Tits — ”līdzstrādnieks jūsu labā”

DAŽKĀRT pirmā gadsimta kristiešu draudzē radās problēmas. Kādam tās bija jārisina, un, lai tās risinātu, bija nepieciešama drosme un paklausība. Viens no cilvēkiem, kas vairākkārt palīdzēja risināt problēmas, bija Tits. Viņš sadarbojās ar Pāvilu un darīja visu iespējamo, lai palīdzētu citiem rīkoties saskaņā ar Jehovas gribu. Tāpēc Pāvils kristiešiem, kas dzīvoja Korintā, teica, ka Tits ir ’līdzstrādnieks viņu labā’. (2. Korintiešiem 8:23, JD.)

Kas bija Tits? Kāds bija viņa ieguldījums dažādu problēmu risināšanā? Ko mēs no viņa varam mācīties?

Jautājums par apgraizīšanu

Tits bija neapgraizīts grieķis. (Galatiešiem 2:3.)a Pāvils sauc Titu par ’savu īsto bērnu kopīgā ticībā’, tātad Tits varēja būt viens no apustuļa garīgajiem bērniem. (Titam 1:4; salīdzināt 1. Timotejam 1:2.) Tits bija kopā ar Pāvilu, Barnabu un citiem brāļiem, kas apmēram 49. gadā no Sīrijas pilsētas Antiohijas devās uz Jeruzalemi, lai pārrunātu jautājumu par apgraizīšanu. (Apustuļu darbi 15:1, 2; Galatiešiem 2:1.)

Ir izteikts pieņēmums, ka uz Jeruzalemi, kur bija paredzēts apspriest jautājumus, kas bija saistīti ar neapgraizīto cittautiešu pievēršanos kristietībai, Tits tika ņemts līdzi tādēļ, lai pierādītu, ka ebreji un cittautieši var saņemt Dieva labvēlību neatkarīgi no tā, vai viņi ir apgraizīti vai nav. Jeruzalemes draudzē bija daži bijušie farizeji, kas apgalvoja, ka cittautiešiem, kas pievēršas kristietībai, noteikti jātiek apgraizītiem un jāievēro bauslības prasības, taču pret šādiem uzskatiem daudzi iebilda. Spiest Titu un citus nejūdus apgraizīties nozīmētu noliegt, ka glābšana ir atkarīga no Jehovas žēlastības un ticības Jēzum Kristum, nevis no bauslības darbiem. Tas nozīmētu arī noliegt skaidros pierādījumus, ka nejūdi jeb cittautieši ir saņēmuši svēto garu. (Apustuļu darbi 15:5—12.)

Darbs Korintā

Kad ar apgraizīšanu saistītie jautājumi bija atrisināti, Pāvils un Barnaba saņēma pilnvaras sludināt tautām. Viņi ne tikai sludināja, bet arī centās domāt par nabadzīgo kristiešu vajadzībām. (Galatiešiem 2:9, 10.) Kad nākamo reizi Tits tiek pieminēts Dieva iedvesmotajā vēstījumā, ir pagājuši seši gadi un viņš Pāvila uzdevumā ir ieradies Korintā, lai organizētu ziedojumu vākšanu svēto labā. Pildīdams šo uzdevumu, Tits nonāca vēl kādā sarežģītā situācijā.

No Pāvila vēstules korintiešiem ir redzams, ka viņš tiem bija aizrādījis ’nebiedroties ar netikļiem’. Pāvils rakstīja korintiešiem, ka viņiem jāizraida no sava vidus kāds cilvēks, kas dzīvo netikli un nevēlas nožēlot savus grēkus. Pāvila vēstulē bija lasāmi stingri aizrādījumi, un tā bija rakstīta ”ar daudz asarām”. (1. Korintiešiem 5:9—13; 2. Korintiešiem 2:4.) Tits tika nosūtīts uz Korintu, lai palīdzētu vākt līdzekļus trūcīgo Jūdejas kristiešu vajadzībām. Ir iespējams, ka viņa uzdevums bija arī vērot, kā korintieši rīkosies, saņēmuši Pāvila vēstuli. (2. Korintiešiem 8:1—6.)

Vai Korintas kristieši uzklausīs Pāvila dotos padomus? Pāvils to noteikti vēlējās zināt, tāpēc viņš, iespējams, lūdza Titam, lai tas no Efesas pāri Egejas jūrai dotos uz Korintu un pēc iespējas ātrāk atgrieztos ar ziņām par to, kas tur notiek. Ja Tits paveica savu uzdevumu pirms navigācijas sezonas beigām (apmēram novembra vidū), tad viņš varēja ar kuģi nokļūt Troādā vai arī veikt garāku ceļu pa sauszemi un pēc tam šķērsot Hellespontu. Pāvils laikam bija ieradies norunātajā tikšanās vietā, Troādā, krietni pirms norunātā laika, jo sudrabkaļu izraisīto nemieru dēļ viņam bija jāpamet Efesa agrāk, nekā bija domāts. Nesagaidījis Titu Troādā, Pāvils saprata, ka Tits neieradīsies ar kuģi. Tāpēc Pāvils, cerēdams Titu satikt, devās ceļā pa sauszemi. Nokļuvis Eiropā, Pāvils turpināja ceļu pa Via Egnatia un pēc kāda laika nonāca Maķedonijā, kur viņš satikās ar Titu. Pāvilam par lielu atvieglojumu un prieku, Tits bija atnesis no Korintas labas ziņas. Draudze bija atsaucīgi uzņēmusi apustuļa padomus. (2. Korintiešiem 2:12, 13; 7:5—7.)

Pāvils bija noraizējies par to, kā viņa sūtnis tiks uzņemts, bet Dievs palīdzēja Titam izpildīt uzdevumu. Tits tika uzņemts ”ar bailēm un bijību”. (2. Korintiešiem 7:8—15.) Autors V. Tomass rakstīja: ”Ir pamats uzskatīt, ka, nemazinādams Pāvila aizrādījumu spēku, [Tits] prasmīgi un taktiski diskutēja ar korintiešiem; Tits apliecināja viņiem, ka Pāvila vārdos ir izpaudušās rūpes par viņu garīgo labklājību.” Atrazdamies Korintā, Tits bija iemīlējis vietējās draudzes kristiešus, jo viņi bija ļoti paklausīgi un veica nepieciešamās izmaiņas. Viņu priekšzīmīgā attieksme bija uzmundrinājusi Titu.

Bet kā sekmējās otrs uzdevums, kura dēļ Tits bija ieradies Korintā, — ziedojumu vākšana Jūdejas svēto labā? Kā var secināt no Otrās vēstules korintiešiem, Tits organizēja arī ziedojumu vākšanu. Šo vēstuli Pāvils laikam uzrakstīja Maķedonijā 55. gada rudenī, neilgi pēc tikšanās ar Titu. Pāvils rakstīja, ka Tits, kas bija sācis vākt ziedojumus, kopā ar diviem palīgiem (viņu vārdus Pāvils neminēja) tika vēlreiz sūtīts uz Korintu, lai pabeigtu iesākto darbu. Tits labprāt devās uz Korintu. Acīmredzot Tits nogādāja Korintā otro iedvesmoto Pāvila vēstuli korintiešiem. (2. Korintiešiem 8:6, 17, 18, 22.)

Tits bija ne tikai labs organizators, bet arī tāds cilvēks, kam varēja uzticēt diezgan sarežģītu jautājumu risināšanu. Viņš bija drosmīgs, garīgi nobriedis kristietis, cilvēks ar stingru nostāju. Acīmredzot Pāvils uzskatīja, ka Tits ir spējīgs risināt problēmas, ko Korintas draudzei joprojām sagādāja tā sauktie dižapustuļi. (2. Korintiešiem 11:5.) Par šādu Tita reputāciju liecina arī nākamā sarežģītā situācija, kurā viņš tiek pieminēts Rakstos.

Darbs Krētas salā

Acīmredzot laikā starp 61. un 64. gadu Pāvils uzrakstīja vēstuli Titam, kurš tad atradās Krētā — vienā no Vidusjūras salām. Pāvils bija atstājis Titu Krētā, lai tas ”nokārtotu to, kas vēl atlika, un katrā pilsētā ieceltu presbiterus [”vecākos”, NW]”. Krētas iedzīvotājiem bija slikta slava — valdīja uzskats, ka krētieši ”aizvien melo, tie ir nikni kā zvēri, slinki kā maisi”. Tātad arī Krētā Titam bija nepieciešama drosme un noteiktība. (Titam 1:5, 10—12.) Tita uzdevums nebija no vieglajiem, jo viņa padarītais darbs varēja ietekmēt turpmāko kristietības attīstību uz šīs salas. Pāvils palīdzēja Titam ar Dieva iedvesmotiem padomiem, konkrēti norādot, pēc kādiem kritērijiem jāizvēlas draudzes pārraugi. Šie kritēriji tiek ņemti vērā arī mūsdienās, kad kristiešu draudzēs tiek iecelti vecākie.

Rakstos nav norādīts, kad Tits aizbrauca no Krētas. Kādu laiku Tits tomēr palika uz salas, jo Pāvils viņu lūdza parūpēties par Zēnu un Apollu, kas bija ieradušies Krētā uz neilgu laiku. Bet Tits nevarēja palikt uz salas pārāk ilgi. Pāvils bija nodomājis sūtīt uz turieni Artemi vai Tihiku, un, kad viņi ieradās, Titam bija jādodas tālāk, lai satiktos ar apustuli Nikopolē, kas acīmredzot bija diezgan liela pilsēta Grieķijas ziemeļrietumos. (Titam 3:12, 13.)

No panta, kurā Tits ir minēts pēdējo reizi, mēs uzzinām, ka Pāvils bija uzticējis viņam vēl vienu uzdevumu; tas laikam bija 65. gadā. Tits bija devies uz Dalmatiju — kādu apgabalu, kas atradās uz austrumiem no Adrijas jūras, mūsdienu Horvātijas teritorijā. (2. Timotejam 4:10.) Bībelē nav rakstīts, kādā uzdevumā Tits uz turieni tika sūtīts, taču pastāv uzskats, ka viņam bija jānokārto daži ar draudzi saistīti jautājumi un jāveic misionāra kalpošana. Ja tā tiešām notika, tad Tits veica līdzīgu uzdevumu, kādu viņš bija veicis Krētā.

Mēs esam ļoti pateicīgi, ka mums ir tādi garīgi nobrieduši draudžu pārraugi, kāds bija Tits. Viņu skaidrā sapratne par Rakstos izklāstītajiem principiem un drosme, ar kādu viņi tos izmanto, palīdz aizsargāt draudzes garīgo stāvokli. Sekosim viņu ticībai un centīsimies līdzināties Titam, darbojoties ticības biedru garīgo interešu labā. (Ebrejiem 13:7.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 31. lpp.]

Tits bija drosmīgs Dieva kalps, kas daudz darīja korintiešu un daudzu citu kristiešu labā