”Izpildi savu kalpošanu līdz galam”

”Dari evanģelista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam.” (2. TIMOTEJAM 4:5.)

1., 2. Kādas Dieva Rakstu prasības it īpaši attiecas uz draudžu vecākajiem?

VISIEM, kas sludina Valstību, ir pamatots iemesls pateikties Dievam Jehovam par viņiem uzticēto privilēģiju, un tiem, kam Jehova ir devis papildu uzdevumus kalpošanā, piemēram, draudzes vecākajiem, ir augstu jāvērtē viņiem dotās priekšrocības. Mums visiem jāpatur prātā, ka ne izglītība, ne spējas labi izteikties nenosaka to, vai cilvēks var kļūt par sludinātāju vai draudzes pārraugu. Kalpošanai mūs sagatavo Jehova, un par draudzes vecākajiem kļūst tie vīrieši, kuri atbilst noteiktām prasībām, kas ir izklāstītas Dieva Rakstos. (2. Korintiešiem 3:5, 6; 1. Timotejam 3:1—7.)

² Sludināšana ir darbs, kas uzticēts visiem Jehovas kalpiem, bet draudžu vecākajiem ir īpašs pienākums rādīt labu priekšzīmi šajā darbā. Ja vecākie ”darbojas sludināšanā un mācībā”, viņu pūliņus atzinīgi novērtē gan Jehova, gan Kristus, gan arī draudzes locekļi. (1. Timotejam 5:17; Efeziešiem 5:23; Ebrejiem 6:10—12.) Vecākajiem jāņem vērā vārdi, ko apustulis Pāvils rakstīja Timotejam: ”Nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām. Bet tu palieci skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evanģelista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam.” (2. Timotejam 4:3—5.)

 3. Kas ir nepieciešams, lai draudzes locekļu garīgumu neapdraudētu viltus mācības?

³ Lai nodrošinātu, ka draudzes locekļu garīgumu neapdraud viltus mācības, vecākajiem ir jāpaliek ”skaidrā prātā visās lietās” un jāizpilda ”sava kalpošana līdz galam”. (2. Timotejam 4:5.) Izpildīt kalpošanu ”līdz galam” nozīmē veltīt pienācīgu uzmanību visiem pienākumiem, neko neatstājot novārtā vai pusdarītu. Vecākie, kas pēc labākās sirdsapziņas pilda savus pienākumus, ir uzticami pat ”vismazākā lietā”. (Lūkas 12:48; 16:10.)

 4. Kas palīdz kārtīgi izpildīt kalpošanu?

⁴ Lai kārtīgi izpildītu kalpošanu, bieži vien ir nepieciešams nevis atrast vairāk laika, bet gan labi izmantot to laiku, kas jau ir mūsu rīcībā. Kristieši, kas aktīvi un regulāri piedalās draudzes garīgajā darbībā, spēj paveikt ļoti daudz. Draudzes vecākajiem, kas vēlas vairāk laika veltīt sludināšanai, jāmācās pareizi plānot savu laiku — būt līdzsvarotiem tajā, ko viņi uzņemas, un uzticēt pienākumus citiem. (Ebrejiem 13:17.) Tāpat kā Nehemija pats piedalījās Jeruzalemes mūru celtniecībā, draudzes vecākajiem mūsdienās pašiem jāpiedalās tajā darbā, kas ir uzticēts Dieva tautai. (Nehemijas 5:16.) Visiem Jehovas kalpiem ir regulāri jāpiedalās Valstības sludināšanā. (1. Korintiešiem 9:16—18.)

 5. Kā mums būtu jāizturas pret savu kalpošanu?

⁵ Mums ir uzticēts ļoti patīkams darbs — sludināt Valstību, kas jau valda debesīs. Mēs ļoti augstu vērtējam iespēju piedalīties labās vēsts sludināšanā, pirms ”nāks gals”. (Mateja 24:14.) Mēs esam nepilnīgi cilvēki, bet mēs varam gūt mierinājumu, domājot par apustuļa Pāvila vārdiem: ”Mēs glabājam šo mantu [mūsu kalpošanu] māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva, un ne no mums.” (2. Korintiešiem 4:7.) Tā kā Dievs mums dod spēku un gudrību, mēs varam paveikt kalpošanu kā nākas. (1. Korintiešiem 1:26—31.)

Atspoguļosim Dieva godību

 6. Kādā ziņā garīgais Izraēls atšķīrās no izraēliešu tautas?

⁶ Runādams par sevi un citiem ar garu svaidītajiem kristiešiem, apustulis Pāvils rakstīja: ”[Dievs] mūs darījis spējīgus būt par jaunās derības kalpiem.” Jauno derību, kas ar Jēzus Kristus starpniecību bija slēgta ar garīgo Izraēlu, Pāvils pretstatīja bauslības derībai, kura bija slēgta ar izraēliešu tautu un kuras starpnieks bija Mozus. Pāvils pieminēja arī to, kas notika, kad Mozus atgriezās no Sinaja kalna, nesdams akmens plāksnes ar desmit baušļiem, — toreiz Mozus seja izstaroja tik spožu gaismu, ka ”Israēla dēli nevarēja uzlūkot Mozu vaigā”. Diemžēl ar laiku izraēliešu ”prāti tika ierobežoti” un viņu sirdis nosedza ”apklājs”. Bet, kā norādīja Pāvils, šis apklājs tiek noņemts, ja cilvēks ”pievēršas Kungam”. Norādīdams uz kalpošanu, kas jāveic jaunās derības kalpiem, Pāvils rakstīja: ”Mēs visi, būdami atsegtu vaigu, atspoguļojam Kunga godību.” (2. Korintiešiem 3:6—8, 14—18, JDV; 2. Mozus 34:29—35.) Jēzum ir arī ”citas avis”, un arī tām mūsdienās ir dota iespēja atspoguļot Jehovas godību. (Jāņa 10:16.)

 7. Kā cilvēki var atspoguļot Dieva godību?

⁷ Mēs esam nepilnīgi, un neviens cilvēks nevar redzēt Dievu un palikt dzīvs. Tāpēc rodas jautājums: kā mēs varam atspoguļot Dieva godību? (2. Mozus 33:20.) Domājot par Jehovas godību, mums jāatceras, ka tā izpaužas ne tikai viņa paša personībā, bet arī viņa nodomos, piemēram, viņa nodomā apstiprināt savas tiesības uz augstāko varu ar Valstības starpniecību. Viss, kas saistīts ar Valstību, ir daļa no ”Dieva lielajiem darbiem”, kurus sludināja Kristus mācekļi, kas mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētku laikā saņēma svētā gara svaidījumu. (Apustuļu darbi 2:11.) Pakļaudamies gara vadībai, viņi spēja izpildīt savu kalpošanu līdz galam. (Apustuļu darbi 1:8.)

 8. Ko bija apņēmies apustulis Pāvils?

⁸ Apustulis Pāvils bija apņēmies nepieļaut, ka apstākļi viņu kavētu izpildīt kalpošanu līdz galam. Viņš rakstīja: ”Tādēļ, šinī kalpošanā būdami, kas mums uzticēta no žēlastības, mēs nepiekūstam, bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.” (2. Korintiešiem 4:1, 2, LB-65r.) Kalpošana, par kuru runāja Pāvils, ir tā, kas ļauj garīgajai gaismai izplatīties pa visu pasauli.

9., 10. Ko mēs varam darīt, lai labāk atspoguļotu Jehovas godību?

⁹ Norādīdams uz visas gaismas Avotu, Pāvils rakstīja: ”Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, tas ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā.” (2. Korintiešiem 4:6; 1. Mozus 1:2—5.) Mums ir uzticēts godpilns pienākums būt Dieva kalpiem, tāpēc mums ir jābūt tīriem, lai mēs varētu pienācīgi atspoguļot Jehovas godību.

¹⁰ Cilvēki, kas atrodas garīgā tumsā, neredz ne Jehovas godību, nedz tās atspulgu Jēzū Kristū — lielākajā Mozū. Bet mēs, Jehovas kalpi, uztveram spožo gaismu, kas nāk no Svētajiem Rakstiem un atstarojam šo gaismu, lai to varētu ieraudzīt arī citi. Gaisma, ko dod Dievs, ir nepieciešama cilvēkiem, kas atrodas garīgā tumsā, lai viņi varētu izglābties no iznīcības. Tāpēc mēs ar lielu prieku un dedzību pildām Dieva norādījumu ļaut gaismai spīdēt viņam par godu.

Lai mūsu gaisma spīd, kad mācām citus

11. Ko Jēzus teica par garīgās gaismas izplatīšanu, un kāda ir viena no iespējām, kā mēs šo gaismu varam izplatīt?

¹¹ Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:14—16.) Ar savu priekšzīmīgo dzīvesveidu mēs varam panākt, ka arī citiem rodas vēlēšanās godināt Dievu. (1. Pētera 2:12.) Sludinot labo vēsti, mums rodas dažādas iespējas izplatīt garīgo gaismu. Viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir labi vadīt Bībeles nodarbības, kuru laikā cilvēki var saņemt garīgo gaismu no Dieva Rakstiem. Tas jāņem vērā visiem, kas grib izpildīt savu kalpošanu līdz galam. Kādi ieteikumi palīdz vadīt Bībeles nodarbības tā, lai cilvēki, kas meklē patiesību, pieņemtu Bībeles vēsti?

12. Kā lūgšanas ir saistītas ar Bībeles nodarbību vadīšanu?

¹² Ja mēs pieminam šo jautājumu lūgšanās, tad ir skaidri redzams, ka mēs vēlamies ar kādu uzsākt Bībeles nodarbības un apzināmies, cik svarīgi ir palīdzēt cilvēkiem iepazīt Jehovu. (Ecēhiēla 33:7—9.) Viņš noteikti atbildēs uz šādām lūgšanām un svētīs mūsu pūliņus kalpošanā. (1. Jāņa 5:14, 15.) Kad mums izdodas ar kādu cilvēku uzsākt Bībeles nodarbības, mēs nepārtraucam lūgt Jehovam palīdzību. Domāt par šī cilvēka vajadzībām un pieminēt tās lūgšanās ir ļoti svarīgi, jo tas mums palīdz labi izmantot katru studēšanas reizi. (Romiešiem 12:12.)

13. Kas mums var palīdzēt gūt panākumus Bībeles nodarbību vadīšanā?

¹³ Lai Bībeles nodarbības būtu efektīvas, mums tām kārtīgi jāgatavojas. Ja mēs jūtam, ka mums trūkst pieredzes, mēs varam pievērst uzmanību tam, kā studējamo materiālu apskata mūsu grāmatstudijas pārraugs. Tāpat mēs varētu laiku pa laikam pievienoties Bībeles nodarbībās tiem Valstības sludinātājiem, kuri ir guvuši labus panākumus Bībeles nodarbību vadīšanā. Bet visvairāk mēs varam iegūt, domājot par Jēzus Kristus attieksmi pret cilvēkiem un tām mācību metodēm, ko izmantoja viņš.

14. Ko mēs varam darīt, lai piekļūtu to cilvēku sirdij, kuriem mēs mācām Bībeli?

¹⁴ Jēzus ar prieku pildīja sava debesu Tēva gribu un stāstīja par viņu citiem. (Psalms 40:9.) Jēzus bija lēnprātīgs un prata piekļūt savu klausītāju sirdij. (Mateja 11:28—30.) Arī mums jācenšas ietekmēt to cilvēku sirdi, kuriem mēs mācām Bībeli. Lai to panāktu, mums rūpīgi jāgatavojas katrai studēšanas reizei, paturot prātā konkrētā cilvēka vajadzības. Piemēram, ja cilvēks ir uzaudzis sabiedrībā, kuras locekļi ļoti maz zina par Bībeli, mums vispirms jāpanāk, lai viņam rastos pārliecība par Bībeles patiesumu, kas savukārt nozīmē, ka mums jāizlasa un jāpaskaidro diezgan daudz pantu.

Ilustrācijas un salīdzinājumi

15., 16. a) Kā mēs varam palīdzēt cilvēkam, ja viņš nesaprot kādu ilustrāciju Bībelē? b) Ko var darīt, ja publikācijā lietota ilustrācija, kuru cilvēkam grūti iztēloties?

¹⁵ Cilvēkam, kas mācās Bībeli, reizēm varētu būt nesaprotamas tajā lietotās ilustrācijas. Piemēram, varbūt viņam nav līdz galam skaidrs, ko Jēzus gribēja paskaidrot, runādams par sveci un lukturi. (Marka 4:21, 22.) Patiesībā Jēzus runāja par eļļas lampu. Senatnē cilvēki apgaismojumam izmantoja šādas lampas, kas tika liktas uz speciāliem paliktņiem, lai pēc iespējas labāk apgaismotu telpu. Lai paskaidrotu Jēzus vārdu jēgu, būtu labi izpētīt, kas mūsu publikācijās stāstīts par šādām lampām un to lietošanu. Ja mēs ierodamies pie cilvēka, kas mācās Bībeli, un esam sagatavojušies izskaidrot šādus jautājumus, mēs varam vairot viņa sapratni un arī paši jūtamies gandarīti.

¹⁶ Ja publikācijā, kas tiek izmantota kā palīglīdzeklis Bībeles pētīšanai, ir minēta ilustrācija, kuru cilvēkam ir grūti iztēloties, mums tā jāpaskaidro vai jāaizstāj ar citu ilustrāciju, kas palīdz saprast to pašu domu. Piemēram, lai paskaidrotu, cik lielā mērā laulības izdošanās ir atkarīga no pareizas dzīvesbiedra izvēles un gatavības sadarboties, varbūt ir izmantots salīdzinājums ar gaisa akrobātu priekšnesumu. Bet, ja šāds salīdzinājums cilvēkam nav saprotams, to pašu domu — to, ka jāizvēlas labs dzīvesbiedrs un jābūt gatavam sadarboties, — var paskaidrot, piedāvājot iztēloties krāvējus, kam labi jāsadarbojas, kad viņi padod cits citam kastes.

17. Ko mēs varam mācīties no Jēzus?

¹⁷ Lai atrastu šādas ilustrācijas, ir nepieciešams laiks. Tomēr to darīt ir vērts, jo tā mēs varam apliecināt, ka interesējamies par cilvēku, kas mācās Bībeli. Jēzus sarežģītu jautājumu paskaidrošanai izmantoja vienkāršas ilustrācijas. To var redzēt, piemēram, lasot viņa Kalna runu, un Bībelē ir skaidri norādīts, ka Jēzus vārdi spēcīgi ietekmēja viņa klausītājus. (Mateja 5:1—7:29.) Jēzus bija gatavs skaidrot nesaprotamos jautājumus tāpēc, ka no sirds vēlējās palīdzēt cilvēkiem. (Mateja 16:5—12.)

18. Ko būtu labi paturēt prātā, ja domājam par mūsu publikācijās minētajiem Bībeles pantiem?

¹⁸ Ja mēs interesējamies par cilvēkiem, mēs vēlamies viņiem pareizi izskaidrot to, kas teikts Dieva Rakstos. (Apustuļu darbi 17:2, 3.) Lai to darītu, mums jālūdz palīdzība Jehovam, jāizpēta tas, ko mēs gribam paskaidrot, un labi jāizmanto publikācijas, kas mums ir dotas ar ”uzticamā nama turētāja” starpniecību. (Lūkas 12:42—44.) Piemēram, grāmatā Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvia, ir citēts daudz Bībeles pantu. Bet diezgan daudz ir arī tādu pantu, kas tikai norādīti iekavās. Kad mēs apskatām materiālu no šīs grāmatas, ļoti svarīgi ir izlasīt un paskaidrot vismaz daļu necitēto pantu. Mūsu galvenais mācību līdzeklis ir Bībele, un tieši Dieva vārdi var ietekmēt cilvēku visspēcīgāk. (Ebrejiem 4:12.) Tāpēc studēšanas laikā mums jācenšas bieži atsaukties uz Bībeles pantiem, kas norādīti studēšanas palīglīdzeklī. Mums jāpalīdz cilvēkam saprast, kas par apskatāmo jautājumu ir teikts Bībelē. Tikpat svarīgi ir palīdzēt cilvēkam saprast, ko labu mums dod paklausība Dievam. (Jesajas 48:17, 18.)

Jautājumi, kas rosina uz pārdomām

19., 20. a) Kāpēc Bībeles nodarbību laikā ir labi jautāt, kāds ir cilvēka viedoklis par dažādiem jautājumiem? b) Ko var darīt tad, ja kāds jautājums cilvēkam nav līdz galam skaidrs?

¹⁹ Jēzus prasmīgi izmantoja jautājumus, lai mudinātu cilvēkus domāt. (Mateja 17:24—27.) Ja mēs cilvēkam, kas mācās Bībeli, uzdodam taktiskus jautājumus, mēs varam labāk saprast, kāds ir viņa viedoklis. Varbūt viņš joprojām turas pie priekšstatiem, kas nav saskaņā ar Bībeli, piemēram, tic trīsvienībai. Grāmatā Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi, 3. nodaļā, ir minēts, ka Bībelē vārds ”trīsvienība” nav atrodams, un ir norādīts uz Bībeles pantiem, kuri palīdz saprast, ka Jehova un Jēzus ir divas dažādas personas un ka svētais gars ir Dieva aktīvais spēks, nevis persona. Iespējams, pilnīgi pietiek izlasīt un pārrunāt grāmatā minētos pantus. Bet ko varētu darīt, ja ar to nepietiek? Tādā gadījumā nākamajā studēšanas reizē varētu apskatīt šo jautājumu dziļāk, izmantojot kādu citu publikāciju, piemēram, brošūru Vai tev būtu jātic trīsvienībai?. Kad tas ir izdarīts, var turpināt mācības ar grāmatas palīdzību.

²⁰ Bet kā rīkoties tad, ja, atbildot uz mūsu jautājumiem, cilvēks pasaka kaut ko tādu, kas mūs nepatīkami pārsteidz? Varbūt viņš joprojām nav atmetis smēķēšanu vai kā citādi rīkojas pretēji Bībeles norādījumiem? Tādā gadījumā mēs varētu piedāvāt viņam turpināt studēšanu un parunāt par radušos jautājumu kādā citā reizē. Tā kā mēs esam uzzinājuši, ka cilvēks joprojām smēķē, mums rodas iespēja sameklēt publikācijās informāciju, kas varētu viņam palīdzēt. Mums jācenšas piekļūt cilvēka sirdij un jālūdz, lai Jehova veicina viņa garīgo izaugsmi.

21. Ko mēs varam panākt, izvēloties tādas mācību metodes, kas vislabāk atbilst cilvēka vajadzībām?

²¹ Ja mēs labi gatavojamies Bībeles nodarbībām un lūdzam palīdzību Jehovam, mēs spējam izprast, kas tieši ir nepieciešams cilvēkam, kurš mācās Bībeli. Ļoti iespējams, ar laiku mēs palīdzēsim viņam izveidot dziļu mīlestību pret Jehovu, kā arī cieņu pret Jehovas organizāciju. Mēs izjūtam lielu prieku ikreiz, kad kāds cilvēks atzīst: ”Dievs ir jūsu vidū.” (1. Korintiešiem 14:24, 25.) Tāpēc centīsimies labi vadīt Bībeles nodarbības un darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt par Jēzus mācekļiem.

Nenovērtējams dārgums

22., 23. Kas ir nepieciešams, lai mēs izpildītu savu kalpošanu līdz galam?

²² Izpildīt savu kalpošanu līdz galam mēs varam tad, ja paļaujamies uz spēku, ko dod Dievs. Runādams par savu kalpošanu, apustulis Pāvils ar garu svaidītajiem ticības biedriem rakstīja: ”Mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva, un ne no mums.” (2. Korintiešiem 4:7.)

²³ Vienalga, vai mēs esam svaidīti ar garu vai piederam ”citu avju” pulkam, mēs visi esam kā trausli māla trauki. (Jāņa 10:16.) Bet Jehova mums var dot spēku, kas nepieciešams, lai par spīti jebkādām grūtībām mēs paveiktu mums uzticēto pienākumu. (Jāņa 16:13; Filipiešiem 4:13.) Paļausimies vienmēr uz Jehovu, augstu vērtēsim savu kalpošanu un izpildīsim to līdz galam!

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Ko var darīt draudžu vecākie, lai izpildītu savu kalpošanu līdz galam?

• Kā mēs varam uzlabot Bībeles nodarbību kvalitāti?

• Ko jūs darītu, ja cilvēkam, kas mācās Bībeli, nebūtu līdz galam saprotama kāda ilustrācija vai kāds svarīgs jautājums?

[Attēls 16. lpp.]

Draudžu vecākie māca draudzi un palīdz ticības biedriem būt prasmīgākiem kalpošanā

[Attēls 18. lpp.]

Vadīt Bībeles nodarbības ir viena no iespējām ļaut spīdēt mūsu gaismai