieku starpā, līdz beidzot aizgāja noskaidrot, kas ir šie cilvēki. Uzzinājusi, ka tie ir Jehovas liecinieki, kas brīvprātīgi palīdz katastrofā cietušajiem, viņa jutās dziļi iespaidota un atzina: ”Man par jums bija radies nepareizs priekšstats.” Pēc tam sieviete noņēma no durvīm uzrakstu.

10., 11. a) Kādi piemēri liecina, ka mēs sasniedzam otro mērķi? b) Kāda publikācija ir noderīga brāļiem, kas organizē ārkārtas palīdzību? (Sk. ”Jauns rīks palīdzības darba veicējiem”.)

¹⁰ Otrkārt, mēs pienācīgi gādājam par ticības biedru vajadzībām. (2. Kor. 9:12.) Mēs ļoti vēlamies sagādāt brāļiem un māsām pašu nepieciešamāko un atvieglot viņu ciešanas. Kristiešu draudzes locekļi veido vienu ”ķermeni”, un, ”ja viena daļa cieš, visas pārējās cieš līdzi”. (1. Kor. 12:20, 26.) Tāpēc brālīga mīlestība un līdzjūtība daudziem brāļiem un māsām liek atrauties no saviem darbiem, ņemt instrumentus un doties uz katastrofas vietu, lai palīdzētu ticības biedriem. (Jēk. 2:15, 16.) Minēsim kādu piemēru. Pēc tam, kad 2011. gadā Japānu piemeklēja cunami, ASV filiāle nosūtīja reģionālajām būvniecības komitejām šajā valstī vēstuli ar jautājumu, vai nebūtu pieejami ”daži kvalificēti brāļi”, kas varētu palīdzēt Japānā atjaunot valstības zāles. Kāda bija atsaucība? Pāris nedēļu laikā pieteicās gandrīz 600 brīvprātīgo — turklāt viņi bija gatavi doties uz Japānu paši par savu naudu. ”Tādu atsaucību mēs nebijām gaidījuši!” atzina ASV filiāle. Kad kāds japāņu brālis pavaicāja brīvprātīgajam strādniekam, kas bija atbraucis no citas valsts, kāpēc tas ir ieradies palīdzēt, tas atbildēja: ”Mūsu brāļi Japānā ir kā daļa no mums pašiem. Mēs jūtam viņu sāpes un ciešanas.” Pašaizliedzīgas mīlestības mudināti, brīvprātīgie strādnieki dažkārt pat ir riskējuši ar savu dzīvību, lai palīdzētu ticības biedriem.c (1. Jāņa 3:16.)

¹¹ Palīdzību, ko mēs sniedzam katastrofu gadījumos, novērtē arī cilvēki, kas nav Jehovas liecinieki. Pēc katastrofas, kas 2013. gadā uzbruka Ārkanzasas štatam (ASV), kādā laikrakstā par mūsu brīvprātīgo strādnieku tūlītējo atsaucību bija teikts: ”Jehovas liecinieki brīvprātīgo palīdzību ārkārtas gadījumos ir organizējuši tik efektīvi, ka to var nosaukt par īstu mākslu.” Kā rakstīja apustulis Pāvils, mēs patiešām ”pienācīgi gādājam” par brāļiem, kas nonākuši nelaimē.

12.—14. a) Kāpēc ir svarīgi sasniegt trešo mērķi? b) Kā no mūsu ticības biedru stāstītā var redzēt, cik svarīgi ir turpināt garīgo darbību?

¹² Treškārt, mēs palīdzam katastrofā cietušajiem atjaunot savu garīgo darbību. Kāpēc tas ir svarīgi? Pāvils minēja, ka palīdzība, kas saņemta grūtā brīdī, mudina uz ”daudzām pateicībām Dievam”. (2. Kor. 9:12.) Vai nav tā, ka vislabākais veids, kā pateikties Jehovam, ir atsākt savu garīgo darbību, cik drīz vien iespējams? (Filip. 1:10.) 1945. gadā Sargtornī bija teikts: ”Pāvils atbalstīja.. ziedojumu vākšanu, jo tādā veidā.. trūkumā nonākušie kristīgie brāļi ieguva materiālu atspaidu un varēja vairāk un aktīvāk piedalīties Jehovas darbā.” Mūsu mērķis ir tāds pats. Atsākot sludināt, mūsu brāļi stiprina ne tikai savus nelaimes piemeklētos kaimiņus, bet arī paši sevi. (Nolasīt 2. Korintiešiem 1:3, 4.)

¹³ Lūk, ko ir teikuši tie, kas saņēma tik ļoti nepieciešamo palīdzību, atsāka sludināt un guva no tā jaunus spēkus. ”Doties kalpošanā — tā mūsu ģimenei bija īsta svētība,” stāstīja kāds brālis. ”Cenzdamies mierināt citus, mēs guvām atelpu no savām raizēm.” Kāda māsa sacīja: ”Koncentrēšanās uz garīgo darbību ļāva man nedomāt par postu visapkārt. Tā man deva drošības sajūtu.” Cita māsa stāstīja: ”Lai gan daudzus apstākļus mēs nevarējām kontrolēt, sludināšana deva mūsu ģimenei mērķi. Kad runājām ar citiem par mūsu cerību uz jauno pasauli, nostiprinājās mūsu pārliecība, ka viss tiks darīts jauns.”

¹⁴ Sapulču apmeklēšana ir vēl viena kristīgās dzīves daļa, ko ir svarīgi pēc iespējas drīzāk atjaunot. Kāda pusmūža māsa, vārdā Kijoko, pēc cunami bija neziņā, kā lai izdzīvo, jo bija zaudējusi visu, izņemot to, kas viņai bija mugurā. Tad kāds draudzes vecākais māsai pateica, ka viņa automašīnā notiks kārtējā draudzes sapulce. Kijoko stāsta: ”Mēs sēdējām mašīnā — draudzes vecākais ar sievu, es un vēl kāda māsa. Sapulce bija ļoti vienkārša, bet, gluži kā brīnumā, atmiņas par cunami atkāpās. Mani pārņēma sirdsmiers. Šī sapulce man iemācīja, cik liela nozīme ir brāļu un māsu sabiedrībai.” Kāda cita māsa par sapulcēm, ko viņa apmeklēja pēc dabas katastrofas, izteicās: ”Tas man bija īsts glābiņš!” (Rom. 1:11, 12; 12:12.)

15., 16. a) Ko ieguva kristieši Korintā un cituviet, palīdzēdami saviem ticības biedriem? b) Ko mūsdienās kristieši gūst, piedalīdamies palīdzības darbos?

¹⁵ Kad Pāvils runāja par palīdzību ticības biedriem, viņš korintiešiem arī paskaidroja, ko gan viņi, gan citi kristieši gūst, dodami savu ieguldījumu šajā darbā. Viņš rakstīja: ”Viņi [ebreju kristieši Jeruzālemē, kuriem palīdzība bija domāta] karstās lūgšanās pauž savu sirsnību pret jums, zinot, cik izcilu labestību Dievs jums ir augstsirdīgi dāvājis.” (2. Kor. 9:14.) Korintiešu dāsnums mudināja ebreju kristiešus lūgt par saviem brāļiem Korintā, no kuriem daļa bija cittautieši, un padziļināja viņu sirsnīgo mīlestību pret tiem.

¹⁶ Attiecinot Pāvila vārdus uz mūsdienām, 1945. gada 1. decembra Sargtornī bija teikts: ”Cik vienojoša ietekme ir tam, ka viena Dieva tautas daļa ziedo otras daļas vajadzībām!” Par to ir pārliecinājušies kristieši, kas mūsdienās dodas palīgā saviem ticības biedriem. ”Palīdzot brāļiem, es jutos tik tuvs saviem ticības biedriem kā nekad agrāk,” teica kāds draudzes vecākais, kas piedalījās palīdzības darbos pēc plūdiem. Kāda māsa, kas saņēma ārkārtas palīdzību, ar pateicību sacīja: ”Mūsu brāļu saime vislabāk ļauj izjust, kā būs paradīzē uz zemes.” (Nolasīt Salamana Pamācības 17:17.)

17. a) Kā vārdi no Jesajas 41:13 attiecas uz palīdzību ārkārtas gadījumos? b) Miniet piemērus, kā palīdzības sniegšana godā Jehovu un stiprina mūsu vienotību! (Sk. arī ”Brīvprātīgie visā pasaulē sniedz palīdzību”.)

¹⁷ Kad brīvprātīgie strādnieki ierodas katastrofas skartā apgabalā, vietējie brāļi īpašā veidā izjūt, cik patiess ir Dieva solījums: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: ”Nebīsties, Es tev palīdzu!”” (Jes. 41:13.) Kāda māsa, kas bija pārcietusi dabas katastrofu, atzina: ”Kad redzēju milzīgos postījumus, mani pārņēma bezcerība, bet tad Jehova pastiepa roku. Palīdzība, ko es saņēmu no brāļiem, ir vārdos neizsakāma.” Pēc kādas postošas zemestrīces divi draudzes vecākie savu draudžu vārdā rakstīja: ”Zemestrīce sagādāja daudz sāpju, bet mēs izjutām, kādu palīdzību Jehova sniedz ar mūsu brāļu starpniecību. Mēs par to bijām lasījuši, bet tagad mēs to redzējām paši savām acīm.”

18. Ko jūs varat darīt, ja vēlaties piedalīties palīdzības darbos? (Sk. arī ”Pieredze, kas noteica viņa dzīves ceļu”.)

¹⁸ Vai jūs gribat paši izbaudīt, kādu prieku sagādā iespēja piedalīties palīdzības darbos? Ņemiet vērā, ka brīvprātīgie, kas tiek sūtīti uz katastrofas vietām, parasti tiek izraudzīti no tiem, kas strādā valstības zāļu būvniecībā. Tāpēc pasakiet savas draudzes vecākajiem, ka vēlaties izpildīt attiecīgo iesniegumu. Draudzes vecākais, kam ir liela pieredze katastrofu seku likvidēšanā, atgādina: ”Dodieties uz katastrofas skarto reģionu tikai pēc tam, kad esat saņēmuši oficiālu uzaicinājumu no palīdzības komitejas.” Tad visi darbi varēs noritēt kārtīgi.

19. Kā atbalsts, ko sniedzam brāļiem ārkārtas situācijās, pierāda, ka mēs patiešām esam Kristus mācekļi?

¹⁹ Ārkārtas palīdzība ir īpašs veids, kā izpaužas mūsu paklausība Kristus pavēlei ”mīlēt citam citu”. Šī mīlestība pierāda, ka mēs patiešām esam Kristus mācekļi. (Jāņa 13:34, 35.) Cik brīnišķīgi, ka mums ir tik daudz labprātīgu strādnieku, kas cildina Jehovu, sniegdami nepieciešamo palīdzību tiem, kas uzticīgi atbalsta Dieva valstību!