Kaut vāji, tomēr spēcīgi

IR DAUDZ tādu situāciju, kad mēs jūtamies nespēcīgi. Piemēram, brīžos, kad mūsu vājības atkal un atkal liek sevi manīt, mums, iespējams, šķiet, ka nekad netiksim no tām vaļā vai arī ka salīdzinājumā ar citiem esam nekam nederīgi. Var arī gadīties, ka mums ir jācīnās ar smagu slimību, kas atņem visu mūsu spēku un dzīvesprieku. Lai kādas būtu problēmas, tās mūsos var radīt pilnīgu bezcerību. Mēs varētu justies gluži kā uzticīgais Dieva kalps Ījabs, kas Dievam teica: ”Kaut Tu mani mirušo valstī — Šeolā apslēptu turētu, līdz kamēr Tavas dusmu kvēles būtu atdzisušas, tad noliktu man noteiktu laiku un tad mani pieminētu!” (Īj. 14:13.)

Kā tikt galā ar bezcerības sajūtu, kas uzmācas grūtos brīžos? Lai gan reizēm to izdarīt nav viegli, ir jāmēģina kādu brīdi domāt par kaut ko citu, nevis par savām problēmām. Mēs varam, piemēram, pārcilāt prātā jautājumus, ko Jehova uzdeva Ījabam: ”Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts! Kas ir noteicis tās samērus — tu laikam to zini? — Vai kas pāri tai ir izstiepis mērauklu?” (Īj. 38:4, 5.) Pārdomājot, kāda jēga ir ietverta šajos jautājumos, mēs noteikti atzīsim, ka Jehovam piemīt izcila gudrība un spēks. Ja viņš pieļauj, ka pasaulē joprojām pastāv grūti apstākļi, tam noteikti ir būtiski iemesli.

”Dzelonis miesā”

Cits Dievam uzticīgs kalpotājs, apustulis Pāvils, lūdza, lai Dievs viņu atbrīvo no ”dzeloņa miesā”, proti, no kādas ilgstošas problēmas. Viņš trīs reizes vērsās pie Dieva, lūgdams, lai tas darītu galu šim pārbaudījumam. Lai arī ko Pāvils nosauca par ”dzeloni miesā”, šī problēma bija tik nepatīkama, ka tā varēja viņam laupīt prieku kalpošanā Jehovam. Pāvils teica, ka jutās tā, it kā kāds viņu pastāvīgi sistu ar dūrēm. Jehova uz viņa lūgšanām atbildēja šādi: ”Tev pietiek ar manu žēlastību; jo mans spēks nespēkā varens parādās.” Jehova neatbrīvoja Pāvilu no dzeloņa miesā — Pāvilam bija jāturpina ar to cīnīties, bet viņš atzina: ”Kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2. Kor. 12:7—10.) Ko viņš domāja ar šiem vārdiem?

Pāvila dzīvē nenotika brīnums, kas likvidētu viņa problēmas, tomēr tas netraucēja Pāvilam paveikt daudz ko vērtīgu kalpošanā Jehovam. Pāvils paļāvās uz Jehovas atbalstu un pastāvīgi lūdza viņam vadību. (Filip. 4:6, 7.) Kad Pāvila dzīve tuvojās beigām, viņš varēja teikt: ”Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.” (2. Tim. 4:7.)

Jehova sava nodoma īstenošanai izmanto nepilnīgus cilvēkus, kam piemīt dažādi trūkumi un kas cīnās ar daudzām problēmām, un viss gods par paveikto pamatoti pienākas viņam. Viņš ikvienam savam kalpam spēj dot vajadzīgo vadību un gudrību, lai tas varētu tikt pāri savām problēmām, nezaudējot prieku kalpošanā. Grēcīgi cilvēki, neskatoties uz visiem saviem trūkumiem, Dieva vadībā spēj paveikt daudz ko iespaidīgu.

Pāvils teica, ka Dievs viņu nav atbrīvojis no dzeloņa miesā tāpēc, lai viņš ”netaptu iedomīgs”. (2. Kor. 12:7.) Šis dzelonis Pāvilam atgādināja par viņa ierobežojumiem un palīdzēja palikt pazemīgam. Kaut ko līdzīgu minēja Jēzus, kad teica: ”Kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots; un kas pats pazemosies, tas tiks paaugstināts.” (Mat. 23:12.) Pārbaudījumi māca Dieva kalpiem būt pazemīgiem un palīdz viņiem saprast, ka tad, ja viņi vēlas grūtībās palikt uzticīgi, viņiem ir jāpaļaujas uz Jehovu. Tāpēc arī viņi, tāpat kā apustulis Pāvils, var ”lielīties ar to Kungu”. (1. Kor. 1:31.)

Vājības, ko neapzināmies

Reizēm cilvēkiem traucē trūkumi, kurus viņi neapzinās vai kurus nevēlas atzīt. Par šādu trūkumu var kļūt, piemēram, pārmērīga pašpaļāvība. (1. Kor. 10:12.) Vēl kāda grēcīgiem cilvēkiem raksturīga vājība ir tieksme pēc ievērības.

Joābs, ķēniņa Dāvida karaspēka virspavēlnieks, bija drosmīgs, izlēmīgs un prasmīgs karotājs. Taču viņš bija vainojams nopietnos pārkāpumos, kas liecināja par viņa augstprātību un godkāri, — viņš bija nežēlīgi nogalinājis divus karavadoņus. Vispirms Joābs aiz atriebības nogalināja Abneru. Citā reizē Joābs izlikās, ka vēlas sasveicināties ar savu radinieku Amasu, un, kad bija ar labo roku satvēris tā bārdu, it kā vēlētos to noskūpstīt, viņš nodūra to ar zobenu, kas bija viņa kreisajā rokā. (2. Sam. 17:25; 20:8—10.) Amasa bija iecelts Joāba vietā par karaspēka virspavēlnieku, un Joābs izmantoja izdevību atbrīvoties no sāncenša, varbūt cerēdams, ka tā atgūs augsto amatu. Nav grūti pamanīt, ka Joābam trūka savaldības un viņš rīkojās, savtīgas godkāres vadīts. Viņa rīcība bija ļoti cietsirdīga, un nekas neliecināja, ka viņš to nožēlotu. Ķēniņš Dāvids mūža nogalē savam dēlam Salamanam pieteica, lai tas parūpējas, ka Joābs samaksā par saviem ļaunajiem darbiem. (1. Ķēn. 2:5, 6, 29—35.)

Mums visiem spēkiem jācenšas nepadoties nepareizām tieksmēm, jo mēs esam spējīgi nedot vaļu savām vājībām. Taču vispirms ir jāpamana un jāatzīst, ka mums piemīt kādas nepareizas noslieces, un tikai tad mēs varēsim kaut ko darīt, lai tās pārvarētu. Mums jālūdz Jehovam palīdzība un jāiedziļinās viņa iedvesmotajos Rakstos, lai saprastu, kā tikt galā ar savām vājībām. (Ebr. 4:12.) Iespējams, mums ar savām nepareizajām nosliecēm būs jācīnās nemitīgi, bet mēs nedrīkstam padoties. Varbūt mums būs jācīnās tik ilgi, kamēr vien būsim nepilnīgi. Pāvils atzina, ka viņš atrodas šādā situācijā, kad rakstīja: ”Nevis to, ko gribu, es daru, bet ko ienīstu, to es daru.” Taču mēs zinām, ka Pāvils neatmeta visam ar roku un nepadevās cīņā ar savām vājībām, it kā domātu, ka viņš nav spējīgs ietekmēt savu rīcību. Tieši otrādi, viņš ne uz mirkli nepārstāja cīnīties ar savām vājībām, paļaudamies, ka Dievs ar Jēzus Kristus starpniecību viņam palīdzēs. (Rom. 7:15—25.) Pāvils arī rakstīja: ”Es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.” (1. Kor. 9:27.)

Cilvēkiem ir nosliece attaisnot savu nepareizo rīcību. Mēs varam dot pretsparu šādai nosliecei, ja mācāmies uz visu raudzīties no Jehovas viedokļa, kā to ieteica Pāvils: ”Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.” (Rom. 12:9.) Cīņā ar saviem trūkumiem mums noderēs godīgums, neatlaidība un pašdisciplīna. Dāvids lūdza Jehovam: ”Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi!” (Ps. 26:2.) Viņš zināja, ka Dievs spēj nekļūdīgi izvērtēt mūsu visdziļākos pamudinājumus un sniegt vajadzīgo palīdzību. Ja mēs sekojam vadībai, ko Jehova mums dod savos Rakstos un ar savu svēto garu, tad mēs pamazām tuvojamies tam, lai kādreiz pilnībā uzvarētu savas vājības.

Dažiem lielas raizes rada sajūta, ka viņi nespēs paši saviem spēkiem tikt galā ar savām problēmām. Šādos gadījumos lielu atbalstu un uzmundrinājumu var sniegt draudzes vecākie. (Jes. 32:1, 2.) Tomēr ir labi būt saprātīgiem savās prasībās: mums ir jāapzinās, ka šajā pasaulē dažas problēmas nav iespējams pilnībā atrisināt. Daudzi kristieši ir iemācījušies sadzīvot ar to, ka viņiem pastāvīgi jāizcīna garīga cīņa, un viņi joprojām spēj dzīvē daudz ko paveikt.

Jehova ir solījis palīdzēt

Lai kādas problēmas mums šajos grūtajos laikos būtu jāpieredz, mēs varam nešaubīties, ka Jehova arī turpmāk mūs vadīs un atbalstīs. Bībelē mēs tiekam aicināti: ”Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu, jo viņš gādā par jums.” (1. Pēt. 5:6, 7.)

Kad Ketija, kas daudzus gadus bija strādājusi Bētelē, uzzināja, ka viņas vīram ir Alcheimera slimība, viņai likās, ka viņa nav gatava grūtībām, kādas viņu gaida. Viņai ik dienas bija jālūdz Jehovam gudrība un emocionāls spēks. Viņas vīra stāvoklim pamazām pasliktinoties, brāļi un māsas centās uzzināt vairāk par šo slimību un atbalstīt Ketiju emocionālā ziņā. Ar šo kristiešu starpniecību Jehova lielā mērā viņu stiprināja, un Ketijai pietika spēka, lai rūpētos par savu vīru līdz pat viņa nāvei aptuveni 11 gadus vēlāk. Viņa stāsta: ”Ar asarām acīs es no sirds pateicos Jehovam par neizmērojamo atbalstu, ko viņš man ir devis; tikai tā es varēju nepadoties. Es nebiju domājusi, ka, būdama tuvu spēku izsīkumam, ar Dieva atbalstu tomēr spēšu veikt savus pienākumus, cik ilgi vien tas būs vajadzīgs.”

Kas palīdz uzveikt vājības

Ja kādam uzmācas mazvērtības sajūta, viņam var likties, ka grūtībās Jehova neuzklausīs viņa saucienus pēc palīdzības. Tādos brīžos ir labi atcerēties Dāvida vārdus, ko viņš teica, kad pauda nožēlu par savu smago grēku ar Batsebu: ”Salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.” (Ps. 51:19.) Dāvids no sirds nožēloja savu rīcību un bija pārliecināts, ka drīkst tuvoties Dievam un ka saņems no viņa žēlastību. To, cik gādīgs ir Jehova, savā dzīvē atspoguļoja Jēzus. Mateja evaņģēlijā uz Jēzu ir attiecināti vārdi, ko ir rakstījis Jesaja: ”Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti viņš neizdzēsīs.” (Mat. 12:20; Jes. 42:3.) Jēzus, būdams uz zemes, parādīja dziļu iejūtību visiem, kas bija nomākti un apspiesti. Viņš neizdzēsa pēdējo dzirksti tajos, kas bija kā kvēlojoša gaismekļa dakts, kura teju teju nodzisīs. Tieši otrādi, viņš maigi stiprināja tos, kas cieta, tā no jauna iedegdams viņos dzīvesprieka liesmu. Tā Jēzus rīkojās, kad dzīvoja uz zemes starp cilvēkiem, un mēs varam droši ticēt, ka arī tagad viņš ir tikpat iejūtīgs un līdzjūtīgs pret mums, kad mēs cīnāmies ar saviem trūkumiem. Ebrejiem 4:15 ir teikts, ka viņš spēj ”līdzi just mūsu vājībām”.

Rakstīdams par savu ”dzeloni miesā”, Pāvils atzina, ka viņam palīdz Kristus spēks. (2. Kor. 12:7—9.) Par to rakstot, Pāvils ir lietojis grieķu valodas vārdu, kas norāda uz telts uzsliešanu. Ar Kristus starpniecību Pāvils saņēma Dieva vareno aizsardzību, tāpēc viņš jutās drošībā kā cilvēks, kuru no sliktiem laika apstākļiem pasargā telts. Līdzīgi Pāvilam, arī mums nav jāpadodas savām vājībām un citām grūtībām. Lai mēs paliktu garīgā ziņā stipri, mums ir jāizmanto viss, ko Jehova mums sagādā ar kristiešu draudzes starpniecību. Mums jāpūlas, cik vien spējam, un tad jāgaida uz Jehovu pārliecībā, ka viņš vadīs mūsu soļus. Kad redzēsim, cik lieliski Dieva dotais spēks kompensē mūsu trūkumus, mēs varēsim teikt tāpat, kā teica Pāvils: ”Kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2. Kor. 12:10.)

[Attēls 3. lpp.]

Pāvils pastāvīgi lūdza, lai Jehova viņu vada un palīdz izpildīt kalpošanu

[Attēls 5. lpp.]

Ķēniņš Dāvids Joābu bija iecēlis par karaspēka virspavēlnieku

[Attēls 5. lpp.]

Joābs nogalināja Amasu, ko viņš uzskatīja par savu sāncensi

[Attēls 6. lpp.]

Draudzes vecākie mums palīdz atsaukt prātā domas no Dieva Rakstiem, kuras mums dod spēku pārvarēt personiskas problēmas