Sagatavoti Dieva vārdu mācīšanai
”Tas ir no Dieva, kas mūs darījis spējīgus kalpot.” (2. KORINTIEŠIEM 3:5, 6)
1., 2. Par kādiem mēģinājumiem sludināt reizēm var dzirdēt, un kāpēc šie mēģinājumi parasti ir neveiksmīgi?
KĀ JŪS justos, ja jums uzticētu darbu, ko jūs neprotat? Iedomājieties: jums iedod materiālus un instrumentus, bet jums nav ne jausmas, kas jādara. Turklāt darbs ir steidzams — uz jums gaida cilvēki! Nepatīkamāku situāciju laikam ir grūti iedomāties.
2 Bet šāda situācija nav izdomāta. Šad un tad var dzirdēt par kādu baznīcu, kas mēģina organizēt sludināšanu pa mājām. Parasti šāda sludināšana apsīkst pāris mēnešu vai pat nedēļu laikā. Kāpēc tā notiek? Tā notiek tāpēc, ka kristīgās baznīcas savus piekritējus nav sagatavojušas šim darbam. Pat garīdznieki, kas daudzus gadus ir mācījušies augstskolās un semināros, nav gatavi sludināšanai. Kāpēc tā var apgalvot?
3. Kāds vārds 2. Korintiešiem 3:5, 6 ir lietots trīs reizes, un ko šis vārds nozīmē?
3 Dieva Rakstos ir skaidri norādīts, kas cilvēku dara spējīgu sludināt kristīgo labo vēsti. Apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva, kas mūs darījis spējīgus kalpot.” (2. Korintiešiem 3:5, 6.) Vai jūs pamanījāt, ka šajos pantos trīs reizes lietots vārds ”spējīgi”? Enciklopēdijā Vine’s Expository Dictionary of Biblical Words par grieķu valodas vārdu, kas lietots šajos pantos, ir teikts: ”Kad ar to tiek apzīmēti priekšmeti, tas nozīmē ’pietiekams’.., kad tas tiek attiecināts uz personām, tas nozīmē ’lietpratīgs’, ’cienīgs’.” Tātad būt spējīgam nozīmē būt sagatavotam kāda darba veikšanai un būt šī darba cienīgam. Patiesie labās vēsts sludinātāji ir labi sagatavoti savam darbam. Viņi ir gatavi un piemēroti sludināšanai, un viņi ir cienīgi to veikt.
4. a) Kā Pāvila vārdi palīdz saprast, ka iespēja sludināt nav dota tikai dažiem izredzētajiem? b) Kā Jehova mūs sagatavo sludināšanai?
4 Bet kāpēc viņi ir gatavi sludināt? Vai tāpēc, ka viņi ir sevišķi apdāvināti cilvēki? Vai tāpēc, ka viņiem ir neparastas prāta spējas? Vai varbūt tāpēc, ka viņiem ir izglītība, kas iegūta īpašās mācību iestādēs? Apustulim Pāvilam tas viss acīmredzot bija. (Apustuļu darbi 22:3; Filipiešiem 3:4, 5.) Tomēr viņš pazemīgi atzina, ka spēj sludināt nevis tāpēc, ka ir ieguvis pasaulīgu izglītību, bet tāpēc, ka sludināšanai viņu ir sagatavojis Dievs Jehova. Turklāt viņš norādīja, ka iespēja sludināt nav dažu izredzēto privilēģija. Korintas kristiešiem Pāvils rakstīja: ”Mēs.. esam spējīgi.” Tas palīdz saprast, ka Jehova gādā par to, lai visi viņa uzticamie kalpi būtu gatavi darbam, ko viņš tiem uzticējis. Pievērsīsim uzmanību tam, kā Jehova sagatavo patiesos kristiešus kalpošanai — kā viņš palīdz, pirmkārt, ar savu Rakstu, otrkārt, ar sava svētā gara un, treškārt, ar savas zemes organizācijas starpniecību.
Jehovas Raksti
5., 6. Kā Svētie raksti ietekmē patiesos kristiešus?
5 Pirmkārt: kā mums palīdz sludināt Dieva Raksti? Pāvils rakstīja, ka ”ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam”. (2. Timotejam 3:16, 17.) Tātad Svētie raksti palīdz cilvēkam būt ”pilnīgam, sagatavotam katram labam darbam”, un Dieva vārdu sludināšana neapšaubāmi ir viens no šiem labajiem darbiem. Bet kā ir ar kristīgo baznīcu locekļiem? Arī viņiem taču ir pieejama Bībele. Kāpēc vieniem Bībele palīdz kļūt par sludinātājiem, bet citiem — ne? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkiem ir atšķirīga attieksme pret Dieva vārdiem.
6 Diemžēl mūsdienās daudzi baznīcu apmeklētāji neuzskata, ka Bībele ir Dieva vārdi. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.) Šo nepatīkamo situāciju lielā mērā ir veicinājusi kristīgā pasaule. Vai cilvēks, vairākus gadus studējot teoloģiju, kļūst par prasmīgu Dieva vārdu skolotāju? Nē, nekļūst. Daļa cilvēku, kas stājas teoloģijas semināros, tic Bībelei, bet, kad studijas tuvojas beigām, daudzi no viņiem jau ir noskaņoti diezgan skeptiski. Pēc studiju beigām daudzi garīdznieki nevis sludina Dieva vārdus — kuriem daudzi no viņiem vairs nemaz netic —, bet savos sprediķos pievērš uzmanību kaut kam citam, piemēram, politiskiem jautājumiem, sociālajām problēmām vai dažādām filozofijām. (2. Timotejam 4:3.) Turpretī patiesie kristieši seko Jēzus Kristus priekšzīmei.
7., 8. Kāda atšķirīga attieksme pret Dieva vārdiem bija Jēzum un reliģiskajiem vadītājiem?
7 Jēzus nepieļāva, ka viņu ietekmētu tā laika reliģisko vadītāju uzskati. Gan mācīdams dažus cilvēkus — piemēram, savus apustuļus —, gan arī uzrunādams lielus cilvēku pūļus, viņš atsaucās uz Svētajiem rakstiem. (Mateja 13:10—17; 15:1—11.) Ar to Jēzus atšķīrās no reliģiskajiem vadītājiem, kas visādi centās atturēt vienkāršos ļaudis no Dieva dziļumu izzināšanas. Daudzi reliģiskie skolotāji toreiz uzskatīja, ka dažas vietas Rakstos ir ļoti dziļas un tāpēc tās drīkst pārrunāt tikai ar vistuvāko mācekli, un arī tad — klusā balsī un ar apsegtu galvu. Tātad pret dažu Bībeles teksta fragmentu apspriešanu viņiem bija gandrīz tikpat spēcīgi aizspriedumi kā pret Dieva personvārda izrunāšanu.
8 Kristus viedoklis bija pilnīgi pretējs. Viņš uzskatīja, ka nevis dažiem izredzētajiem, bet pilnīgi visiem cilvēkiem jāuzklausa ”ikkatrs vārds, kas iziet no Dieva mutes”. Jēzus negrasījās uzticēt Rakstu zināšanas izredzētai mācītāju kārtai. Viņš saviem mācekļiem teica: ”Ko es jums saku tumsā, to runājiet gaismā; un, kas jums ausī sacīts, to sludinait uz jumtiem.” (Mateja 4:4; 10:27.) Jēzus no sirds vēlējās, lai Dievu iepazītu pēc iespējas vairāk cilvēku.
9. Kā patiesie kristieši lieto Bībeli?
9 Kad mācām cilvēkus, mums visa uzmanība jāpievērš Dieva vārdiem. Piemēram, sakot runu Valstības zālē, parasti nepietiek tikai nolasīt Bībeles pantus. Mums tie jāizskaidro un jāilustrē, kā arī jānorāda uz to kontekstu. Mūsu mērķis ir panākt, lai Bībeles vēsts sasniegtu klausītāju sirdi. (Nehemijas 8:8, 12.) Bībele jāizmanto arī tad, kad ir nepieciešams kādam dot padomu vai izteikt aizrādījumu. Jehovas kalpi runā dažādās valodās un dzīvo dažādās zemēs, taču viņi visi augstu ciena visizcilāko grāmatu — Bībeli.
10. Kā mūs var ietekmēt Dieva iedvesmotie Raksti?
10 Kad mēs ar cieņu izmantojam Bībeli, tās vēsts spēcīgi iedarbojas uz cilvēkiem. (Ebrejiem 4:12.) Tā mudina cilvēkus ievērojami mainīt savu dzīvesveidu — atteikties no netiklības, laulības pārkāpšanas, elkdievības, dzeršanas, zagšanas un daudz kā cita, kas nosodīts Svētajos rakstos. Dieva vārdi daudzus ir pamudinājuši ”atmest veco cilvēku” un ”apģērbt jauno cilvēku”. (Efeziešiem 4:20—24.) Ja Bībele mums ir svarīgāka par cilvēku viedokļiem un tradīcijām un mēs esam uzticīgi tās norādījumiem, mēs ar tās starpniecību tiekam sagatavoti, lai varētu mācīt Dieva vārdus citiem.
Jehovas svētais gars
11. Kāpēc Jehovas svēto garu var saukt par aizstāvi?
11 Otrs, kam mēs pievērsīsim uzmanību, ir tas, kā par Dieva vārdu skolotājiem mums palīdz kļūt viņa svētais gars. Mums vienmēr jāatceras, ka nav neviena spēka, kas būtu pārāks par Jehovas garu. Jehova ir devis savam mīļotajam Dēlam tiesības izmantot šo vareno spēku visu patieso kristiešu labā. Tāpēc Jēzus nosauca svēto garu par kristiešu aizstāvi. (Jāņa 16:7.) Jēzus mudināja savus sekotājus lūgt pēc Jehovas gara un teica, ka Jehova viņiem to labprāt dos. (Lūkas 11:10—13; Jēkaba 1:17.)
12., 13. a) Kāpēc mums jālūdz Dievs, lai viņš mums palīdzētu ar savu svēto garu? b) Kā farizeji parādīja, ka svētais gars uz viņiem neiedarbojas?
12 Mums ik dienas jālūdz, lai Jehova mums dotu savu svēto garu. Jehovas gara palīdzība it īpaši mums ir nepieciešama sludināšanā. Taču svētais gars mums ir nepieciešams arī tāpēc, ka tas mums palīdz mainīties, garīgi augt un nomainīt veco personību ar jauno, jo tas spēcīgi ietekmē mūsu prātu un sirdi. (Kolosiešiem 3:9, 10.) Dieva gars mums palīdz veidot tās vērtīgās īpašības, kādas piemita Kristum. Mēs droši vien no galvas zinām vārdus, kas lasāmi Galatiešiem 5:22. Šajā pantā ir minēti Dieva gara augļi, un pirmais no tiem ir mīlestība. Šis gara auglis — mīlestība — ir ārkārtīgi nepieciešams visiem sludinātājiem. Vai jūs zināt, kāpēc?
13 Mīlestība ir nepieciešama tāpēc, ka tā spēcīgi mudina rīkoties. Mīlestība pret Jehovu un cilvēkiem mudina patiesos kristiešus sludināt labo vēsti. (Marka 12:28—31.) Ja mums nav mīlestības, mēs nevaram būt īsti Dieva vārdu skolotāji. To var skaidri saprast, ja padomā par atšķirību starp Jēzu un farizejiem. Mateja 9:36 ir teikts, kāda bija Jēzus attieksme pret cilvēkiem: ”Kad viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.” Par farizeju attieksmi pret vienkāršajiem cilvēkiem nepārprotami liecina vārdi: ”Šī tauta, kas nepazīst bauslības, — lai nolādēti viņi!” (Jāņa 7:49.) Farizeju sirdī bija nicinājums, nevis mīlestība pret cilvēkiem. Var skaidri redzēt, ka Jehovas gars uz viņiem neiedarbojās.
14. Kas mums jādara, sekojot Jēzus mīlestības piemēram?
14 Jēzus juta līdzi cilvēkiem. Viņš redzēja cilvēku ciešanas un zināja, ka tie ir novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. Kā teikts Jāņa 2:25, Jēzus ”zināja, kas bija cilvēkā”. Tā kā Jēzus bija piedalījies Jehovas radīšanas darbos, viņam bija dziļa sapratne par cilvēku dabu. (Salamana Pamācības 8:30, 31.) Šī sapratne vairoja viņa mīlestību. Arī mums jācenšas vairot mīlestību — tai jābūt galvenajam virzītājspēkam, kas mums liek sludināt. Ja jūtam, ka mums trūkst mīlestības, lūgsim, lai Jehova mums palīdz ar savu svēto garu, un rīkosimies saskaņā ar savām lūgšanām. Jehova uz tām noteikti atbildēs un dos savu vareno spēku, kas mums palīdzēs līdzināties Kristum, kurš bija nevainojami sagatavots labās vēsts sludināšanai.
15. Kā pravietiskie vārdi Jesajas 61:1—3 attiecās uz Jēzu, un kā tie atmaskoja rakstu mācītājus un farizejus?
15 Kas Jēzu bija atzinis par spējīgu sludināt labo vēsti? ”Tā Kunga Gars ir uz manis,” viņš teica. (Lūkas 4:17—21.) Tas nozīmē, ka pats Jehova ar sava gara starpniecību bija iecēlis Jēzu par kalpotāju. Jēzum nebija vajadzīgi nekādi citi pilnvaru apliecinājumi. Vai reliģiskie vadītāji bija iecelti ar svētā gara starpniecību? Nē, nebija. Turklāt viņi nespēja piepildīt Jesajas pravietiskos vārdus, kurus Jēzus attiecināja uz sevi. Izlasiet Jesajas 61:1—3 un pārliecinieties, ka liekulīgie rakstu mācītāji un farizeji nepildīja to, par ko runāts šajos pantos. Viņiem nebija prieka vēsts, ko sludināt nabagiem. Un kā gan reliģiskie vadītāji būtu varējuši sludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, ja viņi paši atradās garīgā tumsā un cilvēku ieviestu tradīciju gūstā? Vai mēs no viņiem atšķiramies, būdami gatavi sludināšanai?
16. Par ko Jehovas kalpi var nešaubīties?
16 Mēs neesam studējuši kristīgo konfesiju augstskolās, un mums nav teoloģijas semināru izdotu dokumentu, kas apliecinātu, ka mēs varam mācīt cilvēkus. Vai tas nozīmē, ka mēs nevaram būt Dieva vārdu skolotāji? Nē, tas to nenozīmē. Jehova mums ir uzticējis būt viņa lieciniekiem. (Jesajas 43:10—12.) Ja mēs lūdzam, lai viņš mums dod savu garu, un rīkojamies saskaņā ar savām lūgšanām, mēs varam būt labi Dieva vārdu skolotāji. Mēs, protams, esam nepilnīgi un ne tuvu neesam tādi skolotāji, kāds bija Jēzus Kristus. Bet vai mēs neesam pateicīgi Jehovam par to, ka viņš ar savu garu mūs ir sūtījis sludināt un palīdz būt labiem viņa vārdu skolotājiem?
Jehovas organizācija
17.—19. Kā sludinātājiem palīdz piecas iknedēļas sapulces, ko ir sagatavojusi Jehovas organizācija?
17 Visbeidzot, pievērsīsim uzmanību tam, kā Jehova izmanto savu draudzi jeb organizāciju uz zemes, lai mūs sagatavotu viņa vārdu mācīšanai. Jehovas organizācija mums piedāvā vispusīgu mācību programmu, kas palīdz kļūt par labiem sludinātājiem. Parasti nedēļas laikā mēs apmeklējam piecas sapulces. (Ebrejiem 10:24, 25.) Nelielās grāmatstudiju grupās mēs padziļināti pētām dažādus Bībeles jautājumus, izmantojot grāmatas, ko ir izdevusi Jehovas organizācija. Uzmanīgi klausoties un paši atbildot uz jautājumiem, mēs padziļinām savas zināšanas un uzmundrinām citus draudzes locekļus. Turklāt grāmatstudijas vadītājs mums var personiski dot noderīgus padomus un piedāvāt savu palīdzību. Arī publiskās sapulces un Sargtorņa studijas laikā mēs saņemam bagātīgu garīgo uzturu.
18 Teokrātiskās kalpošanas skolā mēs varam uzlabot savu mācītprasmi. Gatavodami skolnieku uzdevumus, mēs mācāmies pareizi izmantot Dieva vārdus, lai paskaidrotu visdažādākos jautājumus. (1. Pētera 3:15.) Vai jums, gatavojot uzdevumu par it kā labi zināmu tēmu, nav gadījies uzzināt kaut ko gluži jaunu? Tā noteikti ir gadījies daudziem teokrātiskās kalpošanas skolas dalībniekiem. Vislabākais veids, kā izprast un iegaumēt kādu jautājumu, ir skaidrot to citiem. Pat tad, ja mums pašiem nav jāgatavo uzdevums, mēs tomēr uzlabojam savu mācītprasmi. Katrā teokrātiskās kalpošanas skolas dalībniekā mēs varam redzēt kaut ko labu un mācīties no tā.
19 Vēl viena draudzes sapulce, kas mums palīdz kļūt par Dieva vārdu skolotājiem, ir kalpošanas sapulce. Šajās sapulcēs katru nedēļu mēs klausāmies rosinošas runas, piedalāmies dažādu jautājumu apspriešanā un vērojam noderīgus demonstrējumus. Kā lai mēs sākam sarunu ar cilvēku, kam gribam sludināt? Kā lai pārvar grūtības, kas raksturīgas tieši mūsu teritorijai? Kādus sludināšanas veidus mēs varam izmantot? Kā labāk veikt atkārtotos apmeklējumus un vadīt Bībeles nodarbības? (1. Korintiešiem 9:19—22.) Šie un daudzi citi jautājumi tiek apskatīti kalpošanas sapulcēs. Daudzas kalpošanas sapulces daļas tiek gatavotas, pamatojoties uz Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanu — vēl vienu palīglīdzekli, kura mērķis ir sagatavot mūs svarīgajam darbam.
20. Kas mums jādara, lai gūtu vislielāko labumu no sapulcēm un kongresiem?
20 Gatavojoties draudzes sapulcēm, apmeklējot tās un pēc tam izmantojot saņemtos padomus, mēs kļūstam par labiem skolotājiem. Tomēr tas vēl nav viss. Mēs sanākam kopā arī lielākās tikšanās reizēs — kongresos, kuru mērķis arī ir padarīt mūs par labākiem Dieva vārdu skolotājiem. Mēs vienmēr gaidām šīs tikšanās reizes, lai uzmanīgi uzklausītu padomus un pēc tam tos izmantotu. (Lūkas 8:18.)
21. Kas liecina par to, ka mācību programma, kurā mēs esam iesaistīti, darbojas sekmīgi, un kā nopelns tas ir?
21 Vai mācību programma, par kuru ir parūpējies Jehova, nes labus augļus? Jā, tā neapšaubāmi nes labus augļus. Katru gadu tūkstošiem cilvēku apgūst Bībeles pamatmācības un saskaņo savu dzīvi ar Dieva prasībām. Jehovas liecinieku skaits nemitīgi aug, taču neviens no mums, protams, nevar uzskatīt, ka tas ir mūsu nopelns. Mums jāskatās uz notiekošo reāli, kā to darīja Jēzus. Viņš teica: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” Jehovas kalpi mūsdienās ir līdzīgi apustuļiem tajā ziņā, ka lielākā daļa no viņiem nav augsti izglītoti un sabiedrībā ievērojami cilvēki. (Jāņa 6:44; Apustuļu darbi 4:13.) Mūsu sludināšanas sekmes nodrošina Jehova — viņš piesaista patiesībai cilvēkus, kam ir godīga sirds. Ļoti precīzi par to izteicās apustulis Pāvils: ”Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai.” (1. Korintiešiem 3:6.)
22. Kāpēc mēs nedrīkstam domāt, ka neesam spējīgi veikt kristīgo kalpošanu?
22 Mēs skaidri redzam, ka Dievs Jehova daudz dara, lai mēs varētu būt labi viņa vārdu skolotāji. Reizēm mēs domājam, ka neesam visai piemēroti šim uzdevumam. Tomēr mums jāpatur prātā, ka Jehova ir tas, kurš aicina cilvēkus pie sevis un sava Dēla. Izmantojot Bībeli, svēto garu un savu zemes organizāciju, Jehova mūs dara spējīgus palīdzēt šiem cilvēkiem. Tāpēc izmantosim visu, ko Jehova dod, lai mūs sagatavotu par savu vārdu skolotājiem!
Kā jūs atbildētu?
• Kā Bībele mums palīdz būt labiem sludinātājiem?
• Kā svētais gars mums palīdz kļūt par labiem sludinātājiem?
• Kā Jehovas organizācija jums ir palīdzējusi kļūt par labās vēsts sludinātāju?
• Kāpēc mēs varam droši piedalīties sludināšanā?
[Attēls 25. lpp.]
Jēzus apliecināja, ka mīl cilvēkus, mācīdams tiem Dieva vārdus